Laikraksts "Latvietis" 104

More documents

Recommendations

Info

12. lpp <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2010. gada 19. augustā Mana pirmā burtu Ābece! Latviešu burtu ĀBECE iPhone un iPad Ar Ābeci sākas mūsu ceļš rakstītās pasaules izzināšanā – ar tās palīdzību mēs iemācāmies burtus, nosaukt skaņu un izrunāt vārdus, kā arī liekam pamatus lasīt un rakstīt prasmei. Mūsu uzņēmums ir nolēmis dot savu artavu latviešu valodas apgūšanā un popularizēšanā, tāpēc 2010. gadā SIA E Forma sadarbībā ar SIA EUSO ir laidusi klajā latviešu valodas Burtu ābeci bērniem un citiem interesentiem, kuri vēlas apgūt latviešu valodu, darbojoties ar iPhone, iPad un iPod Touch. Ābecē katrs burts ir attēlots īpaši – atskaņota tā izruna un nosaukts vārds, kas sākas ar šo burtu. Turklāt burts ir papildināts ar dzīvespriecīgām un interaktīvam ilustrācijām, kas motivē un palīdz viegli un ātri apgūt latviešu valodas alfabētu. Šī programma iepazīstina ar burtiem, attīsta prasmi tos pazīt, izprast sakarību strarp burtu, skaņu un vārdu, kā arī trenē atmiņu, veicina uzmanības noturību un vērīgumu. Turklāt interaktīvā Ābece trenē pirkstu sīko muskulatūru, jo katrs turpmākais solis tiek balstīts uz precīzu pieskārienu norādītai vietai ekrānā. Bērns var mācīties patstāvīgi, spēlējoties, izmantojot redzi, dzirdi, tausti. Šodien ar mūsu izstrādāto ābeci spēlējas bērni jau no 2 gadu vecuma! Mirdzums bērnu acīs un prieks ar kādu viņš iepazīst burtus un vārdus, pierāda mūsu paveiktā darba pozitīvo rezultātu. Veidojot Ābeci, pētījām ābeces vēsturi, mācību metodoloģiju un loģiku to veidošanā. Analizējot iepriekš paveikto gan drukātā, gan elektroniskajā vidē, izveidojām savu, oriģinālu veiksmīgu tēlu un vārdu sistēmu, kas tiek papildināta ar animācijas elementiem. Zīmīgi, ka gan pirmajām latviešu ābecēm, kas datētas ar 1680. gadu, gan arī turpmākajām, kā simbols izmantots gailis. Veidojot savu ābeces versiju iPhone videi, arī mēs turpinājām iesākto vēsturisko tradīciju un kā simbolu izvēloties gaili. Jo gailis ir rīta gaismas un jaunas dienas vēstnesis. Oriģinālilustrāciju pamatā izmantojām tekstuālo un vizuālo tēlu atbilstību, izvēlēto priekšmetu uztveres vieglumu, kā arī nosacījumu, ka vārdam jāsākās ar konkrētu burtu. Tāpēc Ābecē iestrādātie vārdu savienojumi un mēles mežģi ir īpaši pārdomāti. Ābeci atzinīgi novērtējuši gan bērni, gan sākumskolas pedagogi! Ņ e m o t vērā šodienas situāciju, kad daudzas latviešu ģimenes kopā ar bērniem ir izceļojušas ārpus Latvijas, šī virtuālā Ābece ir palīgs apgūt latviešu valodas alfabētu arī nelatviskā vidē. Ābeci iespējams lejupielādēt kompānijas Apple iTunes veikalā visā pasaulē, nepieciešams tikai internets un reģistrācija iTunes sistēmā, kā arī kāda no iepriekšminētajām ierīcēm – iPhone, iPad vai iPod touch. Ābece ir pieejama arī bezmaksas saīsinātajā versijā. SIA E Forma Ardis Markss, valdes loceklis http://www.dizains.lv/abece.php Horvātijā