Karjeras konsultÄciju pakalpojumu etalonmÄrÄ«jums - NodarbinÄtÄ«bas ...

Bezdarbnieks Cilvēki ar invaliditāti 

Darba devējs Darba meklētājs Darba 

meklēšanas un darbā noturēšanās 

prasmju apguve Darbinieks Ilgstošais 

bezdarbnieks Informācija karjeras 

attīstības KARJERAS atbalstam KONSULTĀCIJU Jaunietis PAKALPOJUMU Karjera 

ETALONMĒRĪJUMS (BENCH-MARKING) 

Karjeras attīstības atbalsta sistēma 

Karjeras Projekta „Nodarbinātības izglītība valsts aģentūras kapacitātes pilnveide” Karjeras 

Nr.1DP/1.3.1.4.0/08/IPIA/NVA/001 ietvaros 

konsultēšana Mūžmācīšanās 

Nodarbinātie iedzīvotāji Palīdzība 

karjeras plānošanā Persona pēc 

bērna kopšanas atvaļinājuma 

Profesija Profesionālās piemērotības 

noteikšana Bezdarbnieks Cilvēki ar 

Rīga, 2009. 

invaliditāti Darba devējs Darba 

meklētājs Darba meklēšanas un 

darbā noturēšanās prasmju apguve 

Darbinieks Ilgstošais bezdarbnieks 

Profesija Darba devējs Bezdarbnieks

SATURS 

SATURS ............................................................................................................................2 

SAĪSINĀJUMI...................................................................................................................3 

TERMINU DEFINĪCIJAS..................................................................................................4 

IEVADS.............................................................................................................................6 

Pētījuma metodoloģija........................................................................................................8 

1. KARJERAS KONSULTĒSANAS VADLĪNIJAS ..................................................16 

1.1. Karjeras konsultanta darba formas un metodes ES valstīs .......................................16 

1.2. Iepriekš veikto pētījumu apskats .............................................................................20 

1.3. Karjeras konsultāciju pakalpojumus regulējošās likumdošanas un politikas 

dokumentu apskats..................................................................................................24 

2. NODARBINĀTĪBAS VALSTS AĢENTŪRAS SNIEGTO KARJERAS 

KONSULTĀCIJU PAKALPOJUMU RAKSTUROJUMS......................................30 

2.1. Karjeras konsultāciju pakalpojumu vēsturiskā attīstība............................................30 

2.2. Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultāciju pakalpojumu organizācija.....31 

2.3. Karjeras konsultāciju pakalpojumu rezultatīvie rādītāji ...........................................41 

3. KARJERAS KONSULTĀCIJU PAKALPOJUMU NOVĒRTĒJUMS....................44 

4. NODARBINĀTĪBAS VALSTS AĢENTŪRAS KARJERAS KONSULTĀCIJU 

PAKALPOJUMU KLIENTU VAJADZĪBU UN APMIERINĀTĪBAS AR 

SAŅEMTAJIEM PAKALPOJUMIEM ANALĪZE.................................................53 

4.1. Jauniešu vajadzību un apmierinātības ar Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras 

konsultāciju pakalpojumiem analīze........................................................................53 

4.2. Ilgstošo bezdarbnieku vajadzību un apmierinātības ar Nodarbinātības valsts 

aģentūras karjeras konsultāciju pakalpojumiem analīze...........................................56 

4.3. Cilvēku ar invaliditāti vajadzību un apmierinātības ar Nodarbinātības valsts 

aģentūras karjeras konsultāciju pakalpojumiem analīze...........................................59 

4.4. Vecāku pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma vajadzību un apmierinātības ar 

Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultāciju pakalpojumiem analīze.........61 

5. LABĀKĀS PRAKSES KARJERAS KONSULTĀCIJU PAKALPOJUMU 

ETALONMĒRĪJUMA PĒTĪJUMA REZULTĀTI..................................................66 

5.1. Karjeras konsultēšanas sistēma Slovēnijā................................................................66 

5.2. Karjeras konsultēšanas sistēma Igaunijā..................................................................68 

5.3. Karjeras konsultēšanas sistēma Skotijā ...................................................................71 

5.4. Rekomendācijas Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultāciju pakalpojumu 

pilnveidei................................................................................................................75 

6. KARJERAS KONSULTANTU SERTIFIKĀCIJAS SISTĒMAS IZSTRĀDE ........78 

6.1. Karjeras konsultantu sertifikācijas sistēma Bulgārijā...............................................78 

6.2. Karjeras konsultantu kompetenču pašnovērtējuma modelis.....................................79 

6.3. Ieteikumi karjeras konsultantu sertifikācijas sistēmas izstrādei................................83 

2

SAĪSINĀJUMI 

CD - kompaktdisks 

CEDEFOP - Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (the European Centre for the 

Development of Vocational Training) 

CV -Curriculum Vitae (īss dzīves apraksts) 

DVD - Digitālā video disks 

EFQM - Eiropas kvalitātes vadības fonda (European Foundation for Quality Management) 

Izcilības modelis 

EK - Eiropas Komisija 

ELGPN - Eiropas Mūžilgas karjeras atbalsta politikas tīkls (European Lifelong Guidance 

Policy Network) 

EM - Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija 

ES - Eiropas Savienība 

ESF - Eiropas Sociālais fonds 

FGD - fokusgrupu diskusijas 

IKT - Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas 

IZM - Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija 

KAAS - Karjeras attīstības atbalsta sistēma 

KPD - Nodarbinātības valsts aģentūras Karjeras pakalpojumu departaments 

LM - Latvijas Republikas Labklājības ministrija 

MEVOC - Izglītības un karjeras konsultēšanas kvalitātes rokasgrāmata (Quality manual for 

educational and vocational counselling) 

