PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŠOJUMS - Aizputes Novads

AIZPUTES NOVADA DOME
AIZPUTES NOVADA NEKLĀTIENES VIDUSSKOLA
Reģ.Nr. 4115901036
_____________________________________________________________________________
Ziedu ielā 7, Aizputē, Aizputes novadā, LV 3456, tālr. 26641717, fakss 63448253, e-pasts:vidnere2@inbox.l
Aizputes novada Neklātienes vidusskola
PAŠNOVĒRTĒJUMA
ZIŅOJUMS
Direktore Gunta Vīdnere
2012.gads

Vispārējs skolas raksturojums
Aizputes novada Neklātienes vidusskolas dibinātājs ir Aizputes novada dome. Skola ir
saglabājusi iepriekšējo struktūru kā Liepājas rajona Neklātienes vidusskola, bet sakarā ar
administratīvi teritoriālo reformu, mainīts dibinātājs un nosaukums.
Aizputes novada Neklātienes vidusskolas juridiskā adrese ir: Aizputē, Ziedu ielā 7.,
tālr.26641717, e-pasts vidnere2@inbox.lv, Reģ.nr. 4115901036.
Mācības notiek Aizputes, Grobiņas, Nīcas, Cīravas konsultāciju punktos uz Aizputes,
Nīcas vidusskolu, Grobiņas ģimnāzijas un Cīravas arodvidusskolas bāzes.
Skola ir juridiska persona, tai ir zīmogs ar valsts mazo ģerboni, katram konsultāciju
punktam ir savs zīmogs (bez ģerboņa).
Īstenojamās izglītības programmas, skolēnu skaits
Skola realizē:
vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu ar kodu 31011013,
(licences Nr. V-2451, izdota 05.07.2011), kuru 2011./2012. mācību gadā apgūst 272
skolēni;
pamatizglītības otrā posma (7.-9. klase) izglītības programmu ar kodu 23011113,
(licences Nr. 5685, izdota 09.12.2010), kuru 2011./2012. mācību gadā apgūst 22 skolēni.
Pedagogu kvalitatīvais sastāvs
Skolas personāla kvalitatīvais sastāvs:
52 pedagogi,1 bibliotekārs;
augstākā pedagoģiskā izglītība 49, no tiem maģistri – 17;
ar citu augstāko izglītību 2;
2

ar vidējo profesionālo 1.
Sociālās vides raksturojums
Skolā mācās izglītojamie no 16 pašvaldību administratīvajām vienībām:
Aizputes novads-110
Dundagas novads – 1
Durbes novads – 17
Grobiņas novads – 30
Kuldīgas novads – 11
Liepāja – 65
Nīcas novads – 11
Ogres novads – 1
Pāvilostas novads – 11
Priekules novads – 20
Rīga – 2
Rucavas novads – 2
Saldus novads – 2
Skrundas novads – 2
Vaiņodes novads – 5
Ventspils – 2
Ventspils novads – 2
Audzēkņu sastāvs:
topošās un jaunās māmiņas;
strādājošie Latvijā, kā arī izbraukušie strādāt uz laiku ārvalstīs, lūdzot saglabāt vietu
skolā;
pieaugušie ar mācību laika pārtraukumiem no 2-10 un vairāk gadiem;
audzēkņi, kuriem grūtības mācībās;
sociālās atstumtības riska grupas jaunieši.
Skolas īpašie piedāvājumi:
klātienes un neklātienes apmācības forma;
individuāls darbs ar katru audzēkni;
Cīravas konsultāciju punkta skolēniem iespēja piedalīties Cīravas arodvidusskolas
organizētajos pasākumos skolēniem;
audzēkņu un pedagogu pozitīvā sadarbība.
3

Skolas budžeta nodrošinājums
Skolas budžetu veido valsts mērķdotācijas un pašvaldības līdzekļi. 2010. gadā izlietoti
Ls 91894,58 –, no tiem Ls 87558,88 valsts mērķdotācijas līdzekļi un Ls 1606,56 pašvaldības
līdzekļi. Mācību nodrošināšanai un materiālās bāzes uzturēšanai Aizputes novada Dome saņem
naudas līdzekļus starppašvaldību norēķinu kārtībā no pašvaldībām, kuru iedzīvotāji mācās mūsu
skolā.
Skolas darbības pamatmērķi
1. Nodrošināt vidējās vispārējās izglītības pieejamību Kurzemes reģiona un apkārtējo novadu
iedzīvotājiem, veidojot neklātienes izglītības sistēmu.
2. Īstenot pamata un vidējās pakāpes vispārējās izglītības programmas.
3. Piedāvāt iespēju ikvienam apkārtējo novadu iedzīvotājam iespēju paaugstināt vispārējo
izglītības un kultūras līmeni.
4. Izvēlēties audzēkņu pieprasījumam atbilstošas izglītošanas darba metodes un formas.
5. Nodrošināt mācību un audzināšanas procesa vienotību, ievērojot audzēkņu sociāli ekonomisko
statusu:
pozitīvas attieksmes radīšanu mācīšanas un mācīšanās procesā pret mācīšanu un
mācīšanos;
motivēt audzēkņus mūžizglītībai.
6. Celt skolas prestižu, balstoties uz skolotāju profesionālās meistarības paaugstināšanu.
7. Radīt demokrātisku un humānu vidi, veicinot audzēkņu pašapziņas celšanos (vērtībizglītība,
patriotisms, dzīvesziņa, atbildība).
Iepriekš izvirzīto prioritāšu īstenošana
Nodrošināt kvalitatīvu vispārējās vidējās izglītības apguvi
2010./2011. mācību gadā vispārējo vidējo izglītību skolā ieguva 46 izglītojamie,
pamatizglītību 3 izglītojamie. Centralizētos eksāmenus (CE) kārtoja Aizputes, Cīravas un Nīcas
konsultāciju punktu izglītojamie, visi saņēma sertifikātus. CE līmeņu vidējais rādītājs vakarskolu
grupā valstī – 50,5%, Aizputes konsultāciju punktā 46,9%, Nīcas konsultāciju punktā – 41,6%,
Cīravas konsultāciju punktā – 35,3%. 8,57% absolventu iestājušies augstākajās mācību iestādēs,
21,43% turpina mācības, neiegūstot augstāko izglītību.
Mācību saturs
Tiek ieviests un īstenots jaunais vidusskolas standarts.
4

Sagatavota visos konsultāciju punktos mācību bāze jaunā vidusskolas standarta
īstenošanai.
Mācīšana un mācīšanās
Mācību procesā izmantotas jaunākās informācijas tehnoloģijas.
Visos mācību priekšmetos tēmu apguvē efektīvi izmanto daudzveidīgus uzziņas avotus.
Patstāvīgā darba prasmju pilnveidei skolotāji izmanto dažādas darba metodes –
patstāvīgos darbus, referātus, paskaidrojot un mācot, kā katrs darbs veicams. Daļa
izglītojamo, iestājoties skolā, vāji prot novērtēt savas zināšanas un prasmes. Skolotāji
mācību stundās pievērš tam uzmanību, tomēr darbs jāturpina.
Skolēnu sasniegumi
Audzēkņi sistemātiski motivēti pozitīvu mācību rezultātu ieguvei.
Regulāri veikta mācību sasniegumu uzskaite un analizēti audzēkņu sasniegumi.
Tiek apbalvoti audzēkņi, kuri ieguvuši labus un teicamus vērtējumus mācībās.
Skolēnu sniegums valsts pārbaudes darbos ir līdzīgā līmenī ar citām vakara un
neklātienes skolām.
Olimpiādēs gūtas atzinības un godalgotas vietas.
Atbalsts skolēniem
Skolā darbojas atbalsta komanda, kurā sadarbojas konsultāciju punktu vadītājas, klašu
audzinātāji un mācību priekšmetu skolotāji.
Skolā izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi, ar kuriem iepazīstināti (klases žurnāls)
skolotāji, audzēkņi.
Skolā tiek organizēti ar karjeras izvēli saistīti pasākumi, bibliotēkā ir pieejami materiāli
par karjeras izvēli.
Ir ieviesti tālmācības elementi mācību procesa apguvei.
Skolas vide
Plānveidīgi iekārtota un uzlabota skolas iekšējā un apkārtējā vide.
Bāzes skolas telpu ķīmijas, fizikas, bioloģijas un matemātikas kabineti ir aprīkoti ar
multimediju centriem.
5

Skolas resursi
Daļa pedagogu ir iesaistījušies projektā „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu
nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” un „Pedagogu konkurētspējas
veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”.
Pedagogi ir apmeklējuši profesionālās pilnveides kursus jaunā vidusskolas standarta
realizēšanai.
Veikti remonti bāzes skolās telpu labiekārtošanai.
Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana
Skolotāji katru gadu veic sava darba pašvērtējumu.
Ir izveidots skolas attīstības darba plāns.
Notiek mācību un audzināšanas darba kontrole.
Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde
Iepriekšējā vērtēšanas periodā no 2006.gada aprīļa līdz šim brīdim skola plānveidīgi
strādājusi pie ekspertu komisijas rekomendāciju izpildes un saskaņā ar ekspertu komisijas
ieteikumiem un skolas attīstības plāna prioritātēm ir realizēti sekojoši ieteikumi:
1. Ir pārlicencēta izglītības programma un mācību plānā ir iekļautas apmaksātas individuālās
konsultācijas.
2. Skolā notiek skolotāju sadarbība mācību priekšmetu programmu izvēlē un izstrādē.
3. Bāzes skolām, ar kurām ir vienošanās līgumi par telpu izmantošanu, ir ļoti uzlabojies
kabinetu aprīkojums ar modernajām tehnoloģijām, ir multimediju komplekti bioloģijas,
ķīmijas, fizikas, matemātikas un latviešu valodas kabinetos, kā arī ir pieejami informātikas
kabineti un tie tiek izmantoti mācību procesā.
4. Tiek veikta mērķtiecīga un regulāra skolēnu zināšanu analīze mācību priekšmetos un tiek
risinātas konstatētās problēmas.
5. Skolā ir bibliotekāra štata vieta.
6. Ir pilnveidota sadarbība ar bāzes skolām un dibinātāju. Ir nodrošināta materiālā bāze, ir
iegādātas mācību grāmatas, video projektori, CD atskaņotājs utt.
7. Ir informēti skolēni un personāls, kā rīkoties bīstamās un ārkārtas situācijās.
8. Ir nodrošināts interneta pieslēgums Grobiņas un Nīcas konsultāciju punktu vadības
datoriem.
9. Ir iesaistīti skolēni un pedagogi skolas pašnovērtēšanā un skolas normatīvo dokumentu
6

izveidē, katru gadu ir aptaujāti skolēni un pedagogi par skolas darba novērtēšanu un ņemti
vērā ieteiktie uzlabojumi. Piemēram: stundu saraksta pieejamība internetā, ieviest un
uzlabot tālmācības elementus utt.
10. Ir pilnveidots skolas vērtēšanas procesā iegūtās informācijas izmantošana skolas darba
uzlabošanā.
11. Ir pilnveidota mācību procesa pārraudzība un analīzes darbs skolā un konsultāciju punktos
izmantojot skolas darbinieku labāko pieredzi.
12. Ir atspoguļota iekšējās kontroles plānā skolas mācību procesa pārraudzība un izvērtēšana.
13. Ir izstrādāta, regulāri koriģēta un apstiprināta Valsts arhīvā skolas lietu nomenklatūra,
lietas iekārtotas atbilstoši lietu nomenklatūrai.
Daļēji izpildīts ekspertu komisijas ieteikums uzlabot darbu skolēnu kavējumu
samazināšanā. Ir klases audzinātāji, kuri regulāri strādā pie šī ieteikuma uzlabošanas, tā kā mūsu
audzēkņi ir darba attiecībās, ne vienmēr darba devēji ir atsaucīgi pret viņu mācībām, kā arī daudz
mūsu skolēnu atrodas ārzemēs, lai tur strādātu, ar viņiem mācību process tiek nodrošināts ar
interneta palīdzību tālmācības elementu ieviešanu, bet noslēguma ieskaites ir jākārto uz vietas.
Ne vienmēr skolēni uz tām var ierasties.
Pamatojumu iegūšanas metodes
Skolā visos konsultāciju punktos veikta sākotnējā vērtēšana, apkopoti 40 skolotāju
anketu rezultāti.
Analizēti 143 izglītojamo anketu dati. Analizēti iepriekšējās akreditācijas materiāli,
skolas dokumentācija: skolas nolikums, ar mācību procesa organizāciju saistīti skolas nolikumi,
pedagogu tarifikācijas dokumenti, attīstības plāns, gada darba plāni, pedagoģiskās padomes
nolikums, skolas un konsultāciju punktu pedagoģisko padomju sēžu protokoli, apspriežu pie
skolas vadības sanāksmju protokoli, skolas izglītības programma, skolotāju mācību priekšmetu
programmas, skolotāju pašvērtējuma materiāli, stundu saraksti, klašu un interešu izglītības
žurnāli, skolēnu ikdienas sasniegumi rezultāti par 2010./2011.mācību gadu, centralizēto
eksāmenu rezultāti par 2011. gadu.
7

