Esošās situācijas analīze Valsts stratēģiskajam ... - ES fondi
Esošās situācijas analīze Valsts stratēģiskajam ... - ES fondi
Esošās situācijas analīze Valsts stratēģiskajam ... - ES fondi
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Pielikums Nr. 1<br />
50-59 g.<br />
24 %<br />
60 g. un vairāk<br />
26 %<br />
Līdz 30 g.<br />
11 %<br />
40-49 g.<br />
21 %<br />
30-39 g.<br />
18 %<br />
Attēls Nr. 8: Augstskolu akadēmiskā personāla vecuma struktūra valsts<br />
augstskolās<br />
Avots: Izglītības un zinātnes ministrija<br />
73. Samazinās akadēmisko personu ar zinātnisko grādu skaits – 48% (2002.g. –<br />
50%). <strong>Valsts</strong> pagaidām vāji iesaistās stimulu izveidē pētniecības un<br />
doktorantūras paplašināšanai augstskolās. Lai arī pēdējos pāris gados pētnieku<br />
un vadošo pētnieku skaits augstskolās ir palielinājies, to skaits vēl ir<br />
nepietiekošs.<br />
74. Skaidri iezīmējies nepietiekošs augsti kvalificēto jauno speciālistu, it sevišķi<br />
doktoru skaits, ľemot vērā to, ka vairāk kā puse no mācībspēkiem ir vecāki par<br />
50 gadiem. Doktorantūrā studējošo īpatsvars ir tikai 1,4%, salīdzinot ar 5-6%<br />
citās Eiropas Savienības valstīs. Doktora grādu ieguvušo skaits ir niecīgs<br />
salīdzinājumā ne tikai ar <strong>ES</strong> dalībvalstīm, bet arī ar mūsu kaimiľvalstīm Lietuvu<br />
un Igauniju. Tā 2004.gadā Zviedrijā doktorantūras programmās studēja kopumā<br />
18 000 studentu, kas sastādīja 5,3% no kopējā studentu skaita, Čehijā – 11 500<br />
studentu, kas veido 6,6% no kopējā studentu skaita. Lietuvā un Igaunijā<br />
2004.gadā doktoranti veido vidēji 2,5% no kopējā studentu skaita. Latvijā<br />
2004.gadā doktorantūras studentu kopējais skaits bija 1 428 un tikai 85 no tiem<br />
ir ieguvuši doktora zinātnisko grādu, kas sastāda tikai 0,4% no kopējā studentu<br />
skaita. Studentu interese par studijām doktorantūrā pieaug (2006.gadā<br />
doktorantūrā studējošo skaits sasniedza 1 797, doktora zinātnisko grādu<br />
ieguvušo skaits – 106), taču pieauguma tempi joprojām ir nepamierinoši. Tas ir<br />
sevišķi satraucoši, jo arvien vēl ir aktuāla vispārēja zinātniskā personāla<br />
novecošanās problēma. Iepriekš minētā rezultātā pašlaik un it sevišķi<br />
turpmākajos 2-3 gados būs jūtams akūts zinātniskā personāla trūkums Latvijā,<br />
kas varētu kavēt <strong>ES</strong> struktūrfondu līdzekļu efektīvu izmantošanu zinātnē un<br />
pētniecībā. Lai nodrošinātu akadēmiskā un zinātniskā personāla pilnvērtīgu<br />
nomaiľu augstskolās un zinātniskajās institūcijās, saskaľā ar Izglītības un<br />
zinātnes ministrijas un ekspertu vērtējumu gadā ir nepieciešams sagatavot<br />
vismaz 300 jaunus doktorus, bet lai palielinātu to skaitu – gadā ir nepieciešami<br />
ne mazāk kā 400-450 jauni doktori.<br />
75. Citi cēloľi, piemēram, ir fakts, ka augstskolu akadēmiskais personāls strādā<br />
vienlaikus vairākās augstskolās, kas mazina darba efektivitāti. Taču šī un citu<br />
cēloľu novēršanai nav paredzēta <strong>ES</strong> struktūrfondu izmantošana, tāpēc to <strong>analīze</strong><br />
nav dota. Šos cēloľus ir iespējams lielā mērā novērst, piemēram, ar<br />
FMProgrP01_021007; <strong>Esošās</strong> <strong>situācijas</strong> <strong>analīze</strong> <strong>Valsts</strong> <strong>stratēģiskajam</strong><br />
ietvardokumentam 2007.-2013.gada periodam<br />
26
Change language