Turpinājums no 11. lpp kodas, zivju vai gaļas ēdienu pusdienas, saldais ēdiens un dzērieni. Kuģīša piestātne Dubrovnikā, bet tas arī piestājās mūsu līcī, ja laicīgi piesakās, un tā arī darām. Kuģītis piestājās laicīgi un labi, ka bijām pieteikušies, jo tikai trīs brīvas vietas palikušas pie galdiem uz klāja, citas aizņemtas ar līdzbraucējiem, kuri jau iekāpa Dubrovnikā stundu iepriekš. Smaidīgs matrozis palīdz mums pārkāpt no doka un, rādot uz brīvām sēdvietām, piedāvā atspirdzinājumus. Var izvēlēties atšķaidītas sulas, limonādi, vietējo vīnu vai vietējo konjaku. Ledus arī dabūjams. Līdzbraucēji jau baudījuši visus piedāvājumus un skaļi ieteic vīnu vai konjaku! Visskaļākie bija grupa austrāliešu – četri zēni un četras meitenes, bet skaitliski pārvarēja itāļi – septiņi no katra. Vēl bija divi krievu puiši, bet viņi neprata angļu valodu un sēdēja klusām pie konjaka. Visa cepšana, ēšana un dzeršana notika, kamēr kuģītis ceļoja starp salām, tātad varēja pavadīt īsu laiku katrā salā, apskatot piestātnes apkārtnes un sīktirgotāju galdiņus, kur izklātas visādas nepieciešamas piemiņas bļembas. Ir arī laiks izpeldēties un apmainīties ceļojumu stāstiem ar pārējiem zivju piknika baudītājiem. Ēdot, peldot un uzdzerot svaigā, saulainā gaisā, jutās jauki, un mājup braucot, iesākās dziesmu karš – austrālieši pret itāļiem. Krievi tomēr palika sēdot klusi pie konjaka. Izkāpjot Zatonā, visi esam vislielākie un vislabākie draugi, un katram kabatā izmainītā kontaktu informācija. Nākošā rītā izjūtu pirmās un, varu apgalvot, vienīgās paģiras visā mūsu ceļojumā. Pēc atpūtas dienas, dodamies ar mašīnu uz ziemeļiem apmeklēt vēsturisko pilsētu Splitu. Pilsētas pirmsākumi grieķu laikā 200 gadus pirms Kristus dzimšanas, bet tā ieguva slavenību daudz vēlāk, kad romiešu ķeizars Dioklītis (284. – 305. g.) tur uzbūvēja sev pili, netālu no viņa dzimtās vietas un tā laika romiešu lielpilsētas Salonas, kur varētu pavadīt savus pensijas gadus – viņš bija pirmais romiešu ķeizars, kurš brīvprātīgi atteicās no sava ķeizara posteņa. Būvešana ilga 12 gadus, to beidza 305. g., kad Dioklītis arī atstāja ķeizara pienākumus. Pils būvēta romiešu cietokšņa stilā un šodien ieņem ievērojamu lomu kā Splitas pilsētas galvenais centrs. Savā rožu laikā pilī un tuvā apkārtnē dzīvoja līdz pat 12 000 cilvēku. Ķeizaram gan jau netrūka naudiņas, un, pastaigājot pa pils ielām un ieskatoties daudzās tanī celtnēs un dzīvokļos, var iedomāties kādā stilā un tā laika ērtībās Dioklītis, viņa ģimene, zaldāti, kalpi un pārējie pavadoņi, dzīvoja. 