1. Pamatjoma MĀCĪBU SATURS
1.1. SKOLAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS
Skolā ir licencētas 2 izglītības programmas:
23011113 – pamatizglītības otrā posma (7.-9.klase) izglītības programma;
31011013 – vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma.
Izglītības programmas ir izstrādātas atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izglītības
iestādes mērķiem un uzdevumiem, un ir kvalitatīvs izglītības iestādes izglītojošo darbību
reglamentējošs dokuments.
Programmas ir licencētas un saskaņotas ar izglītības iestādes dibinātāju. Mācību plāns
atbilst licencētajām izglītības programmām. Katras klases audzinātāja īstenotais audzināšanas
darba plāns atbilst licencētājām programmām.
Atbilstoši licencētajām programmām katrā konsultāciju punktā ir izveidots un direktores
apstiprināts mācību priekšmetu stundu saraksts. Attiecīgajā konsultāciju punkta stundu saraksts
ir izvietots pie ziņojuma stenda, kā arī ir pieejams e-vidē. Par izmaiņām stundu sarakstā skolēni
un skolotāji tiek savlaicīgi informēti, izliekot informāciju stendā vai izsūtot e- pastu.
Izglītības programmas īstenošanai ir nodrošināta mācību literatūra un mācību līdzekļi.
Skolotāji pārzina savu mācāmo priekšmetu standartus, izvirza noteiktas prasības mācību
stundās, lai sekmīgi tos realizētu. Skolotāji izvēlas piemērotas mācību metodes un mācību
līdzekļus. Skolotāji strādā atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem, saprotot, ka, realizējot standartus,
jāpilnveido zināmās mācību metodes un līdzekļus, kā arī jāiepazīst un jāapgūst jaunas. Skolotāji
pārrunā savstarpēji jaunākās mācīšanas un mācīšanās metodes, dalās pieredzē, to atzīst 100%
visi anketētie skolotāji.
Skolotāji katram mācību priekšmetam izvēlas Izglītības satura un eksaminācijas centra
apstiprinātas programmas un izstrādā pēc tām tematiskos plānus, lai īstenotu standarta prasības.
Tematiskie plāni tiek saskaņoti ar konsultāciju punktu vadītājiem un tos apstiprina skolas
direktore.
Skolotāji plāno mācību saturu atbilstoši pēctecīguma principam, iekļaujot dažādu tēmu
apguvi, paredzamo rezultātu, apgūstamās zināšanas, prasmes un iemaņas, vērtēšanas formas un
metodiskos paņēmienus. Izplānots obligāto ieskaišu saturs, to termiņi. Nepieciešamības
gadījumā tematiskajos plānos tiek veiktas korekcijas.
Plānojot darbu, skolotāji paredz atbilstoši daudzveidīgu mācīšanas un mācīšanās
procesu, kurā tiek ņemta vērā audzēkņu vajadzības un intereses. Ir izstrādāts individuālo
konsultāciju grafiks.
8

Konsultācijās ir iespēja individuāli strādāt ar audzēkņiem, kuriem ir grūtības mācībās,
kā arī strādāt ar talantīgajiem audzēkņiem, un tiem, kuriem ir bijuši pārtraukumi mācībās. To
novērtē 72.60% audzēkņu anketu rezultāti.
Skolas darbības stiprās puses:
licencētas 2 izglītības programmas;
atvērta pamatizglītības otrā posma (7.-9.klase) izglītības programma;
mācību satura plānojums visaptverošs, skaidrs, precīzs;
mācību stundās norisinās produktīvs darbs mācību satura apgūšanā.
Tālākās attīstības vajadzības:
sekmīgāk realizēt mācību priekšmetu standartus gan pamatizglītībā, gan vidējā izglītībā;
izveidot tālmācības programmu;
turpināt nodrošināt skolotājus ar jaunāko dažādu autoru mācību un metodisko literatūru;
turpināt nodrošināt jauno tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā.
Jomas vērtējums: IV līmenis – ļoti labi
2. Pamatjoma MĀCĪŠANA UN MĀCĪŠANĀS
2.1.MĀCĪŠANAS KVALITĀTE
Skolotāji pārzina savu priekšmetu programmas un strādā pēc izveidotā tematiskā plāna,
paredzot tēmu sadalījumu, laiku, individuāli apgūstāmo vielu, pārbaudes veidus un formas.
Plānojot mācību darbu, tiek izvērtēts iepriekšējā mācību gada tēmu tematiskais dalījums un
secība, tēmu apguvei paredzētais laiks, pārbaudes darbu skaits un veids, no tā izdarīti secinājumi
un veiktas korekcijas tematiskajos plānos katra mācību gada sākumā katrai klasei.
Skolotāju izmantotās mācību metodes ir daudzveidīgas un atbilst skolēnu spējām,
vecumam, iepriekšējam sagatavotības līmenim, mācību priekšmeta specifikai un mācību satura
prasībām. Skolotāji izmanto dažādas neklātienes apmācībai piemērotas metodes: individuālo,
grupu darbu, patstāvīgo darbu ar dažādiem informācijas avotiem, tai skaitā e–vidē, diskusijas,
pārskata lekcijas, referātus, esejas, prezentācijas prasmju apgūšana. Mācību metožu izvēle tiek
koriģēta atbilstoši plānotajam rezultātam, mācību stundu mērķiem, skolēnu zināšanu līmenim,
darba tempam.
Lielākajā daļā mācību stundu izmanto pieejamos, stundas mērķiem un uzdevumiem
atbilstošus mācību līdzekļus, aprīkojumu un informāciju tehnoloģijas. Ierobežotā stundu skaita
9

dēļ un skolēnu atšķirīgo iepriekšējo zināšanu līmeņa dēļ, daļai skolēnu ir problēmas sasniegt
paredzētos mērķus un uzdevumus.
Analizējot iepriekšējā mācību gada veiksmes un neveiksmes, lai uzlabotu mācību
rezultātus, tiek pilnveidoti un veiktas korekcijas jau esošiem mācību un metodiskiem
materiāliem. Pēc vajadzības veidoti jauni materiāli.
Mācību stundu norise tiek reģistrēta klases žurnālos, atbilstoši prasībām, kas tiek
uzraudzīta.
Ņemot vērā skolēnu atšķirīgo iepriekšējo sagatavotības līmeni un vecumu atšķirību, kā
arī laiku mācību pārtraukumā pēc iepriekšējām mācībām, stundās tiek piedāvāti diferencēti
uzdevumi. Neklātienes vidusskolā mājas darbu apjoms ir liels, jo daļa mācību vielas skolēniem
jāapgūst patstāvīgi pēc skolotāju norādījumiem. Mājas darbu formas ir daudzveidīgas, piemēram,
radošie darbi, pārspriedumi, analīzes materiālu gatavošana, pētnieciskā darbība, prezentācijas
materiālu veidošana.
Skolotāju stāstījums un skaidrojums mācību stundās ir mērķtiecīgs un saprotams,
piemērots attiecīgā mācību priekšmeta tēmai un atbilstošs skolēnu vecumam un kopējām klases
īpatnībām. Skolotāji mācību procesā balstās arī uz skolēnu praktisko un dzīves pieredzi, rosina
visus iesaistīties diskusijā, izteikt savu viedokli un uzklausīt citu skolēnu viedokli. Skolotāji
mudina skolēnus domāt, analizēt, secināt. Mācību priekšmetu programmu veiksmīgai īstenošanai
tādējādi tiek nodrošināta saikne ar reālo dzīvi un mūsdienu aktualitātēm.
Skolas darbības stiprās puses:
mācību procesā tiek lietotas daudzveidīgas mācību metodes un metodiskie paņēmieni;
skolotāji prasmīgi motivē skolēnus darbam;
dabaszinību skolotāji ir piedalījušies jaunā standarta aprobācijā;
skolotāji mācību metodes izvēlas atbilstoši ikdienas pārbaudes darbu, testu un eksāmenu
rezultātiem;
klases telpas iekārtojums un skolotāju tālākizglītība dod iespēju izmantot jaunākās
tehnoloģijas un mācīšanas metodes;
skolotāji uzklausa un ņem vērā skolēnu viedokļus;
skolotāji izmanto atbilstošas mācību metodes darbā ar skolēniem, kuriem ir grūtības
mācību procesā;
izveidots skolas individuālā darba ar skolēnu (konsultāciju) grafiks;
skolotāji atbalsta skolēnus un palīdz risināt mācību darbā radušās problēmas;
skolotāji pielieto moderno tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā.
10

