500- "NacionÄlÄ sadzÄ«ves atkritumu - Vides ministrija
500- "NacionÄlÄ sadzÄ«ves atkritumu - Vides ministrija
500- "NacionÄlÄ sadzÄ«ves atkritumu - Vides ministrija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Atsevišķos gadījumos ģeotehniskai analīzei paraugu ņemšanas vietā var izmantot dinamisko<br />
zondēšanu.<br />
Vismaz vienā urbumā jāveic urbumu ģeofiziskā izpēte, bet sarežģītu ģeoloģisko apstākļu<br />
gadījumā (litoglaciālo veidojumu un nogulumu straujas maiņas gadījumā) - visos urbumos. Šajā<br />
gadījumā var izmantot radiolokācijas zondēšanu, lai noteiktu mālaino, smilšaino un purvaino<br />
nogulumu sadalījumu. Radara profilu garumam jābūt vismaz 5 km 1km2 teritorijas.<br />
Hidroģeoloģija<br />
Hidroģeoloģiskās izpētes mērķis ir:<br />
• izvērtēt hidraulisko īpašību sadalījumu, vispirms, gruntsūdeņiem un, ja nepieciešams (ja<br />
nav ūdens necaurlaidīgu slāņu), otrkārt pirmajam noslēgtajam ūdensnesējslānim;<br />
• noteikt pazemes ūdeņu līmeni, plūsmas virzienu un ātrumu;<br />
• raksturot hidrauliskos savienojumus starp virszemes ūdeņiem, gruntsūdeņiem un pirmo<br />
noslēgto ūdensnesējslāni;<br />
• izpētīt pazemes ūdeņu ķīmisko sastāvu;<br />
• noteikt pazemes ūdeņu piesārņojuma esamību vai neesamību;<br />
• noteikt pazemes ūdeņu monitoringa aku skaitu un izvietojumu.<br />
Esošā informācija<br />
Visa informācija par Latvijas hidroģeoloģiskajiem apstākļiem tiek uzkrāta Latvijas Ģeoloģijas<br />
fondā, kar pieder Latvijas Ģeoloģijas dienestam. Pieejami hidroģeoloģiskās kartēšanas dati par<br />
visu Latviju mērogā 1:200 000. Papildus tam, dati par pazemes ūdeņu ieguvi atsevišķās vietās<br />
iegūstami Reģionālajās <strong>Vides</strong> pārvaldēs vai attiecīgajās pašvaldībās.<br />
Vietas sākotnējā izvērtēšana jāveic pamatojoties uz iepriekš minēto informāciju, pēc tam<br />
jānosaka nepieciešamība pēc papildus pētījumiem. Ja attiecīgās teritorijas hidroģeoloģiskie<br />
apstākļi ir vienkārši un ir pieejama pietiekoša informācija, vietas izvērtēšana var tikt veikta bez<br />
papildus pētījumiem. Taču, ja šī vieta tiek izvēlēta kā galīgā vieta <strong>atkritumu</strong> apglabāšanai, tad<br />
būs nepieciešams veikt papildus pētījumus.<br />
Vietas izpēte<br />
Nepieciešams izveidot vismaz piecas akas pēc t.s. ''aploksnes principa'', t.i. 1 aka tiek ierīkota<br />
izvēlētās vietas virstecē un 4 akas tiek ierīkotas uz izvēlētās vietas robežas lejtecē. Tas ļauj<br />
noteikt pazemes ūdeņu plūsmas virzienu un ātrumu.<br />
Ja starp gruntsūdeņiem un nākošo ūdensnesējslāni nav ūdens necaurlaidīga slāņa,<br />
nepieciešams veikt papildus hidrauliskos testus. Testu mērķis ir noteikt hidrauliskās saites starp<br />
abiem ūdnesnesējslāņiem. Tas jāveic akā, kas uzstādīta ūdensnesējslānī ar vissliktākajām<br />
hidrauliskajām īpašībām. Šajā gadījumā jāuzstāda vēl divas papildus novērošanas akas.<br />
Jānodrošina pareiza paraugu ņemšana (atsūknēšana līdz stabilizējas Ph, elektrovadītspēja un<br />
temperatūra). Paraugi jāņem daudzumos, kas piemēroti laboratorijas vajadzībām. Pazemes<br />
ūdeņu ķīmiskā sastāva noteikšanai izmantojamas tikai akreditētas laboratorijas.<br />
4.4.2. Sanitārās izgāztuves sākotnējais apraksts dotajā vietā<br />
Vietas piemērotība būs arī atkarīga no tehniskajām iespējām izbūvēt tajā sanitāro izgāztuvi. Šīs<br />
iespējas var izvērtēt tikai pēc skiču projekta izstrādes. Tādēļ katras piemērotākās vietas<br />
aprakstā jāiekļauj sekojošais:<br />
a. Sanitārās izgāztuves apraksts/skice<br />
• teritorija, dziļums, tilpums;
Change language