PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS - Aizputes Novads

aizputesnovads.lv

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS - Aizputes Novads

AIZPUTES NOVADA DOME

AIZPUTES NOVADA NEKLĀTIENES VIDUSSKOLA

Reģ.Nr. 4115901036

_____________________________________________________________________________

Ziedu ielā 7, Aizputē, Aizputes novadā, LV 3456, tālr. 26641717, fakss 63448253, e-pasts:vidnere2@inbox.l

Aizputes novada Neklātienes vidusskola

PAŠNOVĒRTĒJUMA

ZIŅOJUMS

Direktore Gunta Vīdnere

2012.gads


Vispārējs skolas raksturojums

Aizputes novada Neklātienes vidusskolas dibinātājs ir Aizputes novada dome. Skola ir

saglabājusi iepriekšējo struktūru kā Liepājas rajona Neklātienes vidusskola, bet sakarā ar

administratīvi teritoriālo reformu, mainīts dibinātājs un nosaukums.

Aizputes novada Neklātienes vidusskolas juridiskā adrese ir: Aizputē, Ziedu ielā 7.,

tālr.26641717, e-pasts vidnere2@inbox.lv, Reģ.nr. 4115901036.

Mācības notiek Aizputes, Grobiņas, Nīcas, Cīravas konsultāciju punktos uz Aizputes,

Nīcas vidusskolu, Grobiņas ģimnāzijas un Cīravas arodvidusskolas bāzes.

Skola ir juridiska persona, tai ir zīmogs ar valsts mazo ģerboni, katram konsultāciju

punktam ir savs zīmogs (bez ģerboņa).

Īstenojamās izglītības programmas, skolēnu skaits

Skola realizē:

vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu ar kodu 31011013,

(licences Nr. V-2451, izdota 05.07.2011), kuru 2011./2012. mācību gadā apgūst 272

skolēni;

pamatizglītības otrā posma (7.-9. klase) izglītības programmu ar kodu 23011113,

(licences Nr. 5685, izdota 09.12.2010), kuru 2011./2012. mācību gadā apgūst 22 skolēni.

Pedagogu kvalitatīvais sastāvs

Skolas personāla kvalitatīvais sastāvs:

52 pedagogi,1 bibliotekārs;

augstākā pedagoģiskā izglītība 49, no tiem maģistri – 17;

ar citu augstāko izglītību 2;

2


ar vidējo profesionālo 1.

Sociālās vides raksturojums

Skolā mācās izglītojamie no 16 pašvaldību administratīvajām vienībām:

Aizputes novads-110

Dundagas novads – 1

Durbes novads – 17

Grobiņas novads – 30

Kuldīgas novads – 11

Liepāja – 65

Nīcas novads – 11

Ogres novads – 1

Pāvilostas novads – 11

Priekules novads – 20

Rīga – 2

Rucavas novads – 2

Saldus novads – 2

Skrundas novads – 2

Vaiņodes novads – 5

Ventspils – 2

Ventspils novads – 2

Audzēkņu sastāvs:

topošās un jaunās māmiņas;

strādājošie Latvijā, kā arī izbraukušie strādāt uz laiku ārvalstīs, lūdzot saglabāt vietu

skolā;

pieaugušie ar mācību laika pārtraukumiem no 2-10 un vairāk gadiem;

audzēkņi, kuriem grūtības mācībās;

sociālās atstumtības riska grupas jaunieši.

Skolas īpašie piedāvājumi:

klātienes un neklātienes apmācības forma;

individuāls darbs ar katru audzēkni;

Cīravas konsultāciju punkta skolēniem iespēja piedalīties Cīravas arodvidusskolas

organizētajos pasākumos skolēniem;

audzēkņu un pedagogu pozitīvā sadarbība.

3


Skolas budžeta nodrošinājums

Skolas budžetu veido valsts mērķdotācijas un pašvaldības līdzekļi. 2010. gadā izlietoti

Ls 91894,58 –, no tiem Ls 87558,88 valsts mērķdotācijas līdzekļi un Ls 1606,56 pašvaldības

līdzekļi. Mācību nodrošināšanai un materiālās bāzes uzturēšanai Aizputes novada Dome saņem

naudas līdzekļus starppašvaldību norēķinu kārtībā no pašvaldībām, kuru iedzīvotāji mācās mūsu

skolā.

Skolas darbības pamatmērķi

1. Nodrošināt vidējās vispārējās izglītības pieejamību Kurzemes reģiona un apkārtējo novadu

iedzīvotājiem, veidojot neklātienes izglītības sistēmu.

2. Īstenot pamata un vidējās pakāpes vispārējās izglītības programmas.

3. Piedāvāt iespēju ikvienam apkārtējo novadu iedzīvotājam iespēju paaugstināt vispārējo

izglītības un kultūras līmeni.

4. Izvēlēties audzēkņu pieprasījumam atbilstošas izglītošanas darba metodes un formas.

5. Nodrošināt mācību un audzināšanas procesa vienotību, ievērojot audzēkņu sociāli ekonomisko

statusu:

pozitīvas attieksmes radīšanu mācīšanas un mācīšanās procesā pret mācīšanu un

mācīšanos;

motivēt audzēkņus mūžizglītībai.

6. Celt skolas prestižu, balstoties uz skolotāju profesionālās meistarības paaugstināšanu.

7. Radīt demokrātisku un humānu vidi, veicinot audzēkņu pašapziņas celšanos (vērtībizglītība,

patriotisms, dzīvesziņa, atbildība).

Iepriekš izvirzīto prioritāšu īstenošana

Nodrošināt kvalitatīvu vispārējās vidējās izglītības apguvi

2010./2011. mācību gadā vispārējo vidējo izglītību skolā ieguva 46 izglītojamie,

pamatizglītību 3 izglītojamie. Centralizētos eksāmenus (CE) kārtoja Aizputes, Cīravas un Nīcas

konsultāciju punktu izglītojamie, visi saņēma sertifikātus. CE līmeņu vidējais rādītājs vakarskolu

grupā valstī – 50,5%, Aizputes konsultāciju punktā 46,9%, Nīcas konsultāciju punktā – 41,6%,

Cīravas konsultāciju punktā – 35,3%. 8,57% absolventu iestājušies augstākajās mācību iestādēs,

21,43% turpina mācības, neiegūstot augstāko izglītību.

Mācību saturs

Tiek ieviests un īstenots jaunais vidusskolas standarts.

4


Sagatavota visos konsultāciju punktos mācību bāze jaunā vidusskolas standarta

īstenošanai.

Mācīšana un mācīšanās

Mācību procesā izmantotas jaunākās informācijas tehnoloģijas.

Visos mācību priekšmetos tēmu apguvē efektīvi izmanto daudzveidīgus uzziņas avotus.

Patstāvīgā darba prasmju pilnveidei skolotāji izmanto dažādas darba metodes –

patstāvīgos darbus, referātus, paskaidrojot un mācot, kā katrs darbs veicams. Daļa

izglītojamo, iestājoties skolā, vāji prot novērtēt savas zināšanas un prasmes. Skolotāji

mācību stundās pievērš tam uzmanību, tomēr darbs jāturpina.

Skolēnu sasniegumi

Audzēkņi sistemātiski motivēti pozitīvu mācību rezultātu ieguvei.

Regulāri veikta mācību sasniegumu uzskaite un analizēti audzēkņu sasniegumi.

Tiek apbalvoti audzēkņi, kuri ieguvuši labus un teicamus vērtējumus mācībās.

Skolēnu sniegums valsts pārbaudes darbos ir līdzīgā līmenī ar citām vakara un

neklātienes skolām.

Olimpiādēs gūtas atzinības un godalgotas vietas.

Atbalsts skolēniem

Skolā darbojas atbalsta komanda, kurā sadarbojas konsultāciju punktu vadītājas, klašu

audzinātāji un mācību priekšmetu skolotāji.

Skolā izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi, ar kuriem iepazīstināti (klases žurnāls)

skolotāji, audzēkņi.

Skolā tiek organizēti ar karjeras izvēli saistīti pasākumi, bibliotēkā ir pieejami materiāli

par karjeras izvēli.

Ir ieviesti tālmācības elementi mācību procesa apguvei.

Skolas vide

Plānveidīgi iekārtota un uzlabota skolas iekšējā un apkārtējā vide.

Bāzes skolas telpu ķīmijas, fizikas, bioloģijas un matemātikas kabineti ir aprīkoti ar

multimediju centriem.

5


Skolas resursi

Daļa pedagogu ir iesaistījušies projektā „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu

nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” un „Pedagogu konkurētspējas

veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”.

Pedagogi ir apmeklējuši profesionālās pilnveides kursus jaunā vidusskolas standarta

realizēšanai.

Veikti remonti bāzes skolās telpu labiekārtošanai.

Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana

Skolotāji katru gadu veic sava darba pašvērtējumu.

Ir izveidots skolas attīstības darba plāns.

Notiek mācību un audzināšanas darba kontrole.

Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde

Iepriekšējā vērtēšanas periodā no 2006.gada aprīļa līdz šim brīdim skola plānveidīgi

strādājusi pie ekspertu komisijas rekomendāciju izpildes un saskaņā ar ekspertu komisijas

ieteikumiem un skolas attīstības plāna prioritātēm ir realizēti sekojoši ieteikumi:

1. Ir pārlicencēta izglītības programma un mācību plānā ir iekļautas apmaksātas individuālās

konsultācijas.

2. Skolā notiek skolotāju sadarbība mācību priekšmetu programmu izvēlē un izstrādē.

3. Bāzes skolām, ar kurām ir vienošanās līgumi par telpu izmantošanu, ir ļoti uzlabojies

kabinetu aprīkojums ar modernajām tehnoloģijām, ir multimediju komplekti bioloģijas,

ķīmijas, fizikas, matemātikas un latviešu valodas kabinetos, kā arī ir pieejami informātikas

kabineti un tie tiek izmantoti mācību procesā.

4. Tiek veikta mērķtiecīga un regulāra skolēnu zināšanu analīze mācību priekšmetos un tiek

risinātas konstatētās problēmas.

5. Skolā ir bibliotekāra štata vieta.

6. Ir pilnveidota sadarbība ar bāzes skolām un dibinātāju. Ir nodrošināta materiālā bāze, ir

iegādātas mācību grāmatas, video projektori, CD atskaņotājs utt.

7. Ir informēti skolēni un personāls, kā rīkoties bīstamās un ārkārtas situācijās.

8. Ir nodrošināts interneta pieslēgums Grobiņas un Nīcas konsultāciju punktu vadības

datoriem.

9. Ir iesaistīti skolēni un pedagogi skolas pašnovērtēšanā un skolas normatīvo dokumentu

6


izveidē, katru gadu ir aptaujāti skolēni un pedagogi par skolas darba novērtēšanu un ņemti

vērā ieteiktie uzlabojumi. Piemēram: stundu saraksta pieejamība internetā, ieviest un

uzlabot tālmācības elementus utt.

10. Ir pilnveidots skolas vērtēšanas procesā iegūtās informācijas izmantošana skolas darba

uzlabošanā.

11. Ir pilnveidota mācību procesa pārraudzība un analīzes darbs skolā un konsultāciju punktos

izmantojot skolas darbinieku labāko pieredzi.

12. Ir atspoguļota iekšējās kontroles plānā skolas mācību procesa pārraudzība un izvērtēšana.

13. Ir izstrādāta, regulāri koriģēta un apstiprināta Valsts arhīvā skolas lietu nomenklatūra,

lietas iekārtotas atbilstoši lietu nomenklatūrai.

