Jelgavas novada attÄ«stÄ«bas programma 2011. â 2017.gads
Jelgavas novada attÄ«stÄ«bas programma 2011. â 2017.gads
Jelgavas novada attÄ«stÄ«bas programma 2011. â 2017.gads
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Jelgavas</strong> <strong>novada</strong> attīstības <strong>programma</strong> <strong>2011.</strong> – 2017.<br />
sadedzināšanai un biogāzes iegūšanai. Šī resursa izmantošana sadedzināšanai ir saistīta<br />
ar atkritumu apsaimniekošanas loģistikas pilnveidošanu un modernu sadedzināšanas<br />
tehnoloģiju izmantošanu, kas nodrošina vides aizsardzības standartus. Enerģijas ieguve<br />
no atkritumu masas pārstrādes procesa tiek plānota un izmēģināta Līvbērzes pagastā<br />
esošajā sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonā „Brakšķi”.<br />
Ģeotermālā enerģija<br />
Kopumā no ģeotermālās enerģijas izmantošanas viedokļa perspektīva ir 12 000<br />
km 2 liela teritorija. Galvenais ģeotermālo ūdeľu potenciāls atrodas Latvijas<br />
dienvidrietumu daļā un ir 1300 – 1800 m dziļumā. <strong>Jelgavas</strong> – Elejas rajonā pazemes<br />
ūdeľu temperatūra ir 25-30 o C. Par visperspektīvāko var uzskatīt nelielas jaudas būvi<br />
Elejas apkaimē. Tomēr kopumā ģeotermālā siltuma izmantošanu kavē pazemes ūdeľu<br />
salīdzinoši zemā temperatūra.<br />
Koģenerācija<br />
Lai minētais koģenerācijas potenciāls tiktu maksimāli apgūts, ir jācenšas saglabāt<br />
un attīstīt esošo centralizēto siltumapgādi, kas nodrošina nepieciešamo pastāvīgo<br />
siltumslodzi. Lai iegūtu maksimālu efektu, izvēloties koģenerācijas jaudas,<br />
nepieciešams piemēroties esošajai siltumslodzei.<br />
Ievērojams koģenerācijas potenciāls pastāv arī lokālajā un individuālajā<br />
siltumapgādē (šī potenciāla apgūšana neatstāj ietekmi uz centralizētās siltumapgādes<br />
koģenerācijas slodzēm), kur mūsdienu attīstītās tehnoloģijas piedāvā dažādus<br />
koģenerācijas risinājumus gan jaudu, gan kurināmā izmantošanas ziľā.<br />
Koģenerācijas jaudu attīstībai ir liela loma Latvijas elektroapgādes drošības<br />
paaugstināšanā un elektroenerģijas pārvades zudumu samazināšanā. Izvēršot reģionālu<br />
koģenerācijas staciju attīstību, tiek nodrošināta enerģijas piegāde svarīgākajiem<br />
objektiem tieši patēriľa vietās.<br />
Dabisks šķērslis atjaunojamo resursu izmantošanā ir tas, ka atsevišķos gadījumos<br />
to cena ir augstāka par fosilajiem kurināmā veidiem. Arī enerģijas pārveidošanas<br />
tehnoloģijas ir kapitālietilpīgas, un ne vienmēr komersantiem ir pieejami finansiālie<br />
resursi to iegādei. Tomēr iepriekšējo desmit gadu pieredze Latvijā centralizēto<br />
siltumapgādes sistēmu transformācijai uz biomasu ir veiksmīgs piemērs, kā ierobežotu<br />
resursu apstākļos iespējams sasniegt labus rezultātus.<br />
Analizējot līdzšinējo koģenerācijas tehnoloģiju ieviešanu, var secināt, ka valsts<br />
atbalsta instrumenti (obligātais iepirkums, fiksēta elektroenerģijas iepirkuma cena) nav<br />
pietiekami, lai koģenerācijas tehnoloģijas attīstītos. Valsts atbalsta instrumenti<br />
72
Change language