1979. g. pils un tās tuvā apkārtne tika iekļauta pasaules kultūras mantojuma sarakstā kā viena no vissvarīgākajām kultūras un arhitektūras celtnēm ne tikai Horvātijā, bet visā Vidusjūras un pat Eiropas mērogā. Varu ieteikt ik katram, kas apciemo Horvātiju, iegriezties pie Splitas Dioklīša pilī un pakavēties tās vēsturiskā vidē. Mēs būtu ar mieru ilgāk palikt šinī rajonā, jo apkārtnē daudz vēl ko redzēt, bet mums priekšā trīs stundu brauciens atpakaļ līdz dzīvoklim, un jau vēla pēcpusdiena. Sekojot mūsu saimnieka ierosinājumiem, beidzamās dienas ar Eriku pavadām, apmeklējot vairākus lauku un jūrmalu ciemus, kur laiks it kā apstājies, un visapkārt patīkams klusums un miers. Grūti iedomāties, ka tikai 15 gadus atpakaļ šeit krita savas dzimtenes aizstāvēji sīvā pilsoņu karā. Pēc Erikas pavadīšanas, mēs paliekam Zatonā vēl pāris dienas, pirms iesākam atpakaļceļu uz Itāliju, un noīrējam kanoe laivu, lai varētu paši pabraukāties līcī un apmeklēt dažas pieturvietas, kuras pieejamas tikai no jūras puses. Paņemam līdzi groziņu un bez lielām pūlēm pavadām veselu dienu, airējot un izkāpjot vairākās pieejamās vietās. Patīkami gan, it sevišķi tādēļ, ka motorlaivas arī uzvedās godīgi pret mums un samazina ātrumu, braucot mums garām. Bet nu laiks pienācis teikt ardievas mūsu saimniekiem. Izmaināmies adresēm un solāmies uzturēt sakarus, ar cerību nākotnē atkal viesoties viņu mājās. Saimnieks uzdāvina man pudeli viņa mātes pašas gatavotā mandeļu liķiera, kas man bija iegaršojies, kad es ar saimnieku apciemoju viņa vecāku mājas Horvātijas kalnos, novēlot mums saldas atmiņas un laimīgu ceļu. Turpmāk vēl
Ceturtdien, 2010. gada 19. augustā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 13. lpp Spridzināt?!!! tādu jauku tiltu!… Uldis Siliņš stāsta par interesantiem cilvēkiem (Donalds Deijs – 17) Sešpadsmitais turpinājums stāstam par Donaldu Deiju (Donald Day) un viņa grāmatu „Uz priekšu, kristīgie zaldāti“ („Onward Christian Soldiers“). Sākums LL 84, 85, 86, 88, 90, 92, 93, 94, 95, 96, 98, 99, 100, 101, 102. 1941. gada aprīlī Deijs ierodas Norvēģijā, lai ziņotu par vācu okupācijas un britu ekspedicionāriem spēkiem Norvēģijas ziemeļos. Norvēģijas demokrātiju Deijs apraksta kā vienu no visdeģenerētākām demokrātiskām sistēmām pasaulē, kam pat sapņos nav ienācis prātā, ka valsts varētu nonākt tādā situācijā, kad tā būtu jāaizstāv ar ieročiem rokā. Tas, ka Somija, Zviedrija, Norvēģija un Dānija bija tik vāji sagatavotas karam, vainojamas valdošās soc. dem. partijas, kuru partijas galvenā planka ir atbruņošanās. Iedzīvotāji bijuši pārsteigti un apātiski, redzot vāciešus maršējot pa pilsētas ielām, un ar izņēmumiem izturējušies pret vācu armiju kā pret tūristiem. Panika valdījusi vienīgi valdības aprindās un karaļa galmā, kas kopā ar diplomātisko korpusu un „galvenā kārtā žīdu bēgļiem“ [Deija vārdi] aizbēguši uz Angliju īsi pirms Oslo okupācijas. [Deijs nemin, ka Anglijā nonāca arī labs skaits norvēģu karavīru.] * Skaitliski mazā un vāji apbruņotā norvēģu armija nav spējīga izrādīt nopietnu pretestību. Cik neticami tas arī neizklausītos, okupācijas brīdī Norvēģijas armijā ir bijis mazāk nekā 100 aktīvu karavīru. Deijs ziņo Tribūnei, ka vāciešu Norvēģijas okupācija ir īstenībā nākusi par svētību visai Skandināvijai, jo, kad vācieši būs nostiprinājuši savas pozīcijas