Pārskats 4-daļa. Gala redakcija - Grupa93

kategorijas kempings ar interesantiem risinājumiem, piemēram, būvēm kokos; pie teritorijas
varētu pieslēgties dabas parks , tajā varētu ierīkot arī dzīvnieku dārzu.
N. Balgalis skaidro, ka kempingu ideja kopumā nav guvusi atsaucību; īpaši iebildumi bija pret
kempingu īpašajās zonām dabas teritorijās. Līdzīgi diskusiju gaitā plānotāji ir atteikušies šajā
plānošanas periodā no kūrorta attīstības īpašajām zonām. Ja ir konkrēta, pamatota attīstības
iecere, ir iespējams izstrādāt lokālplānojumu konkrētai teritorijai.
6. Satiksmes teritorija (laukums) Kapteiņa Zolta ielas galā blakus zaļajai zonai – jautājums,
kāpēc tāds plānots.
V. Zvejniece. Plānojuma risinājums saistīts ar Lietus kanalizācijas projektu (attīrīšanas
iekārtas izvietojums). Precizējamas ielu sarkanās līnijas.
7. Diskusija par Kūrorta teritoriju būtību un jaukta kūrorta teritorijām. Sanāksmes dalībnieks
uzskata, ka vajadzīgas viena veida kūrorta teritorijas bez citu funkciju papildinājuma.
Plānotāji nevar pilnībā piekrist šādam viedoklim, jo ne visas teritorijas un zemesgabali pilsētā
ir piemēroti vienfunkcionālai izmantošanai, īpaši salīdzinoši nelieli zemesgabali, kur ir noteikts
zemāks maksimālais atļautais apbūves augstums ( 2,5 stāvi vai 3,5 stāvi). Šajās vietās
lietderīgi noteikt plašāku izmantošanas veidu spektru. Jāuzsver arī, ka teritorijas
izmantošanas un apbūves noteikumos ir ietvertas prasības par apbūves kārtām – pirmajā
būvniecības kārtā ir jābūvē kūrorta objekti..
8. A. Ābelītis – uzsver, ka pilsētā ir nevēlama turpmāka mazstāvu daudzdzīvokļu ēku un rindu
māju būvniecība.
N. Balgalis – šāds mājokļa tips jaunajā plānojumā ir stingri ierobežots. Jāatzīmē, ka uzsāktos
projektus būs iespējams pabeigt arī pēc jaunā plānojuma apstiprināšanas.
9. Jautājums par plānojumu kopumā – vai tas veicina darba vietu radīšanu
N. Balgalis – plānojuma risinājumi nodrošina iespējas veidot darījumu un pakalpojumu
izņēmumus, un, tātad arī darba vietas. Konkrēti rādītāji ietverti pilsētas attīstības programmā
un teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstā. Jāatzīmē arī, ka lielu daļu pašvaldības budžeta
veido to iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kuri strādā Rīgā. Nedrīkst novērtēt negatīvi to, ka
Jūrmala ir dzīvesvieta – spilgts slikts „tīras” uz atpūtniekiem orientētas pilsētas piemērs ir
Šventoje, kas ziemā ir pilnīgi tukša un pamesta. Līdz ar to arī attīstot kūrorta objektus,
viesnīcas jārada pakalpojumi, kas paildzina viesu uzturēšanās ilgumu un mazina
sezonalitātes negatīvo efektu.
10. Diskusija par racionālāko kūrorta attīstības veidu. Jautājums, kāpēc nevar vispirms attīstīt
esošos objektus, arī degradētos, un tikai pēc tam domāt par jaunām attīstības vietām Kāpēc
Jūrmala SPA nevar kļūt par ekskluzīvu kūrorta objektu
N. Balgalis. Pamatā ir īpašuma jautājumi. Dome var rīkoties ar saviem īpašumiem. Lielākā
daļa esošo objektu, arī degradētie ir privātīpašums. Normatīvo aktu regulējums nav pilnīgs,
tostarp, arī attiecībā uz administratīvām metodēm, lai stimulētu īpašniekus sakārtot
īpašumus, attiecībā uz īpašumu atsavināšanas iespējām. Jūrmala SPA – praktiski nav
iespējams rekonstruēt šo būvi tā, lai tā atbilstu starptautiskiem standartiem – vienkārši, tas ir
vecs projekts; var veikt dažādus kosmētiskus uzlabojumus, bet nevar, piemēram, mainīt
griestu augstumu. Līdzīga situācija – Baltic Beach Hotel.
11. Jautājums par autotransporta radīto troksni, kādas iespējas to samazināt Autotransporta
izplūdes gāzes kaitē arī kokiem
V. Zvejniece. Ir veikts vides trokšņa pētījums. Speciālistu ieteikums – samazināt braukšanas
ātrumu. Pilsētā netiks būvētas trokšņa barjeras.
15