MK - Ministru kabinets 

NVA - Nodarbinātības valsts aģentūra 

PKIVA - Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra 

SIF - Sabiedrības integrācijas fonds 

VIAA - Valsts izglītības attīstības aģentūra 

VHS - Video kasete 

QFD - Vispārinātās kvalitātes metodoloģijas (Kvalitātes mājas) metode 

3

TERMINU DEFINĪCIJAS 

Bezdarbnieks 

Cilvēki ar invaliditāti 

Darba devējs 

Darba meklētājs 

Darba meklēšanas un 

darbā noturēšanās 

prasmju apguve 

Darbinieks 

Ilgstošais bezdarbnieks 

Informācija karjeras 

attīstības atbalstam 

Jaunietis 

Karjera 

persona, kas pēc reģistrēšanās NVA atbilstoši Bezdarbnieka 

un darba meklētāja atbalsta likuma nosacījumiem ir ieguvusi 

bezdarbnieka statusu 

persona, kurai sakarā ar slimību, traumu vai iedzimtu defektu 

izraisītiem orgānu sistēmu funkciju traucējumiem ir 

nepieciešama papildu medicīniskā un sociālā palīdzība un 

kurai ir noteikta invaliditāte šajā likumā un citos tiesību aktos 

noteiktajā kārtībā 

juridiskā vai fiziskā persona, kura pati nodarbina darba ņēmēju 

vai apmaksā darba ņēmēja darbu 

persona, kas reģistrējusies aģentūrā un Bezdarbnieka un darba 

meklētāja atbalsta likumā noteiktajos gadījumos ir ieguvusi 

darba meklētāja statusu 

mācības ar mērķi iegūt zināšanas un apgūt prasmes, kas 

veicinātu iekārtošanos darbā un sekmētu ilgstošu darba 

attiecību uzturēšanu 

fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba 

samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā 

persona, kas ieguvusi bezdarbnieka statusu un NVA uzskaitē ir 

ilgāk par gadu 

informācijas resursu nodrošināšana un informācijas sniegšana 

par izglītības iespējām un nosacījumiem, par profesiju saturu 

un pieprasījumu darba tirgū, par saimnieciskās darbības 

attīstības perspektīvām, apkopojot, izstrādājot un nodrošinot 

pieejamību ikvienam jebkurā vietā un laikā tieši (klātienē) vai 

pastarpināti (telefoniski, internetā) 

personas no 15 līdz 24 (ieskaitot) gadu vecumam 

cilvēka mērķtiecīga darbība savu kompetenču pilnveidei un 

izpausmei mūža garumā 

Karjeras 

atbalsta sistēma 

attīstības 

pasākumu kopums, kas dod iespēju indivīdam jebkurā dzīves 

posmā visa mūža garumā identificēt savas intereses, spējas, 

prasmes, pieredzi, lai pieņemtu apzinātus lēmumus par 

izglītības un/vai profesijas izvēli un lai organizētu un vadītu 

savu individuālo dzīves ceļu mācību, darba un citās jomās, 

kurās šīs spējas un pieredze tiek apgūtas un/vai pielietotas 

Karjeras izglītība 

plānots pasākumu, kursu un programmu nodrošinājums 

izglītības iestādēs, lai mācītu un palīdzētu izglītojamajiem 

apgūt un attīstīt prasmes savu interešu, spēju un iespēju 

4

samērošanā, savu karjeras mērķu izvirzīšanā un karjeras 

vadīšanā un sniegtu zināšanas un izpratni par darba pasauli, tās 

saikni ar izglītību, par karjeras plānošanu un attīstīšanu visa 

mūža garumā 

Karjeras konsultācijas 

ietver palīdzību karjeras plānošanā, profesionālās piemērotības 

noteikšanu, kā arī darba meklēšanas un saglabāšanas prasmju 

apguvi. Karjeras konsultācijas personām sniedz, lai palīdzētu 

tām labāk apzināties savu profesionālo ievirzi, padziļinātu šo 

personu izpratni par izglītību un iespējām darba tirgū un 

noskaidrotu konkrētā cilvēka personībai, vērtību sistēmai un 

mērķiem vislabāk atbilstošo profesionālo virzienu. Tiek 

īstenotas gan individuālās karjeras konsultācijas, kas ietver arī 

pakalpojumu sniegšanu elektroniskā veidā, gan karjeras 

konsultācijas grupās 

Palīdzība 

plānošanā 

karjeras 

karjeras konsultanta vadīts, uz indivīdu vērsts process ar mērķi 

sekmēt indivīda apzināta un patstāvīga lēmuma pieņemšanu 

par karjeras plānošanu un attīstību 

Persona pēc bērna 

kopšanas atvaļinājuma 

personas, kuras meklē darbu un ir NVA uzskaitē sešus 

mēnešus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma (bērna kopšanas 

perioda) beigām 

Profesija kvalificēta nodarbošanās (nodarbošanās veids), kurā 

darbiniekam nepieciešama noteikta izglītība, zināšanas, 

pieredze, apgūtas prasmes un iemaņas 

Profesionālās 

piemērotības noteikšana 

Sociālās atstumtības riska 

grupas 

karjeras konsultanta vadīts uz indivīdu vērsts pasākumu 

kopums, kas ļauj izvērtēt indivīda atbilstību konkrētās 

profesijas izvirzītajām prasībām novērtēšanu, ņemot vērā viņa 

intereses, prasmes, zināšanas, vispārējās un funkcionālās 

spējas 

iedzīvotāju grupas, kurām nepieciešami īpaši valsts atbalsta 

pasākumi 

5

IEVADS 

Ne tikai biznesa organizācijām, bet arī valsts pārvaldes institūcijām regulāri jāaktualizē 

sniegto pakalpojumu kvalitātes novērtēšana un pilnveide. Institūcijas kvalitāti definē klients. 

Tieši klientu apmierinātības novērtēšana palīdz identificēt klienta (gan iekšējo, gan ārējo) 

vajadzības, vēlmes un prasības, parādīt klientu izpratni par organizāciju, sniegt informāciju 

par pakalpojumu atbilstību klientu vajadzībām, kā arī identificēt pilnveides jomas. Tādēļ 

karjeras konsultāciju pakalpojumu pilnveidei veikts pētījums, kurā izzinātas Nodarbinātības 

valsts aģentūras karjeras konsultāciju pakalpojumu klientu vēlmes, vajadzības, problēmas. 

Katrs speciālists un katra institūcija konkrētu darbības pilnveides jautājumu risina savādāk - 

viens vairāk, cits mazāk efektīvi. Līdz ar to šobrīd daudzas modernas organizācijas visā 

pasaulē izmanto tādu kvalitātes pilnveides metodi kā etalonmērījums (benčmārkings). 

Etalonmērījums ir māksla izzināt un īstenot savā darbā citu uzņēmumu sasniegumus, jeb 

“labākās prakses” modeli. Faktiski etalonmērījums ir alternatīva stratēģiskajai plānošanai, 

vadoties nevis no pašu, bet gan no citu institūciju sasniegtā. Izmaiņas un pilnveide ir cieši 

saistītas ar mācīšanos un mācīties no citiem ir galvenais solis ceļā uz panākumiem. 

