500- "Nacionālā sadzīves atkritumu - Vides ministrija

Daudzas pašvaldības subsidē atkritumu savākšanu un izvešanu no sava kopējā budžeta.
Šādas subsīdijas iemesls ir vienkāršs. Pašvaldības iedzīvotāju lielākā daļa nav spējīga
maksāt par sniegtajiem pakalpojumiem. Bezdarba līmenis šajās pašvaldībās bieži ir augstāks
par vidējo valstī.
1.2. Pašreizējā un nākotnē paredzamā sadzīves atkritumu ražošana un to sastāvs
Latvijā nav pieejama precīza informācija par atkritumu ražošanu. Tomēr, pamatojoties uz
agrāk izstrādātajām atkritumu ražotāju kategorijām, kas ciemata, mazpilsētas vai pilsētas
izmēriem pielīdzina noteiktu mājsaimniecības atkritumu daudzumu uz vienu iedzīvotāju un,
pamatojoties uz praksē veiktajiem pētījumiem un informāciju, kuru nodrošināja RVP un
vietējās pašvaldības, ir veikts aprēķins, kuru var izmantot plānošanai (skat. 2. pielikumu).
Pamatojoties uz iepriekš minētajiem informācijas avotiem, ir novērtēts, ka pašlaik Latvijā
kopējais radītais mājsaimniecības atkritumu daudzums ir apmēram 465,000 līdz 500,000
tonnu (vai 2,325,000 līdz 2,500,000 m3) gadā.
Pašreizējā situācijā saražotais atkritumu daudzums ievērojami atšķiras dažādās Latvijas
vietās: no gandrīz nulles rajonos, kur ir tikai zemnieku saimniecības un apdzīvotas vietas ar
kopējo iedzīvotāju skaitu zem 100, līdz apmēram 240 kg uz vienu iedzīvotāju gadā Rīgas
pilsētā.
Bez mājsaimniecības atkritumiem, kopējais sadzīves atkritumu daudzums ietver arī iestāžu
un komerciālos atkritumus. Balstoties uz praksē veikto izpēti, saražotie komerciālie un iestāžu
atkritumi sastāda 30% no kopējā mājsaimniecības atkritumu daudzuma.
Kopējais sadzīves atkritumu daudzums sastāda apmēram 600.000 līdz 700.000 tonnas gadā.
Savāktais atkritumu daudzums ir ievērojami mazāks. Visticamāk, ka savākti tiek tikai 50%-
60% no kopējā saražoto sadzīves atkritumu daudzuma.
Ticama informācija attiecībā uz atkritumu sastāvu nav pieejama. Tomēr ir daži rādītāji, pēc
kuriem var spriest, ka lielākās pilsētās organisko atkritumu daļa ir vairāk nekā 50%, kamēr
mazpilsētās un ciematos šis komponents sastāda mazāk nekā 10% no kopējā atkritumu
daudzuma. Atkritumos, kas tiek izvesti no zemnieku saimniecībām un apdzīvotām vietām ar
kopējo iedzīvotāju skaitu zem 100, organiskās sastāvdaļas vispār nav. Organisko sastāvdaļu
procents atkritumos ir zemāks pateicoties šo sastāvdaļu pārstrādei, kuru atkritumu ražotājs
veic uz vietas, veidojot kompostu; bez tam, tie tiek izbaroti lopiem. Komposts tiek izmantots
individuālajos dārziņos un lauksaimniecībā.
Ir paredzams, ka nākotnē atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju palielināsies. Bet, tā kā
balstoties uz esošajām prognozēm, ir prognozēts, ka Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās
samazināties turpmāko gadu laikā, tad arī kopējais sadzīves atkritumu daudzums
samazināsies. Tomēr, ir gaidāms, ka sākot ar 2000. gadu sadzīves atkritumu ražošana sāks
pieaugt. Saskaņā ar pastāvošo prognozi, stratēģijas perioda beigās (2010. gadā) kopējais
atkritumu ražošanas apjoms sasniegs 616,000 līdz 900,000 tonnas gadā.
Kā jau minēts iepriekš, šobrīd savākti tiek tikai 50-60% no visiem saražotajiem sadzīves
atkritumiem. Ja šis procents tiks palielināts par, piemēram, 10% gadā, tad sagaidāms savākto
apjomu pakāpenisks pieaugums no apmēram 390,000 t pašlaik līdz 733,000 t stratēģijas
perioda beigās.
1.3. Esošo izgāztuvju problēma
Visā Latvijā pašvaldības vēlētos, lai tām būtu pašām savas izgāztuves. Tam ir trīs galvenie
iemesli: pirmkārt, atkritumu izvešana pašvaldības teritorijas robežās samazina transporta
izmaksas un nodrošina ienākumu no dabas resursu nodokļa, otrkārt, nav jāmaksā kaimiņu
pašvaldībai par atkritumu izgāztuves izmantošanu un treškārt, pašvaldības uzskata, ja
dzīvojamo māju rajona tuvumā būs izgāztuve, tas samazinās atkritumu izgāšanu neatļautās
vietās. Rezultātā Latvijā darbojas 558 zināmas atkritumu izgāztuves. Nav zināms kopējais