Daļēji izpildīts ekspertu komisijas ieteikums uzlabot darbu skolēnu kavējumu

samazināšanā. Ir klases audzinātāji, kuri regulāri strādā pie šī ieteikuma uzlabošanas, tā kā mūsu

audzēkņi ir darba attiecībās, ne vienmēr darba devēji ir atsaucīgi pret viņu mācībām, kā arī daudz

mūsu skolēnu atrodas ārzemēs, lai tur strādātu, ar viņiem mācību process tiek nodrošināts ar

interneta palīdzību tālmācības elementu ieviešanu, bet noslēguma ieskaites ir jākārto uz vietas.

Ne vienmēr skolēni uz tām var ierasties.

Pamatojumu iegūšanas metodes

Skolā visos konsultāciju punktos veikta sākotnējā vērtēšana, apkopoti 40 skolotāju

anketu rezultāti.

Analizēti 143 izglītojamo anketu dati. Analizēti iepriekšējās akreditācijas materiāli,

skolas dokumentācija: skolas nolikums, ar mācību procesa organizāciju saistīti skolas nolikumi,

pedagogu tarifikācijas dokumenti, attīstības plāns, gada darba plāni, pedagoģiskās padomes

nolikums, skolas un konsultāciju punktu pedagoģisko padomju sēžu protokoli, apspriežu pie

skolas vadības sanāksmju protokoli, skolas izglītības programma, skolotāju mācību priekšmetu

programmas, skolotāju pašvērtējuma materiāli, stundu saraksti, klašu un interešu izglītības

žurnāli, skolēnu ikdienas sasniegumi rezultāti par 2010./2011.mācību gadu, centralizēto

eksāmenu rezultāti par 2011. gadu.

7


1. Pamatjoma MĀCĪBU SATURS

1.1. SKOLAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS

Skolā ir licencētas 2 izglītības programmas:

23011113 – pamatizglītības otrā posma (7.-9.klase) izglītības programma;

31011013 – vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma.

Izglītības programmas ir izstrādātas atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izglītības

iestādes mērķiem un uzdevumiem, un ir kvalitatīvs izglītības iestādes izglītojošo darbību

reglamentējošs dokuments.

Programmas ir licencētas un saskaņotas ar izglītības iestādes dibinātāju. Mācību plāns

atbilst licencētajām izglītības programmām. Katras klases audzinātāja īstenotais audzināšanas

darba plāns atbilst licencētājām programmām.

Atbilstoši licencētajām programmām katrā konsultāciju punktā ir izveidots un direktores

apstiprināts mācību priekšmetu stundu saraksts. Attiecīgajā konsultāciju punkta stundu saraksts

ir izvietots pie ziņojuma stenda, kā arī ir pieejams e-vidē. Par izmaiņām stundu sarakstā skolēni

un skolotāji tiek savlaicīgi informēti, izliekot informāciju stendā vai izsūtot e- pastu.

Izglītības programmas īstenošanai ir nodrošināta mācību literatūra un mācību līdzekļi.

Skolotāji pārzina savu mācāmo priekšmetu standartus, izvirza noteiktas prasības mācību

stundās, lai sekmīgi tos realizētu. Skolotāji izvēlas piemērotas mācību metodes un mācību

līdzekļus. Skolotāji strādā atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem, saprotot, ka, realizējot standartus,

jāpilnveido zināmās mācību metodes un līdzekļus, kā arī jāiepazīst un jāapgūst jaunas. Skolotāji

pārrunā savstarpēji jaunākās mācīšanas un mācīšanās metodes, dalās pieredzē, to atzīst 100%

visi anketētie skolotāji.

Skolotāji katram mācību priekšmetam izvēlas Izglītības satura un eksaminācijas centra

apstiprinātas programmas un izstrādā pēc tām tematiskos plānus, lai īstenotu standarta prasības.

Tematiskie plāni tiek saskaņoti ar konsultāciju punktu vadītājiem un tos apstiprina skolas

direktore.

Skolotāji plāno mācību saturu atbilstoši pēctecīguma principam, iekļaujot dažādu tēmu

apguvi, paredzamo rezultātu, apgūstamās zināšanas, prasmes un iemaņas, vērtēšanas formas un

metodiskos paņēmienus. Izplānots obligāto ieskaišu saturs, to termiņi. Nepieciešamības

gadījumā tematiskajos plānos tiek veiktas korekcijas.

Plānojot darbu, skolotāji paredz atbilstoši daudzveidīgu mācīšanas un mācīšanās

procesu, kurā tiek ņemta vērā audzēkņu vajadzības un intereses. Ir izstrādāts individuālo

konsultāciju grafiks.

8


Konsultācijās ir iespēja individuāli strādāt ar audzēkņiem, kuriem ir grūtības mācībās,

kā arī strādāt ar talantīgajiem audzēkņiem, un tiem, kuriem ir bijuši pārtraukumi mācībās. To

novērtē 72.60% audzēkņu anketu rezultāti.

Skolas darbības stiprās puses:

licencētas 2 izglītības programmas;

atvērta pamatizglītības otrā posma (7.-9.klase) izglītības programma;

mācību satura plānojums visaptverošs, skaidrs, precīzs;

mācību stundās norisinās produktīvs darbs mācību satura apgūšanā.

Tālākās attīstības vajadzības:

sekmīgāk realizēt mācību priekšmetu standartus gan pamatizglītībā, gan vidējā izglītībā;

izveidot tālmācības programmu;

turpināt nodrošināt skolotājus ar jaunāko dažādu autoru mācību un metodisko literatūru;

turpināt nodrošināt jauno tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā.

Jomas vērtējums: IV līmenis – ļoti labi

2. Pamatjoma MĀCĪŠANA UN MĀCĪŠANĀS

2.1.MĀCĪŠANAS KVALITĀTE

Skolotāji pārzina savu priekšmetu programmas un strādā pēc izveidotā tematiskā plāna,

paredzot tēmu sadalījumu, laiku, individuāli apgūstāmo vielu, pārbaudes veidus un formas.

Plānojot mācību darbu, tiek izvērtēts iepriekšējā mācību gada tēmu tematiskais dalījums un

secība, tēmu apguvei paredzētais laiks, pārbaudes darbu skaits un veids, no tā izdarīti secinājumi

un veiktas korekcijas tematiskajos plānos katra mācību gada sākumā katrai klasei.

Skolotāju izmantotās mācību metodes ir daudzveidīgas un atbilst skolēnu spējām,

vecumam, iepriekšējam sagatavotības līmenim, mācību priekšmeta specifikai un mācību satura

prasībām. Skolotāji izmanto dažādas neklātienes apmācībai piemērotas metodes: individuālo,

grupu darbu, patstāvīgo darbu ar dažādiem informācijas avotiem, tai skaitā e–vidē, diskusijas,

pārskata lekcijas, referātus, esejas, prezentācijas prasmju apgūšana. Mācību metožu izvēle tiek

koriģēta atbilstoši plānotajam rezultātam, mācību stundu mērķiem, skolēnu zināšanu līmenim,

darba tempam.

Lielākajā daļā mācību stundu izmanto pieejamos, stundas mērķiem un uzdevumiem

atbilstošus mācību līdzekļus, aprīkojumu un informāciju tehnoloģijas. Ierobežotā stundu skaita

9


dēļ un skolēnu atšķirīgo iepriekšējo zināšanu līmeņa dēļ, daļai skolēnu ir problēmas sasniegt

paredzētos mērķus un uzdevumus.

Analizējot iepriekšējā mācību gada veiksmes un neveiksmes, lai uzlabotu mācību

rezultātus, tiek pilnveidoti un veiktas korekcijas jau esošiem mācību un metodiskiem

materiāliem. Pēc vajadzības veidoti jauni materiāli.

Mācību stundu norise tiek reģistrēta klases žurnālos, atbilstoši prasībām, kas tiek

uzraudzīta.

Ņemot vērā skolēnu atšķirīgo iepriekšējo sagatavotības līmeni un vecumu atšķirību, kā

arī laiku mācību pārtraukumā pēc iepriekšējām mācībām, stundās tiek piedāvāti diferencēti

uzdevumi. Neklātienes vidusskolā mājas darbu apjoms ir liels, jo daļa mācību vielas skolēniem

jāapgūst patstāvīgi pēc skolotāju norādījumiem. Mājas darbu formas ir daudzveidīgas, piemēram,

radošie darbi, pārspriedumi, analīzes materiālu gatavošana, pētnieciskā darbība, prezentācijas

materiālu veidošana.

Skolotāju stāstījums un skaidrojums mācību stundās ir mērķtiecīgs un saprotams,

piemērots attiecīgā mācību priekšmeta tēmai un atbilstošs skolēnu vecumam un kopējām klases

īpatnībām. Skolotāji mācību procesā balstās arī uz skolēnu praktisko un dzīves pieredzi, rosina

visus iesaistīties diskusijā, izteikt savu viedokli un uzklausīt citu skolēnu viedokli. Skolotāji

mudina skolēnus domāt, analizēt, secināt. Mācību priekšmetu programmu veiksmīgai īstenošanai

tādējādi tiek nodrošināta saikne ar reālo dzīvi un mūsdienu aktualitātēm.

Skolas darbības stiprās puses:

mācību procesā tiek lietotas daudzveidīgas mācību metodes un metodiskie paņēmieni;

skolotāji prasmīgi motivē skolēnus darbam;

dabaszinību skolotāji ir piedalījušies jaunā standarta aprobācijā;

skolotāji mācību metodes izvēlas atbilstoši ikdienas pārbaudes darbu, testu un eksāmenu

rezultātiem;

klases telpas iekārtojums un skolotāju tālākizglītība dod iespēju izmantot jaunākās

tehnoloģijas un mācīšanas metodes;

skolotāji uzklausa un ņem vērā skolēnu viedokļus;

skolotāji izmanto atbilstošas mācību metodes darbā ar skolēniem, kuriem ir grūtības

mācību procesā;

izveidots skolas individuālā darba ar skolēnu (konsultāciju) grafiks;

skolotāji atbalsta skolēnus un palīdz risināt mācību darbā radušās problēmas;

skolotāji pielieto moderno tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā.

10


Tālākās attīstības vajadzības:

mācīšanas procesā akcentēt individualizāciju un diferenciāciju;

pilnveidot darbu ar skolēnu zināšanu un pamatprasmju pašnovērtējumu;

izmantot labāko pedagoģisko pieredzi metožu un darba formu izvēlē informācijas

prasmju veidošanā stundās;

iesaistīt skolēnus daudzveidīgā problēmu risināšanas un pētnieciskajā darbībā;

papildināt metožu daudzveidību darbā ar talantīgajiem skolēniem.

Jomas vērtējums: III līmenis – labi

2.2.MĀCĪŠANĀS KVALITĀTE

Skolēni katra mācību gada sākumā tiek iepazīstināti ar mācību darbam izvirzītajām

prasībām, mācību programmām, obligāto ieskaišu skaitu, saturu, nokārtošanas termiņiem.

Skolēni pārzina izvirzītās prasības.

Skolotāji mērķtiecīgi organizē skolēnus mācību darbam un veido motivāciju mācīties,

iedrošinot, izsakot atzinību par paveikto. Skolotāji mācību procesā rosina izmantot arī papildus

esošās iespējas – izmatot informāciju tehnoloģijas, apmeklēt bibliotēkas, lasītavas. Patstāvīgā

mācību darba organizācijai skolotāji sagatavojuši un piedāvā skolēniem palīgmateriālus – darba

lapas, tabulas, shēmas u.c. Mācību darbam daudz tiek izmantoti kopēti materiāli.

Plānojot darbu, pedagogi ņem vērā klases skolēnu sagatavotības līmeni un spējas.

Pedagogi plāno individuālo darbu ar skolēniem – konsultācijas, kuru laiki ir saskaņoti ar skolas

administrāciju.