Pētījums, kurā sniegts karjeras konsultāciju pakalpojumu kvalitātes izvērtējums un 

identificētas pilnveides jomas, paredzēts kā pamats jaunu konsultatīvā darba formu un 

karjeras konsultāciju atbalsta metodikas attīstīšanai. 

Lai sasniegtu Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk NVA) izvirzīto vīziju - uz klientu 

orientēta un uz attīstību vērsta valsts institūcija, kas nodrošina profesionālu un kvalitatīvu 

nodarbinātības pakalpojumu sniegšanu, laika periodā no 01.08.2008.-31.12.2013. NVA īsteno 

Eiropas sociālā fonda (turpmāk - ESF) projektu „Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitātes 

pilnveide” (projekta identifikācija Nr. 1DP/ 1.3.1.4.0/ 08 / IPIA / NVA / 001). 

Projekta „Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitātes pilnveide” mērķis ir izveidot modernu, 

uz klientiem vērstu darba tirgus institūciju, kas operatīvi reaģē uz klientu pieprasījumu un 

sniedz atbilstošas un kompetentas konsultācijas, kā arī nodrošina informatīvo atbalstu. Līdz ar 

to projekta 4.aktivitātes „Karjeras konsultāciju pakalpojumu kvalitātes izvērtēšana un labākās 

prakses pētīšana” ietvaros izstrādāts pētījums „Karjeras konsultāciju pakalpojumu 

etalonmērījums (bench-marking)”. 

Saskaņā ar 21.06.2007. grozījumiem 09.05.2002. pieņemtajā likumā "Bezdarbnieku un darba 

meklētāju atbalsta likums" viena no NVA funkcijām ir bezmaksas karjeras konsultāciju 

sniegšana bezdarbniekiem, darba meklētājiem un citām personām, tādējādi palīdzot tām 

orientēties profesionālās piemērotības, kā arī pārkvalifikācijas jautājumos. NVA nodrošina 

konsultācijas izglītības un profesijas izvēles jautājumos. Tā īsteno valsts politiku izglītības un 

nodarbinātības veicināšanā un bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu (profesionālās 

orientācijas un karjeras konsultēšanas) jomā, kā tas noteikts likumā „Bezdarbnieku un darba 

meklētāju atbalsta likums”, kā arī veido starpinstitucionālo sadarbību atbilstoši koncepcijai 

„Karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošana” (apstiprināta ar 29.04.2006. MK 

rīkojumu Nr. 214.) 

NVA karjeras konsultanti sniedz individuālās un grupu konsultācijas profesijas un izglītības 

izvēles un karjeras plānošanas jautājumos, lai nodrošinātu profesionālās orientācijas 

pakalpojumu pieejamību visdažādākajām iedzīvotāju grupām un sekmētu bezdarba līmeņa 

samazināšanos ilgtermiņā. NVA karjeras konsultantu pakalpojumus saņēmušo cilvēku skaits 

pēc NVA datiem katru gadu pieaug 2008.gadā sasniedzot jau 67730 personas. 

6

Mūžizglītības un nodarbinātības veicināšanas kontekstā ir svarīgi nodrošināt visiem Latvijas 

iedzīvotājiem kvalitatīvu un jaunākajām teorētiskajām atziņām atbilstošu palīdzību profesijas 

izvēles un karjeras plānošanā, kas veicina indivīdu veiksmīgāku iekļaušanos darba tirgū, 

samazina darba zaudēšanas risku, saīsina bezdarba periodu un samazina mācību izdevumus, 

bet NVA trūkst pētījumu par dažādu iedzīvotāju grupu vajadzībām saistībā ar profesionālās 

orientācijas un karjeras konsultēšanas pakalpojumiem. Tāpat nav veikts jau esošo karjeras 

konsultāciju pakalpojumu kvalitātes izvērtējums, kas kalpotu par pamatu to pilnveidei. Šāda 

pētījuma veikšana ir svarīga, izstrādājot jaunas profesionālās orientācijas metodes un 

informatīvos materiālus, lai varētu nodrošināt katru Latvijas iedzīvotāju ar palīdzību, 

atbilstoši tieši viņa specifiskajām vajadzībām. 

ESF projekta „Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitātes pilnveide” ietvaros veikts 

pētījums „Karjeras konsultāciju pakalpojuma pilnveides etalonmērījums (benchmarking)”, 

kura mērķis ir novērtēt karjeras konsultāciju pakalpojumu kvalitāti, 

karjeras konsultāciju atbalsta metodikas un informatīvo bāzi, kā arī izstrādāt 

ieteikumus karjeras konsultantu sertifikācijas sistēmas izstrādei. 

Pētījumam definēti un tajā veikti šādi uzdevumi: 

• Izpētīt pastāvošo sistēmu karjeras konsultāciju pakalpojumu sniegšanā NVA, izstrādāt 

priekšlikumus sistēmas uzlabošanai. 

• Veikt karjeras konsultantu viedokļu kvalitatīvu analīzi nodarbinātības un sociālās 

politikas veicināšanas pasākumu kontekstā. 

• Izzināt NVA karjeras konsultantu klientu apmierinātību ar sniegtajiem 

pakalpojumiem, kā arī tās paaugstināšanas iespējas. 

• Veikt etalonmērījuma pētījumu ar mērķi izzināt labāko praksi karjeras konsultāciju 

pakalpojumu attīstīšanai. 

• Izstrādāt rekomendācijas karjeras konsultāciju pakalpojumu pilnveidei. 

Pētījums ”Karjeras konsultāciju pakalpojuma etalonmērījums (bench-marking)” īstenots laika 

posmā no 2008.gada 3.decembra līdz 2009.gada 30.aprīlim. 

Atslēgvārdi: 

Karjeras konsultāciju pakalpojums, konsultatīvā darba formas; karjeras konsultāciju atbalsta 

metodikas; NVA karjeras konsultāciju pakalpojumu kvalitātes izvērtējums; klientu 

apmierinātība ar karjeras konsultāciju pakalpojumu kvalitāti; karjeras konsultāciju 

pakalpojumu labākā prakse Eiropas Savienībā; vienotas karjeras konsultantu sertifikācijas 

sistēma. 

7

Pētījuma metodoloģija 

Lai sasniegtu kvalitatīvu rezultātu, pētījumā izmantotas vairākas savstarpēji papildinošas 

kvalitatīvā pētījuma metodes: 

• etalonmērījums (bench-marking); 

• ekspertu intervijas; 

• fokusgrupu diskusijas (turpmāk - FGD); 

• dokumentu analīze; 

• Vispārinātās kvalitātes metodoloģijas (Kvalitātes mājas) metode (turpmāk - QFD). 

