01.12.2014 Views

Laikraksts "Latvietis" 104

Laikraksts "Latvietis" 104

Laikraksts "Latvietis" 104

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Ceturtdien, 2010. gada 19. augustā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 11. lpp<br />

Horvātijā<br />

Kristapa Zariņa ceļojuma piezīmes 2009. gada vasarā (13)<br />

Trīspadsmitais turpinājums aprakstam „No Spānijas līdz Horvātijai“. Sākums LL Nr. 85, 86, 88, 91, 94, 96, 98, 99, 100,<br />

101, 102, 103.<br />

Aiz posteņa satiksmes<br />

plūsma uzreiz uzlabojās.<br />

Diemžēl, netālu<br />

aiz Triestes atkal lēna<br />

braukšana, piebraucot<br />

Slovēnijas robežai, un<br />

vēl lēnāka, kad pēc īsa<br />

laika tuvojamies Horvātijas robežai,<br />

kur laipna Horvātijas robežsardze ieskatās<br />

mūsu pasēs, uzspiež zīmogu,<br />

smaidīgi pasaka „velkom“ un atdod<br />

pases kopā ar sīku brošūru Horvātijas<br />

ceļi vasarā – padomi drošākai braukšanai.<br />

Tā ka šī bija pirmā reize mūsu<br />

ceļojumā, kad pasēs uzspiests valsts<br />

zīmogs, Suzanna ieskatās savā pasē,<br />

bet Horvātijas zīmogs nav atrodams.<br />

Ieskatoties manā pasē, atrod divus!<br />

Brošūra iespiesta slejās, astoņās<br />

valodās un rakstīta ar humoru, gan<br />

jau lai lasītājs labāk ievēro un atceras<br />

dotos padomus. Piemēram „Aiztur<br />

josta. Nepieciešama Horvātijas ceļos.<br />

Ļoti ievērojams piederums. Pielāgojās<br />

vakartērpiem, kā arī vasaras dienas atpūtas<br />

drēbēm.“<br />

Nodomājam sameklēt naktsmājas<br />

turpat Horvātijas ziemeļos pie jūras,<br />

jo gaidām ziņu no Erikas, kad un kur<br />

viņa varēs ar mums satikties pēc pāris<br />

dienām. Viņa ielidos no Berlīnes un<br />

izmantos lētāko lidojumu, kas varētu<br />

vest vai uz Zagrebu vai Dubrovniku.<br />

Mūsu kaimiņš Zelta Piekrastē dzimis<br />

Zagrebā un ieminējās ziemeļos apmesties<br />

Opātijā, bet interneta kafejnīcā<br />

atrodam lētākas, kaut gan četru<br />

zvaigžņu, naktsmājas blakus pilsētiņā<br />

Lovrān, Ekselsijor viesnīcā.<br />

Viesnīca tieši Adrijas jūras krastā,<br />

bet trūkst pludmales; tai vietā betona<br />

promenāde, no kuras trepes ieved jūrā.<br />

Dzīvīte šeit grozās lēni un trūkst tūristu<br />

burzmas. Atrodam jaukas pastaigas<br />

gar krastu un daudz vietas, kur apstāties,<br />

lai apbrīnotu jūras dzidrumu un<br />

dabas zaļumu. Ir arī patīkami pasēdēt<br />

kafejnīcās pie glāzītes un ar skaidru<br />

sirdsapziņu, paslinkot saules siltumā.<br />

Tas, kurš reiz teica dzīve nebija domāta<br />

būt bezrūpīga, gan jau nekad nebija<br />

bijis Lovrānā vasarā!<br />

Saņemam ziņu no Erikas, ka viņa<br />

iebraukšot Dubrovnikā, un, labi atpūtušies,<br />

dodamies uz dienvidiem. No<br />

Lovrānas līdz Dubrovnikai gandrīz<br />

600 km, un pirmos 350 ērti nobraucam<br />

pa lielceļu trīs stundās, izmaksājot $A<br />

50, bet pēc tam tūristu automašīnu karavāna<br />

lēni, lēni rāpo nākošos 200 km<br />

četrās stundās.<br />

7 km pirms Dubrovnikas iebraucot<br />

Mazā Zatonas (Zaton mili) miestiņā;<br />

ceļmalā atrodas tūristu birojs, kas<br />

piedāvā atrast braucējiem piemērotas<br />

naktsmājas pie vietējiem viņu dzīvokļos.<br />

Apkalpotāja sazvanās ar dažiem,<br />

kam varbūt vietas mūs pieņemt, un<br />

pēc brīža piebrauc saimniece un lūdza<br />

mums sekot viņai, lai paskatītu viņas<br />

piedāvājumu.<br />

Sekojot mūsu mašīnā, uzbraucam<br />