Daļa izglītojamo aktīvi piedalās mācību procesā, taču ir diezgan daudz izglītojamo,

kuriem nepieciešama papildus motivācija, iedrošināšana. Mācīšanās kvalitāti ietekmē stundu

kavējumi, kuri rodas audzēkņu darba specifikas, darba devēju neieinteresētības, ģimenes

apstākļu dēļ. Lielāka līdzatbildība par mācīšanās procesa norisi un mācību rezultātiem ir

pieaugušajiem skolēniem.

Daļa skolēnu izmanto skolas piedāvātās iespējas- individuālās konsultācijas, tālmācības

materiālus. Dažkārt skolēni nepietiekami pārvalda mācību organizatoriskās prasmes – racionāli

izmantot mācību laiku, plānot laiku mācību uzdevumu izpildei. Atsevišķiem skolēniem grūtības

mācīšanās procesā sagādā nepietiekamā lasītprasme, neizkopta valoda. Skolotāji piedāvā

metodes, kas attīsta izglītojamo sadarbības prasmes. Pārsvarā skolēni prot sadarboties mācību

procesā, labprāt strādā pāros, palīdz viens otram mācīšanās procesā. Mācību gada beigās

pedagoģiskās padomes sēdēs tiek veikts mācību sasniegumu analīzes apkopojums ar mērķi

11


uzlabot mācīšanas un mācīšanās procesu. Visi anketētie skolēni apgalvo, ka 40,28% - bieži,

22,22% - vienmēr un 30,56% - dažreiz mācību procesā izmanto mūsdienu moderno tehniku.

Skolas darbības stiprās puses:

skolēni ir informēti par mācību darbam izvirzītajām prasībām, tās izprot un zina;

skolēni izmanto modernās tehnoloģijas mācību procesā;

skolēniem ir iespēja apmeklēt katrā mācību priekšmetā konsultācijas;

skolēnu stimulēšana labāku mācību rezultātu sasniegšanai ar skolotāju regulāro pozitīvo

pamudinājumu;

sekmīgi organizēts mācīšanās process apvienotajās klasēs;

pedagogi rosina skolēnus apgūt dažādas sadarbības formas un pētnieciskā darba iemaņas;

skolēniem ir pozitīva attieksme pret mācību procesu;

notiek plānveidīgs darbs ar skolēniem, kuriem ir grūtības mācībās;

skolēniem ir pieejama skolas bibliotēka ar interneta pieslēgumu, datorklases;

skolā tiek dota iespēja skolēniem ar skolotājiem nepieciešamības gadījumā sadarboties e-

vidē.

Tālākās attīstības vajadzības:

motivēt skolēnus izmantot visas skolas piedāvātās iespējas savas personības attīstīšanai;

iedrošināt talantīgākos skolēniem aktīvākai līdzdalībai konkursos, olimpiādēs;

pilnveidot skolēnu prasmi plānot laiku mājas uzdevumu izpildei;

sekmēt skolēnu prasmi aizstāvēt un pamatot savu viedokli, analizēt, secināt un pieņemt

lēmumus;

motivēt skolēnus iespējami vairāk apmeklēt konsultācijas;

motivēt skolēnus apzināties personīgā ieguldījuma nozīmību mācību procesā un pozitīvā

rezultāta sasniegšanā.

Jomas vērtējums: III līmenis – labi

2.3. VĒRTĒŠANA KĀ MĀCĪBU PROCESA SASTĀVDAĻA

Skolotāji sistemātiski un kompetenti vērtē skolēnu mācību darbu, ievērojot valstī

noteikto kārtību. Skolā ir izstrādāta mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, kurā noteiktas

12


vienotas prasības skolēnu vērtēšanai un kuras skolotāji ievēro. Skolēni ir informēti par vērtēšanas

kārtību un kritērijiem katrā mācību priekšmetā.

Vērtēšanas metodes atbilst skolēnu vecumam, neklātienes apmācības un priekšmetu

specifikai. Galvenā vērtēšanas forma ir obligātās ieskaites, kuru skaits mācību priekšmetos

noteikts mācību plānā. Skolēniem ir iespēja nokārtot ieskaiti pakāpeniski pa daļām vai visu

kopumā.

Skolēnu darbs tiek stimulēts ar skolotāja attieksmi, izteikto atzinību vai pamudinājumu

precizēt iegūto informāciju. Skolotāji regulāri uzmundrina skolēnus, ar pozitīvu jebkura paveikta

uzdevuma novērtējumu cenšas celt viņu pašvērtējumu, ticību saviem spēkiem, rosina vērtēt un

salīdzināt savu un citu darbu.

Skolotāji konsekventi veic vērtējumu uzskaiti, ierakstot tos klases žurnālā, ieskaišu

grāmatiņā. Ieskaišu rezultāti tiek apkopoti arī ieskaišu pārskata lapās. Vērtēšanas procesā iegūto

informāciju skolotāji izvērtē un izmanto mācīšanas un mācīšanās pilnveidei. Mācību sasniegumu

atspoguļošanu klašu žurnālos un ieskaišu lapās kontrolē konsultāciju punktu vadītāji.

Skolas darbības stiprās puses:

skolēnu mācību darbs tiek sistemātiski un kompetenti vērtēts, ievērojot valstī un skolā

noteikto vērtēšanas kārtību;

skolēnu zināšanu un prasmju vērtēšanā izvirzīti visiem skolēniem vienādi nosacījumi, kas

tiek ņemti vērā;

skolēni ir informēti un zina vērtēšanas kārtību un kritērijus katrā mācību priekšmetā;

katra skolēna mācību sasniegumi tiek apkopoti un atspoguļoti mācību sasniegumu

kopsavilkuma žurnālos, ieskaišu lapās. Rezultāti tiek analizēti un iegūtie secinājumi tiek

izmantoti turpmākai darba plānošanai;

analīzes rezultāti tiek izmantoti mācību procesa uzlabošanai un pilnveidošanai.

Tālākās attīstības vajadzības:

akcentēt skolēnu pašvērtējuma nozīmi;

turpināt veikt iesākto darbu skolēnu mācību sasniegumu uzskaitē un analīzē.

Jomas vērtējums: III līmenis – labi

3. Pamatjoma IZGLĪTOJAMO SASNIEGUMI

3.1. IZGLĪTOJAMO SASNIEGUMI IKDIENAS DARBĀ

Skolā ir noteikta vienota kārtība skolēnu sasniegumu uzskaitei un vērtēšanai, kuru

ievēro visi skolotāji, tās ievērošanu kontrolē un pārrauga konsultāciju punktu vadītāji. Klašu

13


audzinātāji un konsultāciju punktu vadītāji regulāri seko līdzi skolēnu mācību sasniegumu

rezultātiem. Mācību sasniegumi tiek analizēti konsultāciju punktu pedagoģiskās padomes sēdēs

mācību gada noslēgumā un Neklātienes vidusskolas pedagoģiskās padomes sēdēs augustā pirms

mācību gada sākuma.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta divpadsmito klašu skolēniem, kā arī tiem skolēniem,

kuriem nepietiekams vērtējums kādā no mācību priekšmetiem. Analizējot skolēnu mācību

sasniegumus, tiek izmantoti četri vērtējuma līmeņi:

9, 10 balles – augsts sniegums;

6, 7, 8 balles – optimāls sniegums;

4, 5 balles – pietiekams sniegums;

1, 2, 3 balles – nepietiekams sniegums.

Skolēnu ikdienas mācību sasniegumi vidējās izglītības programmā 2010./2011. māc. gadā

Mācību Nepietiekams % Pietiekams % Optimāls % Augsts %

priekšmeti

10. 11. 12. 10. 11. 12. 10. 11. 12. 10. 11. 12.

Latviešu

valoda

29,0 12,0 10,0 41,0 57,2 57,5 30,0 30,8 32,5

Literatūra 25,3 16,7 7,4 44,7 56,8 54,8 30,0 26,5 37,8

Matemātika 26,0 17,7 14,8 56,9 66,8 67,6 17,1 15,5 17,5

Angļu valoda 9,0 12,5 8,3 41,0 37,5 51,2 50,0 50,0 40,4

Krievu

valoda

13,0 12,0 37,5 39,0 42,5 49,5 49,0 52,0 5,5

Vācu valoda 12,5 87,5

Vēsture 19,0 13,7 3,3 40,8 35,8 63,7 40,2 50,5 32,9

Ekonomika 8,3 4,7 21,9 43,0 60,0 68,8 44,7 40,0 1,0 7,7

Informātika 3,3 61,8 49,4 38,2 47,2

Ģeogrāfija 23,7 38,7 77,8 37,7 22,2

Fizika 14,7 7,7 6,7 14,6 45,5 52,8 70,8 41,2 40,5 5,7

Ķīmija 11,3 16,7 3,3 78,8 75,7 64,0 9,9 7,7 32,7

Bioloģija 18,7 15,3 43,7 42,7 66,7 37,7 42,0 33,3

Psiholoģija 6,5 10,0 14,2 9,5 10,0 58,9 60,5 70,0 20,3 30,0 10,0

Vizuālā

māksla

25,0 41,7 33,3

Kultūras

vēsture

10,0 30,0 40,0 57,5 50,0 12,5

Ētika 7,3 52,0 40,7

Veselības

mācība

6,7 3,3 45,0 45,0

14


Skolēnu ikdienas mācību sasniegumi 2010./2011.m.g. pamatizglītības posmā

Mācību priekšmeti Nepietiekams

%

Pietiekams

%

Optimāls

%

Augsts

%

Latviešu valoda 63,6 18,2 18,2

Literatūra 63,6 18,2 18,2

Angļu valoda 27,3 54,5 18,2

Krievu valoda 36,3 45,5 18,2

Matemātika 27,3 54,5

Bioloģija 45,5 36,4 18,2

Fizika 36,3 27,3 36,4

Ķīmija 81,8 18,2

Ģeogrāfija 36,3 36,4 27,3

Latvijas un pasaules

vēsture

36,4 63,6

Sociālās zinības 18,2 27,2 36,4 18,2

Mūzika 27,3 18,2 45,5 9

Vizuālā māksla 27,3 18,2 45,5

Informātika 66,7 33,3

Ir daudz skolēnu, kuriem sekmes 1.semestrī bija optimālā un pietiekamā līmenī, taču 2.

semestrī dažādu iemeslu dēļ nespēja apvienot mācības ar darbu, ar ģimenes apstākļiem un līdz ar

to gada vērtējumos daudz vērtējumu nepietiekamā līmenī. Vairāki skolēni materiālu apstākļu dēļ

devās strādāt uz ārzemēm, mācīšanos un sadarbību ar skolotājiem turpināja e – vidē, bet līdz

mācību gada beigām tomēr nepaspēja nokārtot visas paredzētās ieskaites. Vairākiem skolēniem

nesekmības cēlonis ir arī motivācijas trūkums, veselības problēmas, kavējumi. Skolēniem,

kuriem ir nepietiekami vērtējumi, vai nav ieguvuši vērtējumu vispār, iemesli ir dažādi:

1) daudz stundu kavējumu gan darba dēļ, gan ģimenes apstākļu dēļ, gan bērnu

slimošanas dēļ u.c.

2) daži skolēni aizbraukuši strādāt uz ārzemēm,

3) pietrūkst gribasspēka un uzņēmības mācīties patstāvīgi, t.sk., izmantojot tālmācību,

4) nav izpildīti uzdotie uzdevumi, „robi” zināšanās.

Skola nodrošina iespēju uzlabot mācību sasniegumus, apmeklējot individuālas

konsultācijas gan grafikā paredzētajos laikos, gan arī tiek dota iespēja skolēniem vienoties ar

skolotājiem par konsultāciju apmeklēšanu viņam izdevīgā laikā. 95 skolēniem 2010./2011.

mācību gada beigās noteikti papildus mācību pasākumi un pēcpārbaudījumi mācību priekšmetos.