Etalonmērījums 

Etalonmērījums ir pētniecības process, kura mērķis ir salīdzināt organizācijas procesus ar 

pasaulē vadošiem biznesa sasniegumiem, lai iegūtu informāciju, kura palīdzētu organizācijai 

uzlabot savu darbību. 

Pētījums balstīts uz četru pakāpju etalonmērījuma procesa modeli “etalonmērījuma apli” 

(skat.1.attēlu): 

1.posms: plāno - izanalizē NVA karjeras konsultāciju pakalpojumu kvalitāti, nosaka 

etalonmērījuma objektu, kā arī identificē etalonmērījuma sadarbības partnerus; 

2.posms: dari - izprot un dokumentē sadarbības partneru sniegto informāciju; 

3.posms: vērtē - analizē etalonmērījuma pētījumā iegūto informāciju un plāno iespējamos 

pilnveides pasākumus; 

4.posms: rīkojies - informē pasūtītāju (NVA) par pētījuma rezultātiem un pilnveides 

iespējām. 

Adaptē, uzlabo, 

ievieš 

Rīkojies 

Plāno 

Plāno 

Vērtē 

Dari 

Analizē iegūto 

informāciju 

Vada pētījumu 

1. attēls. Etalonmērījuma process saistībā ar Deminga ciklu 

1. POSMS: PLĀNO 

Pētījuma sākumā veikts iekšējais etalonmērījums, kura ietvaros izanalizēta karjeras 

konsultāciju pakalpojumu attīstība Latvijā pēdējo triju gadu laikā, pētīta likumdošana un 

iepriekš veiktie pētījumi, kā arī attīstības perspektīvas un tendences. Iekšējais etalonmērījums 

8

izmantots tādēļ, ka, pirmkārt, bez savu iekšējo procesu izpētes nevar pateikt, kur un ko 

nepieciešams pilnveidot, otrkārt, var nepamanīt kādu noderīgu etalonmērījuma informāciju, 

treškārt, šādu informāciju var pieprasīt etalonmērījuma partneri. Tas ir svarīgi arī tādēļ, lai 

netērētu laiku, veicot uzlabojumus sfērā, kas jau tāpat ir laba vienlaikus atstājot novārtā 

jautājumus, kas prasa steidzamus uzlabojumus. 

Dokumentu analīze 

Pētījumu uzsākot veikta šādu ES un LR normatīvo dokumentu analīze: 

• Career Guidance: A Handbook For Policy Makers.- Brussels, 01.03.2005. 

• Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (CEDEFOP) 2008. gada ziņojums par 

2004. gada Rezolūcijas īstenošanu 

• 2001.06.12. likums "Par Eiropas Sociālo hartu” 

• 2006.29. 04. MK rīkojums Nr. 214. „Koncepcija „Karjeras attīstības atbalsta sistēmas 

pilnveidošana” 

• 2006.04.07. ar MK noteikumiem Nr. 564 apstiprinātais „Latvijas Nacionālais attīstības 

plāns (2007-2013)” 

• 2006.19.10. MK rīkojums Nr. 684. „Par Latvijas nacionālo Lisabonas programmu 

2005.-2008. gadam” 

• 2008.29.04. apstiprinātā „Nodarbinātības valsts aģentūras darbības un attīstības 

stratēģija 2008. - 2010.gadam” 

• 2003.29.07. MK noteikumi nr. 425 „Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums” 

• 2008.30.04. apstiprinātā „Nodarbinātības valsts aģentūras Karjeras pakalpojumu 

sniegšanas kārtība” 

• 1995.07.09. likums "Par sociālo drošību" 

• 2002.09.05. likums "Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums" 

• 2007.04.10. apstiprinātais iekšējais normatīvais akts Nr.26 „Nodarbinātības valsts 

aģentūras reglaments” 

• 2008.06.11. apstiprinātais „Nodarbinātības valsts aģentūras darbības plāns 

2008.gadam” 

• 2008.10.03. MK noteikumi Nr.166 „Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu 

un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas 

kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem” 

• 2008.10.03. NVA ”Pārvaldes līgums” 

• 2008.21.11. ES Izglītības, kultūras un jaunatnes ministru padomes pieņemtā 

Rezolūcija „Par karjeras atbalsta sekmīgāku iekļaušanu mūžizglītības stratēģijās” 

Latvijas ekspertu intervijas 

Lai izzinātu karjeras konsultāciju pakalpojumu attīstības perspektīvas un tendences, veiktas 

ekspertu intervijas. Pētījumā tika iesaistīti 16 eksperti, t.sk. 7 personas no NVA Karjeras 

konsultāciju departamenta (turpmāk – KPD) un 9 personas no dažādām institūcijām Latvijā, 

kuras piedāvā karjeras konsultāciju pakalpojumus (1 pašvaldības pārstāvis, 5 privātā sektora 

pārstāvji (no 20 uzrunātajiem), 2 augstskolu pārstāvji, 2 citu valsts institūciju pārstāvji). 

Intervijas tika veiktas kā tiešas un daļēji strukturētas intervijas. Vienas intervijas ilgums bija 

1-1,5 stundas. Interviju jautājumi tika modificēti katrai ekspertu grupai, bet kopumā ietvēra 

piecus galvenos jautājumu blokus: 

1. situācijas novērtējums karjeras konsultāciju pakalpojumu jomā Latvijā, galveno problēmu 

identificēšana un skaidrojums; 

2. karjeras konsultāciju pakalpojumu kvalitāte un pieejamība; 

9

3. karjeras konsultāciju pakalpojumu klients un tā vajadzības; 

4. karjeras konsultantu kvalifikācija; 

5. nākotnes attīstības prognozes un ieteikumi karjeras konsultāciju pakalpojumu pilnveidei. 

Tika veikti interviju audio ieraksti un to transkripcijas. Uz transkripciju pamata ir dots 

ekspertu aptaujas rezultātu pārskats (skat. 3. nodaļa). Lai pievērstu galveno uzmanību 

ekspertu izteiktajam viedoklim, nevis statusam vai personībai, ievērots anonimitātes princips 

un pārskata tekstā netiek atspoguļots, tieši kurš eksperts ir izteicis konkrēto viedokli. 

Fokusgrupu diskusijas ar karjeras pakalpojumu īstenotājiem NVA 

Padziļinātas informācijas ieguvei izmantota NVA karjeras konsultantu un psihologu 

fokusgrupu diskusija (turpmāk – FGD). Ņemot vērā, ka NVA karjeras konsultantu un 

psihologu vidējais darba stāžs ir 1,5 - 2 gadi tad veicot grupu dalībnieku atlasi, galvenais 

kritērijs bija ne mazāk kā 6 mēnešu darba pieredze. FGD piedalījās 16 respondenti gan no 

Rīgas, gan reģioniem. 