Tālākās attīstības vajadzības:
mācīšanas procesā akcentēt individualizāciju un diferenciāciju;
pilnveidot darbu ar skolēnu zināšanu un pamatprasmju pašnovērtējumu;
izmantot labāko pedagoģisko pieredzi metožu un darba formu izvēlē informācijas
prasmju veidošanā stundās;
iesaistīt skolēnus daudzveidīgā problēmu risināšanas un pētnieciskajā darbībā;
papildināt metožu daudzveidību darbā ar talantīgajiem skolēniem.
Jomas vērtējums: III līmenis – labi
2.2.MĀCĪŠANĀS KVALITĀTE
Skolēni katra mācību gada sākumā tiek iepazīstināti ar mācību darbam izvirzītajām
prasībām, mācību programmām, obligāto ieskaišu skaitu, saturu, nokārtošanas termiņiem.
Skolēni pārzina izvirzītās prasības.
Skolotāji mērķtiecīgi organizē skolēnus mācību darbam un veido motivāciju mācīties,
iedrošinot, izsakot atzinību par paveikto. Skolotāji mācību procesā rosina izmantot arī papildus
esošās iespējas – izmatot informāciju tehnoloģijas, apmeklēt bibliotēkas, lasītavas. Patstāvīgā
mācību darba organizācijai skolotāji sagatavojuši un piedāvā skolēniem palīgmateriālus – darba
lapas, tabulas, shēmas u.c. Mācību darbam daudz tiek izmantoti kopēti materiāli.
Plānojot darbu, pedagogi ņem vērā klases skolēnu sagatavotības līmeni un spējas.
Pedagogi plāno individuālo darbu ar skolēniem – konsultācijas, kuru laiki ir saskaņoti ar skolas
administrāciju.
Daļa izglītojamo aktīvi piedalās mācību procesā, taču ir diezgan daudz izglītojamo,
kuriem nepieciešama papildus motivācija, iedrošināšana. Mācīšanās kvalitāti ietekmē stundu
kavējumi, kuri rodas audzēkņu darba specifikas, darba devēju neieinteresētības, ģimenes
apstākļu dēļ. Lielāka līdzatbildība par mācīšanās procesa norisi un mācību rezultātiem ir
pieaugušajiem skolēniem.
Daļa skolēnu izmanto skolas piedāvātās iespējas- individuālās konsultācijas, tālmācības
materiālus. Dažkārt skolēni nepietiekami pārvalda mācību organizatoriskās prasmes – racionāli
izmantot mācību laiku, plānot laiku mācību uzdevumu izpildei. Atsevišķiem skolēniem grūtības
mācīšanās procesā sagādā nepietiekamā lasītprasme, neizkopta valoda. Skolotāji piedāvā
metodes, kas attīsta izglītojamo sadarbības prasmes. Pārsvarā skolēni prot sadarboties mācību
procesā, labprāt strādā pāros, palīdz viens otram mācīšanās procesā. Mācību gada beigās
pedagoģiskās padomes sēdēs tiek veikts mācību sasniegumu analīzes apkopojums ar mērķi
11

uzlabot mācīšanas un mācīšanās procesu. Visi anketētie skolēni apgalvo, ka 40,28% - bieži,
22,22% - vienmēr un 30,56% - dažreiz mācību procesā izmanto mūsdienu moderno tehniku.
Skolas darbības stiprās puses:
skolēni ir informēti par mācību darbam izvirzītajām prasībām, tās izprot un zina;
skolēni izmanto modernās tehnoloģijas mācību procesā;
skolēniem ir iespēja apmeklēt katrā mācību priekšmetā konsultācijas;
skolēnu stimulēšana labāku mācību rezultātu sasniegšanai ar skolotāju regulāro pozitīvo
pamudinājumu;
sekmīgi organizēts mācīšanās process apvienotajās klasēs;
pedagogi rosina skolēnus apgūt dažādas sadarbības formas un pētnieciskā darba iemaņas;
skolēniem ir pozitīva attieksme pret mācību procesu;
notiek plānveidīgs darbs ar skolēniem, kuriem ir grūtības mācībās;
skolēniem ir pieejama skolas bibliotēka ar interneta pieslēgumu, datorklases;
skolā tiek dota iespēja skolēniem ar skolotājiem nepieciešamības gadījumā sadarboties e-
vidē.
Tālākās attīstības vajadzības:
motivēt skolēnus izmantot visas skolas piedāvātās iespējas savas personības attīstīšanai;
iedrošināt talantīgākos skolēniem aktīvākai līdzdalībai konkursos, olimpiādēs;
pilnveidot skolēnu prasmi plānot laiku mājas uzdevumu izpildei;
sekmēt skolēnu prasmi aizstāvēt un pamatot savu viedokli, analizēt, secināt un pieņemt
lēmumus;
motivēt skolēnus iespējami vairāk apmeklēt konsultācijas;
motivēt skolēnus apzināties personīgā ieguldījuma nozīmību mācību procesā un pozitīvā
rezultāta sasniegšanā.
Jomas vērtējums: III līmenis – labi
2.3. VĒRTĒŠANA KĀ MĀCĪBU PROCESA SASTĀVDAĻA
Skolotāji sistemātiski un kompetenti vērtē skolēnu mācību darbu, ievērojot valstī
noteikto kārtību. Skolā ir izstrādāta mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, kurā noteiktas
12

vienotas prasības skolēnu vērtēšanai un kuras skolotāji ievēro. Skolēni ir informēti par vērtēšanas
kārtību un kritērijiem katrā mācību priekšmetā.
Vērtēšanas metodes atbilst skolēnu vecumam, neklātienes apmācības un priekšmetu
specifikai. Galvenā vērtēšanas forma ir obligātās ieskaites, kuru skaits mācību priekšmetos
noteikts mācību plānā. Skolēniem ir iespēja nokārtot ieskaiti pakāpeniski pa daļām vai visu
kopumā.
Skolēnu darbs tiek stimulēts ar skolotāja attieksmi, izteikto atzinību vai pamudinājumu
precizēt iegūto informāciju. Skolotāji regulāri uzmundrina skolēnus, ar pozitīvu jebkura paveikta
uzdevuma novērtējumu cenšas celt viņu pašvērtējumu, ticību saviem spēkiem, rosina vērtēt un
salīdzināt savu un citu darbu.
Skolotāji konsekventi veic vērtējumu uzskaiti, ierakstot tos klases žurnālā, ieskaišu
grāmatiņā. Ieskaišu rezultāti tiek apkopoti arī ieskaišu pārskata lapās. Vērtēšanas procesā iegūto
informāciju skolotāji izvērtē un izmanto mācīšanas un mācīšanās pilnveidei. Mācību sasniegumu
atspoguļošanu klašu žurnālos un ieskaišu lapās kontrolē konsultāciju punktu vadītāji.
Skolas darbības stiprās puses:
skolēnu mācību darbs tiek sistemātiski un kompetenti vērtēts, ievērojot valstī un skolā
noteikto vērtēšanas kārtību;
skolēnu zināšanu un prasmju vērtēšanā izvirzīti visiem skolēniem vienādi nosacījumi, kas
tiek ņemti vērā;
skolēni ir informēti un zina vērtēšanas kārtību un kritērijus katrā mācību priekšmetā;
katra skolēna mācību sasniegumi tiek apkopoti un atspoguļoti mācību sasniegumu
kopsavilkuma žurnālos, ieskaišu lapās. Rezultāti tiek analizēti un iegūtie secinājumi tiek
izmantoti turpmākai darba plānošanai;
analīzes rezultāti tiek izmantoti mācību procesa uzlabošanai un pilnveidošanai.
Tālākās attīstības vajadzības:
akcentēt skolēnu pašvērtējuma nozīmi;
turpināt veikt iesākto darbu skolēnu mācību sasniegumu uzskaitē un analīzē.
Jomas vērtējums: III līmenis – labi
3. Pamatjoma IZGLĪTOJAMO SASNIEGUMI
3.1. IZGLĪTOJAMO SASNIEGUMI IKDIENAS DARBĀ
Skolā ir noteikta vienota kārtība skolēnu sasniegumu uzskaitei un vērtēšanai, kuru
ievēro visi skolotāji, tās ievērošanu kontrolē un pārrauga konsultāciju punktu vadītāji. Klašu
13

audzinātāji un konsultāciju punktu vadītāji regulāri seko līdzi skolēnu mācību sasniegumu
rezultātiem. Mācību sasniegumi tiek analizēti konsultāciju punktu pedagoģiskās padomes sēdēs
mācību gada noslēgumā un Neklātienes vidusskolas pedagoģiskās padomes sēdēs augustā pirms
mācību gada sākuma.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta divpadsmito klašu skolēniem, kā arī tiem skolēniem,
kuriem nepietiekams vērtējums kādā no mācību priekšmetiem. Analizējot skolēnu mācību
sasniegumus, tiek izmantoti četri vērtējuma līmeņi:
9, 10 balles – augsts sniegums;
6, 7, 8 balles – optimāls sniegums;
4, 5 balles – pietiekams sniegums;
1, 2, 3 balles – nepietiekams sniegums.
Skolēnu ikdienas mācību sasniegumi vidējās izglītības programmā 2010./2011. māc. gadā
Mācību Nepietiekams % Pietiekams % Optimāls % Augsts %
priekšmeti
10. 11. 12. 10. 11. 12. 10. 11. 12. 10. 11. 12.
Latviešu
valoda
29,0 12,0 10,0 41,0 57,2 57,5 30,0 30,8 32,5
Literatūra 25,3 16,7 7,4 44,7 56,8 54,8 30,0 26,5 37,8
Matemātika 26,0 17,7 14,8 56,9 66,8 67,6 17,1 15,5 17,5
Angļu valoda 9,0 12,5 8,3 41,0 37,5 51,2 50,0 50,0 40,4
Krievu
valoda
13,0 12,0 37,5 39,0 42,5 49,5 49,0 52,0 5,5
Vācu valoda 12,5 87,5
Vēsture 19,0 13,7 3,3 40,8 35,8 63,7 40,2 50,5 32,9
Ekonomika 8,3 4,7 21,9 43,0 60,0 68,8 44,7 40,0 1,0 7,7
Informātika 3,3 61,8 49,4 38,2 47,2
Ģeogrāfija 23,7 38,7 77,8 37,7 22,2
Fizika 14,7 7,7 6,7 14,6 45,5 52,8 70,8 41,2 40,5 5,7
Ķīmija 11,3 16,7 3,3 78,8 75,7 64,0 9,9 7,7 32,7
Bioloģija 18,7 15,3 43,7 42,7 66,7 37,7 42,0 33,3
Psiholoģija 6,5 10,0 14,2 9,5 10,0 58,9 60,5 70,0 20,3 30,0 10,0
Vizuālā
māksla
25,0 41,7 33,3
Kultūras
vēsture
10,0 30,0 40,0 57,5 50,0 12,5
Ētika 7,3 52,0 40,7
Veselības
mācība
6,7 3,3 45,0 45,0
14

Skolēnu ikdienas mācību sasniegumi 2010./2011.m.g. pamatizglītības posmā
Mācību priekšmeti Nepietiekams
%
Pietiekams
%
Optimāls
%
Augsts
%
Latviešu valoda 63,6 18,2 18,2
Literatūra 63,6 18,2 18,2
Angļu valoda 27,3 54,5 18,2
Krievu valoda 36,3 45,5 18,2
Matemātika 27,3 54,5
Bioloģija 45,5 36,4 18,2
Fizika 36,3 27,3 36,4
Ķīmija 81,8 18,2
Ģeogrāfija 36,3 36,4 27,3
Latvijas un pasaules
vēsture
36,4 63,6
Sociālās zinības 18,2 27,2 36,4 18,2
Mūzika 27,3 18,2 45,5 9
Vizuālā māksla 27,3 18,2 45,5
Informātika 66,7 33,3
Ir daudz skolēnu, kuriem sekmes 1.semestrī bija optimālā un pietiekamā līmenī, taču 2.
semestrī dažādu iemeslu dēļ nespēja apvienot mācības ar darbu, ar ģimenes apstākļiem un līdz ar
to gada vērtējumos daudz vērtējumu nepietiekamā līmenī. Vairāki skolēni materiālu apstākļu dēļ
devās strādāt uz ārzemēm, mācīšanos un sadarbību ar skolotājiem turpināja e – vidē, bet līdz
mācību gada beigām tomēr nepaspēja nokārtot visas paredzētās ieskaites. Vairākiem skolēniem
nesekmības cēlonis ir arī motivācijas trūkums, veselības problēmas, kavējumi. Skolēniem,
kuriem ir nepietiekami vērtējumi, vai nav ieguvuši vērtējumu vispār, iemesli ir dažādi:
1) daudz stundu kavējumu gan darba dēļ, gan ģimenes apstākļu dēļ, gan bērnu
slimošanas dēļ u.c.
2) daži skolēni aizbraukuši strādāt uz ārzemēm,
3) pietrūkst gribasspēka un uzņēmības mācīties patstāvīgi, t.sk., izmantojot tālmācību,
4) nav izpildīti uzdotie uzdevumi, „robi” zināšanās.
Skola nodrošina iespēju uzlabot mācību sasniegumus, apmeklējot individuālas
konsultācijas gan grafikā paredzētajos laikos, gan arī tiek dota iespēja skolēniem vienoties ar
skolotājiem par konsultāciju apmeklēšanu viņam izdevīgā laikā. 95 skolēniem 2010./2011.
mācību gada beigās noteikti papildus mācību pasākumi un pēcpārbaudījumi mācību priekšmetos.
23 no tiem uzlaboja savus mācību sasniegumus un tika pārcelti nākamajā klasē.
3.2. IZGLĪTOJAMO SASNIEGUMI VALSTS PĀRBAUDES DARBOS
Valsts līmenī ir izveidots Valsts pārbaudes darbu izvērtējums par 2010./2011.m.g., tai
skaitā par vakarskolu sniegumu vidējās izglītības programmā. Aizputes novada Neklātienes
15

