You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
36<br />
DARBI<br />
VIDES VĒSTIS/ZIEDU VASARA/03/2016<br />
Diemžēl no agrovides atbalsta finansējuma pieauguma nav ieguvusi<br />
būtiskākā aktivitāte dabas daudzveidības saglabāšanai –<br />
bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos. Kopējais atbalsta<br />
apjoms saglabājies līdzīgs, kā tas bija iepriekšējā LAP – 31 miljons<br />
eiro, taču 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, maksājumu<br />
līmenis 90% platību samazinājās no 123 EUR/ha līdz<br />
55 EUR/ha. Par pozitīvu gan būtu uzskatāma atbalsta likmes<br />
diferenciācija ES nozīmes zālāju biotopiem. Taču, izrādās, tā<br />
tiks vien salīdzinoši nelielai bioloģiski vērtīgo zālāju daļai<br />
– 7,5 tūkstošiem hektāru. Pārējiem bioloģiskajiem zālājiem<br />
kartēšanu plānots veikt līdz 2019. gadam, kad Latvijā notiks<br />
ES nozīmes aizsargājamo biotopu kartēšana. Atbalsta maksājums<br />
ES nozīmes zālāju biotopiem noteikts atkarībā no zālāju<br />
ražības un ir sadalīts četrās klasēs (83, 155, 206 un 330 EUR/<br />
ha).<br />
«Nektāraugu atbalsts» ir vienīgā jaunā agrovides aktivitāte<br />
LAP. Tā kā pieteikšanās atbalstam šajā aktivitātē sākas vien šogad,<br />
par tās sekmēm runāt ir pāragri. Nektāraugu audzēšana<br />
ir visnotaļ atbalstāma, jo tā veicinātu bioloģiskās daudzveidības<br />
saglabāšanos un izveidotu dabiskajiem apputeksnētājiem<br />
un medus bitēm labus dzīves apstākļus. Lai arī maksājumu<br />
(89 EUR/ha) saņems tas zemnieks, kurš iesējis savā tīrumā<br />
nektāraugus, ieguvēji būs arī apkārtnes biškopji, kuriem palielināsies<br />
bišu barības bāze, – atbalsta nosacījumi paredz, ka<br />
naudu varēs saņemt tikai tie nektāraugu lauki, kuru tiešā tuvumā<br />
(ne tālāk par 200 metriem) atradīsies bišu saimes.<br />
Par «rugāju maksājuma» lietderību (87 EUR/ha), kam paredzēts<br />
tērēt 60% no agrovides budžeta, dzēlīgi jautājumi izskanējuši<br />
ne tikai no Latvijas vides nevalstiskajām organizācijām, bet<br />
arī no Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta, kas veic<br />
LAP ieviešanas vērtēšanu. Lai gan iecerēts, ka «rugāju maksājums»<br />
samazinās barības vielu noteci un eroziju aramzemēs,<br />
tomēr atbalsta nosacījumi parāda, ka šis patiesībā ir slēptais<br />
atbalsta maksājums graudkopības saimniecībām ar apšaubāmiem<br />
vides ieguvumiem, proti, atbalstu var saņemt tikai tās<br />
saimniecības, kurās rugāju lauku platība pārsniedz 10 hektārus<br />
neatkarīgi no tā, vai lauks atrodas tiešā ūdeņu tuvumā<br />
un var negatīvi ietekmēt ūdeņu kvalitāti vai arī tas atrodas<br />
stāvā nogāzē, kur ir paaugstināts ūdens erozijas risks. Lai gan<br />
vides nevalstiskās organizācijas vairākas reizes ir aicinājušas<br />
Zemkopības ministriju «rugāju maksājuma» platībās noteikt<br />
glifosātu saturošu herbicīdu aizliegumu (Pasaules Veselības<br />
organizācija 2015. gada sākumā klasificēja glifosātu saturošos<br />
preparātus kā «iespējami kancerogēnus»), līdz šim šis aicinājums<br />
tiek ignorēts…<br />
Interesanti ir tas, ka slēptie atbalsta maksājumi ražotājiem –<br />
gan «rugāju maksājums», gan «integrētais maksājums» – tiek<br />
izmaksāti pilnā apmērā, savukārt maksājumi «tumši zaļajām»<br />
aktivitātēm, kur ir tieša pozitīva ietekme uz bioloģisko<br />
daudzveidību (BDUZ un SVIN), tiek maksāti nepilnā apjomā,<br />
aizbildinoties ar bažām par «iespējamu pārkompensāciju»...<br />
Par kādu pārmaksu var būt runa, ja iepriekšējā LAP «rugāju<br />
maksājuma» teritoriju faktiskās platības divas reizes pārsniedza<br />
plānoto, savukārt «bioloģiski vērtīgo zālāju» platībām<br />
šobrīd no plānotajiem 47 tūkstošiem hektāru pieteikti vien<br />
33 tūkstoši?<br />
Nauda mežu sargāšanai<br />
24 miljoni eiro paredzēti kompensācijām par saimnieciskās<br />
darbības aprobežojumiem aizsargājamajos mežos («Natura<br />
2000» maksājums mežiem). Salīdzinot ar iepriekšējo LAP,<br />
maksājums ir pilnveidots, jo tā apjoms noteikts atkarībā no<br />
aprobežojuma «smaguma»: ja aizliegta kailcirte – 45 EUR/ha,<br />
ja aizliegta galvenā cirte – 120 EUR/ha, ja aizliegta mežsaimnieciskā<br />
darbība – 160 EUR/ha. Gadījumos, kad vienā zemes<br />
nogabalā noteikti vairāki aprobežojumi, tiek maksāti<br />
112 EUR/ha. Bet mežu īpašnieki gaužas, ka šīs kompensācijas<br />
ir nepietiekamas, un nesaudzīgi izcērt mežus, redzot dabas<br />
ekspertu parādīšanos.<br />
«Ekosistēmu mērķu» sasniegšanai paredzēts finansējums arī<br />
izglītībai (6,7 miljoni eiro) un konsultācijām (7,3 miljoni eiro).<br />
Finansējums paredzēts arī divu dienu mācībām ES nozīmes<br />
zālāju biotopu apsaimniekotājiem.<br />
Diemžēl arī LAP gadījumā īsti nav attaisnojies Laimdotas<br />
Straujumas, tā brīža zemkopības ministres, 2013. gadā dotais<br />
solījums par «zaļāku kopējo lauksaimniecības politiku». Lai<br />
gan ir daži uzlabojumi, zaļums tomēr bieži vien tiek izmantots<br />
kā aizsegs piemaksām, kas veicina ražošanas intensifikāciju.<br />
No 2007. līdz 2013. gadam katra Eiropas mājsaimniecība<br />
KLP ieviešanai ik gadu samaksāja 277 eiro... Ir skaidrs, ka<br />
līdz 2020. gadam būtiskas izmaiņas maksājumu saņemšanas<br />
kārtībā lauksaimniekiem nav gaidāmas. Taču atklāts ir jautājums,<br />
vai pēc 2020. gada sabiedrība būs gatava atvēlēt daļu<br />
no samaksātās nodokļu naudas lauksaimniekiem, kas nodara<br />
kaitējumu videi.