23 no tiem uzlaboja savus mācību sasniegumus un tika pārcelti nākamajā klasē.

3.2. IZGLĪTOJAMO SASNIEGUMI VALSTS PĀRBAUDES DARBOS

Valsts līmenī ir izveidots Valsts pārbaudes darbu izvērtējums par 2010./2011.m.g., tai

skaitā par vakarskolu sniegumu vidējās izglītības programmā. Aizputes novada Neklātienes

15


vidusskolas Valsts pārbaudes darbu rezultāti tiek salīdzināti ar kopējo vakarskolu/ maiņu un

neklātienes vidusskolu sniegumu valstī, nevis atsevišķi ar Neklātienes vidusskolām.

Aizputes novada Neklātienes vidusskolas CE rezultātu vidējais kopprocents, salīdzinot ar

vidējo kopprocentu mācību priekšmetos valstī vakarskolās:

Mācību priekšmeti

Valstī

(vakarskolās)

Skolā

Angļu valodā 39,60% 25,90%

Mācībvaloda 38,00% 41,33%

Matemātika 18,64% 13,53%

Vācu valoda 30,76% 38,00%

Krievu valoda 64,44% 58,90%

Vēsture 40,73% 33,60%

Mācībvalodā un vācu valodā apguves kopprocents ir augstāks nekā vidēji valstī

vakarskolu līmenī. Vācu valodā tas ir par 7,24% augstāks, bet mācībvalodā par 3,33% augstāks.

Nedaudz zemāks sniegums ir vēsturē, krievu valodā un matemātikā. Lielāka atšķirība ir angļu

valodas eksāmenā, tāpēc jānodrošina lielāks atbalsts un mācību motivācija sekmīgākai

priekšmetu apguvei.

Katrā konsultāciju punktā vidējais kopprocents katrā CE, salīdzinot ar vidējo rezultātu

valstī vakarskolu vidū, ir nedaudz atšķirīgāks nekā skolas vidējais kopprocents.

B, C, D līmeņu iegūšana centralizētajos eksāmenos sekmējis izglītojamo regulārs

stundu apmeklējums, intensīvs darbs nodarbību laikā, nopietna attieksme pret veicamajiem

uzdevumiem, cenšanās izmantot konsultāciju punktu sniegtās iespējas. Rezultāti, iespējams,

varēja būt labāki, ja dažiem skolēniem nebūtu bijuši personīgi apstākļi, kā dēļ bija jākavē skola.

16


E un F līmeni angļu val., matemātikā un latviešu val. ieguvuši skolēni, kuri skolā

iestājās pēdējā mācību gadā. Šiem skolēniem bija vērojams iepriekšējo zināšanu un prasmju

trūkums, bija bieži stundu kavējumi, konsultācijas neizmantoja.

2010./2011. mācību gadā skolā bija tādu skolēnu, kuriem sagādāja grūtības apgūt

eksaktos priekšmetus, tāpēc matemātikas eksāmenā bija vērojami zemāki rezultāti. Bija

vērojams, ka eksāmenam gatavojās tikai skolā, patstāvīgi nestrādājot, lai gan mācību materiāli

tika iedoti katram, uzdevumi izskaidroti. 2 skolēni tika atbrīvoti no valsts pārbaudes darbiem.

4. Pamatjoma ATBALSTS IZGLĪTOJAMIEM

4.1. PSIHOLOĢISKAIS ATBALSTS, SOCIĀLPEDAGOĢISKAIS ATBALSTS UN

IZGLĪTOJAMO DROŠĪBAS GARANTĒŠANA

Izglītības iestādē skolēni var saņemt psihologa, sociālā pedagoga, klases audzinātāja un

medicīnas māsas palīdzību. Aizputes novadā Domē strādā psihologs, kuru var apmeklēt arī

skolas skolēni, kā arī notiek sadarbība ar sociālo pedagogu bāzes skolās.

Gandrīz visi anketētie skolēni atzīst, ka skolas pedagogi ir ļoti pretimnākoši un

atsaucīgi, sniedz atbalstu gan mācību darbā, gan citās sadzīviskā situācijās, skolā tiek celta viņu

pašapziņa, viņi gūst motivāciju mācīties, uz skolu viņi nāk ar prieku.

Bāzes skolās redzamā vietā stāvu gaiteņos ir izvietota drošības prasībām atbilstoša

informācija – evakuācijas plāni, norādes. Pie ziņojuma stenda redzamā vietā novietota

informācija par iespējām saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī informācija par

sazināšanās iespējām ar novada pašvaldības policistu un citiem drošības dienestiem. Vakaros

stundu – konsultāciju laikā dežūrē sargs.

Ir izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi skolēniem gan visai Neklātienes vidusskolai,

gan atsevišķi katram konsultāciju punktam. Noteikumi pieejami atsevišķā stendā konsultāciju

punktos, tie katrā mācību gada sākumā tiek saskaņoti ar skolu, kurā notiek mācības, direktoriem.

Regulāri tiek veikta instruktāža par drošības un kārtības noteikumiem skolā, konsultāciju punktā

un paaugstinātas bīstamības mācību kabinetos. Tā atspoguļota klašu žurnālos un apstiprināta ar

skolēnu parakstiem. Skolēni šos noteikumus zina un tos ievēro. Arī skolotāji katra mācību gada

sākumā tiek iepazīstināti ar iekšējās un darba kārtības noteikumiem, darba drošības

noteikumiem, ko apstiprina ar parakstu bāzes skolas darba aizsardzības instruktāžas žurnālā.

Skolēnu personu lietās ir ģimenes ārstu izsniegtās medicīniskās izziņas par skolēnu

veselības stāvokli. Noteiktā darba laikā skolēni nepieciešamības gadījumā pēc medicīniskās

palīdzības var vērsties pie bāzes skolas medmāsas, kurai ir ierīkots kabinets.

17


Skolēniem ir iespējas paēst siltas pusdienas bāzes skolas ēdnīcā, kā arī kafejnīcā, kas

darbojas bāzes skolā.

Skolas darbības stiprās puses:

skolai un konsultāciju punktiem ir izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi, visi tos ievēro

un nav to pārkāpumu;

skolai laba sadarbība ar Aizputes novada psihologu;

pastiprināta uzmanība tiek pievērsta skolēnu adaptācijas procesam;

bāzes skola organizē tikšanos (Neklātienes vidusskolas skolēni aicināti piedalīties),

pārrunas ar kārtībsargājošo institūciju pārstāvjiem;

bāzes skolās pieejama medicīnas māsas palīdzība, iekārtots medicīnas kabinets;

saskarsmē ar skolēniem skolotāji vienmēr ir taktiski un iejūtīgi, pozitīva sadarbības vide;

skolā tiek celta viņu pašapziņa;

skola sadarbojas ar novada sociālajiem dienestiem skolēnu sociālo problēmu risināšanā;

mācību nodarbības notiek skolā, kura uzvarējusi konkursā „Droša skola 2011” (piedalījās

arī Neklātienes vidusskolas skolēni);

ir iespēja izmantot bāzes skolu transporta pakalpojumus.

Tālākās attīstības vajadzības:

Veikt atkārtotas pirmās palīdzības sniegšanas apmācības nodarbības, kā arī apmācības

bīstamās un ārkārtas situācijās.

Jomas vērtējums: IV līmenis – ļoti labi

4.2. ATBALSTS PERSONĪBAS VEIDOŠANĀ

Klašu audzinātāju audzināšanas programmas aptver tēmu loku atbilstoši realizējamajai

izglītības programmai. Ņemot vērā valsts izvirzītās audzināšanas darba prioritātes, skolēnu

vajadzības un vecumposma īpatnības, tiek izstrādāti klases audzinātāja stundu plāni, kurā

iekļautas tēmas par saskarsmes kultūru, sevis izpēti un iepazīšanu, par karjeras izglītību, veselīga

dzīves veida pamati, tikumiskās vērtības un īpašības, pilsoņa tiesības un pienākumi u.c.

Skolēniem ir iespējas pārrunāt sev interesējošus jautājumus ar skolas administrāciju,

konsultāciju punktu vadītājiem, skolotājiem.

Ikviens skolēns var brīvi izteikt ierosinājumus skolas darba uzlabošanai. Ir izstrādāti

iekšējās kārtības noteikumi skolēniem gan visai Neklātienes vidusskolai, gan atsevišķi katram

konsultāciju punktam. Noteikumi pieejami atsevišķā stendā konsultāciju punktos, tie katrā

18


mācību gada sākumā tiek saskaņoti ar skolu, kurā notiek mācības, direktoriem. Par iepazīšanos

ar iekšējās kārtības noteikumiem skolēni parakstās klašu žurnālos. Skolēni šos noteikumus zina

un tos ievēro. Skolēniem tiek piedāvātas iespējas piedalīties olimpiādēs, dažādos konkursos,

bāzes skolu rīkotajos pasākumos. Skolēni var brīvi izteikt ierosinājumus skolas darba

uzlabošanai un iesaistās bāzes skolas līdzpārvaldes darbā. Mācību gada laikā visi skolēni tiek

anketēti, kur viņi var izteikt savus priekšlikumus. Skolēniem ir iespējas organizēt un uzņemties

atbildību par dažādiem pasākumiem, ko viņi labprāt dara, kā, piemēram, uzstājas ar

interesantiem priekšnesumiem Ziemassvētku pasākumā un skolas pēdējā zvanā. Skolēniem ir

aicinājums dziedāt bāzes skolas un pilsētas jauktajā korī; dejot mūsdienu deju kolektīvā.

Skolēniem piedāvāta iespēja piedalīties bāzes skolas rīkotajos futbola, basketbola, volejbola

treniņos un sacensībās novadā un Latvijas mērogā.

Skolēni piedalās Aizputes sadraudzības pilsētas Kolmordenas kultūras dienās

(Zviedrijā), piedalās Latvijas Nacionālajā operā koncertā „Nāc līdzās”, ieraksta kompaktdisku ar

solisti Evitu Zālīti. Sadarbībā ar Lattelekom un „Draugiem LV” piedalās konkursā „Mūsu

draudzības stāsts”, kur tiek izgatavots videostāsts un iegūst 2.vietu. Rīgā kongresu namā bija

skatāma radošo darbu izstāde, kurā izstādīti divi mūsu skolnieces darbi grafikā.

Skolēni aktīvi muzicē gan kā solisti, gan pašu dibinātās muzikāli instrumentālās grupā

un piedalās dažādos Latvijas konkursos.

Audzēkņi katru gadu piedalās zinātnieku nakts pasākumā Rīgā.

Skolas darbības stiprās puses:

skolēniem ir iespēja pārrunāt viņus interesējošos jautājumus ar skolas darbiniekiem;

skolēniem ir iespējas organizēt un uzņemties atbildību par dažādiem pasākumiem;

skola mudina atbalstīt labdarības pasākumus un akcijas;

ir diferencēta pieeja personības attīstības problēmu apzināšanā;

skolēni regulāri piedalās Vislatvijas sakopšanas talkās;

skolēniem ir aicinājums dziedāt bāzes skolas jauktajā korī; dejot mūsdienu deju

kolektīvā, piedalīties dažādu veidu sporta treniņos.

Tālākās attīstības vajadzības:

turpināt uzturēt vienotas prasības skolēnu pozitīvo attieksmju un sociālo iemaņu

attīstīšanai;

rosināt skolēnus izmantot iespēju piedalīties dažādos konkursos, olimpiādēs, ārpusskolas

aktivitātēs.