vidusskolas Valsts pārbaudes darbu rezultāti tiek salīdzināti ar kopējo vakarskolu/ maiņu un
neklātienes vidusskolu sniegumu valstī, nevis atsevišķi ar Neklātienes vidusskolām.
Aizputes novada Neklātienes vidusskolas CE rezultātu vidējais kopprocents, salīdzinot ar
vidējo kopprocentu mācību priekšmetos valstī vakarskolās:
Mācību priekšmeti
Valstī
(vakarskolās)
Skolā
Angļu valodā 39,60% 25,90%
Mācībvaloda 38,00% 41,33%
Matemātika 18,64% 13,53%
Vācu valoda 30,76% 38,00%
Krievu valoda 64,44% 58,90%
Vēsture 40,73% 33,60%
Mācībvalodā un vācu valodā apguves kopprocents ir augstāks nekā vidēji valstī
vakarskolu līmenī. Vācu valodā tas ir par 7,24% augstāks, bet mācībvalodā par 3,33% augstāks.
Nedaudz zemāks sniegums ir vēsturē, krievu valodā un matemātikā. Lielāka atšķirība ir angļu
valodas eksāmenā, tāpēc jānodrošina lielāks atbalsts un mācību motivācija sekmīgākai
priekšmetu apguvei.
Katrā konsultāciju punktā vidējais kopprocents katrā CE, salīdzinot ar vidējo rezultātu
valstī vakarskolu vidū, ir nedaudz atšķirīgāks nekā skolas vidējais kopprocents.
B, C, D līmeņu iegūšana centralizētajos eksāmenos sekmējis izglītojamo regulārs
stundu apmeklējums, intensīvs darbs nodarbību laikā, nopietna attieksme pret veicamajiem
uzdevumiem, cenšanās izmantot konsultāciju punktu sniegtās iespējas. Rezultāti, iespējams,
varēja būt labāki, ja dažiem skolēniem nebūtu bijuši personīgi apstākļi, kā dēļ bija jākavē skola.
16

E un F līmeni angļu val., matemātikā un latviešu val. ieguvuši skolēni, kuri skolā
iestājās pēdējā mācību gadā. Šiem skolēniem bija vērojams iepriekšējo zināšanu un prasmju
trūkums, bija bieži stundu kavējumi, konsultācijas neizmantoja.
2010./2011. mācību gadā skolā bija tādu skolēnu, kuriem sagādāja grūtības apgūt
eksaktos priekšmetus, tāpēc matemātikas eksāmenā bija vērojami zemāki rezultāti. Bija
vērojams, ka eksāmenam gatavojās tikai skolā, patstāvīgi nestrādājot, lai gan mācību materiāli
tika iedoti katram, uzdevumi izskaidroti. 2 skolēni tika atbrīvoti no valsts pārbaudes darbiem.
4. Pamatjoma ATBALSTS IZGLĪTOJAMIEM
4.1. PSIHOLOĢISKAIS ATBALSTS, SOCIĀLPEDAGOĢISKAIS ATBALSTS UN
IZGLĪTOJAMO DROŠĪBAS GARANTĒŠANA
Izglītības iestādē skolēni var saņemt psihologa, sociālā pedagoga, klases audzinātāja un
medicīnas māsas palīdzību. Aizputes novadā Domē strādā psihologs, kuru var apmeklēt arī
skolas skolēni, kā arī notiek sadarbība ar sociālo pedagogu bāzes skolās.
Gandrīz visi anketētie skolēni atzīst, ka skolas pedagogi ir ļoti pretimnākoši un
atsaucīgi, sniedz atbalstu gan mācību darbā, gan citās sadzīviskā situācijās, skolā tiek celta viņu
pašapziņa, viņi gūst motivāciju mācīties, uz skolu viņi nāk ar prieku.
Bāzes skolās redzamā vietā stāvu gaiteņos ir izvietota drošības prasībām atbilstoša
informācija – evakuācijas plāni, norādes. Pie ziņojuma stenda redzamā vietā novietota
informācija par iespējām saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī informācija par
sazināšanās iespējām ar novada pašvaldības policistu un citiem drošības dienestiem. Vakaros
stundu – konsultāciju laikā dežūrē sargs.
Ir izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi skolēniem gan visai Neklātienes vidusskolai,
gan atsevišķi katram konsultāciju punktam. Noteikumi pieejami atsevišķā stendā konsultāciju
punktos, tie katrā mācību gada sākumā tiek saskaņoti ar skolu, kurā notiek mācības, direktoriem.
Regulāri tiek veikta instruktāža par drošības un kārtības noteikumiem skolā, konsultāciju punktā
un paaugstinātas bīstamības mācību kabinetos. Tā atspoguļota klašu žurnālos un apstiprināta ar
skolēnu parakstiem. Skolēni šos noteikumus zina un tos ievēro. Arī skolotāji katra mācību gada
sākumā tiek iepazīstināti ar iekšējās un darba kārtības noteikumiem, darba drošības
noteikumiem, ko apstiprina ar parakstu bāzes skolas darba aizsardzības instruktāžas žurnālā.
Skolēnu personu lietās ir ģimenes ārstu izsniegtās medicīniskās izziņas par skolēnu
veselības stāvokli. Noteiktā darba laikā skolēni nepieciešamības gadījumā pēc medicīniskās
palīdzības var vērsties pie bāzes skolas medmāsas, kurai ir ierīkots kabinets.
17

Skolēniem ir iespējas paēst siltas pusdienas bāzes skolas ēdnīcā, kā arī kafejnīcā, kas
darbojas bāzes skolā.
Skolas darbības stiprās puses:
skolai un konsultāciju punktiem ir izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi, visi tos ievēro
un nav to pārkāpumu;
skolai laba sadarbība ar Aizputes novada psihologu;
pastiprināta uzmanība tiek pievērsta skolēnu adaptācijas procesam;
bāzes skola organizē tikšanos (Neklātienes vidusskolas skolēni aicināti piedalīties),
pārrunas ar kārtībsargājošo institūciju pārstāvjiem;
bāzes skolās pieejama medicīnas māsas palīdzība, iekārtots medicīnas kabinets;
saskarsmē ar skolēniem skolotāji vienmēr ir taktiski un iejūtīgi, pozitīva sadarbības vide;
skolā tiek celta viņu pašapziņa;
skola sadarbojas ar novada sociālajiem dienestiem skolēnu sociālo problēmu risināšanā;
mācību nodarbības notiek skolā, kura uzvarējusi konkursā „Droša skola 2011” (piedalījās
arī Neklātienes vidusskolas skolēni);
ir iespēja izmantot bāzes skolu transporta pakalpojumus.
Tālākās attīstības vajadzības:
Veikt atkārtotas pirmās palīdzības sniegšanas apmācības nodarbības, kā arī apmācības
bīstamās un ārkārtas situācijās.
Jomas vērtējums: IV līmenis – ļoti labi
4.2. ATBALSTS PERSONĪBAS VEIDOŠANĀ
Klašu audzinātāju audzināšanas programmas aptver tēmu loku atbilstoši realizējamajai
izglītības programmai. Ņemot vērā valsts izvirzītās audzināšanas darba prioritātes, skolēnu
vajadzības un vecumposma īpatnības, tiek izstrādāti klases audzinātāja stundu plāni, kurā
iekļautas tēmas par saskarsmes kultūru, sevis izpēti un iepazīšanu, par karjeras izglītību, veselīga
dzīves veida pamati, tikumiskās vērtības un īpašības, pilsoņa tiesības un pienākumi u.c.
Skolēniem ir iespējas pārrunāt sev interesējošus jautājumus ar skolas administrāciju,
konsultāciju punktu vadītājiem, skolotājiem.
Ikviens skolēns var brīvi izteikt ierosinājumus skolas darba uzlabošanai. Ir izstrādāti
iekšējās kārtības noteikumi skolēniem gan visai Neklātienes vidusskolai, gan atsevišķi katram
konsultāciju punktam. Noteikumi pieejami atsevišķā stendā konsultāciju punktos, tie katrā
18

mācību gada sākumā tiek saskaņoti ar skolu, kurā notiek mācības, direktoriem. Par iepazīšanos
ar iekšējās kārtības noteikumiem skolēni parakstās klašu žurnālos. Skolēni šos noteikumus zina
un tos ievēro. Skolēniem tiek piedāvātas iespējas piedalīties olimpiādēs, dažādos konkursos,
bāzes skolu rīkotajos pasākumos. Skolēni var brīvi izteikt ierosinājumus skolas darba
uzlabošanai un iesaistās bāzes skolas līdzpārvaldes darbā. Mācību gada laikā visi skolēni tiek
anketēti, kur viņi var izteikt savus priekšlikumus. Skolēniem ir iespējas organizēt un uzņemties
atbildību par dažādiem pasākumiem, ko viņi labprāt dara, kā, piemēram, uzstājas ar
interesantiem priekšnesumiem Ziemassvētku pasākumā un skolas pēdējā zvanā. Skolēniem ir
aicinājums dziedāt bāzes skolas un pilsētas jauktajā korī; dejot mūsdienu deju kolektīvā.
Skolēniem piedāvāta iespēja piedalīties bāzes skolas rīkotajos futbola, basketbola, volejbola
treniņos un sacensībās novadā un Latvijas mērogā.
Skolēni piedalās Aizputes sadraudzības pilsētas Kolmordenas kultūras dienās
(Zviedrijā), piedalās Latvijas Nacionālajā operā koncertā „Nāc līdzās”, ieraksta kompaktdisku ar
solisti Evitu Zālīti. Sadarbībā ar Lattelekom un „Draugiem LV” piedalās konkursā „Mūsu
draudzības stāsts”, kur tiek izgatavots videostāsts un iegūst 2.vietu. Rīgā kongresu namā bija
skatāma radošo darbu izstāde, kurā izstādīti divi mūsu skolnieces darbi grafikā.
Skolēni aktīvi muzicē gan kā solisti, gan pašu dibinātās muzikāli instrumentālās grupā
un piedalās dažādos Latvijas konkursos.
Audzēkņi katru gadu piedalās zinātnieku nakts pasākumā Rīgā.
Skolas darbības stiprās puses:
skolēniem ir iespēja pārrunāt viņus interesējošos jautājumus ar skolas darbiniekiem;
skolēniem ir iespējas organizēt un uzņemties atbildību par dažādiem pasākumiem;
skola mudina atbalstīt labdarības pasākumus un akcijas;
ir diferencēta pieeja personības attīstības problēmu apzināšanā;
skolēni regulāri piedalās Vislatvijas sakopšanas talkās;
skolēniem ir aicinājums dziedāt bāzes skolas jauktajā korī; dejot mūsdienu deju
kolektīvā, piedalīties dažādu veidu sporta treniņos.
Tālākās attīstības vajadzības:
turpināt uzturēt vienotas prasības skolēnu pozitīvo attieksmju un sociālo iemaņu
attīstīšanai;
rosināt skolēnus izmantot iespēju piedalīties dažādos konkursos, olimpiādēs, ārpusskolas
aktivitātēs.
Jomas vērtējums: IV līmenis – ļoti labi
19

