Esošās situācijas analīze Valsts stratēģiskajam ... - ES fondi
Esošās situācijas analīze Valsts stratēģiskajam ... - ES fondi
Esošās situācijas analīze Valsts stratēģiskajam ... - ES fondi
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Pielikums Nr. 1<br />
kas liek jauniešiem izvēlēties izglītības turpināšanu pēc vidējās izglītības<br />
iegūšanas, lai maksimāli nodrošinātu priekšnosacījumus savai tālākai darba<br />
dzīvei.<br />
57. Kopumā pozitīvajai iezīmei valsts sociālo slāľu struktūras raksturojumā –<br />
augstais studējošo skaits – līdz šim nav sekojusi atbilstoša publiskā finansējuma<br />
sadales stratēģija, piešķirtie valsts budţeta līdzekļi augstākajai izglītībai<br />
nenodrošina studiju iespējas strauji pieaugušajam studētgribētāju skaitam (77%<br />
no studējošajiem studē par saviem finanšu līdzekļiem).<br />
Tabula Nr. 1: Augstākā izglītība Latvijā<br />
Latvija<br />
<strong>ES</strong> vidēji<br />
Studentu skaits uz 10000 iedzīvotājiem 566 371<br />
Augstākās izglītības kopējais finansējums pret IKP 1,4 % 1,1 %<br />
Tajā skaitā publiskais finansējums pret IKP 0,7 % 0,9 %<br />
Avots: Izglītības un zinātnes ministrija<br />
58. Trijās lielākajās augstskolās (Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā<br />
universitātē un Latvijas Lauksaimniecības universitātē) kopā studē vairāk kā<br />
puse no visiem studentiem. Lielākā daļa augstskolu atrodas un veidojas Rīgā.<br />
Ārpus Rīgas augstskolas ir Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un<br />
Ventspilī. Kā pozitīvu tendenci var atzīmēt esošo augstskolu filiāļu veidošanos<br />
un to iesaistīšanos vairāku reģionu attīstībā, kas ļauj cerēt uz reģionu attīstības<br />
nevienlīdzības samazināšanos.<br />
Augstākās izglītības piedāvājuma atbilstība pieprasījumam tautsaimniecībā<br />
59. Latvijā ir nepietiekšos studējošo skaits dabas zinātnēs, inţenierzinātnēs un<br />
tehnoloģijās, kā arī medicīnas un veselības aprūpes studiju programmās, kas<br />
nespēj nodrošināt darba tirgū šobrīd pastāvošo pieprasījumu pēc attiecīgo<br />
nozaru speciālistiem. Ľemot vērā tautsaimniecības attīstības prognozes,<br />
tuvākajos gados pieaugs pieprasījums pēc kvalificētiem un augsti kvalificētiem<br />
speciālistiem būvniecības, apstrādes rūpniecības, raţošanas un mašīnbūves,<br />
enerģētikas, elektronikas un automātikas, transporta, informācijas un<br />
komunikāciju tehnoloģiju, ķīmijas tehnoloģiju, radošo industriju, veselības<br />
aprūpes jomās, kā arī starpdisciplinārās nozarēs.<br />
60. Nepietiekošais studējošo skaits dabas zinātnēs, inţenierzinātľu un tehnoloģiju<br />
studiju programmās daļēji ir saistīts ar reflektantu nepietiekamo zināšanu līmeni<br />
eksaktajos mācību priekšmetos. Salīdzinot ar <strong>ES</strong> vidējiem rādītājiem Latvijā<br />
tikai 5,2% no kopējā augstskolu studentu skaita studēja dabaszinātľu un<br />
matemātikas jomā, kamēr <strong>ES</strong> vidējais rādītājs 2004.gadā bija 11,8%. Arī<br />
studējošo īpatsvars inţenierzinātnēs un tehnoloģijās bija viens no zemākajiem<br />
<strong>ES</strong> – tikai 9,5%. Lai arī salīdzinot ar 2004.gadu šobrīd minētajās jomās<br />
studējošo skaits ir palielinājies (2006.gadā dabaszinātľu un matemātikas jomā -<br />
5,35%, inţenierzinātnēs un tehnoloģijās – 10,3% no kopējā augstskolu studentu<br />
skaita), tas vēl joprojām ir viens no zemākajiem <strong>ES</strong>.<br />
Tabula Nr. 2: Studējošo īpatsvars dabaszinātņu un inženierzinātņu jomā<br />
FMProgrP01_021007; <strong>Esošās</strong> <strong>situācijas</strong> <strong>analīze</strong> <strong>Valsts</strong> <strong>stratēģiskajam</strong><br />
ietvardokumentam 2007.-2013.gada periodam<br />
22
Change language