Jomas vērtējums: IV līmenis – ļoti labi

19


4.3. ATBALSTS KARJERAS IZGLĪTĪBĀ

Skolēnus ar karjeras izglītības tēmām iepazīstina klases audzināšanas stundās. Karjeras

izglītības jautājumi tiek iekļauti priekšmetu skolotāji mācību stundās, sniedzot norādes par

informācijas avotiem.

Skola divreiz gadā pilsētas un reģiona laikrakstā sniedz informāciju par skolā

piedāvātajām izglītības programmām.

Skolās, kurās notiek mācības, regulāri tiek izvietota informācija par dažādu izglītības

iestāžu atvērto durvju dienām, par karjeras izvēles iespējām. Aizputes novadā strādā karjeras

konsultants, kurš rīko regulāras tikšanās ar dažādu skolu un augstskolu pārstāvjiem, kuri

iepazīstina, ko īsti piedāvā attiecīgā skola, augstskola.

Daļa skolēnu jau ir beiguši profesionālās skolas, ieguvuši kvalifikāciju un strādā.

Neklātienes vidusskolā viņi mācās pēc sava un darba devēju mudinājuma iegūt vispārējo vidējo

izglītību un turpināt darbu. Daļa skolēnu ir ieguvuši pamatizglītību un strādā. Arī šiem skolēniem

(lielākai daļai) ir mērķis iegūt vispārējo vidējo izglītību un turpināt strādāt. Skolēni tiek mudināti

iegūt augstāko izglītību. Daļa arī plāno tālāk izglītoties augstskolās. No 2008./2009., 2009./2010.

un 2010./2011. mācību gada absolventiem 12 ir iestājušies augstskolās, kurās sekmīgi studē.

Skola piedāvā skolēniem dažādas iespējas iegūt informāciju par karjeras izglītības jautājumiem.

Bāzes skolas bibliotēkā ir pieejama daudzveidīga un vispusīga informācija par profesionālās un

augstākās izglītības programmu izvēles iespējām, tajā skaitā e- formā. Konsultāciju punkta

vadītājas skolēniem sniedz konsultācijas tālākās karjeras izvēlē gan audzināšanas stundās, gan

individuāli. Skolēni, kuri plāno tālākās izglītības iespējas, katru gadu tiek mudināti apmeklēt

Rīgā izstādi „Skola”. Skolēniem tiek organizētas tikšanās ar dažādu profesiju pārstāvjiem.

Skolas darbības stiprās puses:

skolēni, kuri paralēli mācībām neklātienē apgūst arī profesiju, iziet kvalifikācijas praksi

izvēlētajā profesijā;

ir pieejams karjeras konsultants.

Tālākās attīstības vajadzības:

paplašināt iespējas sniegt skolēniem nepieciešamo atbalstu karjeras izvēles jautājumos;

veicināt sadarbību ar bijušajiem absolventiem, dalīties pieredzē karjeras izvēlē;

aicināt apmeklēt dažādās pilsētās organizētās Karjeras dienas;

padziļināti pētīt darba tirgus piedāvājumu.

Jomas vērtējums: III līmenis – labi

20


4.4. ATBALSTS MĀCĪBU DARBA DIFERENCIĀCIJAI

Sākoties mācību gadam, katrā priekšmetā 10.klasē un 11., 12. klases jaunpienākušajiem

skolēniem tiek pārbaudītas zināšanas, lai konstatētu iepriekšējo sagatavotības līmeni. Mācību

procesā skolotāji ņem vērā talantīgo skolēnu intereses, piedāvājot paaugstinātas grūtības

uzdevumus. Savukārt skolēniem, kuriem ir mācību grūtības, piedāvā viņu spējām atbilstošus

uzdevumus. Skolotāji, plānojot mācību darbu, veicina un atbalsta izglītojamo izaugsmi. Skolā

tiek veikts individuālais darbs ar izglītojamajiem, ir izveidots vienots individuālo konsultāciju

grafiks, lai sniegtu atbalstu skolēniem. Lielākā daļa skolotāju nepieciešamības gadījumā, pēc

individuālas vienošanās, ir gatavi sniegt atbalstu skolēniem arī ārpus paredzēto nodarbību laika.

Izglītojamo konsultēšanā nepieciešamības gadījumā tiek izmantota tālmācības metode, iespēju

robežās skolotāji sazinās ar skolēniem, izmantojot individuālu e-pastu. Atbalstu mācību darba

diferenciācijā apgrūtina stundu kavējumi un motivācijas trūkums augstāku mācību rezultātu

sasniegšanai. Talantīgie skolēni, beidzot 12. klasi, tiek apbalvoti ar skolas Atzinības rakstiem.

Skolā sistemātiski organizē darbu ar skolēniem, kuriem mācības sagādā grūtības vai kuri ilgstoši

attaisnojošu iemeslu dēļ nav apmeklējuši skolu, strādājot ar viņiem individuāli konsultāciju laikā.

Skolotāji pārrunā radušās problēmas mācībās ar skolēniem, palīdz tās atrisināt. Lai noskaidrotu

neskaidros jautājumus, mācītos padziļināti, gatavotos izvēlētajiem valsts pārbaudes darbiem, visi

skolēni tiek mudināti izmantot sazināšanos ar skolotāju, izmantojot e-pastu. Skolā notiek darbs

ar talantīgajiem skolēniem, tiek gatavoti olimpiādēm, kurās piedalās un iegūst godalgotas vietas.

Novada sociālais pedagogs seko līdzi skolēniem, kuri kavē un nepieciešamības gadījumā

tiek pieaicināts novada psihologs.

Skolas darbības stiprās puses:

ir izveidota talantīgo skolēnu motivēšanas kārtība;

ir iespēja saņemt individuālās konsultācijas skolēniem pieejamā laikā un formā;

skolotāji pārrunā radušās problēmas mācībās ar skolēniem, palīdz tās atrisināt;

ir pieejams atbalsta personāls;

atsevišķos mācību priekšmetos tiek piedāvātas tiešsaistes konsultācijas, izmantojot

programmu SKYPE.

Tālākās attīstības vajadzības:

turpināt darbu ar skolēniem, kuriem ir mācību grūtības, iedrošinot un pārliecinot viņus

par savām spējām;

21


mudināt skolēnus iespēju robežās vairāk piedalīties konkursos, olimpiādēs, nebaidoties

parādīt savas spējas citu vispārējo vispārizglītojošo skolu vidū, tādējādi ceļot viņu

pašapziņu.

Jomas vērtējums: IV līmenis – ļoti labi

4.5. ATBALSTS IZGLĪTOJAMIEM AR SPECIĀLĀM VAJADZĪBĀM

Aizputes konsultāciju punktu ir iespēja apmeklēt izglītojamajam ar kustību

traucējumiem. Aizputes vidusskolā ierīkots lifts, izbūvēta iebrauktuve skolā, izbūvētas

atbilstošas tualetes un ierīkota atpūtas telpa, lai būtu iespēja ik pa laikam atpūsties. Arī klašu

telpas ir iekārtotas tā, lai skolēni ar kustības traucējumiem var pārvietoties ērti no vienas telpas

uz otru. Skolotāji ir ļoti pretimnākoši un atsaucīgi, nepieciešamības gadījumā, ja šim audzēknim

ir bijusi kārtējā operācija, apmeklējuši viņu mājās un palīdz ar mācību vielas apguvē, gan

organizējuši donorus atbalstam, kad bija smagas operācijas. Skola piedalās ESF projektā

„Atbalsts pasākumu īstenošana Aizputes novada skolās sociālās atstumtības riskam pakļauto

jauniešu integrācijai, darba prasmju attīstībai un sociālajai iekļaušanai” un tā ietvarā skolā ir

asistents personām ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī skolā ir rasta iespēja attīstīt šo skolēnu

īpašos talantus, piemēram, kā individuālas dziedāšanas nodarbības, lai varētu sekmīgi piedalīties

konkursos un pārstāvēt savu skolu un novadu.

Skolas darbības stiprās puses:

skola piemērota izglītojamiem ar kustību traucējumiem;

tiek sniegts individuāls atbalsts izglītojamiem ar speciālajā vajadzībām pēcoperācijas un

slimības laikā;

skolotāji izstrādā speciālus mācību materiālus;

skola piedalās ESF projektā „Atbalsts pasākumu īstenošana Aizputes novada skolās

sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu integrācijai, darba prasmju attīstībai un

sociālajai iekļaušanai”;

ir rasta iespēja individuālu talantu attīstīšanai.

Tālākās attīstības vajadzības:

nepieciešams risināt jautājumu par mediķa klātbūtni mācību stundu laikā.

Jomas vērtējums: IV līmenis – ļoti labi

22


4.6. SADARBĪBA AR IZGLĪTOJAMĀ ĢIMENI

Lai realizētu Ministra Kabineta noteikumus, skolā ir izstrādāta kārtība kādā notiek

informācijas aprite ar vecākiem par nepilngadīgo skolēnu kavējumiem un par to ir informēti visi

nepilngadīgo skolēnu vecāki.

Skolotāji tiek informēti par Ministru Kabinetu noteikumiem un veic nepilngadīgo

skolēnu uzskaiti mācību nodarbībās. Vecāki tiek informēti par iespējamajiem telefonsakariem un

e-pasta pieejamību. Nepieciešamības gadījumā sakarus ar ģimeni uzturam, pateicoties novadu

sociālajiem darbiniekiem. Vecāki tiek informēti par nepilngadīgo bērna sekmēm vismaz divas

reizes gadā. Vismaz vienu reizi gadā, abpusēji piemērotā laikā, reizē ar bāzes skolu, tiek rīkota

vecāku kopsapulce. Vecāki tiek iepazīstināti ar skolas telpām, materiālo bāzi, mācību

materiāliem. Vecākiem neierobežoti tiek dota iespēja satikties ar skolotāju, kuri māca viņa bērnu.

Sazināšanās ar vecākiem vai skolēnu piederīgajiem notiek pēc nepieciešamības

individuāli, telefoniski. Vecāku un ģimenes locekļu aktivitāte un interese maz jūtama, jo lielākā

daļa skolēnu ir virs 18 gadiem. Vecākiem ir iespēja piedalīties izglītojošas lekcijās, kuras tiek

organizētas bāzes skolās.

Skolas darbības stiprās puses:

ir izstrādāta informācijas apmaiņas kārtība starp skolu un nepilngadīgo audzēkņu

vecākiem.

Tālākās attīstības vajadzības:

turpināt informēt nepilngadīgo skolēnu vecākus par skolas apmeklējumu un mācību

sasniegumiem;

veicināt vecāku interesi par savu bērnu mācību darba veiksmēm un neveiksmēm.

Jomas vērtējums: III līmenis – labi

5. Pamatjoma IESTĀDES VIDE

5.1. MIKROKLIMATS

Skola cenšas veicināt skolēnos un skolas darbiniekos piederības apziņu un lepnumu par

savu skolu.

Skolā tiek sekmēta pozitīva un atbalstoša sadarbības vide. Skolas darbības pamatā ir

labvēlīgas atmosfēras radīšana starp skolēniem un skolotājiem. Skolotāji pret izglītojamajiem

23


izturas taisnīgi un godīgi, ir ļoti pretimnākoši un saprotoši, par ko liecina lielākā daļa skolēnu

anketu rezultātu apkopojums. Skolas personāls ir profesionāls, laipns un izpalīdzīgs, skolēnu

atbalstošs un saprotošs. Skolēni ciena un atbalsta viens otru. Mācību vide ir droša, pozitīva.

Pedagogu kolektīvs ir saliedēts, darbīgs un pieredzes bagāts, vajadzības gadījumā

sniedz nepieciešamo profesionālo un koleģiālo atbalstu cits citam.

