Laikraksts "Latvietis" 104
Laikraksts "Latvietis" 104
Laikraksts "Latvietis" 104
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Ceturtdien, 2010. gada 19. augustā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 11. lpp<br />
Horvātijā<br />
Kristapa Zariņa ceļojuma piezīmes 2009. gada vasarā (13)<br />
Trīspadsmitais turpinājums aprakstam „No Spānijas līdz Horvātijai“. Sākums LL Nr. 85, 86, 88, 91, 94, 96, 98, 99, 100,<br />
101, 102, 103.<br />
Aiz posteņa satiksmes<br />
plūsma uzreiz uzlabojās.<br />
Diemžēl, netālu<br />
aiz Triestes atkal lēna<br />
braukšana, piebraucot<br />
Slovēnijas robežai, un<br />
vēl lēnāka, kad pēc īsa<br />
laika tuvojamies Horvātijas robežai,<br />
kur laipna Horvātijas robežsardze ieskatās<br />
mūsu pasēs, uzspiež zīmogu,<br />
smaidīgi pasaka „velkom“ un atdod<br />
pases kopā ar sīku brošūru Horvātijas<br />
ceļi vasarā – padomi drošākai braukšanai.<br />
Tā ka šī bija pirmā reize mūsu<br />
ceļojumā, kad pasēs uzspiests valsts<br />
zīmogs, Suzanna ieskatās savā pasē,<br />
bet Horvātijas zīmogs nav atrodams.<br />
Ieskatoties manā pasē, atrod divus!<br />
Brošūra iespiesta slejās, astoņās<br />
valodās un rakstīta ar humoru, gan<br />
jau lai lasītājs labāk ievēro un atceras<br />
dotos padomus. Piemēram „Aiztur<br />
josta. Nepieciešama Horvātijas ceļos.<br />
Ļoti ievērojams piederums. Pielāgojās<br />
vakartērpiem, kā arī vasaras dienas atpūtas<br />
drēbēm.“<br />
Nodomājam sameklēt naktsmājas<br />
turpat Horvātijas ziemeļos pie jūras,<br />
jo gaidām ziņu no Erikas, kad un kur<br />
viņa varēs ar mums satikties pēc pāris<br />
dienām. Viņa ielidos no Berlīnes un<br />
izmantos lētāko lidojumu, kas varētu<br />
vest vai uz Zagrebu vai Dubrovniku.<br />
Mūsu kaimiņš Zelta Piekrastē dzimis<br />
Zagrebā un ieminējās ziemeļos apmesties<br />
Opātijā, bet interneta kafejnīcā<br />
atrodam lētākas, kaut gan četru<br />
zvaigžņu, naktsmājas blakus pilsētiņā<br />
Lovrān, Ekselsijor viesnīcā.<br />
Viesnīca tieši Adrijas jūras krastā,<br />
bet trūkst pludmales; tai vietā betona<br />
promenāde, no kuras trepes ieved jūrā.<br />
Dzīvīte šeit grozās lēni un trūkst tūristu<br />
burzmas. Atrodam jaukas pastaigas<br />
gar krastu un daudz vietas, kur apstāties,<br />
lai apbrīnotu jūras dzidrumu un<br />
dabas zaļumu. Ir arī patīkami pasēdēt<br />
kafejnīcās pie glāzītes un ar skaidru<br />
sirdsapziņu, paslinkot saules siltumā.<br />
Tas, kurš reiz teica dzīve nebija domāta<br />
būt bezrūpīga, gan jau nekad nebija<br />
bijis Lovrānā vasarā!<br />
Saņemam ziņu no Erikas, ka viņa<br />
iebraukšot Dubrovnikā, un, labi atpūtušies,<br />
dodamies uz dienvidiem. No<br />
Lovrānas līdz Dubrovnikai gandrīz<br />
600 km, un pirmos 350 ērti nobraucam<br />
pa lielceļu trīs stundās, izmaksājot $A<br />
50, bet pēc tam tūristu automašīnu karavāna<br />
lēni, lēni rāpo nākošos 200 km<br />
četrās stundās.<br />
7 km pirms Dubrovnikas iebraucot<br />
Mazā Zatonas (Zaton mili) miestiņā;<br />
ceļmalā atrodas tūristu birojs, kas<br />
piedāvā atrast braucējiem piemērotas<br />
naktsmājas pie vietējiem viņu dzīvokļos.<br />
Apkalpotāja sazvanās ar dažiem,<br />
kam varbūt vietas mūs pieņemt, un<br />
pēc brīža piebrauc saimniece un lūdza<br />
mums sekot viņai, lai paskatītu viņas<br />
piedāvājumu.<br />
Sekojot mūsu mašīnā, uzbraucam<br />
