500- "NacionÄlÄ sadzÄ«ves atkritumu - Vides ministrija
500- "NacionÄlÄ sadzÄ«ves atkritumu - Vides ministrija
500- "NacionÄlÄ sadzÄ«ves atkritumu - Vides ministrija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
• pirms kvartāra nogulumu atsegumi (avots: Latvijas kvartāro nogulumu karte; Geo-<br />
Konsultants, 1996);<br />
• virszemes ūdeņi un ūdensceļi (avots: Latvijas upju noteces baseinu karte; izd. “Jāņa<br />
sēta”, 1996).<br />
4.3. Veiksmīgāk izmantojamo teritoriju iezīmēšana<br />
Ne visas teritorijas, kas atlikušas pēc neizmantojamo teritoriju izslēgšanas, būs iespējams<br />
vienlīdz sekmīgi izmantot sanitārās izgāztuves izvietošanai. Dažas teritorijas būs labākas par<br />
citām, tās nepieciešams atzīmēt. Šādu teritoriju iezīmēšanai izmantojami sekojoši kritēriji:<br />
Māla nogulumu esamība<br />
Vietās, kur atrodas māla nogulumi kā ģeoloģiska formācija, tie veido dabīgu zemas caurlaidības<br />
izolējošo slāni. Ja māla nogulumi atrodas sanitārai izgāztuvei izvēlētajā vietā, tie pēc īpašas<br />
sagatavošanas var veidot sanitārās izgāztuves apakšējo slāni un funkcionēt kā dabīgs<br />
izolējošais materiāls, lai novērstu filtrāta iesūkšanos pazemes ūdeņos. Teritorijām ar morēnu<br />
mālu dodama priekšroka salīdzinājumā ar teritorijām ar glaciofluviālo mālu, jo morēnu mālu<br />
vieglāk sagatavot tā funkcionēšanai par sanitārās izgāztuves apakšējo izolējošo slāni.<br />
Smilts/māla ieguves rajoni<br />
Relatīvi līdzenos rajonos nepatīkamo vizuālo iespaidu, ko atstāj sanitāro izgāztuvju veidotie<br />
kalni, var novērst, izmantojot karjerus. Tas rada arī iespēju paaugstināt sanitārās izgāztuves<br />
augstumu, tādejādi arī kopējo apglabājamo <strong>atkritumu</strong> apjomu. Bieži vien pēc smilts vai māla<br />
ieguves paliek lieli neaizpildīti karjeri, kas veiksmīgi izmantojami sanitārās izgāztuves<br />
izvietošanai.<br />
Arī karjeri, kuros ieguve vēl nav pabeigta, var tikt izmantoti kā vieta sanitārai izgāztuvei, ja<br />
iespējams nodrošināt vienlaicīgi pieeju iegūstamajam resursam un <strong>atkritumu</strong> apglabāšanu.<br />
Ainavas veidošana un sanitārās izgāztuves izmantošana pēc tās slēgšanas<br />
Atkarībā no apkārtnes topogrāfijas un sanitārās izgāztuves teritorijas izmantošanas iespējām<br />
pēc tās slēgšanas un galējās apklāšanas, sanitāro izgāztuvi var projektēt vai nu kā kalnu, vai kā<br />
nelielu pacēlumu, lai piemērotu to apkārtējai ainavai. Šie projektēšanas parametri spēcīgi<br />
ietekmē kopējo sanitārajā izgāztuvē apglabājamo <strong>atkritumu</strong> apjomu, tādējādi, arī izveidošanas<br />
un uzturēšanas izmaksas. Tādēļ, priekšroka dodama teritorijām, kurās ainaviskie apsvērumi<br />
neietekmē sanitārā izgāztuvē apglabājamo <strong>atkritumu</strong> apjomu.<br />
Gruntsūdeņu līmenis<br />
Sanitārās izgāztuves pamatu izbūves laikā, lai izvairītos no gruntsūdeņu hidrauliskā spiediena<br />
uz izolējošo materiālu, nepieciešams nodrošināt, lai būvlaukums būtu sauss. Vēl jo vairāk, arī<br />
tādā gadījumā, ja izolācijas materiāls pilnībā nefunkcionē, nepieciešams izvairīties no <strong>atkritumu</strong><br />
un gruntsūdeņu kontaktēšanās iespējām. Bez tam, lai novērstu konstrukciju pacelšanos<br />
gruntsūdeņu spiediena rezultātā, filtrāta akas zem apglabāšanas laukumiem jābūvē tā, lai tās<br />
atrastos virs gruntsūdeņu līmeņa. Tādejādi priekšroka dodama teritorijām, kurās gruntsūdeņu<br />
līmenis ir zemāks kā 1,5 m zem apglabāšanas laukumiem.<br />
Piekļūšanas iespējas<br />
Sanitārai izgāztuvei ir jābūt viegli pieejamai. Lai gan sanitārās izgāztuves izvietojamas relatīvi<br />
mazapdzīvotos rajonos, jācenšas minimizēt attālums līdz galvenajiem ceļiem, lai samazinātu<br />
piebraucamo ceļu izbūves izmaksas. Kā maksimālo pieļaujamo piebraucamā ceļa izbūves<br />
garumu varētu pieņemt 10 km. Tomēr, teritorijām, kas atrodas tuvāk galvenajiem ceļiem<br />
dodama priekšroka salīdzinājumā ar grūtāk pieejamām teritorijām.
Change language