Narvikā, boļševiku sapnis par Somijas iekarošanu un Zviedrijas, Norvēģijas ziemeļprovinču okupēšanu, kas Padomju Krievijai dotu pieeju pie kārotajām Atlantijas ostām, būs izsapņots. Deijs arī argumentē, ka vācu panākumi Norvēģijā ir garantija, ka Zviedrija netiks ievilkta karā, kas nemaz nav Anglijas interesēs, un, ka britu piedāvājums palīdzēt Somijai bijis tikai aizsegs plānam cīnīties ar Vāciju Zviedrijas teritorijā, tai pašā laikā ievilkt Padomju Savienību karā pret Vāciju. [Deija teikto apstiprina kādreizējais Britu kara ministrs H. Beliša (Hore Belisha), ka britu palīdzības piedāvājums Somijai ir bijis tikai aizsegs nodomam okupēt Ziemeļzviedrijas dzelzsrūdas raktuves.] „Vācu okupācija Norvēģijā bija vērsta kā pret Angliju, tā Krieviju, bet pēdējā nespēra nekādus pretsoļus, jo bija jāsagremo viena otra mācība, ko padomju armija bija saņēmusi no somiem,“ raksta Deijs. * 25. aprīlī Deijs, kopā ar citiem žurnālistiem, ierodas Osterzundā. Fjalnas pāreju starp centrālo un ziemeļu Zviedriju bloķē 5 metrus augsta sniega kupena, 200–300 metru garumā. Maza grupiņa norvēģu, demobilizēti no Somijas armijas, mēģina pievienoties norvēģu spēkiem, kas nemitīgi atkāpjas, un no Zviedrijas puses rok sniegu dienu un nakti, lai atbrīvotu ceļu Ḋrīz norvēģu armija atkāpjoties, sasniedz Roras – mazu pilsētiņu pie Zviedrijas robežas, kur atrodas stratēģiski svarīgs tilts. Sapieri to grib uzspridzināt, lai kavētu vācu armijas uz priekšu virzīšanos, bet pilsētas galva viņiem aizliedz iznīcināt „tādu jauku tiltu.“(!!!) Zviedrijas pusē mazā hotelī incognito mājo norvēģu pulkvedis, kas staigā apkārt golfista kostīmā. Norvēģijas pusē ir maza norvēģu armijas vienība, ko vada majors, advokāts civilā dzīvē. Vienības karavīri ir neapmācīti un nepieredzējuši, bruņoti tikai ar šautenēm, daži neprot lietot pat tās, nemaz nerunājot par citiem kājnieku ieročiem. Majors atzīst situāciju par bezcerīgu, jo angļi ir pārtraukuši virzīšanos uz Lillihameru, izglābuši daļu no saviem spēkiem, atstājot norvēģus aizsardzības līnijas centra pozīcijā, un pametuši savas pozīcijas, neinformējot par to savus sabiedrotos. Majors arī informē Deiju, ka 3 dienas pēc vāciešu uzbrukuma valdība Londonā svēti apsolījusi karalim Hakonam un Norvēģijas valdībai, ka britu spēki ieņems Trondheimu trīs dienu laikā, kas tad būtu Norvēģijas pagaidu galvaspilsēta, ja karalis un valdība pieteiks Vācijai karu. Karš ticis pieteikts, bet briti nav varējuši izpildīt savu solījumu, jo to kavējis vāciešu ieņemtais cietoksnis pie fjorda ieejas. Fjorda ieeja bijusi mīnēta Ṁajors arī stāsta, ka armijas virsniekiem ir morāles problēma. Liela daļa no viņiem uzskatot britus par iebrucējiem. Nākamā dienā Deijs ar pārējiem žurnālistiem nonāk Skotgardenā, kur ir [patiesībā-bija] kāda norvēģu pulka štābs. No pulka ir palikusi tikai viena demoralizēta rota, kuras komandieris ir apvainots nekompetencē un no karavīriem arestēts. (Viņam sacīts, lai