500- "NacionÄlÄ sadzÄ«ves atkritumu - Vides ministrija
500- "NacionÄlÄ sadzÄ«ves atkritumu - Vides ministrija
500- "NacionÄlÄ sadzÄ«ves atkritumu - Vides ministrija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Lielākās pilsētās, <strong>atkritumu</strong> savākšana notiek bieži, vienreiz vai pat divreiz dienā. Pašvaldību<br />
konteineru izmantošana ir plaši izplatīta, lai gan ''<strong>atkritumu</strong> mašīnas gaidīšanas sistēma''<br />
Rīgā, kur cilvēkiem ir jāizmet savi atkritumi tieši <strong>atkritumu</strong> savākšanas mašīnā, nav pārāk<br />
patīkams izņēmums. Dažās pilsētās un atsevišķās Rīgas pilsētas daļās vēl arvien<br />
dominējošās vecās padomju laikā ražotās <strong>atkritumu</strong> savākšanas mašīnas jau ir vai tiks<br />
nomainītas ar jaunākiem un daudz modernākiem transporta līdzekļiem. Visos zināmajos<br />
gadījumos to veic vai veica privātās kompānijas. Arī pašvaldībām piederošās <strong>atkritumu</strong><br />
savākšanas mašīnas būs jānomaina tuvākajā nākotnē.<br />
Sadzīves <strong>atkritumu</strong> savākšanu un apglabāšanu Latvijā galvenokārt veic <strong>atkritumu</strong><br />
savākšanas uzņēmumi. Lielākais šo uzņēmumu vairums, apmēram 95%, ir pašvaldību<br />
uzņēmumi. Pastāv arī pilnīgi privātas kompānijas. Lai gan skaita ziņā privātās kompānijas ir<br />
maz, tās apkalpo līdz pat 50% no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri saņem centralizētas<br />
<strong>atkritumu</strong> savākšanas sistēmas pakalpojumus, jo tās darbojas tādās Latvijas lielākās pilsētās<br />
kā Rīga, Jelgava un Liepāja.<br />
Visā Latvijā <strong>atkritumu</strong> savākšanas pakalpojumus saņem tikai ierobežots iedzīvotāju skaits.<br />
Parasti <strong>atkritumu</strong> savākšanas pakalpojumi tiek nodrošināti tikai īres dzīvokļu iedzīvotājiem<br />
daudzstāvu dzīvojamās mājās. Ir novērtēts, ka lielākās pilsētās iedzīvotāju skaits, kuri<br />
nesaņem <strong>atkritumu</strong> savākšanas pakalpojumus, sasniedz apmēram 20%. Lauku apvidos šie<br />
pakalpojumi netiek nodrošināti līdz pat 80% iedzīvotāju.<br />
Neatļauta <strong>atkritumu</strong> izgāšana mežos un grāvjos ir parasta parādība visā Latvijā. Nereti cilvēki<br />
nevar atļauties vai negrib maksāt par <strong>atkritumu</strong> savākšanu un konteineru vietā priekšroku dod<br />
mežiem, īpaši tie cilvēki, kuru ienākumi ir stingri zem vidējā.<br />
1.1.3. Finansiālie aspekti<br />
Pašvaldībām principā ir pieejami trīs finansu avoti sadzīves <strong>atkritumu</strong> apsaimniekošanas<br />
finansēšanai. Pirmkārt, iedzīvotājiem ir jāveic noteikts maksājums par nodrošinātajiem<br />
<strong>atkritumu</strong> savākšanas pakalpojumiem, otrkārt, pašvaldības saņem 60% no dabas resursu<br />
nodokļa un, treškārt, pastāv kopējais pašvaldības budžets. Pašvaldības var ietekmēt SA<br />
apsaimniekošanai paredzētos ieņēmumus: likums ''Par pašvaldībām'' dod pašvaldībām<br />
tiesības savā teritorijā ieviest maksājumus un noteikt to likmes saskaņā ar atbilstošiem<br />
Ministru kabineta noteikumiem.<br />
Praksē finansiālā situācija attiecībā uz <strong>atkritumu</strong> apsaimniekošanu ir tālu no ideālas. Nav<br />
vienotas <strong>atkritumu</strong> tarifu savākšanas sistēmas un daudzi iedzīvotāji vispār nemaksā par<br />
<strong>atkritumu</strong> apsaimniekošanu. Daži no viņiem tomēr izmanto <strong>atkritumu</strong> savākšanas sistēmu, citi<br />
izgāž savus <strong>atkritumu</strong>s jebkurā viņiem izdevīgā vietā. Visbiežāk tās ir pašvaldības, kas<br />
subsidē (ir spiestas) sadzīves <strong>atkritumu</strong> savākšanu un apglabāšanu.<br />
Dabas resursu nodoklis ir ieviests, lai valdībai nodrošinātu finansējumu vides aizsardzības<br />
projektiem. Par <strong>atkritumu</strong> apglabāšanu ir jāmaksā 0.25 Ls/m³. Nodokli iekasē rajonu un<br />
pilsētu Finansu inspekcija. 60% no iekasētās nodokļa summas tiek ieskaitīti attiecīgās<br />
pašvaldības speciālajā budžetā, lai papildus citiem ar vidi saistītiem izdevumiem segtu arī<br />
daļu no <strong>atkritumu</strong> savākšanas un apglabāšanas izdevumiem. Atlikusī summa tiek ieskaitīta<br />
Latvijas <strong>Vides</strong> aizsardzības fondā. Vēl pavisam nesen pašvaldības saņēma tikai 40% no<br />
dabas resursu nodokļa, 30% tika nodoti rajonos veicamo vides aizsardzības pasākumu<br />
izpildei, un 30% tika pārskaitīti Latvijas <strong>Vides</strong> aizsardzības fondā. Minētās izmaiņas ir<br />
notikušas sakarā ar gaidāmo administratīvo reformu.<br />
Tomēr ir jāpiezīmē, ka ienākums no iekasētā dabas resursu nodokļa attiecas tikai uz tām<br />
pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas licenzētas <strong>atkritumu</strong> izgāztuves. Šis ir viens no<br />
iemesliem, kāpēc pašvaldības ierīko savas izgāztuves. Otrkārt, daudzos gadījumos nodoklis<br />
netiek izmantots tā paredzētajiem mērķiem. Pašvaldības izmanto papildus ienākumu, lai<br />
finansētu prioritārā kārtā sedzamos izdevumus, kuros <strong>atkritumu</strong> apsaimniekošanas izdevumi<br />
nav iekļauti.
Change language