500- "NacionÄlÄ sadzÄ«ves atkritumu - Vides ministrija
500- "NacionÄlÄ sadzÄ«ves atkritumu - Vides ministrija
500- "NacionÄlÄ sadzÄ«ves atkritumu - Vides ministrija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
iepriekš izmantoto, bet pašlaik neizmantoto izgāztuvju skaits, bet ir atrastas 160 šādas<br />
izgāztuves.<br />
Izgāztuves ir ļoti dažādas. Lielākā daļa izgāztuvju (77%) ir mazākas par 2 hektāriem, tāpat kā<br />
lielākais vairums izgāztuvju (75%) saņem mazāk nekā 1,000 m³ <strong>atkritumu</strong> gadā. Turpretī<br />
izgāztuves, kuras saņem <strong>atkritumu</strong>s no lielām pilsētām, var sasniegt 16 hektārus (Ventspils)<br />
vai pat 35 hektārus (''Getliņi pie Rīgas''). Atkritumu daudzums minētajās izgāztuvēs var<br />
sasniegt 3,000,000 m³ un vairāk, saņemot vairāk nekā 1,5 miljonus m³ (375,000 tonnas)<br />
gadā.<br />
Ir tikai viena izgāztuve, kurā tiek veikta pienācīga <strong>atkritumu</strong> reģistrācija: izgāztuve ''Getliņi'',<br />
kuru galvenokārt izmanto Rīgas pilsēta. Visos citos gadījumos, reģistrācija ir tikai formalitāte,<br />
izgāztuvei ir noteikts tikai <strong>atkritumu</strong> daudzuma limits, vai vispār nepastāv nekāda kontrole vai<br />
reģistrācija.<br />
Kopā ar sadzīves atkritumiem izgāztuvēs bieži tiek noglabāti arī bīstamie atkritumi. Daudzas<br />
izgāztuves saņem arī medicīniskos <strong>atkritumu</strong>s un citus sadzīves <strong>atkritumu</strong> veidus, kuri nav<br />
pielīdzināmi mājsaimniecības atkritumiem.<br />
Daudzās Latvijas izgāztuvēs netiek veikti vides aizsardzības pasākumi, lai gan vairākās lielās<br />
izgāztuvēs veic dažus apsaimniekošanas darbus. Izgāztuvēs organizētie apsaimniekošanas<br />
darbi var būt diezgan atšķirīgi - gan kompaktēšana ik pēc dažiem mēnešiem, gan atsevišķos<br />
gadījumos arī regulāra kompaktēšana, izmantojot buldozeru. Tādās izgāztuvēs kā Getliņi un<br />
Demene <strong>atkritumu</strong> kompaktēšana tiek veikta kopā ar vairākām citām izgāztuves<br />
apsaimniekošanas darbībām, tādām kā apkārtnes labiekārtošana, izgāztuves pievadceļa<br />
būve, <strong>atkritumu</strong> noglabāšanas kontrole un uzraudzība, un atsevišķos gadījumos arī<br />
apklāšana, u.t.t. Tomēr neviena no esošajām izgāztuvēm nevar tikt uzskatīta par sanitāro<br />
izgāztuvi.<br />
Parasti izgāztuves atrodas tālu no apdzīvotām vietām. Izgāztuvju ierīkošanai izmantoti bijušie<br />
karjeri vai neapstrādājama zeme un purvi, kuri visbiežāk atrodas lauksaimnieciskās zemēs<br />
vai dabā. Kritērijs, pēc kura izvēlās izgāztuves vietu, parasti ir zemes, kura atrodas ārpus<br />
dzīvojamo māju rajona, un, kura nevar tikt izmantota lauksaimniecībā vai dzīvojamo māju<br />
celtniecībai, pieejamība pašvaldībai.<br />
Daudzas izgāztuves, īpaši lielākās, kuras atrodas smilšainās vai kūdrainās vietās, dažādā<br />
mērā negatīvi ietekmē vidi. Mazo izgāztuvju, kuras atrodas mālainās vietās un saņem tikai<br />
mājsaimniecības vai līdzīgus <strong>atkritumu</strong>s, ietekme uz vidi var tikt uzskatīta par neievērojamu.<br />
Lielākas izgāztuves, kuras saņem dažādu veidu <strong>atkritumu</strong>s, un kuras atrodas smilšainās<br />
vietās vai purvos, ietekmē vidi tik nopietni, ka ir jāveic sanācijas darbi, sevišķi tajos<br />
gadījumos, ja pazemes ūdens to tuvumā tiek izmantots dzeramā ūdens ieguvei.<br />
1.4. Stratēģijas izstrādes iemesls<br />
Trīs iepriekšējās apakšnodaļās minēto problēmu risināšanai nepieciešama noteikta Latvijas<br />
valdības rīcība. Gadījumā, ja nekas netiek uzsākts, turpināsies dabas un vides stāvokļa<br />
pasliktināšanās, ko rada nekontrolēta <strong>atkritumu</strong> izgāšana neatļautās vietās. Tas radīs<br />
sarežģījumus nākotnē, gan attiecībā uz vidi, gan nepieciešamajiem finansu resursiem.<br />
Nemainot pašreizējo sistēmu, nākamajām paaudzēm būs jātiek galā ar piesārņotu dabu,<br />
augsni un pazemes ūdeņiem. Par vides, mežu, piesārņotās augsnes un pazemes ūdeņu<br />
attīrīšanu kādreiz būs jāmaksā un tas būs daudz dārgāk, nekā to pasākumu izmaksas, kurus<br />
varam veikt pašlaik, lai izvairītos no šādas situācijas.<br />
Ir jāizmanto plānota pieeja. Piedāvātā pieeja ir izklāstīta šajā stratēģijā. Stratēģija nosaka<br />
virzienu, kurā ir jāattīsta sadzīves <strong>atkritumu</strong> apsaimniekošana Latvijā līdz 2010. gadam.<br />
Stratēģija būs obligāta visām SAA iesaistītajām pusēm, <strong>atkritumu</strong> ražotājiem, vietējām, rajonu<br />
un valsts varas iestādēm un <strong>atkritumu</strong> apsaimniekošanas organizācijām. Vienīgi Ministru
Change language