Skolas direktore ļoti saprotoša, iecietīga un pretimnākoša gan skolēniem, gan

skolotājiem, par ko liecina aptaujas rezultāti 88,89% novērtējuši - ļoti labi, 11,11% - labi. Skolas

darbs tiek vadīts un koordinēts ļoti profesionāli. Tiek domāts gan par skolotāju profesionālo

izaugsmi, gan par kopīgu atpūtas pasākumu organizēšanu. Skolā tika organizēta apmācība par

portāla „Uzdevumi.lv” izmantošanas iespējām.

Skolēni un skolotāji skolā jūtas vienlīdzīgi neatkarīgi no dzimuma, nacionālās un

reliģiskās piederības.

Vadības, personāla un skolēnu attiecībās valda labvēlība, savstarpēja cieņa, uzticēšanās

un izpalīdzība. Praktiski nav konfliktsituāciju, nav disciplīnas pārkāpumu.

Skolā ir demokrātiski izstrādāti kopējie skolas un katra konsultāciju punkta kārtības

noteikumi, kas ir saskaņoti ar bāzes skolas direktoru. Skolotāji un skolēni ar tiem ir iepazīstināti,

tos zina un ievēro. Skolēni par iepazīšanos ar tiem, apliecinājuši klases žurnālā ar parakstu.

Kārtības noteikumi atrodas redzamā vietā pie ziņojuma stenda.

91,67% Neklātienes vidusskolas skolotāji aptaujas anketās atzīst, ka ir patīkami strādāt

ar pieaugušiem cilvēkiem, kuri apzinās izglītības nepieciešamību. Skolā gan iestājas daļa

izglītojamo, kuri sākumā neizprot neklātienes mācību specifiku un prasības. Individuālās sarunās

un ar anketēšanas palīdzību tiek noskaidroti izglītojamo viedokļi par mācībām skolā. Par katra

konsultāciju punkta labo slavu apkārtnē liecina uzņemto izglītojamo aptaujas rezultāti –

izglītojamie izvēlējušies konkrēto konsultāciju punktu pēc absolventu un pašreizējo izglītojamo

ieteikumiem. Skolas tradīcijas ir Zinību diena konsultāciju punktos, Ziemassvētku pasākumi,

Pēdējais zvans un žetonu vakars, skolas izlaidumi. Katrā konsultāciju punktā ir vēl savas

tradīcijas. Par darbu konsultāciju punktos ir vairākas publikācijas Aizputes novada avīzē.

Skolas darbības stiprās puses:

vadības, personāla un skolēnu attiecībās valda savstarpēja cieņa, uzticēšanās un

izpalīdzība;

atbalsts jaunajiem skolotājiem;

skolēnu līdzdalība dažādos tradicionālos pasākumos – „Līvas tirgū”, pilsētu svētkos

Kuldīgā, Skrundā;

skolā praktiski nav konfliktsituāciju, nav disciplīnas pārkāpumu.;

24


skolai ir laba slava sabiedrībā, par ko liecina skolēnu skaita palielināšanās;

pedagogu kolektīvs ir saliedēts, darbīgs un pieredzes bagāts.

Tālākās attīstības vajadzības:

turpināt popularizēt skolas tēlu sabiedrībā;

turpināt skolas tradīciju izkopšanu;

turpināt veidot savstarpējas cieņas un atbalsta attiecības starp skolēniem, skolēniem un

pedagogiem;

turpināt nodrošināt pozitīvu, cieņas pilnu, taisnīgu mikroklimatu skolā.

Jomas vērtējums: IV līmenis – ļoti labi

5.2. FIZISKĀ VIDE

Skolas klases un koplietošanas telpas visos konsultāciju punktos atbilst sanitāri

higiēniskajām normām, ir estētiski noformētas, siltas, tīras un kārtīgas un drošas. Gaiteņos

redzamā vietā ir novietoti ugunsdzēšamie aparāti, evakuācijas plāns, skolā ir norādītas ieejas,

izejas. Skolā visu diennakti strādā dežurants.

Bāzes skolas apkārtne ir tīra un sakopta, piebraucamie ceļi ir asfaltēti, ir paredzēta vieta

automašīnu novietošanai. Ierīkoti ātruma sliekšņi. Skolas apkārtne ir droša izglītojamajiem,

skolas tuvumā ir izvietotas satiksmes drošības noteikumiem atbilstošas zīmes un norādes.

ESF projekta ietvaros bāzes skolās ir izremontēti un labiekārtoti dabaszinātņu kabineti,

kuri ir aprīkoti ar multimediju centriem, kā arī par pašvaldību līdzekļiem izremontēti citi

kabineti, tādējādi nodrošinot estētiskāku, pievilcīgāku, mūsdienu prasībām atbilstošāku un ērtāku

vidi mācību procesam. Visās bāzes skolās arī īstenoti energoefektivitātes projekti, pabeidzot

nomainīt skolās logus. Līdz ar to, skolās, kurās vēl nebija jaunie logi, tagad ir ievērojami siltāks.

Vide pieejama izglītojamajiem ar speciālajām vajadzībām.

Skolas darbības stiprās puses:

klases telpas ir atbilstošas sanitāri higiēniskajām normām, skolas ir renovētas, ir ierīkots

lifts un atpūtas telpa

visas klašu telpas aprīkotas ar interneta pieslēgumu un vismaz vienu datoru mācību

procesam;

skolotājiem pieejami kopētāji, skeneri, multimediju projektori;

25


skolēniem ir iespēja piedalīties telpu noformēšanā, atbilstoši skolas pasākumiem, latviešu

tradīcijām;

skolas teritorijā atrodas transportlīdzekļu stāvlaukums;

skolas ēdnīcā un kafejnīcās tiek nodrošināta iespēja skolēniem paēst pusdienas un

vakariņas;

Aizputes vidusskolas bāzes telpas ir piemērotas cilvēkiem ar īpašam vajadzībām.

Tālākās attīstības vajadzības:

turpināt pilnveidot mācību telpu estētisko noformējumu;

turpināt pilnveidot mācību tehnisko bāzi.

Jomas vērtējums: IV līmenis – ļoti labi

6. Pamatjoma IESTĀDES RESURSI

6.1. IEKĀRTAS UN MATERIĀLTEHNISKIE RESURSI

Skolā ir nepieciešamās telpas mācību procesa, kā arī skolēnu un skolotāju vajadzību

nodrošināšanai. Klašu telpas konsultāciju punktos ir atbilstošas skolēnu skaitam. Telpu

iekārtojums ļauj realizēt pilnvērtīgu mācību procesu.

Konsultāciju punktu darbā ir iespēja izmantot bāžu skolu materiāltehniskos resursus.

Pedagogiem ir iespēja izmantot multimediju centrus, interaktīvās tāfeles, magnetafonus, DVD,

kodoskopu, datorus, projektoru. Ir nodrošināta nepieciešamo mācību materiālu kopēšana gan

skolotājiem, gan izglītojamajiem. Skola par budžeta līdzekļiem bāzes skolām palīdz iegādāties

toneri un papīru kopēšanai.

Skolas mēbeles ir pietiekami labā stāvoklī, iekārtas un tehniskie līdzekļi ir darba kārtībā

un droši lietošanai. Skolā ievēro drošības pasākumus mācību un tehnisko līdzekļu uzglabāšanā.

Mācību procesā skolotāji izmanto no ESF projekta „Dabaszinātnes un matemātika”

saņemtos atbalsta materiālus skolotājiem atbilstoša mācību procesa īstenošanai fizikā, ķīmijā,

bioloģijā un matemātikā.

Mācību procesam nepieciešamo literatūru nodrošina bibliotēkas fonds. Katru gadu

direktore apstiprina skolas izmantojamo mācību grāmatu sarakstu.

Skolā nodrošinātas mācību materiālu pavairošanas iespējas.

Ir datorklases ar datoriem, kuriem ir interneta pieslēgums, šos datorus, iepriekš

vienojoties ar informātikas skolotāju, var izmantot k/p skolēni. Klasēs arī skolotājiem ir dators ar

26


interneta pieslēgumu. Kā rāda aptaujas rezultāti. 100% skolotāji stundās izmanto mūsdienīgas

tehnoloģijas.

Skolas darbības stiprās puses:

visas klašu telpas aprīkotas ar interneta pieslēgumu un vismaz vienu datoru mācību

procesam;

mācību darbam pieejamas datorklases, multimediju projektori, DVD, audio atskaņotāji,

kopētāji, projektori, skeneri, lupas;

skolā ir datorklases, kurās datori saslēgti kopējā tīklā un kuriem nodrošināts interneta

pieslēgums un serveris;

esošās iekārtas un materiāltehniskie resursi nodrošina mācību procesa pilnvērtīgu norisi,

tiem tiek nodrošināta apkope un remonts, tie ir darba kārtībā.

Tālākās attīstības vajadzības:

turpināt izmantot pieejamās iekārtas un materiāltehniskos resursus mācību procesa

pilnvērtīgai norisei un izglītības programmu sekmīgai īstenošanai;

ieviest e-klases sistēmu.

Jomas vērtējums: IV līmenis – ļoti labi

6.2.PERSONĀLRESURSI

Visiem pedagogiem ir augstākā izglītība. 17 skolotāji ir maģistri, 1 skolotājs – mentors.

ESF projektā „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos

mācību priekšmetos” piedalījās 7 pedagogi.

ESF projektā „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas

apstākļos” atbalstīti 32 pedagogi:

2.pakāpi ir ieguvuši 10 skolotāji;

3.pakāpi ir ieguvuši 18 skolotāji;

4.pakāpi ir ieguvuši 4 skolotāji.

Skolas darbinieku tiesības, pienākumi un atbildības jomas ir noteiktas un ar darbinieku

saskaņotas amata aprakstā, kurš pēc nepieciešamības tiek pārskatīts. Skolā ir normatīvajos

dokumentos noteiktajai kārtībai atbilstošs klašu piepildījums un sadalījums, noteikti klašu

veidošanas pamatprincipi un tam atbilstoši nodrošināti pedagogu resursi.

Pedagogu kvalifikācijas pilnveide notiek normatīvajos dokumentos noteiktajā kārtībā.

Skola atbalsta pedagogu profesionālās meistarības pilnveidi, apzina un koordinē skolotāju

27


tālākizglītības vajadzības, ko parāda 100% skolotāju anketēšanas rezultāti. Informācija par katra

pedagoga tālākizglītības aktivitātēm tiek uzkrāta skolotāju personas lietās, skolotāju darba

mapēs, ievadīta VIIS datu bāzē, atbilstoši ārējo normatīvo aktu prasībām.

Skolas pedagoģiskā personāla izglītība un kvalifikācija atbilst normatīvo aktu prasībām.

Skolotāji apmeklē profesionālās pilnveides kursus, piedalās dažādās ar pedagoģisko darbu

saistītās aktivitātēs gan izglītības iestādē, gan ārpus tās. Katru gadu augustā uz pedagoģiskās

padomes sēdi tiek aicināts lektors, lai runātu ar pedagogiem par kādu pedagogiem aktuālu tēmu.

Skolā tiek organizēti semināri, lai izglītotu pedagogus par mācīšanas metodēm darbā ar

pieaugušajiem, akcentējot nepieciešamību mācību darbā iekļaut tālmācības elementus. Ir

sadarbība ar „Uzdevumi.lv”.

Skolotāji piedalās ESF projektā „Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo

mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana”.

Skolotāji iesaistījušies ESF projektā „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu

nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”. Skolotāji piedalās ESF projektā „Pedagogu

konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”. Skolotāji piedalījušies

www.uzdevumi.lv organizētajos tālākizglītības kursos. Skolotāji piedalās valsts centralizētajos

eksāmenos kā vadītāji, novērotāji, intervētāji, vērtētāji. Skolotāji tālākizglītības nolūkā apmeklē

citu skolotāju vadītās mācību stundas.