kalnā, kur atrodas viņas māja. Jauna,<br />

glīta, divstāvu no ķieģeļiem būvēta<br />

māja, paveras skats uz visu miestiņu<br />

un skaistu jūras līci. Pirmā stāvā dzīvo<br />

īpašnieki, Radiču ģimene ar trīs pieaugušiem<br />

bērniem, bet otrā stāvā divi<br />

dzīvokļi ar visām ērtībām, un katram<br />

mazs balkons ar skatu pāri miestiņam<br />

un uz līci. Blakus viesu dzīvokļiem<br />

liels balkons, kur zem vīģu koka apauguša<br />

režģa varens koka galds un soli.<br />

Dzīvoklī būs vietas arī kur Erikai pārgulēt,<br />

jo viņa paliks ar mums veselu<br />

nedēļu.<br />

Saimniece ielūdz mūs satikties ar<br />

visu ģimeni, un pavadām jauku stundiņu<br />

ar viņiem ēdot svaigas vīģes un<br />

baudot pašbrūvēto vīnu. Skābs, bet<br />

kad atšķaida ar mazliet ledu vai ūdeni,<br />

iegaršojās! Pirms gulēt iešanas, uznāk<br />

milzīga vētra, pērkons, zibens un lietus,<br />

kas ilgst kādu pusstundu, un tad<br />

pēkšņi pār kalnu no tumšiem mākoņiem<br />

izlien varens, dzeltens mēness.<br />

Zatonā tikai pāris simt iedzīvotāju,<br />

divi veikali, divi restorāni, mazs karavānu<br />

parks, kaijaka izīrētājs, prāmju<br />

osta, autobusu pieturvieta un tūristu<br />

informācijas būdiņa. Ja vietējos veikalos<br />

trūkst vēlamo produktu, tad<br />

jādodas uz Dubrovniku. Līcī ūdens<br />

tik dzidrs kā nekur citur līdz šim nav<br />

redzēts, bet iebrišana pāri akmeņainai<br />

pludmalei, un tā kā mums abiem<br />

samērā jūtīgas, pie smilšu pludmales<br />

pieradušās pēdas, vietējā veikalā nopērkam<br />

plastmasas kurpes, ar kurām<br />

var arī peldēties.<br />

Satiekam Eriku lidlaukā un atpakaļ<br />

dzīvoklī, sēdot uz balkona zem<br />

vīģēm, nopļāpājam pāris stundas par<br />

viņas pavadīto laiku Berlīnē un citur<br />

Eiropā, kā arī par mūsu piedzīvojumiem<br />

Spānijā un Portugālē.<br />

Nākošā dienā dodamies uz Dubrovniku,<br />

bet diemžēl pa nakti piebraukuši<br />

vairāki kruīzu kuģi, un pilsēta pārpilna<br />

ar tūristiem. Ieeja vecpilsētā, kur itin<br />

visi dodas, pāri tagad sausam grāvim<br />

un caur veciem vārtiem mūrī, aizsardzības<br />

pasākumi, kuri pa lēnam būvēti<br />

starp 8. un 13. gs. Pilsētas mūris stiepjas<br />

divus kilometrus, labi uzglabāts un<br />

kļuvis slavens visā pasaulē, jo daudz<br />

fotografēts un redzams gandrīz visās<br />

Horvātijas reklāmās. Pa visu mūra garumu<br />

iebūvēti vairāki torņi un bastioni.<br />

Pret cietzemi mūris pat 6 metru plats,<br />

un it nekad uzbrucēji nav varējuši mūri<br />

izlauzt. Vecpilsētā arī daudz baznīcu<br />

– 13, neieskaitot galveno katedrāli<br />

„Zivju piknika“ laiva.<br />

Dioklisa pils laukumā.<br />

Zaton skats no dzīvokļa.<br />

un trīs klosterus. Galvenā gatve pilna<br />

staigātājiem, bet prom no tiem interesanti<br />

pastaigāt sānielās, kur vietējie<br />

tomēr turpina savu dienišķo ikdienu.<br />

Manuprāt, citur esam redzējuši interesantākas<br />

vecpilsētas mūsu ceļojumā,<br />

bet jāatzīst, ka no Srd kalna virsotnes,<br />

skatoties lejup uz Dubrovnikas iemūrēto<br />

vecpilsētu, tā izskatās tīri burvīga.<br />

Dubrovnikas tuvumā ir vairākas<br />

salas, un dzīvoklī atrodam brošūru,<br />

kurā sludinājums aicina pieteikties<br />

zivju piknikā – izbraukums ar kuģīti<br />

apskatīt trīs salas – Kolčepu, Lopudu,<br />

Šipānu, un cenā ieskaitīts dažādas uz-<br />

Turpinājums 12. lpp.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!