FGD ilgums bija 1,5 stundas, aptverot piecus galveno jautājumu blokus: 

1. situācijas novērtējums karjeras konsultāciju pakalpojumu jomā Latvijā, galveno problēmu 

identificēšana un skaidrojums; 

2. karjeras konsultāciju pakalpojumu kvalitāte un pieejamība; 

3. karjeras konsultāciju pakalpojumu klients un tā vajadzības; 

4. karjeras konsultantu kvalifikācija; 

5. nākotnes attīstības prognozes un ieteikumi karjeras konsultāciju pakalpojumu pilnveidei. 

Uz FGD transkripciju pamata 3. nodaļā dots rezultātu pārskats. 

FGD ar karjeras pakalpojumu saņēmējiem - NVA klientiem 

Lai izzinātu NVA klientu viedokli par karjeras konsultāciju pakalpojumu kvalitāti tika 

organizētas FGD. Šīs pētījuma metodes mērķis ir dziļāk izprast, kas nosaka mērķa auditorijas 

uzvedību, noskaņojumu (piemēram, optimismu vai pesimismu), nodomus, pieņēmumus un 

attieksmi pret kādu konkrētu problēmu, notikumu vai viedokli. 

Ierobežojumi: Šis ir kvalitatīvs pētījums, kurā informācijas iegūšanai izmantota skaitliski 

maza, nereprezentatīva, atlases kritēriju noteikta izlase, tādēļ jāņem vērā, ka šī informācija 

nevar tikt vispārināta attiecībā uz mērķa grupas auditoriju ģenerālajā kopā. 

Projekta „Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitātes pilnveide” 4.aktivitātes „Karjeras 

konsultāciju pakalpojumu kvalitātes izvērtēšana un labākās prakses pētīšana” īstenošanai tika 

izvirzītas prasības veikt klientu apmierinātības izvērtējumu, izzinot šādu NVA definēto mērķa 

grupu viedokli: 

• vecāki pēc bērna kopšanas atvaļinājuma; 

• ilgstošie bezdarbnieki; 

• jaunieši; 

10

• personas ar invaliditāti. 

Tika izstrādāti un apstiprināti 4 fokusgrupu „ceļveži” - ar kopīgām vadlīnijām un atbilstošu 

jautājumu formulējumu katrai mērķa grupai. 

FGD diskusiju jautājumu bloki: 

• Kādus NVA pakalpojumus esat izmantojuši? 

• Vai ir bijusi sadarbība ar NVA karjeras konsultantu? Kādus karjeras konsultāciju 

pakalpojumus esat izmantojuši? 

• Nosauciet sadarbības ar NVA karjeras konsultantu pozitīvos aspektus? Ko Jums ir 

devusi sadarbība ar karjeras konsultantu? 

• Kas būtu jāuzlabo NVA karjeras konsultantu darbā? 

• Kādus pakalpojumus vēl Jūs vēlētos saņemt no karjeras konsultantu un NVA ? 

• Kādi pakalpojumi Jums palīdzētu atgriezties/ iesaistīties darba tirgū? 

Visu FGD darbs tika organizēts trīs daļās 

1.daļa. Iepazīšanās - ietver informāciju par pētījuma mērķi, tā veicējiem un pētījuma 

ētiskajiem principiem, kā arī informāciju par respondentu. 

2.daļa. NVA sniegto karjeras konsultāciju pakalpojumu izvērtējums 

3.daļa. Priekšlikumi karjeras konsultāciju pakalpojumu pilnveidei. Noslēgumā fokusgrupas 

dalībnieki izmantojot „prāta vētras metodi” tika lūgti identificēt viņu vajadzības un vēlmes 

attiecībā uz karjeras konsultāciju pakalpojumiem, kā arī sniegt katras vajadzības nozīmīguma 

novērtējumu skaitliski no 1 līdz 10. (QFD matricas 1. un 2.posms). 

FGD izlase 

FGD norises vieta tika izvēlēta pēc principa - galvaspilsēta, divas republikas nozīmes pilsētas 

un divi rajonu centri, kuros iedzīvotāju skaits ir līdz 50 000 iedzīvotāji. Līdz ar to tās notika 

Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Limbažos, un Madonā. Katrā pilsētā notika 4 FGD, aptverot visas 

mērķa grupas. Vidējais FGD ilgums ~ 120 minūtes. Ņemot vērā, ka pētījumā kā respondenti 

tika iesaistītas dažādas sociālā riska grupas, FGD vadība tika uzticēta kvalitātes vadības 

ekspertēm, kuras pēc pamatizglītības ir arī sociālās darbinieces, līdz ar to labi pārzina šo 

mērķa grupu specifiku, kā arī metodes darbā ar tām. 

Vidēji katrā otrajā fokusgrupā mērķauditorijai bija iebildumi pret diskusijas audio 

ierakstīšanu, līdz ar to tās tika protokolētas. Uz FGD transkripciju pamata ir dots diskusiju 

rezultātu pārskats atbilstoši šādiem datu griezumiem: mērķa grupa, reģionālais sadalījums 

(skat. 4.nodaļu). 

Ņemot vērā, ka Latvijā visbiežāk sarunvalodai tiek izmantotas latviešu un krievu valodas, tad 

arī pētījumā proporcionāli vienādā skaitā iekļauti gan latviešu, gan krievu valodā runājošie 

respondenti, līdz ar to fokusgrupas notika gan latviešu, gan krievu valodā, gan bilingvāli. 

Visās FGD pārstāvēti ne tikai attiecīgās pilsētas iedzīvotāji, bet arī apkārtējo pilsētu un 

pagastu iedzīvotāji. Lai varētu novērtēt NVA karjeras konsultantu sniegto pakalpojumu 

kvalitāti, FGD dalībnieku atlases galvenais kritērijs bija - pēdējo 4 mēnešu laikā izmantoti 

karjeras konsultāciju pakalpojumi, līdz ar to respondentu atlasei pamatā tika izmantota NVA 

11

datu bāze. Tā kā 2007.gadā karjeras konsultāciju pakalpojumu saņēmēju vidū 63% bija 

sievietes, un 37% vīrieši, tad arī respondentu vidū 2/3 ir sievietes un 1/3 vīrieši. 

