Oksidatīvā stresa marķieru izmaiņas Černobiļas AES avārijas sekulikvidētājiem pēdējo 10 gadu laikāA. Šķesters 1 , A. Silova 1 , T. Zvagule 2 , J. Reste 2 , L. Lārmane 1 , Ņ. Rusakova 1 , N. Gabruševa 2 .1RSU Bioķīmijas laboratorija, Rīga, Latvija;2Paula Stradiņa KUS Aroda un radiācijas medicīnas centrs, Rīga, Latvija1986. gada 26. aprīlis ir kļuvis par neatgriezenisku likteņa pavērsiena punktu vairāk kā 6000tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju un viņu ģimeņu. Šī diena ma<strong>in</strong>īja ne tikai cilvēku dzīves, betienesa ievērojamas izmaiņas visas Eiropas saimnieciskajā un f<strong>in</strong>anšu sistēmā.Padomju „ kodolz<strong>in</strong>ātnes eksperimenta” rezultātā, uz cilvēkiem iedarbojās ne tikai jonizējošāradiācija, bet atmosfērā nonāca radioaktīvie izotopi ( 137 Cs, 90 Sr, Ru, 131 J) un putekļi, cilvēkicieta no nekvalitatīvas pārtikas, ūdens, fiziskas pārpūles un psiho-emocionālās spriedzes. Šokaitīgo faktoru rezultātā, jau sākotnēji konstatēja akūtu oksidatīvo stresu, kurš vēlāk pārgājahroniskā formā. Pašreiz, attiecībā uz Černobiļas AES avārijas seku likvidētājiem, pieņemtslietot term<strong>in</strong>u – ilgstošs hronisks oksidatīvais stress, kura, pastāvīgas un ilgstošas iedarbībaslaukā, ir lipīdi un proteīni, kuri lokalizēti šūnu membrānas <strong>in</strong>tra- un ekstra-celulārāsstruktūras, gan arī enzīmi un hormoni. Oksidatīvo stresu un tā pakāpi raksturojošos marķierusvar iedalīt pēc to veidošanās – no lipīdu oksidācijas procesa (LPO) nākušie, un tie marķieri,kuri veidojas proteīnu oksidācijas (PO) laikā. Bez tam, oksidatīvā stresa lielumu raksturoenzīmi-antioksidanti: Cu,Zn-superoksīddismutāze, katalāze, glutationa peroksidāze, tādi neenzimatiskieantioksidanti, kā vitamīns E, albumīni, selēns, arī varš, c<strong>in</strong>ks, askorbāts, un citi.Mēs salīdz<strong>in</strong>ājām dažus no m<strong>in</strong>ētajiem oksidatīvā stresa marķieriem, kurus analizējām Iposmā (1998/99. gadā) un II posmā (2010/11. Gadā).Nosakot lipīdu oksidācijas <strong>in</strong>tensitāti I posma laikā, konstatējām ievērojamu oksidācijasprocesu <strong>in</strong>tensificēšanos – lipīdu hidroperoksīdu (LOOH) saturs as<strong>in</strong>s plazmā trīskārtīgipārsniedza LOOH saturu praktiski veselu atbilstoša vecuma vīriešu as<strong>in</strong>īs. Gandrīz dubultīgibija pārsniegta lipīdu (nepiesāt<strong>in</strong>āto taukskābju) oksidējamība. LPO procesa norises ātrumsČAES avārijas seku likvidētājiem, vairāk kā 3 reizes pārsniedza normu. Ievērojami paliel<strong>in</strong>ātsizrādījās arī malondialdehīds (MDA). Tai pašā laikā, avārijas seku likvidētāju as<strong>in</strong>īs,konstatējām ievērojamu selēna deficītu, kurš svārstījās robežās no neliela ( 68 ± 10 µg/L )līdz dziļam (46 ± 10 µg/L ) deficītam. Ievērojami samaz<strong>in</strong>āta bija glutationperoksidāzesaktivitāte, vitamīna E (α-tok<strong>of</strong>erola) saturs un kopējā antioksidatīvā organisma aizsardzība(AOA) as<strong>in</strong>īs. 10 gadus vēlāk, nosakot oksidatīvā stresa marķierus ČAES avārijas sekulikvidētājiem (pirms antioksidantu un nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu <strong>in</strong>dicēšanas),konstatējām, ka, gandrīz visi iepriekšējie marķieri saglabājuši savas izmaiņas attiecībā pretnormu. Tiesa, daži no marķieriem ir ievērojami samaz<strong>in</strong>ājušies un tuvojas normas robežai(AOA, selēna un E vitamīna saturs as<strong>in</strong>īs), citi palikuši gandrīz nema<strong>in</strong>īgi (LOOH, MDA,lipīdu oksidējamība un LPO norises ātrums). Praktiski nema<strong>in</strong>īga saglabājusies