500- "NacionÄlÄ sadzÄ«ves atkritumu - Vides ministrija
500- "NacionÄlÄ sadzÄ«ves atkritumu - Vides ministrija
500- "NacionÄlÄ sadzÄ«ves atkritumu - Vides ministrija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Attālums līdz lidostām<br />
Ieteiktais minimālais attālums no lidostas līdz sanitārajai izgāztuvei ir 15 km. Tādejādi,<br />
izslēdzamas teritorijas 15 km rādiusā ap lidostām.<br />
Pilsētu teritorijas<br />
Lai samazinātu traucējumus, ko sanitārās izgāztuves varētu radīt pilsētās, to teritorijas un 1 km<br />
zona ap pilsētām netiek uzskatītas par pieņemamām sanitāro izgāztuvju izvietošanai. Attālums<br />
līdz jebkurai mājai nedrīkst būt mazāks par <strong>500</strong> m. Tādejādi, nepieciešams izslēgt visas pilsētu<br />
teritorijas, 1km joslu ap tām, kā arī teritorijas <strong>500</strong> m rādiusā ap jebkuru māju. (Piezīme: saskaņā<br />
ar Latvijas likumdošanu, ap jebkuru dzīvojamo māju pastāv aizsargjosla <strong>500</strong> m rādiusā,<br />
neatkarīgi no tā, vai māja atrodas pilsētā, vai lauku teritorijā).<br />
Virszemes ūdeņi un ūdensceļi<br />
Jāizvairās no tieša kontakta iespējām starp atkritumiem un (virszemes) ūdeņiem. Tādēļ<br />
virszemes ūdeņi, ūdensceļi un <strong>500</strong> m aizsargjosla ap tiem nav piemēroti sanitārās izgāztuves<br />
izvietošanai un šīs teritorijas ir jāizslēdz.<br />
Piekrastes zona<br />
Ņemot vērā tās rekreatīvo vērtību, piekrastes zona ir 1 km plata josla ap jūras un līča krastu.<br />
Šajā joslā aizliegts izvietot sanitārās izgāztuves.<br />
4.2.2. Ar veselo saprātu saistītie izslēgšanas kritēriji<br />
Dzeramā ūdens ieguve<br />
Lai gan tas nav noteikts likumā, sanitārās izgāztuves nedrīkst izvietot dzeramā ūdens urbumu<br />
laukos, nedz aizsargjoslās ap tiem.<br />
4.2.3. Ar ekonomiku saistītie izslēgšanas kritēriji<br />
Kūdrainas teritorijas<br />
No ģeotehnikas viedokļa, ja nepieciešams izbūvēt apakšējo izolējošo slāni, jāizvairās no<br />
kūdrainām teritorijām, jo kūdras nosēšanās var radīt nepieļaujamas slodzes uz izolējošo<br />
materiālu un izraisīt lūzumus tajā. Bez tam, kūdrainās teritorijās parasti ir ļoti augsts<br />
gruntsūdeņu līmenis. Tā kā vienmēr nepieciešams izvairīties no <strong>atkritumu</strong> un gruntsūdeņu<br />
kontaktēšanās iespējām, pat ja tas notiek izolācijas materiāla bojājuma rezultātā, kūdrainās<br />
teritorijas netiek uzskatītas par pieņemamām sanitāro izgāztuvju izvietošanai. Tehniski būtu<br />
iespējams izvairīties no iepriekš minētajām problēmām, taču tādā gadījumā izmaksas pieaugtu<br />
līdz nepieļaujamam līmenim.<br />
4.2.4. Piemērs darbam ar karti<br />
Karte nākošajā lapā ir piemērs darbam ar karti. Tās teritorijas, kas nav izmantojamas sanitārās<br />
izgāztuves izvietošanai, iekrāsotas melnas. Piemērā izmantoti sekojoši izslēgšanas kritēriji:<br />
• dabas teritorijas (rezervāti un nacionālie parki; avots: Dabas kompleksu un objektu<br />
karte; izd. “Jāņa sēta”, 1996);<br />
• pilsētu teritorijas (avots: Latvijas teritoriāli administratīvā sadalījuma karte; izd. “Jāņa<br />
sēta”, 1996);<br />
• dzeramā ūdens ieguves aku lauki (avots: Valsts ģeoloģijas dienests);<br />
• kūdrainās teritorijas (avots: Latvijas kvartāro nogulumu karte; Geo-Konsultants, 1996);
Change language