QFD metode 

FGD iegūtā informācija apkopota ar vispārinātās kvalitātes metodoloģijas QFD (Kvalitātes 

mājas) palīdzību, apkopojot informāciju par: klientu prasībām un vajadzībām, kā arī to 

novērtējumu; pakalpojumu nozīmīgumu; plānošanas un pilnveidošanas nodomiem; klientu 

vēlmju apmierināšanas iespējām; attiecībām starp klientu vajadzībām un plānotajiem 

nodomiem. Iekļaujot šo informāciju “kvalitātes mājas” matricā vizuāli redzams, cik svarīgs ir 

katrs rādītājs klientu vēlmju apmierināšanā. 

QFD metode palīdz ne tikai novērtēt klientu apmierinātību ar pakalpojumu, bet arī noteikt 

aktuālākās klientu vajadzības, prasības un vēlmes un pakalpojumu, kas apmierina klientu 

vajadzības, raksturotāju nozīmīgumu. Centrālais instruments ir matrica, ar informāciju par 

klientu prasībām un vajadzībām, kā arī to novērtējumu; pakalpojumu nozīmīgumu; 

plānošanas un pilnveidošanas nodomiem; klientu vēlmju apmierināšanas iespējām; attiecībām 

starp klientu vajadzībām un plānotajiem pakalpojumu raksturotājiem. Apkopojot minēto 

informāciju “kvalitātes mājas” matricā vizuāli tiek parādīts, cik svarīgs ir katrs pakalpojumu 

raksturotājs klientu vajadzību un vēlmju apmierināšanai. 

QFD metode īstenota 6 savstarpēji saistītos posmos (skat.2 attēlu): 

1.posms. Klientu vajadzības (KAS?). FGD ar „prāta vētras” metodes palīdzību tika izzinātas 

visu mērķa grupu vajadzības attiecībā uz NVA sniegtajiem karjeras konsultāciju 

pakalpojumiem. Lai izvairītos no kļūmēm, klientu vēlmes sākotnēji tika formulētas klientam 

saprotamā valodā, kā arī tās izskaidrotas, lai visiem fokusgrupas dalībniekiem būtu vienādi 

saprotamas. FGD dalībnieku izteiktās vajadzības tika grupētas, lai to skaits nepārsniegtu 

desmit. Vērtēšana notiek pēc 10 ballu skalas, kur 1 balle ir viszemākais vērtējums, bet 10 

balles - visaugstākais vērtējums. 

2.posms. Klientu vajadzību nozīmīgums. Pēc klientu prasību identifikācijas un apkopošanas, 

FGD dalībnieki tika lūgti sniegt katras vajadzības nozīmīguma novērtējumu skaitliski no 1 

līdz 10, kur 1-nenozīmīga, bet 10-ļoti nozīmīga. 

3.posms. KĀ veidojams pakalpojums? Visas klientu vajadzības izsaka ar atbilstošiem 

pakalpojuma raksturotājiem. Izvēlas tādus raksturotājus, kas tieši veicina klienta vajadzību 

apmierināšanu, un ko ir iespējams izmērīt. Tos apraksta, lietojot tehniskus terminus, kas ir 

viennozīmīgi atpazīstami karjeras konsultantiem. 

4.posms. Sakarības. Skaitliski novērtē sakarības (korelāciju) starp klientu vajadzībām 

(1.posms) un katru pakalpojuma raksturotāju (3.posms), lai raksturotu pakalpojuma 

raksturotāja spējas apmierināt klientu vajadzības. Sakarību intensitātes apzīmēšanai lieto 

nosacītos simbolus vai skaitliskās vērtības ; o - saistības nav; 1 - neliela saistība; 3 - vidēja 

raksturotāja ietekme uz apmierinātību; 5 - ievērojama saistība starp minētajiem lielumiem. 

Sakarību novērtēšanā tika piesaistīti gan Latvijas, gan ārzemju eksperti. 

12

3. Kā veidojams 

pakalpojums? 

1.Klientu 

vajadzības. 

KAS? 

2.Klientu 

vajadzību 

novērtējums 

4. Sakarības 

5.Raksturotāju 

rangs 

6.Raksturotāja 

mērķu vērtība 

2.attēls. QFD matrica 

5.posms. Raksturotāju rangs. Ievērojot katras klientu vajadzības nozīmīgumu (2.posms) un 

sakarību intensitāti (korelācijas lielumu - 4.posms), aprēķina visu vajadzību nozīmīguma un 

attiecīgā raksturotāja korelācijas reizinājumu summu katram pakalpojuma raksturotājam, 

iegūstot katra raksturotāja nozīmīgumu jeb „svaru”. Raksturotāja nozīmīgums dod iespēju 

noskaidrot būtiskākos raksturotājus, kuriem pievēršama galvenā uzmanība procesa pilnveidē. 

6.posms. Raksturotāju mērķa vērtību noteikšana. Analizējot esošo pakalpojumu tehniskā 

novērtējuma datus un ievērojot raksturotāju nozīmīgumu, pilnveides pasākumu tehnisko 

grūtību pakāpi, citu pakalpojumu sniedzēju sniegumu u.tml. faktorus, nosaka katra 

raksturotāja mērķa vērtību un veicamos pasākumus tā sasniegšanai. 

2. POSMS: DARI 

Pēc esošās situācijas analīzes, klientu vēlmju un apmierinātības ar NVA sniegtajiem karjeras 

konsultāciju pakalpojumiem izzināšanas, kā arī pilnveides jomu noteikšanas notika 

etalonmērījuma partneru identificēšana. 

Etalonmērījuma partneris ir persona, sabiedrotais, sadarbības organizācija, kura sniedz 

pētījumam nepieciešamo informāciju. Informācija ir galvenais etalonmērījuma resurss, līdz ar 

to informatora sameklēšana ir tikpat svarīgs posms kā pati informācija. 

Kā piemērotākās valstis etalonmērījuma pētījumam atzītas Lielbritānija (Skotija) un 

Slovēnija, kurās ir līdzīga karjeras konsultāciju nodrošināšanas sistēma, tātad, ir salīdzināma 

un vieglāk adaptējama Latvijas sistēmā. No Baltijas valstīm Igaunijai ir līdzīga sistēma 

karjeras konsultāciju nodrošināšanā, līdz ar to konkurences etalonmērījums veikts tajā. 