kopējāorganisma antioksidatīvā aizsardzība. Tādējādi apstipr<strong>in</strong>ājās pieņēmums, ka ČAES avārijasseku likvidētāju organismā joprojām saglabājas hronisks oksidatīvais stress.Pēc dabīgo antioksidantu (AO), ne-steroīdo pretiekaisuma (NSAID) līdzekļu vai AO/NSAIDkomb<strong>in</strong>ācijas lietošanas, ČAES avārijas seku likvidētājiem, ievērojami samaz<strong>in</strong>ājāsoksidatīvo stresu raksturojošie marķieri, daži – MDA, selēns, vitamīns E sasniedza zemākonormas robežu.Tādējādi esam ieguvuši apstipr<strong>in</strong>ājumu, ka dabīgos antioksidantus vēlams iekļautkompleksajā terapijā gadījumos, kad oksidatīvā stresa marķieri uzrāda ievērojamas atšķirībasno normas. Paralēlajā klīniskajā pētījuma daļā atklātas labvēlīgas izmaiņas klīniskajā a<strong>in</strong>ā pēcdabīgo antioksidantu lietošanas. Tai skaitā: samaz<strong>in</strong>ājās pieprasījums pēc recepšumedikamentiem, kritās holesterīna līmenis as<strong>in</strong>īs, maz<strong>in</strong>ājās locītavu un citas lokalizācijassāpes, migrēna, depresija, kuņģa problēmas.- 42 -
Jaunu - liposomas veidojošu katjonu karbazola atvas<strong>in</strong>ājumu izmantošanašūnu transfekcijā <strong>in</strong> vitroA. Vežāne 1 , G. Apsīte 1 , A. Baran 2 , R. Brūvere 1 , V. Ose 2 , A. Plotniece 2 , I. Tim<strong>of</strong>ējeva 1 , T.Kozlovska 11Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC), Rīga, Latvija2Latvijas Organiskās s<strong>in</strong>tēzes <strong>in</strong>stitūts (OSI), Rīga, Latvijae-pasts: aleksandra.vezane@biomed.lu.lvPēdējā laikā strauji pieaug <strong>in</strong>terese par fluorescento krāsvielu – t.s. zonžu pielietojumubioloģijā un medicīnā. Arī Latvijā, Latvijas Organiskas s<strong>in</strong>tēzes <strong>in</strong>stitūtā (OSI), tieks<strong>in</strong>tezēti jauni bioloģiski aktīvi savienojumi, kuru fluorescentās īpašības tiek plaši pētītasLatvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā (BMC).Konkrētā pētījuma mērķis bija izvērtēt 3 jauno - liposomas veidojošo katjonu karbazolaatvas<strong>in</strong>ājumu izmantošanas potenciālu, pielietojot tos šūnu transfekcijā <strong>in</strong> vitro.Jauno - liposomas veidojošo katjonu karbazola atvas<strong>in</strong>ājumu spēju veidot kompleksus arģenētisko materiālu (plazmīdas DNS), vērtēja, izmantojot gan elektronmikroskopiju, ganretardāciju agarozas gēlā. Jauno savienojumu spēja piegādāt ģenētisko materiālukultivējamām eikariotu šūnām jeb transfekcijas efektivitāte – tika noteikta izmantojotfluorescento mikroskopu.Ar tā palīdzību tika izvērtēts (GFP - zaļi fluorescējoša proteīna), ekspresijas līmenis, kuruieguvām, ievadot šūnās plazmīdu pEGFP. Pētāmās šūnās tika transficētas arī ar plazmīdupLac-Z. Šī fermenta β-galaktozidāzes aktivitātes pakāpe tika noteikta pielietojotspektr<strong>of</strong>otometriju. Lai noteiktu ekspresējošā GFP proteīna lokalizācijas vietu transficētāsšūnās, tika pielietota konfokālā lāzera skenējošā mikroskopija.Pētījumu rezultātā tika pierādīts, ka bioloģiski aktīvās fluorescentās zondes spēj ne tikaispecifiski saistīties ar šūnu membrānas struktūrām, tā iezīmējot šūnas un padarot tāsfluorescējošas, bet arī spēj saistīt ģenētisko materiālu, veidojot liposomas un tādējādi totransportēt mērķa šūnās. Šis darbs tika f<strong>in</strong>ansiāli atbalstīts no Valsts pētījumu programmaslīdzekļiem.1. Chang, C.-C. Chemistry and Biodiversity, 1, 1377 (2004).2. Saengkhae, C. Eur. J. Pharm., 559, 124 (2007).3. Tanious, F. Biochemistry, 39, 12091 (2000).4. Dias, N. Biochemistry, 43, 15169 (2004).5. Chang, C.-C. J. Ch<strong>in</strong>. Chem. Soc. 50, 185 (2003).- 43 -