Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi - Birzgales pagasts

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
11.1.4. apgaismes ķermeņiem jābūt saskanīgiem vienas ielas, laukuma, skvēra un objekta robežās.
11.2. Kioski, nojumes, paviljoni u.c. mazās arhitektūras formas:
11.2.1. parku, skvēru, un zaļo joslu teritorijā pieļaujama mazo arhitektūras formu būve, to izskatu
un izvietojumu saskaņojot ar Būvvaldi;
11.2.2. sezonas rakstura nekapitālās būves un īslaicīgas lietošanas ēkas (kioski, nojumes, nelieli
tirdzniecības paviljoni un tamlīdzīgi objekti) būvē atbilstoši izstrādātam būvprojektam vai
novieto gatavus atbilstoši Būvvaldē saskaņotam novietnes plānam uz būvvaldē akceptēto
laiku (termiņu);
11.2.3. pēc termiņa beigām BPTIAN 11.2.2. apakšpunktā minētos objektus nojauc vai aizvāc būves
īpašnieks vai, saņemot būvatļauju, rekonstruē par pastāvīgu būvi, ja tas nav pretrunā ar
teritorijas plānojumu;
11.2.4.ielu tirdzniecība atļauta tikai attiecīgi šim nolūkam paredzētajās vietās pēc tirdzniecības
atļaujas saņemšanas;
11.2.5.labiekārtojuma elementu izvietojumu sabiedriskās teritorijās nosaka Būvvalde;
11.2.6.kioska darbības laikā, ko nosaka būvvalde, jānodrošina apkārtējās teritorijas uzkopšana un
pēc darbības beigām teritorijas sakārtošana atbilstoši iepriekšējam stāvoklim.
11.3. Žogi un prettrokšņu ekrāni:
11.3.1. zemesgabalus drīkst iežogot atbilstoši šiem “Noteikumiem”:
1) ielas pusē pa sarkano līniju;
2) stūra zemesgabalos pa redzamības trijstūriem;
3) gar ūdenstilpēm, un ūdenstecēm pa tauvas joslām;
a) gar privāto ūdeņu krastiem - 4 metri;
b) gar pārējo ūdeņu krastiem - 10 metru;
(12) Tauvas joslas platums tiek skaitīts:
1) gar upju un ezeru lēzeniem krastiem - no normālās ūdenslīnijas;
2) gar upju un ezeru kraujiem krastiem - no krasta nogāžu augšmalas, turklāt tauvas
joslas platumā ietilpst arī zeme no ūdenslīmeņa līdz krasta nogāzei un pati
nogāze;
5) ūdensobjektiem, kam nav nosakāma tauvas joslas 1m attālumā no krasta nogāzes
augšmala [ZL];
4) pārējos gadījumos pa zemesgabala robežām;
11.3.2. starp zemesgabaliem žogus būvē īpašniekiem savstarpēji vienojoties;
11.3.3. zemesgabala īpašnieks ceļ un uztur žogu gar ielas malu un to žoga pusi, kas, skatoties no
pagalma uz kaimiņu pusi, atrodas labajā pusē;
11.3.4. zemesgabalus var iežogot ar dzīvžogu vai stingri nostiprinātu drāšu pinuma žogu;
11.3.5. žoga maksimālais augstums gar ielas fronti 1,60 m, pārējās malās maksimālais augstums
1,80m- vai citu augstumu saskaņot Būvvaldē;
11.3.6. cita izskata žoga būvniecībai izstrādājams projekts, kas saskaņojams ar Būvvaldi, veidojot
kvartāla robežās visai ielas līnijai kopīgu izskatu;
11.3.7. žoga caurredzamībai jābūt vismaz 50%, pie žoga augstuma 1,6m, samazinot žoga augstumu
proporcionāli var palielināt žoga caurredzamību. 1,0m augsts žogs var būt necaurredzams –
blīvs;
11.3.8. rūpnieciskajā zonā žogu augstums iespējams 2m augsts vai citā augstumā un
necaurredzams, ja to pamato ar tehnoloģiskiem un drošības apsvērumiem;
11.3.9. aizliegts nožogot zemesgabalus:
1) valsts vai privātīpašuma meža, parkameža un mežaparka zemesgabalus;
2) ūdenstilpju un ūdensteču tauvas joslās;
3) ceļu un ielu krustojumu pārredzamības zonās.
11.3.10. zemesgabalu pagalmus apbūves teritorijās aizliegts sadalīt ar žogiem, funkcionālai
zemesgabala sadalīšanai var izmantot dzīvžogu;
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 25