4.3. ATBALSTS KARJERAS IZGLĪTĪBĀ
Skolēnus ar karjeras izglītības tēmām iepazīstina klases audzināšanas stundās. Karjeras
izglītības jautājumi tiek iekļauti priekšmetu skolotāji mācību stundās, sniedzot norādes par
informācijas avotiem.
Skola divreiz gadā pilsētas un reģiona laikrakstā sniedz informāciju par skolā
piedāvātajām izglītības programmām.
Skolās, kurās notiek mācības, regulāri tiek izvietota informācija par dažādu izglītības
iestāžu atvērto durvju dienām, par karjeras izvēles iespējām. Aizputes novadā strādā karjeras
konsultants, kurš rīko regulāras tikšanās ar dažādu skolu un augstskolu pārstāvjiem, kuri
iepazīstina, ko īsti piedāvā attiecīgā skola, augstskola.
Daļa skolēnu jau ir beiguši profesionālās skolas, ieguvuši kvalifikāciju un strādā.
Neklātienes vidusskolā viņi mācās pēc sava un darba devēju mudinājuma iegūt vispārējo vidējo
izglītību un turpināt darbu. Daļa skolēnu ir ieguvuši pamatizglītību un strādā. Arī šiem skolēniem
(lielākai daļai) ir mērķis iegūt vispārējo vidējo izglītību un turpināt strādāt. Skolēni tiek mudināti
iegūt augstāko izglītību. Daļa arī plāno tālāk izglītoties augstskolās. No 2008./2009., 2009./2010.
un 2010./2011. mācību gada absolventiem 12 ir iestājušies augstskolās, kurās sekmīgi studē.
Skola piedāvā skolēniem dažādas iespējas iegūt informāciju par karjeras izglītības jautājumiem.
Bāzes skolas bibliotēkā ir pieejama daudzveidīga un vispusīga informācija par profesionālās un
augstākās izglītības programmu izvēles iespējām, tajā skaitā e- formā. Konsultāciju punkta
vadītājas skolēniem sniedz konsultācijas tālākās karjeras izvēlē gan audzināšanas stundās, gan
individuāli. Skolēni, kuri plāno tālākās izglītības iespējas, katru gadu tiek mudināti apmeklēt
Rīgā izstādi „Skola”. Skolēniem tiek organizētas tikšanās ar dažādu profesiju pārstāvjiem.
Skolas darbības stiprās puses:
skolēni, kuri paralēli mācībām neklātienē apgūst arī profesiju, iziet kvalifikācijas praksi
izvēlētajā profesijā;
ir pieejams karjeras konsultants.
Tālākās attīstības vajadzības:
paplašināt iespējas sniegt skolēniem nepieciešamo atbalstu karjeras izvēles jautājumos;
veicināt sadarbību ar bijušajiem absolventiem, dalīties pieredzē karjeras izvēlē;
aicināt apmeklēt dažādās pilsētās organizētās Karjeras dienas;
padziļināti pētīt darba tirgus piedāvājumu.
Jomas vērtējums: III līmenis – labi
20

4.4. ATBALSTS MĀCĪBU DARBA DIFERENCIĀCIJAI
Sākoties mācību gadam, katrā priekšmetā 10.klasē un 11., 12. klases jaunpienākušajiem
skolēniem tiek pārbaudītas zināšanas, lai konstatētu iepriekšējo sagatavotības līmeni. Mācību
procesā skolotāji ņem vērā talantīgo skolēnu intereses, piedāvājot paaugstinātas grūtības
uzdevumus. Savukārt skolēniem, kuriem ir mācību grūtības, piedāvā viņu spējām atbilstošus
uzdevumus. Skolotāji, plānojot mācību darbu, veicina un atbalsta izglītojamo izaugsmi. Skolā
tiek veikts individuālais darbs ar izglītojamajiem, ir izveidots vienots individuālo konsultāciju
grafiks, lai sniegtu atbalstu skolēniem. Lielākā daļa skolotāju nepieciešamības gadījumā, pēc
individuālas vienošanās, ir gatavi sniegt atbalstu skolēniem arī ārpus paredzēto nodarbību laika.
Izglītojamo konsultēšanā nepieciešamības gadījumā tiek izmantota tālmācības metode, iespēju
robežās skolotāji sazinās ar skolēniem, izmantojot individuālu e-pastu. Atbalstu mācību darba
diferenciācijā apgrūtina stundu kavējumi un motivācijas trūkums augstāku mācību rezultātu
sasniegšanai. Talantīgie skolēni, beidzot 12. klasi, tiek apbalvoti ar skolas Atzinības rakstiem.
Skolā sistemātiski organizē darbu ar skolēniem, kuriem mācības sagādā grūtības vai kuri ilgstoši
attaisnojošu iemeslu dēļ nav apmeklējuši skolu, strādājot ar viņiem individuāli konsultāciju laikā.
Skolotāji pārrunā radušās problēmas mācībās ar skolēniem, palīdz tās atrisināt. Lai noskaidrotu
neskaidros jautājumus, mācītos padziļināti, gatavotos izvēlētajiem valsts pārbaudes darbiem, visi
skolēni tiek mudināti izmantot sazināšanos ar skolotāju, izmantojot e-pastu. Skolā notiek darbs
ar talantīgajiem skolēniem, tiek gatavoti olimpiādēm, kurās piedalās un iegūst godalgotas vietas.
Novada sociālais pedagogs seko līdzi skolēniem, kuri kavē un nepieciešamības gadījumā
tiek pieaicināts novada psihologs.
Skolas darbības stiprās puses:
ir izveidota talantīgo skolēnu motivēšanas kārtība;
ir iespēja saņemt individuālās konsultācijas skolēniem pieejamā laikā un formā;
skolotāji pārrunā radušās problēmas mācībās ar skolēniem, palīdz tās atrisināt;
ir pieejams atbalsta personāls;
atsevišķos mācību priekšmetos tiek piedāvātas tiešsaistes konsultācijas, izmantojot
programmu SKYPE.
Tālākās attīstības vajadzības:
turpināt darbu ar skolēniem, kuriem ir mācību grūtības, iedrošinot un pārliecinot viņus
par savām spējām;
21

mudināt skolēnus iespēju robežās vairāk piedalīties konkursos, olimpiādēs, nebaidoties
parādīt savas spējas citu vispārējo vispārizglītojošo skolu vidū, tādējādi ceļot viņu
pašapziņu.
Jomas vērtējums: IV līmenis – ļoti labi
4.5. ATBALSTS IZGLĪTOJAMIEM AR SPECIĀLĀM VAJADZĪBĀM
Aizputes konsultāciju punktu ir iespēja apmeklēt izglītojamajam ar kustību
traucējumiem. Aizputes vidusskolā ierīkots lifts, izbūvēta iebrauktuve skolā, izbūvētas
atbilstošas tualetes un ierīkota atpūtas telpa, lai būtu iespēja ik pa laikam atpūsties. Arī klašu
telpas ir iekārtotas tā, lai skolēni ar kustības traucējumiem var pārvietoties ērti no vienas telpas
uz otru. Skolotāji ir ļoti pretimnākoši un atsaucīgi, nepieciešamības gadījumā, ja šim audzēknim
ir bijusi kārtējā operācija, apmeklējuši viņu mājās un palīdz ar mācību vielas apguvē, gan
organizējuši donorus atbalstam, kad bija smagas operācijas. Skola piedalās ESF projektā
„Atbalsts pasākumu īstenošana Aizputes novada skolās sociālās atstumtības riskam pakļauto
jauniešu integrācijai, darba prasmju attīstībai un sociālajai iekļaušanai” un tā ietvarā skolā ir
asistents personām ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī skolā ir rasta iespēja attīstīt šo skolēnu
īpašos talantus, piemēram, kā individuālas dziedāšanas nodarbības, lai varētu sekmīgi piedalīties
konkursos un pārstāvēt savu skolu un novadu.
Skolas darbības stiprās puses:
skola piemērota izglītojamiem ar kustību traucējumiem;
tiek sniegts individuāls atbalsts izglītojamiem ar speciālajā vajadzībām pēcoperācijas un
slimības laikā;
skolotāji izstrādā speciālus mācību materiālus;
skola piedalās ESF projektā „Atbalsts pasākumu īstenošana Aizputes novada skolās
sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu integrācijai, darba prasmju attīstībai un
sociālajai iekļaušanai”;
ir rasta iespēja individuālu talantu attīstīšanai.
Tālākās attīstības vajadzības:
nepieciešams risināt jautājumu par mediķa klātbūtni mācību stundu laikā.
Jomas vērtējums: IV līmenis – ļoti labi
22

4.6. SADARBĪBA AR IZGLĪTOJAMĀ ĢIMENI
Lai realizētu Ministra Kabineta noteikumus, skolā ir izstrādāta kārtība kādā notiek
informācijas aprite ar vecākiem par nepilngadīgo skolēnu kavējumiem un par to ir informēti visi
nepilngadīgo skolēnu vecāki.
Skolotāji tiek informēti par Ministru Kabinetu noteikumiem un veic nepilngadīgo
skolēnu uzskaiti mācību nodarbībās. Vecāki tiek informēti par iespējamajiem telefonsakariem un
e-pasta pieejamību. Nepieciešamības gadījumā sakarus ar ģimeni uzturam, pateicoties novadu
sociālajiem darbiniekiem. Vecāki tiek informēti par nepilngadīgo bērna sekmēm vismaz divas
reizes gadā. Vismaz vienu reizi gadā, abpusēji piemērotā laikā, reizē ar bāzes skolu, tiek rīkota
vecāku kopsapulce. Vecāki tiek iepazīstināti ar skolas telpām, materiālo bāzi, mācību
materiāliem. Vecākiem neierobežoti tiek dota iespēja satikties ar skolotāju, kuri māca viņa bērnu.
Sazināšanās ar vecākiem vai skolēnu piederīgajiem notiek pēc nepieciešamības
individuāli, telefoniski. Vecāku un ģimenes locekļu aktivitāte un interese maz jūtama, jo lielākā
daļa skolēnu ir virs 18 gadiem. Vecākiem ir iespēja piedalīties izglītojošas lekcijās, kuras tiek
organizētas bāzes skolās.
Skolas darbības stiprās puses:
ir izstrādāta informācijas apmaiņas kārtība starp skolu un nepilngadīgo audzēkņu
vecākiem.
Tālākās attīstības vajadzības:
turpināt informēt nepilngadīgo skolēnu vecākus par skolas apmeklējumu un mācību
sasniegumiem;
veicināt vecāku interesi par savu bērnu mācību darba veiksmēm un neveiksmēm.
Jomas vērtējums: III līmenis – labi
5. Pamatjoma IESTĀDES VIDE
5.1. MIKROKLIMATS
Skola cenšas veicināt skolēnos un skolas darbiniekos piederības apziņu un lepnumu par
savu skolu.
Skolā tiek sekmēta pozitīva un atbalstoša sadarbības vide. Skolas darbības pamatā ir
labvēlīgas atmosfēras radīšana starp skolēniem un skolotājiem. Skolotāji pret izglītojamajiem
23

