Benzantrona atvas<strong>in</strong>ājumu fizikāli-ķīmisko īpašību un ķīmiskās struktūraskorelatīvā analīzeV. Savenkovs 1 , I.Gotlibovičs 11 Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas <strong>in</strong>stitūts, Rīga, Latvija;e-pasts: newmikrob@latnet.lvDotā projekta ietvaros veidotā fluor<strong>of</strong>oru datu bāze atrodas pastāvīgā attīstībā. Ar katriemnākamajiem jaunajiem eksperimentālajiem datiem tiek uzstādīti jauni uzdevumi viņuapkopojumam. Lai atris<strong>in</strong>ātu tādus uzdevumus nepieciešams piesaistīt adekvātasmatemātiskās apstrādes metodes, kas pie pietiekoša eksperimentālo datu apjoma varpalīdzēt apkopot šo datu masīvu ar sekojošu to izmantošanu saistības meklēšanai starppētāmo savienojumu dažādiem parametriem.Atrastās saistības tālāk var kalpot par pamatu jauns<strong>in</strong>tezējamo fluor<strong>of</strong>oru to vai cituīpašību modelēšanai. Šajā datu bāzes attīstības etapā ir aprēķ<strong>in</strong>āti fluor<strong>of</strong>oru molekuluģeometriskie parametri, kā arī veikta korelatīvā analīze starp absorbcijas maksimumanobīdes lielumiem un emisiju r<strong>in</strong>dai jauns<strong>in</strong>tezēto benzantrona atvas<strong>in</strong>ājumu, kas parādāsatšķirīgos pēc polaritātes pakāpes šķīd<strong>in</strong>ātājos ar šo savienojumu atsevišķu atomu lādiņulielumiem (AM1 un Z<strong>in</strong>do/S modeļi).- 48 -
Augu šūnu funkcionālā stāvokļa pētīšana, izmantojot jauniegūtusfluor<strong>of</strong>orusN. ŠkuteEcoloģijas Instituts, Daugavpils Universitāte, 13 Vienibas , LV-5401, Daugavpils (Latvia);e-mail: natalja.skute@<strong>in</strong>box.lvŠūnu bioloģijā ļoti strauji attīstās gan tradicionālās (piemēram, izmantojot ELISE), ganmodernās (pielietojot daudzkrāsu proteīnus) fluorescentās analīzes metodes. Jaunufluorescentu zonžu atklāšana dod būtisko impulsu dažādos šūnu bioloģijas pētījumuvirzienos. Īpaša nozīme ir fluorescento zonžu atklāšanai, kuras būtu specifiskas noteiktušūnu sastāvdaļu iekrāsošanai un kvantitatīvai nukleīnskābju, olbaltumvielu u.c. bioloģiskisvarīgu vielu analīzei, kuras nebūtu toksiskas un izmantojamas pētījumos <strong>in</strong> vivo.Lai noskaidrotu jauns<strong>in</strong>tezēto fluoescento vielu toksiskumu tika analizēta šo vieluietekme uz antioksidantu fermentu iz<strong>of</strong>ormu veidošanos, pigmentu koncentrāciju,hlor<strong>of</strong>ila absorbciju un fluorescenci dažādos augu orgānos [1, 2]. Tika analizēta projektās<strong>in</strong>tezēto vielu ietekme uz vesela auga orgāna augšanu, izmantojot tabakas lapu audukultūru un kviešu dīgstu modeli, kā arī ietekme uz augu šūnu dzīves ciklu, dažādu augušūnu organoīdu uzbūve un tās izmaiņas 3D [4]. Tika veikti pētījumi par augu šūnufizioloģiskā stāvokļa izmaiņām dažādos apstākļos (siltumšoks, sāļu stress) [2, 3]. Tikapētītas morfoloģisko parametru izmaiņas, augu šūnas membrānu caurlaidības izmaiņasfunkcionāli dažādos kviešu dīgstu orgānos siltuma šoka ietekmē. Tika veikti antioksidantuenzīmu elektr<strong>of</strong>oretiskās aktivitātes pētījumi un lipīdu peroksidācijas produktu analīze [1].Lai noskaidrotu mitohondriju lomu oksidatīvajos bojāejas procesos tika veiktieksperimenti par ciklosporīna un antimicīna lomu šajos procesos.1. J.Orlova, N. Škute. Changes <strong>of</strong> fluorescence emission spectrum <strong>in</strong> first leaf and coleoptile cells <strong>of</strong>wheat seedl<strong>in</strong>gs under light stress. 6 th International Conference ‘Research and Conservation <strong>of</strong>Biological Diversity <strong>in</strong> Baltic Region’, Daugavpils, 2011, 28-29 April.2. A.Petjukevičs, N. Škute. Current approaches for bio<strong>in</strong>dication, model<strong>in</strong>g and salt stress analysis <strong>in</strong>plants. 6 th International Conference ‘Research and Conservation <strong>of</strong> Biological Diversity <strong>in</strong> BalticRegion’, Daugavpils, 2011, 28-29 April3. M.Savicka, N.Škute. Effects <strong>of</strong> high temperature on malondialdehyde content, superoxideproduction and growth changes <strong>in</strong> wheat seedl<strong>in</strong>gs (Triticum aestivum L.) 2010. Ekologija. 56 (1–2),. 26–33.4. M. Selga, M. Selga, A. Ozoliņa. Kodola DNS 3D uzbūves un DNS novietojuma izmaiņas šūnasnovecošanas laikā. Daugavpils Universitātes 53. starptautiskā z<strong>in</strong>ātniskā konference, Daugavpils2011. gada 13.-15. aprīlis.Eiropas Sociālā fonda projekts„Starpdiscipl<strong>in</strong>ārās z<strong>in</strong>ātniskās grupas izveidošana jaunu fluorescentu materiālu un metožu izstrādei unieviešanai” Vienošanās Nr. 2009/0205/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/152- 49 -