Esošās situācijas analīze Valsts stratēģiskajam ... - ES fondi
Esošās situācijas analīze Valsts stratēģiskajam ... - ES fondi
Esošās situācijas analīze Valsts stratēģiskajam ... - ES fondi
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Pielikums Nr. 1<br />
• 1/10 daļa skolnieku, pabeidzot 9.klasi, nesaľem apliecību par pamatizglītības<br />
ieguvi, veidojot lielu skolnieku īpatsvaru ar zemu pamatprasmju līmeni;<br />
• nepietiekami kvalitatīva zināšanu un prasmju apguve matemātikā,<br />
dabaszinībās un lasītprasmē pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības<br />
pakāpēs, veidojot nepietiekamu skolnieku īpatsvaru ar augstu kompetences<br />
līmeni.<br />
• profesionālās orientācijas trūkums pamatizglītības un vispārējās vidējās<br />
izglītības posmā un nepietiekama informētība par izglītības un tālākizglītības<br />
iespējām,<br />
• disproporcija starp vispārējās izglītības un profesionālās izglītības ceļa izvēli<br />
pēc pamatskolas,<br />
• trešā daļa no vispārējās vidējās izglītības absolventiem spiesti ieiet darba tirgū<br />
bez kvalifikācijas un ar zemām pamatprasmēm,<br />
• nepietiekama jauniešu iesaistīšanās vidējā izglītībā,<br />
• nepietiekams pedagogu skaits, īpaši dabaszinātľu, matemātikas un svešvalodu<br />
mācību priekšmetos, pedagogu novecošanās un mazs jauno pedagogu<br />
īpatsvars,<br />
• novecojusi izglītības infrastruktūra, nav pienācīgi aprīkotu dabaszinātľu<br />
kabinetu, mācību līdzekļu un aprīkojuma.<br />
1.1.3. Profesionālā izglītība<br />
25. Latvijā profesionālo izglītību var iegūt un kvalifikāciju var uzlabot 173<br />
arodizglītības iestādēs un 510 pieaugušo izglītības iestādēs, kas reģistrētas<br />
Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības iestāţu reģistrā, un valsts finansētu<br />
profesionālo izglītību (turpmāk – PI) var iegūt 119 PI iestādēs (7 koledţās un<br />
112 profesionālās vidējās vai arodizglītības iestādēs.<br />
Profesionālajās programmās iesaistīto izglītojamo raksturojums<br />
26. Latvijā izglītojamo profesionālās izglītības programmās procentuālais īpatsvars<br />
vidējās izglītības pakāpē ir salīdzinoši zems - tikai 30% no pamatskolas beigušo<br />
jauniešu kopējā skaita un to veido 47% vīriešu un 31% sieviešu attiecīgajā<br />
izglītības vecumā. Tas ir ievērojami zemāks kā citās <strong>ES</strong> dalībvalstīs (Čehijā –<br />
vīrieši 85%, sievietes 76%, Nīderlandē – 72% un 52%, Dānijā 59% un 47%).<br />
Cēloľi ir nepietiekama orientācija uz praktisko darbu, profesionālās vidējās<br />
izglītības ieguves ilgums ir par vienu gadu garāks (četri gadi) nekā vispārējā<br />
vidējā izglītībā, profesionālās izglītības iestādes ir salīdzinoši tālu no dzīves<br />
vietas un materiālo resursu trūkums liedz dzīvot dienesta viesnīcā (stipendijas<br />
vidējais apmērs 8,5 lati mēnesī), profesionālās izglītības iestādes nav<br />
„pievilcīgas” novecojošās infrastruktūras dēļ.<br />
27. Dati liecina, ka pieaug to profesionālajā izglītībā iesaistīto audzēkľu īpatsvars,<br />
kas mācās profesionālās vidējās izglītības programmās (t.i. iegūst 3.līmeľa<br />
profesionālo kvalifikāciju un vidējo izglītību, kas ļauj turpināt izglītību<br />
augstākās izglītības pakāpē), attiecīgi 53,4% 2000.gadā un 67% 2004.gadā no<br />
visiem audzēkľiem. Attiecībā uz zēnu un meiteľu izvēli atšķirības nav<br />
vērojamas - no visiem profesionālajā izglītībā iesaistītajiem - vidējās izglītības<br />
FMProgrP01_021007; <strong>Esošās</strong> <strong>situācijas</strong> <strong>analīze</strong> <strong>Valsts</strong> <strong>stratēģiskajam</strong><br />
ietvardokumentam 2007.-2013.gada periodam<br />
14
Change language