kalnā, kur atrodas viņas māja. Jauna,<br />
glīta, divstāvu no ķieģeļiem būvēta<br />
māja, paveras skats uz visu miestiņu<br />
un skaistu jūras līci. Pirmā stāvā dzīvo<br />
īpašnieki, Radiču ģimene ar trīs pieaugušiem<br />
bērniem, bet otrā stāvā divi<br />
dzīvokļi ar visām ērtībām, un katram<br />
mazs balkons ar skatu pāri miestiņam<br />
un uz līci. Blakus viesu dzīvokļiem<br />
liels balkons, kur zem vīģu koka apauguša<br />
režģa varens koka galds un soli.<br />
Dzīvoklī būs vietas arī kur Erikai pārgulēt,<br />
jo viņa paliks ar mums veselu<br />
nedēļu.<br />
Saimniece ielūdz mūs satikties ar<br />
visu ģimeni, un pavadām jauku stundiņu<br />
ar viņiem ēdot svaigas vīģes un<br />
baudot pašbrūvēto vīnu. Skābs, bet<br />
kad atšķaida ar mazliet ledu vai ūdeni,<br />
iegaršojās! Pirms gulēt iešanas, uznāk<br />
milzīga vētra, pērkons, zibens un lietus,<br />
kas ilgst kādu pusstundu, un tad<br />
pēkšņi pār kalnu no tumšiem mākoņiem<br />
izlien varens, dzeltens mēness.<br />
Zatonā tikai pāris simt iedzīvotāju,<br />
divi veikali, divi restorāni, mazs karavānu<br />
parks, kaijaka izīrētājs, prāmju<br />
osta, autobusu pieturvieta un tūristu<br />
informācijas būdiņa. Ja vietējos veikalos<br />
trūkst vēlamo produktu, tad<br />
jādodas uz Dubrovniku. Līcī ūdens<br />
tik dzidrs kā nekur citur līdz šim nav<br />
redzēts, bet iebrišana pāri akmeņainai<br />
pludmalei, un tā kā mums abiem<br />
samērā jūtīgas, pie smilšu pludmales<br />
pieradušās pēdas, vietējā veikalā nopērkam<br />
plastmasas kurpes, ar kurām<br />
var arī peldēties.<br />
Satiekam Eriku lidlaukā un atpakaļ<br />
dzīvoklī, sēdot uz balkona zem<br />
vīģēm, nopļāpājam pāris stundas par<br />
viņas pavadīto laiku Berlīnē un citur<br />
Eiropā, kā arī par mūsu piedzīvojumiem<br />
Spānijā un Portugālē.<br />
Nākošā dienā dodamies uz Dubrovniku,<br />
bet diemžēl pa nakti piebraukuši<br />
vairāki kruīzu kuģi, un pilsēta pārpilna<br />
ar tūristiem. Ieeja vecpilsētā, kur itin<br />
visi dodas, pāri tagad sausam grāvim<br />
un caur veciem vārtiem mūrī, aizsardzības<br />
pasākumi, kuri pa lēnam būvēti<br />
starp 8. un 13. gs. Pilsētas mūris stiepjas<br />
divus kilometrus, labi uzglabāts un<br />
kļuvis slavens visā pasaulē, jo daudz<br />
fotografēts un redzams gandrīz visās<br />
Horvātijas reklāmās. Pa visu mūra garumu<br />
iebūvēti vairāki torņi un bastioni.<br />
Pret cietzemi mūris pat 6 metru plats,<br />
un it nekad uzbrucēji nav varējuši mūri<br />
izlauzt. Vecpilsētā arī daudz baznīcu<br />
– 13, neieskaitot galveno katedrāli<br />
„Zivju piknika“ laiva.<br />
Dioklisa pils laukumā.<br />
Zaton skats no dzīvokļa.<br />
un trīs klosterus. Galvenā gatve pilna<br />
staigātājiem, bet prom no tiem interesanti<br />
pastaigāt sānielās, kur vietējie<br />
tomēr turpina savu dienišķo ikdienu.<br />
Manuprāt, citur esam redzējuši interesantākas<br />
vecpilsētas mūsu ceļojumā,<br />
bet jāatzīst, ka no Srd kalna virsotnes,<br />
skatoties lejup uz Dubrovnikas iemūrēto<br />
vecpilsētu, tā izskatās tīri burvīga.<br />
Dubrovnikas tuvumā ir vairākas<br />
salas, un dzīvoklī atrodam brošūru,<br />
kurā sludinājums aicina pieteikties<br />
zivju piknikā – izbraukums ar kuģīti<br />
apskatīt trīs salas – Kolčepu, Lopudu,<br />
Šipānu, un cenā ieskaitīts dažādas uz-<br />
Turpinājums 12. lpp.