Esošās situācijas analīze Valsts stratēģiskajam ... - ES fondi

2,1%
2,3%
3,4%
3,2%
4,9%
Pielikums Nr. 1
16. Profesionālās orientācijas trūkums pamatizglītības un vispārējās vidējās
izglītības posmā un nepietiekama informētība par izglītības un tālākizglītības
iespējām ir cēlonis tam, ka 5% no pamatskolas absolventu skaita un gandrīz
trešā daļa no vispārējās vidējās izglītības absolventiem spiesti ieiet darba tirgū
bez kvalifikācijas un ar zemām pamatprasmēm. Jauniešu tālākās izglītības ceļa
izvēle nav pietiekami mērķtiecīga, līdz ar to ir nepieciešams paplašināt atbalsta
sistēmu karjeras izglītības programmu īstenošanai visu veidu izglītības iestādēs.
17. Vērtējot jauniešu tālākās izglītības ceļa izvēli, vērojams 2 , ka 2004/2005 mācību
gada sākumā no pamatskolas beigušo jauniešu kopējā skaita:
• 65,5% izglītību turpināja vispārējās izglītības programmās,
• tikai 29,6% izglītību turpināja profesionālās izglītības programmās,
• 4,9% izglītību neturpināja.
Skolēnu tālākā mācību ceļa izvēle pēc pamatizglītības
Vidusskolās Profesionālās izglītības iestādēs Mācības neturpina
100%
90%
80%
34,8% 34,6% 31,4% 32,4% 29,6%
70%
60%
50%
40%
30%
63,1% 63,1% 65,2% 64,4% 65,4%
20%
10%
0%
2001 2002 2003 2004 2005
Attēls Nr. 2: Skolēnu tālākā mācību ceļa izvēle pēc pamatizglītības
Avots: Izglītības un zinātnes ministrija
18. 2004.mācību gadā no kopējā vispārējās vidējās izglītības absolventu skaita
21,5% izglītību neturpināja, t.i. bija spiesti ieiet darba tirgū bez kvalifikācijas un
acīmredzot ar vājām sekmēm3, jo nespēja turpināt izglītību augstākā līmenī.
59% atskaitīto no vispārizglītojošām dienas skolām ir zēni. Centrālās statistikas
pārvaldes dati liecina, ka 67,1% darbaspēka ar pamatizglītību vai nepabeigtu
pamata izglītību ir vīrieši. Tas nozīmē, ka tieši vīrieši ir pakļauti riskam ieiet
darba tirgū bez kvalifikācijas un veikt zemas kvalifikācijas darbus.
2 2005, CSP.
3 ISEC dati par centralizētajiem eksāmeniem.
FMProgrP01_021007; Esošās situācijas analīze Valsts stratēģiskajam
ietvardokumentam 2007.-2013.gada periodam
12