Skolas darbības stiprās puses:

skolai ir kvalificēts pedagoģiskais personāls;

skolotāji izmanto plašas tālākizglītības iespējas;

katru gadu augustā uz pedagoģiskās padomes sēdi tiek aicināts lektors, lai runātu ar

pedagogiem par kādu pedagogiem aktuālu tēmu;

skolotāji piedalās ESF projektos.

Tālākās attīstības vajadzības:

aktīvāk veikt informācijas apmaiņu par kursos un semināros gūto;

veicināt sadarbību pieredzes apmaiņai ar citu skolu pedagogiem;

nodrošināt savlaicīgu tālākizglītības programmu apguvi visiem pedagogiem atbilstoši

normatīvo aktu prasībām;

rosināt atsevišķus skolotājus aktīvāk piedalīties tālākizglītības programmās, kuras

nepieciešamas skolas vajadzībām.

Jomas vērtējums: IV līmenis – ļoti labi

28


7. Pamatjoma IESTĀDES DARBA ORGANIZĀCIJA, VADĪBA UN

KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA

7.1. IESTĀDES DARBA PAŠVĒRTĒŠANA UN ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANA

Skolas vadība plāno skolas mācību procesa pārraudzību un izvērtēšanu. Konsultāciju

punktu vadītāju apspriedēs tiek noteikti galvenie virzieni un formas konsultāciju punktu darba

vērtēšanā. Izveidotas vienotas skolas dokumentācijas un izglītības programmas realizācijas

vērtēšanas, ieskaišu pārskata veidlapas. Skolas kopējais darbs tiek analizēts skolas konsultāciju

punktu vadītāju apspriedēs un skolas pedagoģiskās padomes sēdēs. Konsultāciju punktu darbība,

stiprās un vājās puses tiek analizētas konsultāciju punktu pedagoģiskās padomes sēdēs,

piedaloties skolas direktorei. Lielāka vērība veltāma skolas prioritāšu un galveno uzdevumu

realizācijai mācību stundās.

Skolas vadība plāno skolas darbu, tā kontroli un izvērtēšanu, organizē kontroles un

vērtēšanas procesu. Informācijas uzkrāšana notiek visu mācību gadu atbilstoši skolas attīstības

virzieniem, prioritātēm un mācību gada plānam.

Skolas vadība kontrolē un pārrauga personāla darbu, veicina un atbalsta pašvērtēšanas

procesu un skolas darbinieku iesaistīšanu skolas stipro pušu apzināšanā un nepieciešamo

uzlabojumu noteikšanā. Skolas darbs tiek analizēts, sadarbojoties skolas direktorei, konsultāciju

punktu vadītājiem, pedagogiem, skolēniem. Skolas darbs tiek izvērtēts divas reizes gadā- mācību

gada noslēgumā un nākamā mācību gada sākumā.

Skolā ir izstrādāti vienoti kritēriji un izvirzīti uzdevumi pašvērtējuma veikšanai.

Skolotāji regulāri veic pašvērtējumu, izvērtējot sava darba stiprās puses un nepieciešamos

uzlabojumus. Katru gadu izvērtē mācību sasniegumus. Tie tiek izskatīti konsultāciju punktos un

priekšlikumi turpmākai darbībai iesniegti direktorei.

Skolas attīstības plāns ir izstrādāts trim gadiem. Skolas attīstība tiek organizēta saskaņā

ar attīstības plānu, tajā izvirzītajām prioritātēm. Prioritātes izvirzītas, ņemot vērā, pašvērtēšanas

procesā iegūtos rezultātus un izvirzītas tālākās attīstības vajadzības. Pašvērtējumā iesaistītas

visas skolas darbā iesaistītās mērķauditorijas. Skola īsteno attīstības plānā noteiktās prioritātes,

konkrētos mērķus un uzdevumus. Attīstības plāna realizācija tiek kontrolēta, analizēta, izvērtēti

rezultāti un nepieciešamības gadījumā veiktas korekcijas.

Skolas darbības stiprās puses:

skolas vadība veicina, atbalsta un organizē pašvērtēšanas procesu, iesaistot tajā visus

skolotājus, skolēnus;

skolotāji veic savu darba pašvērtējumu, balstoties uz konkrētiem faktiem, pierādījumiem;

29


skolā ir visa obligātā skolas darbu reglamentējošā dokumentācija;

skolas vadība plāno skolas attīstību, mācību procesa pārraudzību un izvērtēšanu;

skolotāju darba kvalitātes izvērtēšana ESF projektu ietvaros iegūstot kvalitātes

kategorijas pakāpes.

Tālākās attīstības vajadzības:

turpināt izglītības iestādes darba plānošanu, izvirzot pamatmērķus, uzdevumus, izvērtēt

stiprās puses un nepieciešamos uzlabojumus;

turpināt akcentēt regulāru pašvērtēšanas procesu, plānojot turpmāko darbību.

Jomas vērtējums: IV līmenis – ļoti labi

7.2. IESTĀDES VADĪBAS DARBS UN PERSONĀLA PĀRVALDĪBA

Ir izstrādāta precīza un optimāla skolas vadības un personāla struktūra. Vadības komanda

ir profesionāla, ar atbilstošu izglītību. Ievērojot izglītības iestādes vajadzības, katrā konsultāciju

punktā ir direktora vietnieki-konsultāciju punktu vadītāji, noteikti viņu darba pienākumi, tiesības,

atbildības jomas, kas ir norādītas amatu aprakstos.

Skolas direktore apmeklējusi tālākizglītības programmas skolvadībā un ieinteresēta

skolas darbā. Skolā izveidota vienota vadības komanda. Direktore regulāri konsultējas ar skolas

darbiniekiem dažādu jautājumu izlemšanā, uzklausa viņu viedokļus un pieņem lēmumus, kas

vērsti uz skolas kopējo darbu un darba koordināciju. Direktore pārrauga, kā konsultāciju punktu

vadītāji veic savus uzdevumus. Skolas specifikas dēļ direktore ne vienmēr pilnībā pārzina katra

konsultāciju punkta ikdienas situāciju.

Direktoru vietnieki – konsultāciju punktu vadītāji profesionāli veic uzticētos

pienākumus, pilnībā pārzina situāciju savā konsultāciju punktā, organizē mācību procesu,

nodrošina informāciju skolotājiem par skolas kopīgajām nostādnēm, aktualitātēm, nodrošina

demokrātisku skolas iekšējo normatīvo dokumentu izstrādi. Konsultāciju punktu vadītāji regulāri

sadarbojas ar punkta pedagogiem un skolēniem.

Skolā ir visa Ministru kabineta noteiktā obligātā dokumentācija. Skolas darbību

reglamentē skolas nolikums, iekšējās kārtības noteikumi, iekšējās kārtības noteikumi

konsultāciju punktos un citi dokumenti.

Skolotāji uzskata, ka skolas direktore prot uzklausīt un atbalstīt, ka attiecības ir

koleģiālas. Direktore ir ļoti ieinteresēta skolas darbā. Skolā īpaša uzmanība tiek pievērsta lietišķu

un labvēlīgu attiecību uzturēšanai ar pedagogiem, skolēniem, pašvaldībām. Direktore prot vadīt

30


komandas darbu, deleģēt funkciju izpildi, kā arī veiksmīgi pārraudzīt darbinieku pienākumu

izpildi.

Ir gada darba plāns un pārskats par iepriekšējā darba plāna izpildi. Skolas dokumentu

izstrāde notiek demokrātiski, tā atbilst normatīvo aktu prasībām.

Skolas personālam ir izstrādāti amatu apraksti, noteikti pienākumi.

Ievērojot izglītības iestādes vajadzības, katrā konsultāciju punktā ir direktora vietnieki –

konsultāciju punktu vadītāji, noteikti viņu darba pienākumi, tiesības un atbildības jomas, kas ir

norādītas amatu aprakstos.

Direktore un konsultāciju punktu vadītāji sniedz skolas darbiniekiem nepieciešamo

atbalstu, plāno, organizē un vada skolas darbu, deleģē pienākumus un pārrauga to izpildi.

Direktore izvērtē skolas darbinieku ierosinājumus skolas vadības un darba uzlabošanai. Vadības

komanda ir saliedēta, prasmīgi sadarbojas savā starpā.

Gandrīz visi anketētie (94,44%) skolotāji uzskata, ka direktore ir ļoti ieinteresēta skolas

darbā, 88,89% skolotāju uzskata, ka prot vadīt komandas darbu, 72,22% skolotāju uzskata, ka

ļoti labi prot deleģēt funkciju izpildi, 94,44% skolotāju uzskata, ka ļoti pozitīvi ietekmē skolas

kopīgo darbu, kā arī prot veiksmīgi pārraudzīt darbinieku pienākumu izpildi. Skolā īpaša

uzmanība tiek pievērsta lietišķu un labvēlīgu attiecību uzturēšanai ar pedagogiem un skolēniem.

Skolas direktore prot uzklausīt, atbalstīt, attiecības ir ļoti koleģiālas. Organizē kopīgus teātra

apmeklējumus skolēniem ar pedagogiem, lai saliedētu skolas kolektīvu, kurš sastāv no 4

konsultāciju punktiem.

Skolas kvalitātes darba nodrošināšanai un informācijas apmaiņai notiek regulāras

vadības sanāksmes, kuras tiek protokolētas. Tālākas informācijas nodošanai notiek informatīvās

sanāksmēs konsultāciju punktos.

Skolas vadība rūpējas par skolas tēlu sabiedrībā. Ir ievietota informācija par skolu e-

vidē, informatīvi raksti vietējā novadu presē, uzrunāti individuāli potenciālie izglītojamie gan e-

formā, gan personiski, izmantota absolventu iesaistīšana skolas darba popularizēšanā.

Izglītības iestādē ir iespējams apmeklēt vadību noteiktos laikos.

Slodzes skolotājiem sadalītas optimāli, lai varētu īstenot izglītības programmu, ņemot

par pamatu skolotāju pieredzi un kvalifikāciju.

Klašu komplektu piepildījums un sadalījums atbilst normatīvo aktu prasībām. Skolā tiek

ievēroti noteikti apvienoto klašu principi.

Skolas darbības stiprās puses:

skolā izveidota vienota vadības komanda:

skolas vadība rūpējas par skolas prestižu un pozitīva tēla veidošanu sabiedrībā;

31


visu skolotāju pienākumi, tiesības un atbildības jomas noteiktas darba līgumos, ar

darbinieku saskaņots amatu aprakstos;

atbalsts un metodiska palīdzību pedagogiem par aktualitātēm un profesionālās pilnveides

pasākumiem.

Tālākās attīstības vajadzības:

turpināt darbu pie izglītības iestādes darba organizēšanas un plānošanas, izvērtējot to, un

pēc vajadzības veikt uzlabojumu.

Jomas vērtējums: IV līmenis – ļoti labi

7. 3. IESTĀDES SADARBĪBA AR CITĀM INSTITŪCIJĀM

Direktore sadarbojas ar bāzes skolu direktoriem, Aizputes novada Domi un citām

iestādēm pamatdarba jautājumos. Skolas vadība rūpējas par skolas tēlu sabiedrībā, rosinot

publikācijas reģiona un vietējo pašvaldību presē. Konsultāciju punktu vadītāji strādā ciešā

mijiedarbībā ar bāzes skolu direktoriem, nepieciešamības gadījumā piesaista pagastu bāriņtiesu

darbiniekus.

