04.06.2016 Views

ZILAĻĢU DZĪRES SAPNIS PAR DABAS KONCERTZĀLI POLIGONĀ BITNERS UN KAVALS

VV_2016_160

VV_2016_160

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

36<br />

DARBI<br />

VIDES VĒSTIS/ZIEDU VASARA/03/2016<br />

Diemžēl no agrovides atbalsta finansējuma pieauguma nav ieguvusi<br />

būtiskākā aktivitāte dabas daudzveidības saglabāšanai –<br />

bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos. Kopējais atbalsta<br />

apjoms saglabājies līdzīgs, kā tas bija iepriekšējā LAP – 31 miljons<br />

eiro, taču 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, maksājumu<br />

līmenis 90% platību samazinājās no 123 EUR/ha līdz<br />

55 EUR/ha. Par pozitīvu gan būtu uzskatāma atbalsta likmes<br />

diferenciācija ES nozīmes zālāju biotopiem. Taču, izrādās, tā<br />

tiks vien salīdzinoši nelielai bioloģiski vērtīgo zālāju daļai<br />

– 7,5 tūkstošiem hektāru. Pārējiem bioloģiskajiem zālājiem<br />

kartēšanu plānots veikt līdz 2019. gadam, kad Latvijā notiks<br />

ES nozīmes aizsargājamo biotopu kartēšana. Atbalsta maksājums<br />

ES nozīmes zālāju biotopiem noteikts atkarībā no zālāju<br />

ražības un ir sadalīts četrās klasēs (83, 155, 206 un 330 EUR/<br />

ha).<br />

«Nektāraugu atbalsts» ir vienīgā jaunā agrovides aktivitāte<br />

LAP. Tā kā pieteikšanās atbalstam šajā aktivitātē sākas vien šogad,<br />

par tās sekmēm runāt ir pāragri. Nektāraugu audzēšana<br />

ir visnotaļ atbalstāma, jo tā veicinātu bioloģiskās daudzveidības<br />

saglabāšanos un izveidotu dabiskajiem apputeksnētājiem<br />

un medus bitēm labus dzīves apstākļus. Lai arī maksājumu<br />

(89 EUR/ha) saņems tas zemnieks, kurš iesējis savā tīrumā<br />

nektāraugus, ieguvēji būs arī apkārtnes biškopji, kuriem palielināsies<br />

bišu barības bāze, – atbalsta nosacījumi paredz, ka<br />

naudu varēs saņemt tikai tie nektāraugu lauki, kuru tiešā tuvumā<br />

(ne tālāk par 200 metriem) atradīsies bišu saimes.<br />

Par «rugāju maksājuma» lietderību (87 EUR/ha), kam paredzēts<br />

tērēt 60% no agrovides budžeta, dzēlīgi jautājumi izskanējuši<br />

ne tikai no Latvijas vides nevalstiskajām organizācijām, bet<br />

arī no Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta, kas veic<br />

LAP ieviešanas vērtēšanu. Lai gan iecerēts, ka «rugāju maksājums»<br />

samazinās barības vielu noteci un eroziju aramzemēs,<br />

tomēr atbalsta nosacījumi parāda, ka šis patiesībā ir slēptais<br />

atbalsta maksājums graudkopības saimniecībām ar apšaubāmiem<br />

vides ieguvumiem, proti, atbalstu var saņemt tikai tās<br />

saimniecības, kurās rugāju lauku platība pārsniedz 10 hektārus<br />

neatkarīgi no tā, vai lauks atrodas tiešā ūdeņu tuvumā<br />

un var negatīvi ietekmēt ūdeņu kvalitāti vai arī tas atrodas<br />

stāvā nogāzē, kur ir paaugstināts ūdens erozijas risks. Lai gan<br />

vides nevalstiskās organizācijas vairākas reizes ir aicinājušas<br />

Zemkopības ministriju «rugāju maksājuma» platībās noteikt<br />

glifosātu saturošu herbicīdu aizliegumu (Pasaules Veselības<br />

organizācija 2015. gada sākumā klasificēja glifosātu saturošos<br />

preparātus kā «iespējami kancerogēnus»), līdz šim šis aicinājums<br />

tiek ignorēts…<br />

Interesanti ir tas, ka slēptie atbalsta maksājumi ražotājiem –<br />

gan «rugāju maksājums», gan «integrētais maksājums» – tiek<br />

izmaksāti pilnā apmērā, savukārt maksājumi «tumši zaļajām»<br />

aktivitātēm, kur ir tieša pozitīva ietekme uz bioloģisko<br />

daudzveidību (BDUZ un SVIN), tiek maksāti nepilnā apjomā,<br />

aizbildinoties ar bažām par «iespējamu pārkompensāciju»...<br />

Par kādu pārmaksu var būt runa, ja iepriekšējā LAP «rugāju<br />

maksājuma» teritoriju faktiskās platības divas reizes pārsniedza<br />

plānoto, savukārt «bioloģiski vērtīgo zālāju» platībām<br />

šobrīd no plānotajiem 47 tūkstošiem hektāru pieteikti vien<br />

33 tūkstoši?<br />

Nauda mežu sargāšanai<br />

24 miljoni eiro paredzēti kompensācijām par saimnieciskās<br />

darbības aprobežojumiem aizsargājamajos mežos («Natura<br />

2000» maksājums mežiem). Salīdzinot ar iepriekšējo LAP,<br />

maksājums ir pilnveidots, jo tā apjoms noteikts atkarībā no<br />

aprobežojuma «smaguma»: ja aizliegta kailcirte – 45 EUR/ha,<br />

ja aizliegta galvenā cirte – 120 EUR/ha, ja aizliegta mežsaimnieciskā<br />

darbība – 160 EUR/ha. Gadījumos, kad vienā zemes<br />

nogabalā noteikti vairāki aprobežojumi, tiek maksāti<br />

112 EUR/ha. Bet mežu īpašnieki gaužas, ka šīs kompensācijas<br />

ir nepietiekamas, un nesaudzīgi izcērt mežus, redzot dabas<br />

ekspertu parādīšanos.<br />

«Ekosistēmu mērķu» sasniegšanai paredzēts finansējums arī<br />

izglītībai (6,7 miljoni eiro) un konsultācijām (7,3 miljoni eiro).<br />

Finansējums paredzēts arī divu dienu mācībām ES nozīmes<br />

zālāju biotopu apsaimniekotājiem.<br />

Diemžēl arī LAP gadījumā īsti nav attaisnojies Laimdotas<br />

Straujumas, tā brīža zemkopības ministres, 2013. gadā dotais<br />

solījums par «zaļāku kopējo lauksaimniecības politiku». Lai<br />

gan ir daži uzlabojumi, zaļums tomēr bieži vien tiek izmantots<br />

kā aizsegs piemaksām, kas veicina ražošanas intensifikāciju.<br />

No 2007. līdz 2013. gadam katra Eiropas mājsaimniecība<br />

KLP ieviešanai ik gadu samaksāja 277 eiro... Ir skaidrs, ka<br />

līdz 2020. gadam būtiskas izmaiņas maksājumu saņemšanas<br />

kārtībā lauksaimniekiem nav gaidāmas. Taču atklāts ir jautājums,<br />

vai pēc 2020. gada sabiedrība būs gatava atvēlēt daļu<br />

no samaksātās nodokļu naudas lauksaimniekiem, kas nodara<br />

kaitējumu videi.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!