izturas taisnīgi un godīgi, ir ļoti pretimnākoši un saprotoši, par ko liecina lielākā daļa skolēnu
anketu rezultātu apkopojums. Skolas personāls ir profesionāls, laipns un izpalīdzīgs, skolēnu
atbalstošs un saprotošs. Skolēni ciena un atbalsta viens otru. Mācību vide ir droša, pozitīva.
Pedagogu kolektīvs ir saliedēts, darbīgs un pieredzes bagāts, vajadzības gadījumā
sniedz nepieciešamo profesionālo un koleģiālo atbalstu cits citam.
Skolas direktore ļoti saprotoša, iecietīga un pretimnākoša gan skolēniem, gan
skolotājiem, par ko liecina aptaujas rezultāti 88,89% novērtējuši - ļoti labi, 11,11% - labi. Skolas
darbs tiek vadīts un koordinēts ļoti profesionāli. Tiek domāts gan par skolotāju profesionālo
izaugsmi, gan par kopīgu atpūtas pasākumu organizēšanu. Skolā tika organizēta apmācība par
portāla „Uzdevumi.lv” izmantošanas iespējām.
Skolēni un skolotāji skolā jūtas vienlīdzīgi neatkarīgi no dzimuma, nacionālās un
reliģiskās piederības.
Vadības, personāla un skolēnu attiecībās valda labvēlība, savstarpēja cieņa, uzticēšanās
un izpalīdzība. Praktiski nav konfliktsituāciju, nav disciplīnas pārkāpumu.
Skolā ir demokrātiski izstrādāti kopējie skolas un katra konsultāciju punkta kārtības
noteikumi, kas ir saskaņoti ar bāzes skolas direktoru. Skolotāji un skolēni ar tiem ir iepazīstināti,
tos zina un ievēro. Skolēni par iepazīšanos ar tiem, apliecinājuši klases žurnālā ar parakstu.
Kārtības noteikumi atrodas redzamā vietā pie ziņojuma stenda.
91,67% Neklātienes vidusskolas skolotāji aptaujas anketās atzīst, ka ir patīkami strādāt
ar pieaugušiem cilvēkiem, kuri apzinās izglītības nepieciešamību. Skolā gan iestājas daļa
izglītojamo, kuri sākumā neizprot neklātienes mācību specifiku un prasības. Individuālās sarunās
un ar anketēšanas palīdzību tiek noskaidroti izglītojamo viedokļi par mācībām skolā. Par katra
konsultāciju punkta labo slavu apkārtnē liecina uzņemto izglītojamo aptaujas rezultāti –
izglītojamie izvēlējušies konkrēto konsultāciju punktu pēc absolventu un pašreizējo izglītojamo
ieteikumiem. Skolas tradīcijas ir Zinību diena konsultāciju punktos, Ziemassvētku pasākumi,
Pēdējais zvans un žetonu vakars, skolas izlaidumi. Katrā konsultāciju punktā ir vēl savas
tradīcijas. Par darbu konsultāciju punktos ir vairākas publikācijas Aizputes novada avīzē.
Skolas darbības stiprās puses:
vadības, personāla un skolēnu attiecībās valda savstarpēja cieņa, uzticēšanās un
izpalīdzība;
atbalsts jaunajiem skolotājiem;
skolēnu līdzdalība dažādos tradicionālos pasākumos – „Līvas tirgū”, pilsētu svētkos
Kuldīgā, Skrundā;
skolā praktiski nav konfliktsituāciju, nav disciplīnas pārkāpumu.;
24

skolai ir laba slava sabiedrībā, par ko liecina skolēnu skaita palielināšanās;
pedagogu kolektīvs ir saliedēts, darbīgs un pieredzes bagāts.
Tālākās attīstības vajadzības:
turpināt popularizēt skolas tēlu sabiedrībā;
turpināt skolas tradīciju izkopšanu;
turpināt veidot savstarpējas cieņas un atbalsta attiecības starp skolēniem, skolēniem un
pedagogiem;
turpināt nodrošināt pozitīvu, cieņas pilnu, taisnīgu mikroklimatu skolā.
Jomas vērtējums: IV līmenis – ļoti labi
5.2. FIZISKĀ VIDE
Skolas klases un koplietošanas telpas visos konsultāciju punktos atbilst sanitāri
higiēniskajām normām, ir estētiski noformētas, siltas, tīras un kārtīgas un drošas. Gaiteņos
redzamā vietā ir novietoti ugunsdzēšamie aparāti, evakuācijas plāns, skolā ir norādītas ieejas,
izejas. Skolā visu diennakti strādā dežurants.
Bāzes skolas apkārtne ir tīra un sakopta, piebraucamie ceļi ir asfaltēti, ir paredzēta vieta
automašīnu novietošanai. Ierīkoti ātruma sliekšņi. Skolas apkārtne ir droša izglītojamajiem,
skolas tuvumā ir izvietotas satiksmes drošības noteikumiem atbilstošas zīmes un norādes.
ESF projekta ietvaros bāzes skolās ir izremontēti un labiekārtoti dabaszinātņu kabineti,
kuri ir aprīkoti ar multimediju centriem, kā arī par pašvaldību līdzekļiem izremontēti citi
kabineti, tādējādi nodrošinot estētiskāku, pievilcīgāku, mūsdienu prasībām atbilstošāku un ērtāku
vidi mācību procesam. Visās bāzes skolās arī īstenoti energoefektivitātes projekti, pabeidzot
nomainīt skolās logus. Līdz ar to, skolās, kurās vēl nebija jaunie logi, tagad ir ievērojami siltāks.
Vide pieejama izglītojamajiem ar speciālajām vajadzībām.
Skolas darbības stiprās puses:
klases telpas ir atbilstošas sanitāri higiēniskajām normām, skolas ir renovētas, ir ierīkots
lifts un atpūtas telpa
visas klašu telpas aprīkotas ar interneta pieslēgumu un vismaz vienu datoru mācību
procesam;
skolotājiem pieejami kopētāji, skeneri, multimediju projektori;
25

skolēniem ir iespēja piedalīties telpu noformēšanā, atbilstoši skolas pasākumiem, latviešu
tradīcijām;
skolas teritorijā atrodas transportlīdzekļu stāvlaukums;
skolas ēdnīcā un kafejnīcās tiek nodrošināta iespēja skolēniem paēst pusdienas un
vakariņas;
Aizputes vidusskolas bāzes telpas ir piemērotas cilvēkiem ar īpašam vajadzībām.
Tālākās attīstības vajadzības:
turpināt pilnveidot mācību telpu estētisko noformējumu;
turpināt pilnveidot mācību tehnisko bāzi.
Jomas vērtējums: IV līmenis – ļoti labi
6. Pamatjoma IESTĀDES RESURSI
6.1. IEKĀRTAS UN MATERIĀLTEHNISKIE RESURSI
Skolā ir nepieciešamās telpas mācību procesa, kā arī skolēnu un skolotāju vajadzību
nodrošināšanai. Klašu telpas konsultāciju punktos ir atbilstošas skolēnu skaitam. Telpu
iekārtojums ļauj realizēt pilnvērtīgu mācību procesu.
Konsultāciju punktu darbā ir iespēja izmantot bāžu skolu materiāltehniskos resursus.
Pedagogiem ir iespēja izmantot multimediju centrus, interaktīvās tāfeles, magnetafonus, DVD,
kodoskopu, datorus, projektoru. Ir nodrošināta nepieciešamo mācību materiālu kopēšana gan
skolotājiem, gan izglītojamajiem. Skola par budžeta līdzekļiem bāzes skolām palīdz iegādāties
toneri un papīru kopēšanai.
Skolas mēbeles ir pietiekami labā stāvoklī, iekārtas un tehniskie līdzekļi ir darba kārtībā
un droši lietošanai. Skolā ievēro drošības pasākumus mācību un tehnisko līdzekļu uzglabāšanā.
Mācību procesā skolotāji izmanto no ESF projekta „Dabaszinātnes un matemātika”
saņemtos atbalsta materiālus skolotājiem atbilstoša mācību procesa īstenošanai fizikā, ķīmijā,
bioloģijā un matemātikā.
Mācību procesam nepieciešamo literatūru nodrošina bibliotēkas fonds. Katru gadu
direktore apstiprina skolas izmantojamo mācību grāmatu sarakstu.
Skolā nodrošinātas mācību materiālu pavairošanas iespējas.
Ir datorklases ar datoriem, kuriem ir interneta pieslēgums, šos datorus, iepriekš
vienojoties ar informātikas skolotāju, var izmantot k/p skolēni. Klasēs arī skolotājiem ir dators ar
26

interneta pieslēgumu. Kā rāda aptaujas rezultāti. 100% skolotāji stundās izmanto mūsdienīgas
tehnoloģijas.
Skolas darbības stiprās puses:
visas klašu telpas aprīkotas ar interneta pieslēgumu un vismaz vienu datoru mācību
procesam;
mācību darbam pieejamas datorklases, multimediju projektori, DVD, audio atskaņotāji,
kopētāji, projektori, skeneri, lupas;
skolā ir datorklases, kurās datori saslēgti kopējā tīklā un kuriem nodrošināts interneta
pieslēgums un serveris;
esošās iekārtas un materiāltehniskie resursi nodrošina mācību procesa pilnvērtīgu norisi,
tiem tiek nodrošināta apkope un remonts, tie ir darba kārtībā.
Tālākās attīstības vajadzības:
turpināt izmantot pieejamās iekārtas un materiāltehniskos resursus mācību procesa
pilnvērtīgai norisei un izglītības programmu sekmīgai īstenošanai;
ieviest e-klases sistēmu.
Jomas vērtējums: IV līmenis – ļoti labi
6.2.PERSONĀLRESURSI
Visiem pedagogiem ir augstākā izglītība. 17 skolotāji ir maģistri, 1 skolotājs – mentors.
ESF projektā „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos
mācību priekšmetos” piedalījās 7 pedagogi.
ESF projektā „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas
apstākļos” atbalstīti 32 pedagogi:
2.pakāpi ir ieguvuši 10 skolotāji;
3.pakāpi ir ieguvuši 18 skolotāji;
4.pakāpi ir ieguvuši 4 skolotāji.
Skolas darbinieku tiesības, pienākumi un atbildības jomas ir noteiktas un ar darbinieku
saskaņotas amata aprakstā, kurš pēc nepieciešamības tiek pārskatīts. Skolā ir normatīvajos
dokumentos noteiktajai kārtībai atbilstošs klašu piepildījums un sadalījums, noteikti klašu
veidošanas pamatprincipi un tam atbilstoši nodrošināti pedagogu resursi.
Pedagogu kvalifikācijas pilnveide notiek normatīvajos dokumentos noteiktajā kārtībā.
Skola atbalsta pedagogu profesionālās meistarības pilnveidi, apzina un koordinē skolotāju
27

tālākizglītības vajadzības, ko parāda 100% skolotāju anketēšanas rezultāti. Informācija par katra
pedagoga tālākizglītības aktivitātēm tiek uzkrāta skolotāju personas lietās, skolotāju darba
mapēs, ievadīta VIIS datu bāzē, atbilstoši ārējo normatīvo aktu prasībām.
Skolas pedagoģiskā personāla izglītība un kvalifikācija atbilst normatīvo aktu prasībām.
Skolotāji apmeklē profesionālās pilnveides kursus, piedalās dažādās ar pedagoģisko darbu
saistītās aktivitātēs gan izglītības iestādē, gan ārpus tās. Katru gadu augustā uz pedagoģiskās
padomes sēdi tiek aicināts lektors, lai runātu ar pedagogiem par kādu pedagogiem aktuālu tēmu.
Skolā tiek organizēti semināri, lai izglītotu pedagogus par mācīšanas metodēm darbā ar
pieaugušajiem, akcentējot nepieciešamību mācību darbā iekļaut tālmācības elementus. Ir
sadarbība ar „Uzdevumi.lv”.
Skolotāji piedalās ESF projektā „Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo
mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana”.
Skolotāji iesaistījušies ESF projektā „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu
nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”. Skolotāji piedalās ESF projektā „Pedagogu
konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”. Skolotāji piedalījušies
www.uzdevumi.lv organizētajos tālākizglītības kursos. Skolotāji piedalās valsts centralizētajos
eksāmenos kā vadītāji, novērotāji, intervētāji, vērtētāji. Skolotāji tālākizglītības nolūkā apmeklē
citu skolotāju vadītās mācību stundas.
Skolas darbības stiprās puses:
skolai ir kvalificēts pedagoģiskais personāls;
skolotāji izmanto plašas tālākizglītības iespējas;
katru gadu augustā uz pedagoģiskās padomes sēdi tiek aicināts lektors, lai runātu ar
pedagogiem par kādu pedagogiem aktuālu tēmu;
skolotāji piedalās ESF projektos.
Tālākās attīstības vajadzības:
aktīvāk veikt informācijas apmaiņu par kursos un semināros gūto;
veicināt sadarbību pieredzes apmaiņai ar citu skolu pedagogiem;
nodrošināt savlaicīgu tālākizglītības programmu apguvi visiem pedagogiem atbilstoši
normatīvo aktu prasībām;
rosināt atsevišķus skolotājus aktīvāk piedalīties tālākizglītības programmās, kuras
nepieciešamas skolas vajadzībām.
Jomas vērtējums: IV līmenis – ļoti labi
28