Skola sadarbojas ar citām Latvijas vakara un neklātienes vidusskolām. 2010.gadā

direktore un konsultācijas punkta vadītāja piedalījās Ventspils vakara vidusskolās pieredzes

apmaiņā par vakara un neklātienes vidusskolu darbu, jaunākajām ievirzēm un problēmām.

2008.gadā direktore piedalījās visas Latvijas vakara un neklātienes vidusskolu direktoru un to

vietnieku divu dienu pieredzes apmaiņā Tallinā, Tallinas vakara un neklātienes vidusskolā un

iepazinās ar neklātienes izglītību Igaunijā.

Skola regulāri sadarbojas ar izglītības iestādes dibinātāju gan budžeta veidošanā, gan

izglītības iestādes darbības nodrošināšanā. Skolotāji piedalījušies gan ESF projektā

„Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.2.1.5. apakšaktivitātē „Pedagogu

konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”, iegūstot 2., 3. un 4.

kvalitātes pakāpi, gan ESF projektā „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai

prioritārajos mācību priekšmetos” (Vien. Nr. 2008/0001/1DP/1.2.1.2.2./IPIA/VIAA/002), gan

ESF projektā „Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu

kompetences paaugstināšana.” Leonardo da Vinci programmas mobilitātes projekti „Pavāru

aroda izglītojamo prakse Vācijā”, „Galdnieku un automehāniķu aroda izglītojamo prakse

Vācijā”.

32


Skolas darbības stiprās puses:

sadarbība ar citām Latvijas vakara un neklātienes vidusskolām;

sadarbība ar novada izglītības iestādēm;

piedalās ESF projektos.

Tālākās attīstības vajadzības:

veicināt aktīvāku bāzes skolu pašvaldību sadarbību un iesaistīšanos izglītības iestādes

darbības nodrošināšanā.

Jomas vērtējums: III līmenis – labi

8. Citi sasniegumi

Skolas audzēkņi piedalās konkursā „Droša skola 2011”. Konkursa „Droša skola 2011”

mērķis bija izvērtēt izglītības iestāžu esošo labo praksi darba aizsardzības un darba vides

jomās, kas no audzēkņa profesijas izvēles sākuma līdz tās praktiskai apgūšanai un darba

uzsākšanai profesijā ļāva novērtēt, izprast un izskaidrot droša darba apguves un

izpildījuma prasības, mazinot un izskaužot jauno darbinieku nelaimes gadījumus mācību

un darba vietās.

Skolēni iesaistījās LDDK un biedrības „Jauniešu konsultācijas” izveidotās darba

drošības e-mācību spēlēs „Jauniešu datorspēles” apgūšanā, uzrādīja labus rezultātus

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) organizētajā konkursā „Profs”, kas vērtē

jauniešu zināšanas par darba tiesībām un drošību.

2008./2009. mācību gadā 11.klases jauniete piedalījās Liepājas rajona ģeogrāfijas

olimpiādē un konkurencē starp visu rajona vidusskolu jauniešiem ieguva 2 vietu;

2009./2010. mācību gadā 12.klases jauniete piedalījās starpnovadu vēstures olimpiādē un

konkurencē starp novada vidusskolēniem ieguva 2.vietu;

2009./2010. mācību gadā 12.klases jauniete piedalījās starpnovadu politikas un tiesību

olimpiādē un konkurencē starp 9. novadu vidusskolēniem ieguva labāko rezultātu un tika

izvirzīta startam republikā. Paralēli mācībām jauniete mīlestībā audzina arī meitiņu;

sekmīgi studē augstskolā.

Mūsu skolotāja ir viena no autorēm mācību grāmatām „Informātika pamatskolai”,

darbojas kā lektore VISC projektos un kā eksperte standartu un mācību programmu

33


ekspertēšanā, darbojas VISC konsultatīvajā komisijā par mācību priekšmetiem

(informātika un programmēšana), ir T. Bērča stipendiāte.

Mūsu skolotāji piedalās latviešu valodas un literatūras, vēstures Centralizēto eksāmenu

labošanā.

Sākot ar 2008.gadu mūsu skolas audzēkņiem, kuri mācās Cīravas konsultācijas punktā, ir

iespēja piedalīties „Leonardo da Vinci programmas mobilitātes projektā” un tā nodrošina

iespēju labākajiem skolas jauniešiem doties praksē uz Vāciju. Kad saņemam projekta

apstiprinājumu, tad starp attiecīgās profesijas pārstāvjiem tiek izsludināts konkurss un

katrs, kurš to vēlas, raksta motivācijas vēstuli, kuru pēc tam izvērtē skolas direktora

izveidota komisija. Tie jaunieši, kuri tiek izvirzīti praksei Vācijā, papildus apgūst

vācu/angļu valodu. Praktizēties Vācijā jauniešiem ir bijusi izdevība gan 2009. gadā, gan

2 reizes 2010.gadā un arī 2011.gadā. Pieredzes apmaiņa ilgst 1-6 nedēļas.

34


9. Skolas turpmākās attīstības vajadzības un priekšnoteikumi

1.

Vērtējamā joma Kritēriji Novērtējums Tālākās attīstības vajadzības un priekšnoteikumi

Mācību saturs un

skolā īstenotās

izglītības

programmas

ļoti labi

Sekmīgi realizēt mācību priekšmetu standartus gan pamatizglītībā,

gan vidējā izglītībā;

izveidot tālmācības programmu;

turpināt nodrošināt skolotājus ar jaunāko dažādu autoru mācību un

metodisko literatūru;

turpināt nodrošināt jauno tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā.

Mācīšanas kvalitāte

labi

Mācīšanas procesā akcentēt individualizāciju un diferenciāciju;

pilnveidot darbu ar skolēnu zināšanu un pamatprasmju

pašnovērtējumu;

izmantot labāko pedagoģisko pieredzi metožu un darba formu izvēlē

informācijas prasmju veidošanā stundās;

iesaistīt skolēnus daudzveidīgā problēmu risināšanas un

pētnieciskajā darbībā;

papildināt metožu daudzveidību darbā ar talantīgajiem skolēniem.

2.

Mācīšana un

mācīšanās

Mācīšanās kvalitāte

labi

Motivēt skolēnus izmantot visas skolas piedāvātās iespējas savas

personības attīstīšanai;

iedrošināt talantīgākos skolēniem aktīvākai līdzdalībai konkursos,

olimpiādēs;

pilnveidot skolēni prasmi plānot laiku mājas uzdevumu izpildei;

sekmēt skolēnu prasmi aizstāvēt un pamatot savu viedokli, analizēt,

secināt un pieņemt lēmumus;

motivēt skolēnus iespējami vairāk apmeklēt konsultācijas;

motivēt skolēnus labāk apzināties personīgā ieguldījuma nozīmību

mācību procesā un pozitīvā rezultāta sasniegšanā.

Vērtēšana kā mācību procesa

sastāvdaļa

labi

Akcentēt skolēnu pašvērtējuma nozīmi;

turpināt veikt iesākto darbu skolēnu mācību sasniegumu uzskaitē un

analīzē.

35


3.

4.

Vērtējamā joma Kritēriji Novērtējums Tālākās attīstības vajadzības un priekšnoteikumi

Izglītojamo

sasniegumi

Atbalsts

izglītojamajiem

Izglītojamo sasniegumi

ikdienas darbā

Izglītojamo sasniegumi valsts

pārbaudes darbos

Psiholoģiskais atbalsts,

sociālpedagoģiskais atbalsts

un izglītojamo drošības

garantēšana

Atbalsts personības

veidošanā

Atbalsts karjeras izglītībā

Atbalsts mācību darba

diferenciācijai

Atbalsts izglītojamiem ar

speciālām vajadzībām

ļoti labi

ļoti labi

labi

ļoti labi

ļoti labi

Veikt atkārtotas pirmās palīdzības sniegšanas apmācības nodarbības,

kā arī apmācības bīstamās un ārkārtas situācijās.

Turpināt uzturēt vienotas prasības skolēnu pozitīvo attieksmju un

sociālo iemaņu attīstīšanai;

rosināt skolēnus izmantot iespēju piedalīties dažādos konkursos,

olimpiādēs, ārpusskolas aktivitātēs.

Paplašināt iespējas sniegt skolēniem nepieciešamo atbalstu karjeras

izvēles jautājumos;

veicināt sadarbību ar bijušajiem absolventiem dalīties pieredzē

karjeras izvēlē;

aicināt apmeklēt dažādās pilsētās organizētās Karjeras dienas;

padziļināti pētīt darba tirgus piedāvājumu.

Turpināt darbu ar skolēniem, kuriem ir mācību grūtības, iedrošinot

un pārliecinot viņus par savām spējām;

mudināt skolēnus iespēju robežās vairāk piedalīties konkursos,

olimpiādēs, nebaidoties parādīt savas spējas citu vispārējo

vispārizglītojošo skolu vidū, tādējādi ceļot viņu pašapziņu.

Nepieciešams risināt jautājumu par mediķa klātbūtni mācību stundu

laikā.

Sadarbība ar izglītojamā ģimeni

labi

Turpināt informēt nepilngadīgo skolēnu vecākus par skolas

apmeklējumu un mācību sasniegumiem;

veicināt vecāku interesi par savu bērnu mācību darba veiksmēm un

neveiksmēm.

36


Vērtējamā joma Kritēriji Novērtējums Tālākās attīstības vajadzības un priekšnoteikumi

5. Iestādes vide

6. Iestādes resursi

7.

Iestādes darba

organizācija,

vadība un

kvalitātes

nodrošināšana

Mikroklimats

Fiziskā vide

Iekārtas un materiāltehniskie

resursi

Personālresursi

Iestādes darba pašvērtēšana un

attīstības plānošana

Iestādes vadības darbs un

personāla pārvaldība

Iestādes sadarbība ar citām

institūcijām

ļoti labi

ļoti labi

ļoti labi

ļoti labi

ļoti labi

ļoti labi

labi

Turpināt popularizēt skolas tēlu sabiedrībā;

turpināt skolas tradīciju izkopšanu;

turpināt veidot savstarpējas cieņas un atbalsta attiecības starp

skolēniem, skolēniem un pedagogiem;

turpināt nodrošināt pozitīvu, cieņas pilnu, taisnīgu mikroklimatu

skolā.

Turpināt pilnveidot mācību telpu estētisko noformējumu;

turpināt pilnveidot mācību tehnisko bāzi.

Turpināt izmantot pieejamās iekārtas un materiāltehniskos resursus

mācību procesa pilnvērtīgai norisei un izglītības programmu

sekmīgai īstenošanai;

ieviest e-klases sistēmu.

Aktīvāk veikt informācijas apmaiņu par kursos un semināros gūto;

veicināt sadarbību pieredzes apmaiņai ar citu skolu pedagogiem;

nodrošināt savlaicīgu tālākizglītības programmu apguvi visiem

pedagogiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

rosināt atsevišķus skolotājus aktīvāk piedalīties tālākizglītības

programmās, kuras nepieciešamas skolas vajadzībām.

Turpināt izglītības iestādes darba plānošanu, izvirzot pamatmērķus,

uzdevumus, izvērtēt stiprās puses un nepieciešamos uzlabojumus;

turpināt akcentēt regulāru pašvērtēšanas procesu, plānojot turpmāko

darbību.

Turpināt darbu pie izglītības iestādes darba organizēšanas un

plānošanas, izvērtējot to, un pēc vajadzības veikt uzlabojumus.

Veicināt aktīvāku bāzes skolu pašvaldību sadarbību un iesaistīšanos

izglītības iestādes darbības nodrošināšanā.

Aizputes novada Neklātienes vidusskolas direktore:

/G.Vīdnere/

31.01.2012.

37

More magazines by this user
Similar magazines