Lai uzlabotu karjeras konsultāciju pakalpojumu, NVA uzsākusi priekšnoteikumu izstrādi 

karjeras konsultantu sertifikācijas sistēmas izveidei. Līdz ar to, lai izstrādātu priekšlikumus 

sertifikācijas sistēmas izveidei pētījuma ietvaros tika izveidota fokusgrupu diskusija, uz kuru 

tika aicināti eksperti no Bulgārijas, Austrijas un Latvijas. 

13


konsultāciju pakalpojumiem izzināšanas, kā arī pilnveides jomu noteikšanas laika posmā no 

2009.gada 1.marta līdz 20.aprīlim tika veikts etalonmērījuma pētījums ar mērķi izzināt labāko 

praksi karjeras konsultāciju pakalpojumu jomā Eiropā. 

Lai atrastu piemērotāko partneri veikta ekspres-aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot kurā 

valstī pēc dažādu ekspertu domām visveiksmīgāk tiek sniegti karjeras konsultāciju 

pakalpojumi. Kā piemērotākās valstis etalonmērījuma pētījumam atzītas Lielbritānija 

(Skotija) un Slovēnija, bet no Baltijas valstīm Igaunija. 

Ekspertu intervijas labākās prakses izzināšanai Eiropā 

Lai izpētītu katras valsts karjeras konsultēšanas sistēmu tika veiktas ekspertu intervijas ar 

vadošajiem karjeras konsultantiem Lielbritānijā, Slovēnijā un Igaunijā. 

Interviju jautājumi tika modificēti sešos galvenos jautājumu blokus: 

1. Karjeras konsultēšanas sistēmas raksturojums (Kā jūsu valstī tiek organizēti karjeras 

konsultāciju pakalpojumi? Vai ir sadarbība starp valsts un privāto sektoru? Kā tā tiek 

organizēta? Kas regulē karjeras konsultāciju pakalpojumus Jūsu valstī? Vai šie 

pakalpojumi ir bezmaksas?) 

2. Karjeras konsultantu mērķa grupas (Kuras ir prioritārās karjeras konsultantu mērķa 

grupas?) 

3. Karjeras konsultāciju pakalpojumi (Kādus karjeras konsultāciju pakalpojumus sniedz Jūsu 

valstī?) 

4. Karjeras konsultāciju metodiskā un informatīvā bāze (Kādas metodikas un informatīvie 

materiāli Jums ir izstrādāti? 

5. Karjeras konsultantu sertifikācija (Kādas kvalifikācijas prasības ir izvirzītas Jūsu valsts 

karjeras konsultantiem? Vai ir izstrādāta karjeras konsultantu sertifikācijas sistēma?) 

6. Karjeras konsultāciju pakalpojumu kvalitātes novērtēšana (Kā jūs izvērtējat karjeras 

konsultāciju pakalpojumu kvalitāti?) 

Lai būtu iespējams veikt salīdzināšanu, pirms katra jautājumu bloka eksperti tika iepazīstināti 

ar pētījuma rezultātiem, kas deva iespēju arī sadarbības partneriem saskatīt savas karjeras 

konsultāciju sistēmas pilnveides iespējas. 

FGD karjeras konsultantu sertifikācijas sistēmas modelēšanai 

Lai izstrādātu priekšlikumus sertifikācijas sistēmas izveidei pētījuma ietvaros tika izveidota 

fokusgrupu diskusija, uz kuru tika aicināti eksperti: 

• no Bulgārijas - Gergana Rakovska (Gergana Rakovska), Biznesa fonds izglītībai, 

valdes priekšsēdētāja. Viņa ir izstrādājusi karjeras konsultantu sertifikācijas sistēmu 

ne tikai Bulgārijā, bet arī kā eksperte piedalījusies šādu sistēmu izstrādē citās 

kaimiņvalstīs, piemēram, Maķedonijā, Itālijā. Šobrīd viņa strādā pie karjeras 

konsultantu sertifikācijas sistēmas izstrādes Portugālē; 

• no Austrijas – Dr. Monika Thum-Krafta (Monika Thum–Kraft) kura ir projekta 

„Izglītības un karjeras konsultēšanas kvalitātes rokasgrāmata” (Quality manual for 

educational and vocational counselling) (turpmāk - MEVOC) vadītāja; 

14

• no Latvijas – Ligita Lancmane, SIA „Karjeras menedžments” vadītāja; 

• no Latvijas – Dita Lūka, NVA KPD direktore. 

FGD sākumā Bulgārijas pārstāve iepazīstināja ar karjeras konsultantu sertifikācijas sistēmas 

pamatprincipiem Bulgārijā. Turpinājumā Austrijas eksperte iepazīstināja ar starptautiskā 

projekta MEVOC ietvaros izstrādāto karjeras konsultantu kompetences pašnovērtējuma 

modeli, kas kalpos par pamatu karjeras konsultantu sertifikācijas sistēmas izstrādei Austrijā. 

Noslēgumā visi eksperti izteica priekšlikumus Latvijas sertifikācijas sistēmas izstrādei. 

3. POSMS: VĒRTĒ 

Visatbildīgākais posms iegūtās informācijas analīze - nozīmē ne tikai apzināt līdzības un 

atšķirības, bet izprast arī to saistību. Šajā posmā analizēti pētījuma laikā savāktie dati un 

rekomendācijas. Analīze sastāv no diviem posmiem: 

1. Iegūto datu sašķirošanu un grupēšanu izmantojot etalonmērījuma matricas, tā padarot tos 

salīdzināmus. Analizējot matricas, tiek noteiktas atšķirības salīdzināmo organizāciju vidū. 

2. Pēc atšķirību noteikšanas noskaidro partneru labāko praksi, kas veicinātu uzlabojumus. 

4. POSMS: IZMANTO 

Noslēgumā kopīgi ar ārzemju ekspertiem notika informācijas adaptācija NVA vajadzībām, 

izstrādājot pilnveides pasākumu priekšlikumus. 

Veicot pētījumu, ievērojami etelonmērījumu legalitātes kodeksa principi: 

1. sagatavošanas princips; 

2. sapratnes un sadarbības princips; 

3. likumības princips; 

4. apmaiņas princips; 

5. konfidencialitātes princips; 

6. tiešā kontakta princips; 

7. pabeigšanas princips. 

15

1. KARJERAS KONSULTĒSANAS VADLĪNIJAS 

Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā (turpmāk - ES), profesionālā orientācija un karjeras 

plānošana ir kļuvusi par vienu no Latvijas prioritātēm nodarbinātības veicināšanā. 