7. Pamatjoma IESTĀDES DARBA ORGANIZĀCIJA, VADĪBA UN
KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA
7.1. IESTĀDES DARBA PAŠVĒRTĒŠANA UN ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANA
Skolas vadība plāno skolas mācību procesa pārraudzību un izvērtēšanu. Konsultāciju
punktu vadītāju apspriedēs tiek noteikti galvenie virzieni un formas konsultāciju punktu darba
vērtēšanā. Izveidotas vienotas skolas dokumentācijas un izglītības programmas realizācijas
vērtēšanas, ieskaišu pārskata veidlapas. Skolas kopējais darbs tiek analizēts skolas konsultāciju
punktu vadītāju apspriedēs un skolas pedagoģiskās padomes sēdēs. Konsultāciju punktu darbība,
stiprās un vājās puses tiek analizētas konsultāciju punktu pedagoģiskās padomes sēdēs,
piedaloties skolas direktorei. Lielāka vērība veltāma skolas prioritāšu un galveno uzdevumu
realizācijai mācību stundās.
Skolas vadība plāno skolas darbu, tā kontroli un izvērtēšanu, organizē kontroles un
vērtēšanas procesu. Informācijas uzkrāšana notiek visu mācību gadu atbilstoši skolas attīstības
virzieniem, prioritātēm un mācību gada plānam.
Skolas vadība kontrolē un pārrauga personāla darbu, veicina un atbalsta pašvērtēšanas
procesu un skolas darbinieku iesaistīšanu skolas stipro pušu apzināšanā un nepieciešamo
uzlabojumu noteikšanā. Skolas darbs tiek analizēts, sadarbojoties skolas direktorei, konsultāciju
punktu vadītājiem, pedagogiem, skolēniem. Skolas darbs tiek izvērtēts divas reizes gadā- mācību
gada noslēgumā un nākamā mācību gada sākumā.
Skolā ir izstrādāti vienoti kritēriji un izvirzīti uzdevumi pašvērtējuma veikšanai.
Skolotāji regulāri veic pašvērtējumu, izvērtējot sava darba stiprās puses un nepieciešamos
uzlabojumus. Katru gadu izvērtē mācību sasniegumus. Tie tiek izskatīti konsultāciju punktos un
priekšlikumi turpmākai darbībai iesniegti direktorei.
Skolas attīstības plāns ir izstrādāts trim gadiem. Skolas attīstība tiek organizēta saskaņā
ar attīstības plānu, tajā izvirzītajām prioritātēm. Prioritātes izvirzītas, ņemot vērā, pašvērtēšanas
procesā iegūtos rezultātus un izvirzītas tālākās attīstības vajadzības. Pašvērtējumā iesaistītas
visas skolas darbā iesaistītās mērķauditorijas. Skola īsteno attīstības plānā noteiktās prioritātes,
konkrētos mērķus un uzdevumus. Attīstības plāna realizācija tiek kontrolēta, analizēta, izvērtēti
rezultāti un nepieciešamības gadījumā veiktas korekcijas.
Skolas darbības stiprās puses:
skolas vadība veicina, atbalsta un organizē pašvērtēšanas procesu, iesaistot tajā visus
skolotājus, skolēnus;
skolotāji veic savu darba pašvērtējumu, balstoties uz konkrētiem faktiem, pierādījumiem;
29

skolā ir visa obligātā skolas darbu reglamentējošā dokumentācija;
skolas vadība plāno skolas attīstību, mācību procesa pārraudzību un izvērtēšanu;
skolotāju darba kvalitātes izvērtēšana ESF projektu ietvaros iegūstot kvalitātes
kategorijas pakāpes.
Tālākās attīstības vajadzības:
turpināt izglītības iestādes darba plānošanu, izvirzot pamatmērķus, uzdevumus, izvērtēt
stiprās puses un nepieciešamos uzlabojumus;
turpināt akcentēt regulāru pašvērtēšanas procesu, plānojot turpmāko darbību.
Jomas vērtējums: IV līmenis – ļoti labi
7.2. IESTĀDES VADĪBAS DARBS UN PERSONĀLA PĀRVALDĪBA
Ir izstrādāta precīza un optimāla skolas vadības un personāla struktūra. Vadības komanda
ir profesionāla, ar atbilstošu izglītību. Ievērojot izglītības iestādes vajadzības, katrā konsultāciju
punktā ir direktora vietnieki-konsultāciju punktu vadītāji, noteikti viņu darba pienākumi, tiesības,
atbildības jomas, kas ir norādītas amatu aprakstos.
Skolas direktore apmeklējusi tālākizglītības programmas skolvadībā un ieinteresēta
skolas darbā. Skolā izveidota vienota vadības komanda. Direktore regulāri konsultējas ar skolas
darbiniekiem dažādu jautājumu izlemšanā, uzklausa viņu viedokļus un pieņem lēmumus, kas
vērsti uz skolas kopējo darbu un darba koordināciju. Direktore pārrauga, kā konsultāciju punktu
vadītāji veic savus uzdevumus. Skolas specifikas dēļ direktore ne vienmēr pilnībā pārzina katra
konsultāciju punkta ikdienas situāciju.
Direktoru vietnieki – konsultāciju punktu vadītāji profesionāli veic uzticētos
pienākumus, pilnībā pārzina situāciju savā konsultāciju punktā, organizē mācību procesu,
nodrošina informāciju skolotājiem par skolas kopīgajām nostādnēm, aktualitātēm, nodrošina
demokrātisku skolas iekšējo normatīvo dokumentu izstrādi. Konsultāciju punktu vadītāji regulāri
sadarbojas ar punkta pedagogiem un skolēniem.
Skolā ir visa Ministru kabineta noteiktā obligātā dokumentācija. Skolas darbību
reglamentē skolas nolikums, iekšējās kārtības noteikumi, iekšējās kārtības noteikumi
konsultāciju punktos un citi dokumenti.
Skolotāji uzskata, ka skolas direktore prot uzklausīt un atbalstīt, ka attiecības ir
koleģiālas. Direktore ir ļoti ieinteresēta skolas darbā. Skolā īpaša uzmanība tiek pievērsta lietišķu
un labvēlīgu attiecību uzturēšanai ar pedagogiem, skolēniem, pašvaldībām. Direktore prot vadīt
30

komandas darbu, deleģēt funkciju izpildi, kā arī veiksmīgi pārraudzīt darbinieku pienākumu
izpildi.
Ir gada darba plāns un pārskats par iepriekšējā darba plāna izpildi. Skolas dokumentu
izstrāde notiek demokrātiski, tā atbilst normatīvo aktu prasībām.
Skolas personālam ir izstrādāti amatu apraksti, noteikti pienākumi.
Ievērojot izglītības iestādes vajadzības, katrā konsultāciju punktā ir direktora vietnieki –
konsultāciju punktu vadītāji, noteikti viņu darba pienākumi, tiesības un atbildības jomas, kas ir
norādītas amatu aprakstos.
Direktore un konsultāciju punktu vadītāji sniedz skolas darbiniekiem nepieciešamo
atbalstu, plāno, organizē un vada skolas darbu, deleģē pienākumus un pārrauga to izpildi.
Direktore izvērtē skolas darbinieku ierosinājumus skolas vadības un darba uzlabošanai. Vadības
komanda ir saliedēta, prasmīgi sadarbojas savā starpā.
Gandrīz visi anketētie (94,44%) skolotāji uzskata, ka direktore ir ļoti ieinteresēta skolas
darbā, 88,89% skolotāju uzskata, ka prot vadīt komandas darbu, 72,22% skolotāju uzskata, ka
ļoti labi prot deleģēt funkciju izpildi, 94,44% skolotāju uzskata, ka ļoti pozitīvi ietekmē skolas
kopīgo darbu, kā arī prot veiksmīgi pārraudzīt darbinieku pienākumu izpildi. Skolā īpaša
uzmanība tiek pievērsta lietišķu un labvēlīgu attiecību uzturēšanai ar pedagogiem un skolēniem.
Skolas direktore prot uzklausīt, atbalstīt, attiecības ir ļoti koleģiālas. Organizē kopīgus teātra
apmeklējumus skolēniem ar pedagogiem, lai saliedētu skolas kolektīvu, kurš sastāv no 4
konsultāciju punktiem.
Skolas kvalitātes darba nodrošināšanai un informācijas apmaiņai notiek regulāras
vadības sanāksmes, kuras tiek protokolētas. Tālākas informācijas nodošanai notiek informatīvās
sanāksmēs konsultāciju punktos.
Skolas vadība rūpējas par skolas tēlu sabiedrībā. Ir ievietota informācija par skolu e-
vidē, informatīvi raksti vietējā novadu presē, uzrunāti individuāli potenciālie izglītojamie gan e-
formā, gan personiski, izmantota absolventu iesaistīšana skolas darba popularizēšanā.
Izglītības iestādē ir iespējams apmeklēt vadību noteiktos laikos.
Slodzes skolotājiem sadalītas optimāli, lai varētu īstenot izglītības programmu, ņemot
par pamatu skolotāju pieredzi un kvalifikāciju.
Klašu komplektu piepildījums un sadalījums atbilst normatīvo aktu prasībām. Skolā tiek
ievēroti noteikti apvienoto klašu principi.
Skolas darbības stiprās puses:
skolā izveidota vienota vadības komanda:
skolas vadība rūpējas par skolas prestižu un pozitīva tēla veidošanu sabiedrībā;
31

visu skolotāju pienākumi, tiesības un atbildības jomas noteiktas darba līgumos, ar
darbinieku saskaņots amatu aprakstos;
atbalsts un metodiska palīdzību pedagogiem par aktualitātēm un profesionālās pilnveides
pasākumiem.
Tālākās attīstības vajadzības:
turpināt darbu pie izglītības iestādes darba organizēšanas un plānošanas, izvērtējot to, un
pēc vajadzības veikt uzlabojumu.
Jomas vērtējums: IV līmenis – ļoti labi
7. 3. IESTĀDES SADARBĪBA AR CITĀM INSTITŪCIJĀM
Direktore sadarbojas ar bāzes skolu direktoriem, Aizputes novada Domi un citām
iestādēm pamatdarba jautājumos. Skolas vadība rūpējas par skolas tēlu sabiedrībā, rosinot
publikācijas reģiona un vietējo pašvaldību presē. Konsultāciju punktu vadītāji strādā ciešā
mijiedarbībā ar bāzes skolu direktoriem, nepieciešamības gadījumā piesaista pagastu bāriņtiesu
darbiniekus.
Skola sadarbojas ar citām Latvijas vakara un neklātienes vidusskolām. 2010.gadā
direktore un konsultācijas punkta vadītāja piedalījās Ventspils vakara vidusskolās pieredzes
apmaiņā par vakara un neklātienes vidusskolu darbu, jaunākajām ievirzēm un problēmām.
2008.gadā direktore piedalījās visas Latvijas vakara un neklātienes vidusskolu direktoru un to
vietnieku divu dienu pieredzes apmaiņā Tallinā, Tallinas vakara un neklātienes vidusskolā un
iepazinās ar neklātienes izglītību Igaunijā.
Skola regulāri sadarbojas ar izglītības iestādes dibinātāju gan budžeta veidošanā, gan
izglītības iestādes darbības nodrošināšanā. Skolotāji piedalījušies gan ESF projektā
„Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.2.1.5. apakšaktivitātē „Pedagogu
konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”, iegūstot 2., 3. un 4.
kvalitātes pakāpi, gan ESF projektā „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai
prioritārajos mācību priekšmetos” (Vien. Nr. 2008/0001/1DP/1.2.1.2.2./IPIA/VIAA/002), gan
ESF projektā „Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu
kompetences paaugstināšana.” Leonardo da Vinci programmas mobilitātes projekti „Pavāru
aroda izglītojamo prakse Vācijā”, „Galdnieku un automehāniķu aroda izglītojamo prakse
Vācijā”.
32

