Pārskats 4-daļa. Gala redakcija - Grupa93

Nr.p.k. Vieta, adrese / Ierosinājums Komentārs
(Satversmes tiesas 2008.gada 17.janvāra spriedums lietā Nr. 2007-11-03, secinājumu daļas 15.punkts).
..Interešu saskaņotības princips prasa, lai teritorijas plānojuma izstrādāšanas gaitā tiktu saskaņotas valsts,
plānošanas reģionu un privātpersonu intereses. Šajā saskaņošanā jo sevišķi nepieciešams izvērtēt
sabiedrības intereses un to personu viedoklis, kuru nekustamajiem īpašumiem tiek noteikti īpašumtiesību
ierobežojumi." (Satversmes tiesas 2007.gada 26.aprīļa spriedums lietā Nr.2006-38-03, secinājumu daļas
14.3.apakšpunkts). Konkrētajā gadījumā, secināms, ka ir ņemts vērā tikai VAK viedoklis, nerespektējot
īpašnieka tiesības uz īpašumu. Pie tam, vēlamies uzsvērt, ka nav nekāda pamata uzskatīt VAK viedokli par
Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju viedokli, jo VAK pārstāv tikai noteikto sabiedrības daļu. Ievērojot tikai vides
aizsardzības intereses un pilnībā ignorējot ekonomiskās intereses (ne tikai īpašnieka, bet arī Jūrmalas pilsētas
pašvaldības, jo mūsu idejas realizācijas rezultātā tiktu palielināts nekustamo īpašumu nodoklis un tiktu maksāts
uzņēmumu ienākuma nodoklis), tiek pārkāpts interešu saskaņotības princips.
Tāpat netiek ievērots samērīguma princips, kas prasa ievērot saprātīgu līdzsvaru starp sabiedrības un
personas interesēm, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses.
Lai konstatētu, vai samērīguma princips ir ievērots, jānoskaidro, vai [...] pašvaldības izraudzītie līdzekļi
ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, vai nav saudzējošāku līdzekļu šā mērķa sasniegšanai.
[...Jplānojumā noteiktais ierobežojums ir samērīgs vienīgi tad, ja nav nekādu citu līdzekļu, kuri būtu tikpat
iedarbīgi un kurus izvēloties pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk jūtami (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13.
maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 19. punktu).
Vērtējot [...] plānojuma atbilstību samērīguma principam, jāizvērtē arī [...]domes rīcības atbilstība, t.L, jāapsver,
vai plānojums nenodara personas tiesībām un likumiskajām interesēm lielākus zaudējumus nekā tie labumi, ko
iegūst sabiedrība. (Satversmes tiesas 2007.gada 26.aprīļa spriedums lietā Nr.2006-38-03, secinājumu daļas
19.punkts). Jāsecina, ka, nosakot nekustamam īpašumam 17.līnijā 1 A funkcionālo zonējumu Dabas teritorija,
pilnībā tiek liegtas iespējas izmantot mums piederošo nekustamo īpašumu. Savukārt, šī nav vienīga teritorija,
kuru sabiedrība var izmantot rekreācijai (tiek domāta nepārveidota daba, jo nekustamā īpašuma nākotnes
izmantošanas mērķis arī ir rekreācija un tūrisms), pie tam, kā jau tika vairākkārtīgi minēts, apbūvēta tiks tikai
esošo pamatu vieta, līdz ar to, dabas vide netiks būtiski ietekmēta. Līdz ar to, pašvaldība nav vērtējusi, vai
pastāv tāds līdzeklis, kas mūsu tiesības uz īpašumu ierobežotu mazāk, neka Plānojumā noteiktais
funkcionālais zonejums Dabas teritorija.
SIA „Alfa Rekreācija", tika dibināta ar mērķi veidot šādu kūrorta objektu un mūsu rīcība ir kā finanšu
resursi tā arī pieredze šādu objektu realizācijā. Savukārt, Jūrmalas pilsēta, savā attīstības plāna min vairākas
lietas, uz ko balstās attīstības stratēģija: saglabāt savus dabīgos ārstnieciskos resursus, dabas vērtības,
kultūrvēsturisko mantojumu un Jūrmala ir viens no Baltijas jūras baseina kūrorta, konferenču tūrisma un atpūtas
centriem. No tā varam secināt, ka Jūrmala domes jau savos plānos definē pilsētas attīstības mērķus un viens no
būtiskākajiem ir Jūrmalas, kā kūrorta pilsētas, izveide. Par šo liecina vesela virkne teritoriju, kuriem ir mainīts
plānojums. Bet šiem objektiem, lielajā vairumā, nav konkrēta attīstītāja, nav pieejami finanšu un citi resursi.
Pie tam, lūdzam pievērst uzmanību, ka. saskaņā ar 2009.gada 09.novembra Latvijas valsts vēstures
arhīva izziņu Nr.5-K-3449, zemesgrāmatas lietā esošajā Rīgas Prefektūras 1934.g. 14.maijā izdotajā apliecībā
nr.387 ir redzams, ka uz zemesgabala vēsturiski ir jau bijusi uzcelta ēka, kurai līdz šai dienai eksistē kadastra
30