viņš uzturas blakus fermā tāpat bez apsardzes). Pārējie virsnieki dezertējuši un pārbēguši uz Zviedriju. Komandiera funkcijas ir pārņēmis rotas pavārs, kam nav nekādas jēgas par militārām lietām, bet viņš un rotas vīri grib vāciešiem pretoties. Pilnīgs informācijas trūkums par patreizējo militāro situāciju. No nogāzta vācu iznīcinātāja viņi nomontējuši divus smagos ložmetējus un kopā ar munīciju daudzas jūdzes nesuši sev līdz, bet neviens no kareivjiem nezina, kā tos operēt. Ložmetēji ir bez stenda, resp., kājām, līdz ar to šaušanas brīdī nekontrolējami atsitiena dēļ. Deijs iesaka sviest ložmetējus prom. Tādas runas padara pavāru pavisam histērisku, un kamēr Donalds mēģina ar sarunas un kafijas krūzes palīdzību komandieri nomierināt, Deija kolēģis un tulks rotas vīriem lepni paziņo, ka viņš ir bijis ložmetējnieks Zviedrijas armijā, un sāk demonstrēt, kā ar to apieties, bet nelaimīgā kārtā iestrēgst šaušanas mehānisms. Manot, ka karavīri kļūst aizdomīgi, vai te tikai nenotiek sabotāža, tulks paziņo, ka Deijs ir bijis novērotājs amerikāņu karaflotes aviācijas korpusā (kas bijis tiesa) un, ka viņš būšot priecīgs to savest atkal kārtībā. Stobrā ir iesprūdusi patrona, ko Deijam arī izdodas atbrīvot. Viņš arī demonstrē, ka ložmetēji bez stenda ir praktiski nelietojami. Paiet vesela pusstunda, kamēr Deijam izdodas karavīrus pārliecināt, ka ložmetēji patreizējā situācijā nekur neder. Karavīri ir neizsakāmi vīlušies. Viņi ir nikni uz valdību, kas tos novedusi tādā situācijā un nokaunējušies, ka viņiem, robežu pārejot, būs jāpadodas zviedriem. Viņi sūdzas par rokas granātu trūkumu, jo ar rokas granātu varot apturēt tanku, lai gan atzīst, ka nezina, kā tās lietot. Viņi visi ir dzirdējuši, ka somi sekmīgi cīnījušies ar tankiem un nepacietīgi gaida demobilizēto norvēģu brīvprātīgo ierašanos. Runājot par apgādi, rotai pat nav ko ēst. Viņi, kā Deijs raksta: „…bija izsalkuši un ārkārtīgi saniknoti. Viņi būtu bijuši pirmklasīgi karavīri, ja vien būtu saņēmuši vajadzīgo apmācību.“ * Maija mēnesī Deijs ar pāris žurnālistiem saņem atļauju pāriet Zviedrijas robežu un atgriezties okupētajā Norvēģijā. Žurnālistus uz Trondheimu aizved ar speciālu vilcienu, kur viņus apsveic vāciešu komandējošais ģenerālis. Visu uzturēšanās laiku viņi bauda speciālu gādību, grupai tiek piekomandēts sakaru virsnieks, kas viņus izvadā pa vairākām cīņu vietām, Deijam ir iespēja tikties ar pilsētas pārvaldi, kas sadarbojās ar militāro administrāciju („Viņi izskatījās bāli un iztrūcināti,“ raksta Deijs, „ un, atšķirīgi no saviem tautiešiem, saprata, ko nozīmē karš.“), norvēģu civilistiem, vācu virsniekiem un karavīriem, norvēģu gūstekņiem, britu gūstekņiem un Turpinājums 15. lpp.
Page 1 and 2: Laikraksts LATVIETISwww.laikraksts.
Page 3 and 4: Ceturtdien, 2010. gada 19. augustā
Page 11: Ceturtdien, 2010. gada 19. augustā

Laikraksts "Latvietis" 104

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?