Skolas darbības stiprās puses:
sadarbība ar citām Latvijas vakara un neklātienes vidusskolām;
sadarbība ar novada izglītības iestādēm;
piedalās ESF projektos.
Tālākās attīstības vajadzības:
veicināt aktīvāku bāzes skolu pašvaldību sadarbību un iesaistīšanos izglītības iestādes
darbības nodrošināšanā.
Jomas vērtējums: III līmenis – labi
8. Citi sasniegumi
Skolas audzēkņi piedalās konkursā „Droša skola 2011”. Konkursa „Droša skola 2011”
mērķis bija izvērtēt izglītības iestāžu esošo labo praksi darba aizsardzības un darba vides
jomās, kas no audzēkņa profesijas izvēles sākuma līdz tās praktiskai apgūšanai un darba
uzsākšanai profesijā ļāva novērtēt, izprast un izskaidrot droša darba apguves un
izpildījuma prasības, mazinot un izskaužot jauno darbinieku nelaimes gadījumus mācību
un darba vietās.
Skolēni iesaistījās LDDK un biedrības „Jauniešu konsultācijas” izveidotās darba
drošības e-mācību spēlēs „Jauniešu datorspēles” apgūšanā, uzrādīja labus rezultātus
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) organizētajā konkursā „Profs”, kas vērtē
jauniešu zināšanas par darba tiesībām un drošību.
2008./2009. mācību gadā 11.klases jauniete piedalījās Liepājas rajona ģeogrāfijas
olimpiādē un konkurencē starp visu rajona vidusskolu jauniešiem ieguva 2 vietu;
2009./2010. mācību gadā 12.klases jauniete piedalījās starpnovadu vēstures olimpiādē un
konkurencē starp novada vidusskolēniem ieguva 2.vietu;
2009./2010. mācību gadā 12.klases jauniete piedalījās starpnovadu politikas un tiesību
olimpiādē un konkurencē starp 9. novadu vidusskolēniem ieguva labāko rezultātu un tika
izvirzīta startam republikā. Paralēli mācībām jauniete mīlestībā audzina arī meitiņu;
sekmīgi studē augstskolā.
Mūsu skolotāja ir viena no autorēm mācību grāmatām „Informātika pamatskolai”,
darbojas kā lektore VISC projektos un kā eksperte standartu un mācību programmu
33

ekspertēšanā, darbojas VISC konsultatīvajā komisijā par mācību priekšmetiem
(informātika un programmēšana), ir T. Bērča stipendiāte.
Mūsu skolotāji piedalās latviešu valodas un literatūras, vēstures Centralizēto eksāmenu
labošanā.
Sākot ar 2008.gadu mūsu skolas audzēkņiem, kuri mācās Cīravas konsultācijas punktā, ir
iespēja piedalīties „Leonardo da Vinci programmas mobilitātes projektā” un tā nodrošina
iespēju labākajiem skolas jauniešiem doties praksē uz Vāciju. Kad saņemam projekta
apstiprinājumu, tad starp attiecīgās profesijas pārstāvjiem tiek izsludināts konkurss un
katrs, kurš to vēlas, raksta motivācijas vēstuli, kuru pēc tam izvērtē skolas direktora
izveidota komisija. Tie jaunieši, kuri tiek izvirzīti praksei Vācijā, papildus apgūst
vācu/angļu valodu. Praktizēties Vācijā jauniešiem ir bijusi izdevība gan 2009. gadā, gan
2 reizes 2010.gadā un arī 2011.gadā. Pieredzes apmaiņa ilgst 1-6 nedēļas.
34

9. Skolas turpmākās attīstības vajadzības un priekšnoteikumi
1.
Vērtējamā joma Kritēriji Novērtējums Tālākās attīstības vajadzības un priekšnoteikumi
Mācību saturs un
skolā īstenotās
izglītības
programmas
ļoti labi
Sekmīgi realizēt mācību priekšmetu standartus gan pamatizglītībā,
gan vidējā izglītībā;
izveidot tālmācības programmu;
turpināt nodrošināt skolotājus ar jaunāko dažādu autoru mācību un
metodisko literatūru;
turpināt nodrošināt jauno tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā.
Mācīšanas kvalitāte
labi
Mācīšanas procesā akcentēt individualizāciju un diferenciāciju;
pilnveidot darbu ar skolēnu zināšanu un pamatprasmju
pašnovērtējumu;
izmantot labāko pedagoģisko pieredzi metožu un darba formu izvēlē
informācijas prasmju veidošanā stundās;
iesaistīt skolēnus daudzveidīgā problēmu risināšanas un
pētnieciskajā darbībā;
papildināt metožu daudzveidību darbā ar talantīgajiem skolēniem.
2.
Mācīšana un
mācīšanās
Mācīšanās kvalitāte
labi
Motivēt skolēnus izmantot visas skolas piedāvātās iespējas savas
personības attīstīšanai;
iedrošināt talantīgākos skolēniem aktīvākai līdzdalībai konkursos,
olimpiādēs;
pilnveidot skolēni prasmi plānot laiku mājas uzdevumu izpildei;
sekmēt skolēnu prasmi aizstāvēt un pamatot savu viedokli, analizēt,
secināt un pieņemt lēmumus;
motivēt skolēnus iespējami vairāk apmeklēt konsultācijas;
motivēt skolēnus labāk apzināties personīgā ieguldījuma nozīmību
mācību procesā un pozitīvā rezultāta sasniegšanā.
Vērtēšana kā mācību procesa
sastāvdaļa
labi
Akcentēt skolēnu pašvērtējuma nozīmi;
turpināt veikt iesākto darbu skolēnu mācību sasniegumu uzskaitē un
analīzē.
35

3.
4.
Vērtējamā joma Kritēriji Novērtējums Tālākās attīstības vajadzības un priekšnoteikumi
Izglītojamo
sasniegumi
Atbalsts
izglītojamajiem
Izglītojamo sasniegumi
ikdienas darbā
Izglītojamo sasniegumi valsts
pārbaudes darbos
Psiholoģiskais atbalsts,
sociālpedagoģiskais atbalsts
un izglītojamo drošības
garantēšana
Atbalsts personības
veidošanā
Atbalsts karjeras izglītībā
Atbalsts mācību darba
diferenciācijai
Atbalsts izglītojamiem ar
speciālām vajadzībām
ļoti labi
ļoti labi
labi
ļoti labi
ļoti labi
Veikt atkārtotas pirmās palīdzības sniegšanas apmācības nodarbības,
kā arī apmācības bīstamās un ārkārtas situācijās.
Turpināt uzturēt vienotas prasības skolēnu pozitīvo attieksmju un
sociālo iemaņu attīstīšanai;
rosināt skolēnus izmantot iespēju piedalīties dažādos konkursos,
olimpiādēs, ārpusskolas aktivitātēs.
Paplašināt iespējas sniegt skolēniem nepieciešamo atbalstu karjeras
izvēles jautājumos;
veicināt sadarbību ar bijušajiem absolventiem dalīties pieredzē
karjeras izvēlē;
aicināt apmeklēt dažādās pilsētās organizētās Karjeras dienas;
padziļināti pētīt darba tirgus piedāvājumu.
Turpināt darbu ar skolēniem, kuriem ir mācību grūtības, iedrošinot
un pārliecinot viņus par savām spējām;
mudināt skolēnus iespēju robežās vairāk piedalīties konkursos,
olimpiādēs, nebaidoties parādīt savas spējas citu vispārējo
vispārizglītojošo skolu vidū, tādējādi ceļot viņu pašapziņu.
Nepieciešams risināt jautājumu par mediķa klātbūtni mācību stundu
laikā.
Sadarbība ar izglītojamā ģimeni
labi
Turpināt informēt nepilngadīgo skolēnu vecākus par skolas
apmeklējumu un mācību sasniegumiem;
veicināt vecāku interesi par savu bērnu mācību darba veiksmēm un
neveiksmēm.
36

Vērtējamā joma Kritēriji Novērtējums Tālākās attīstības vajadzības un priekšnoteikumi
5. Iestādes vide
6. Iestādes resursi
7.
Iestādes darba
organizācija,
vadība un
kvalitātes
nodrošināšana
Mikroklimats
Fiziskā vide
Iekārtas un materiāltehniskie
resursi
Personālresursi
Iestādes darba pašvērtēšana un
attīstības plānošana
Iestādes vadības darbs un
personāla pārvaldība
Iestādes sadarbība ar citām
institūcijām
ļoti labi
ļoti labi
ļoti labi
ļoti labi
ļoti labi
ļoti labi
labi
Turpināt popularizēt skolas tēlu sabiedrībā;
turpināt skolas tradīciju izkopšanu;
turpināt veidot savstarpējas cieņas un atbalsta attiecības starp
skolēniem, skolēniem un pedagogiem;
turpināt nodrošināt pozitīvu, cieņas pilnu, taisnīgu mikroklimatu
skolā.
Turpināt pilnveidot mācību telpu estētisko noformējumu;
turpināt pilnveidot mācību tehnisko bāzi.
Turpināt izmantot pieejamās iekārtas un materiāltehniskos resursus
mācību procesa pilnvērtīgai norisei un izglītības programmu
sekmīgai īstenošanai;
ieviest e-klases sistēmu.
Aktīvāk veikt informācijas apmaiņu par kursos un semināros gūto;
veicināt sadarbību pieredzes apmaiņai ar citu skolu pedagogiem;
nodrošināt savlaicīgu tālākizglītības programmu apguvi visiem
pedagogiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
rosināt atsevišķus skolotājus aktīvāk piedalīties tālākizglītības
programmās, kuras nepieciešamas skolas vajadzībām.
Turpināt izglītības iestādes darba plānošanu, izvirzot pamatmērķus,
uzdevumus, izvērtēt stiprās puses un nepieciešamos uzlabojumus;
turpināt akcentēt regulāru pašvērtēšanas procesu, plānojot turpmāko
darbību.
Turpināt darbu pie izglītības iestādes darba organizēšanas un
plānošanas, izvērtējot to, un pēc vajadzības veikt uzlabojumus.
Veicināt aktīvāku bāzes skolu pašvaldību sadarbību un iesaistīšanos
izglītības iestādes darbības nodrošināšanā.
Aizputes novada Neklātienes vidusskolas direktore:
/G.Vīdnere/
31.01.2012.
37