Esošās situācijas analīze Valsts stratēģiskajam ... - ES fondi
Esošās situācijas analīze Valsts stratēģiskajam ... - ES fondi
Esošās situācijas analīze Valsts stratēģiskajam ... - ES fondi
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Pielikums Nr. 1<br />
pasīvāki nekā citas iedzīvotāju grupas aktīvo nodarbinātības pasākumu<br />
izmantošanā.<br />
171. Ne visos Latvijas cietumos ir iespēja iegūt izglītību, kā arī nodrošināta atbilstoša<br />
materiāli tehniskā bāze. Tas rada nopietnus šķēršļus personu integrācijai darba<br />
tirgū pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas. 2005. gada 30. decembrī cietumos<br />
atradās 6970 personas (tai skaitā 395 sievietes), 192 no šīm sievietēm bija<br />
nepilngadīgas. 2004.-2005. mācību gadā vispārējo izglītību varēja iegūt deviľos<br />
cietumos, taču sešos cietumos nenotika nekādas vispārējās izglītības nodarbības.<br />
Kaut arī 2005. gadā 23% ieslodzīto bija bez pamatizglītības un 31% ieslodzīto<br />
bija bez vidējās izglītības, tikai 127 ieslodzītie jeb 6% no kopējā ieslodzīto<br />
skaita 2005. gada maijā ieguva vispārējo izglītību. 2004.-2005. mācību gadā<br />
ieslodzītajiem bija iespējams iegūt profesionālo izglītību akreditētās<br />
profesionālās izglītības programmās tikai sešos cietumos. 2005. gada maijā 220<br />
ieslodzītie un 27 apcietinātie apguva deviľus daţādus amatus. 46 .<br />
172. Sieviešu pēc bērna kopšanas atvaļinājuma atgriešanos darba tirgū apgrūtina<br />
kvalifikācijas un prasmju novecošanās pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Darba<br />
devēji uzskata, ka bērnu audzināšana pazeminās sievietes darba raţīgumu un<br />
vienlaikus nav motivēti ne izmantot un/vai ieviest pārkvalificēšanās<br />
programmas darbiniecēm, kas atgrieţas no bērna košanas atvaļinājuma, ne arī<br />
ļaut darbiniecēm strādāt nepilnu darba laiku un veikt darbu mājās (izmantojot<br />
IKT u.c.). Savukārt pētījuma dati parāda, ka sievietes pēc bērna kopšanas<br />
atvaļinājuma ir ievērojami aktīvākas nekā citu grupu iedzīvotāji, izmantojot<br />
NVA piedāvātos darbā iekārtošanās un aktīvās nodarbinātības pasākumus. Vēl<br />
viens no faktoriem, kura ietekmē palielinās bezdarba risks sievietēm pēc bērna<br />
kopšanas atvaļinājuma, ir lauku teritoriju nepietiekamais nodrošinājums ar<br />
sabiedrisko transportu. Tas ne tikai ievērojami palielina laiku nokļūšanai līdz<br />
darba vietai, bet arī pazemina iespēju izmantot pirmsskolas bērnu iestāţu<br />
pakalpojumus. Arī nepietiekami attīstīts pirmsskolas bērnu iestāţu pakalpojumu<br />
tīkls ir minams kā viens no sieviešu atgriešanās darba tirgū apgrūtinājumiem.<br />
173. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā 2006.gadā bija 8512 čigānu,<br />
kas ir 0,4% no Latvijas iedzīvotājiem. Augsts ir to čigānu bērnu īpatsvars, kuri<br />
neiegūst pat pamatizglītību. Ir pamats uzskatīt, ka šīs etniskās grupas<br />
pārstāvjiem ir zemāks izglītības līmenis- 40% čigānu ir tikai 4-klašu vai zemāka<br />
izglītība un daudzi ir lasīt un rakstīt nepratēji. Līdz ar to ierobeţota ir viľu<br />
pieeja darba tirgum 47 – oficiālās darba attiecībās stājušies mazāk par 5%<br />
darbaspējīgo čigānu, oficiāli kā bezdarbnieki reģistrēti aptuveni 10% no<br />
darbaspējīgajiem čigāniem. Čigāniem ir zemāki ienākumi un sliktāks veselības<br />
stāvoklis nekā vidēji valstī. Atšķirībā no citu etnisko minoritāšu pārstāvjiem<br />
čigānu zemā konkurētspēja darba tirgū nav saistīta ar nepietiekošo valsts<br />
valodas prasmi.<br />
174. Galvenās problēmas:<br />
• jauniešiem un pirmspensijas vecuma cilvēkiem ir lielāks risks nekā citiem<br />
iedzīvotājiem, kļūt par ilgstošajiem bezdarbniekiem viľu nepietiekamo<br />
prasmju un darba tirgum neatbilstošās izglītības dēļ,<br />
46 Ieslodzījuma vietu pārvaldes dati<br />
47 Latvijas Nacionālais rīcības plāns nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai (2004.-2006.).<br />
FMProgrP01_021007; <strong>Esošās</strong> <strong>situācijas</strong> <strong>analīze</strong> <strong>Valsts</strong> <strong>stratēģiskajam</strong><br />
ietvardokumentam 2007.-2013.gada periodam<br />
50
Change language