Pasaules ekonomiskā situācija un virzība parāda, ka zināšanas un prasmes 21. gadsimtā kļūst 

par attīstības galveno dzinējspēku visās darbības jomās. Latvijas ekonomikas analītiķi saskata 

iespēju, ka valsts attīstības orientācija uz informācijas un zināšanu izmantošanu dotu Latvijai 

iespēju kompensēt citu nozīmīgu resursu (piem., enerģijas resursu) trūkumu ar kvalificēta 

darbaspēka esamību, kā arī līdzsvaroti attīstīt ekonomiskās aktivitātes visos reģionos. 

Kopumā valsts iegūtu daudz lielākas iespējas attīstīties un samazinātos atšķirības, salīdzinot 

ar citām, attīstītākām ES valstīm. 

1.1. Karjeras konsultanta darba formas un metodes ES valstīs 

Vairumā ES valstu noteikts, ka karjeras konsultēšana ir starpdisciplināra, teorētiski-praktiska 

zinātne, kurā integrētas psiholoģijas, veselības, pedagoģijas, ekonomikas, vadības, tiesību, 

u.c. teorijas un prakses. Lai palīdzētu klientiem izprast un efektīvi sasniegt karjeras un darba 

mērķus, karjeras konsultants nodrošina atbalstu visos karjeras vadības un attīstības aspektos, 

izmantojot vadību (guidance), psiholoģisko konsultēšanu (counselling), praktiskus treniņus 

(coaching) un padomdošanas tehnikas (advisory techniques). 

Līdzīgi kā citu profesiju jomās, arī karjeras konsultēšanā ir daudz apakšnozaru. Atbilstoši 

izglītībai, dzīves laikā apgūtajām profesionālajām iemaņām, darba pieredzē iegūtām 

prasmēm, personiskajām interesēm un mērķiem, kā arī klientu vajadzībām, dažās valstīs 

karjeras konsultants var praktizēt kā karjeras pedagogs, citās, kā karjeras terapeits, karjeras 

koučs (coach), padomnieks (mentor), vidutājs (mediator), supervizors (supervisor) u.c. 

Karjeras konsultantu nevajadzētu jaukt ar darbaspēka vervēšanas konsultantu, kurš meklē 

piemērotus kandidātus klientu vakanču aizpildīšanai, ar personāla daļas vadītāju vai 

speciālistu, kurš kārto ar organizācijas personālu saistītas formalitātes un organizē vispārējus 

personāla mācību un motivācijas pasākumus. Karjeras konsultanta loma daļēji sakrīt ar 

cilvēkresursu vadības, nodarbošanās psihologa, darba psihologa, arī karjeras padomnieka 

lomām. 

Pasaulē sastopamas šādas karjeras konsultanta darba formas: 

1. Individuālas konsultācijas - parasti viens-pret-vienu dzīvā sarunā, tomēr iespējama arī 

informāciju komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk - IKT) izmantošana, piemēram, 

informatīvajā, izglītojošajā, vadības u.c. konsultēšanas metodēs. 

2. Grupu nodarbības - koučinga, mentoringa, supervīziju, semināru u.c. formās. 

3. Mācību stundas un lekcijas. 

4. Jauktas darba formas kopā ar veselības aprūpes, sociālā darba, u.c. jomu speciālistiem. 

5. Administratīvais darbs, vadot karjeras resursu (darba spēju) efektivizēšanas procesus 

organizācijā. 

16

Karjeras konsultanta darba aktivitātes: 

1. Grupu un individuālu personu atbalstīšana karjeras un darba dzīves organizatorisku 

pārmaiņu sākuma periodos un aktīva darba perioda problēmu situācijās. 

2. Palīdzība karjeras un darba spēju profilakses, higiēnas, atveseļošanas, un rehabilitācijas 

pasākumu nodrošināšanā; palīdzība stresa mazināšanā, profesionālās izdegšanas 

novēršanā, attīstības vai traumatisko krīžu situācijās, darba un mājas dzīves pienākumu 

sabalansēšanas grūtībās, darba pienākumu maiņas un atlaišanas no darba gadījumos. 

3. Palīdzība organizācijām, īstenojot personāla, tajā skaitā - vadītāju, speciālistu, darbinieku 

pārraudzību; psiholoģiska atbalsta, izglītojošu padomu, alternatīvu risinājumu sniegšana 

problēmsituācijās; palīdzība organizāciju un individuālā darba efektivizēšanai neapjaustu 

iespēju atklāšanā. 

4. Palīdzība saskarsmes, komunikācijas iemaņu, dzīves un darba jomās nepieciešamo 

domāšanas un izturēšanās (kognitīvi-biheiviorālo) prasmju apgūšanā, papildināšanā, 

nostiprināšanā. 

5. Palīdzība pozitīvu attiecību veidošanā darba kolektīvā; palīdzība saskarsmes veidošanā ar 

kolēģiem, augstākstāvošām personām, agresīviem klientiem. 

6. Palīdzība darba vidē esošu vai ar darba vidi saistītu strīdu un konfliktu novēršanā un 

risināšanā, organizējot pušu izlīgšanas un salabšanas procesus (mediācija). 

7. Padomu došana horizontālās un vertikālās karjeras attīstības vai maiņas gadījumos; 

klientu iedrošināšana, tiem pārbaudot savas spējas un prasmes, atklājot intereses un 

vajadzības. 

8. Palīdzība klientam zināšanu un prasmju detalizētā izpētē, stipro un vājo pušu, interešu 

izpratnē un identificēšanā; palīdzība karjeras un darba specifikai nepieciešamo, trūkstošo 

personības vai profesionālo iemaņu apgūšanā; palīdzība klientiem jaunu darba iespēju un 

formu meklēšanā; palīdzība rīcības plānu veidošanā, lēmumu pieņemšanā, to īstenošanai 

nepieciešamo soļu speršanā. 

9. Palīdzība klientam tā patiesajām vajadzībām, interesēm, raksturam, fiziski-psiholoģiskigarīgajām 

spējām, dzīvesveidam, materiālajām vēlmēm atbilstošu lēmumu pieņemšanā. 

10. Klientu izglītošana, parādot iespējas studijām, pašvadības un pašizglītības prasmju 

apgūšanai; klientu trenēšana (koučings), mācīšana (mentorings), motivēšana un vadīšana 

(guidance) pareizu karjeras un darba mērķu izvirzīšanā, uzdevumu uzstādīšanā, lēmumu 

pieņemšanā un īstenošanā, rezultātu pārbaudē. 

11. Spēju piemērotības, personības, interešu, mācīšanās un darba stilu, motivācijas un 

komandu dinamikas izpētes administrēšana un rezultātu interpretēšana; detalizētas 

atgriezeniskās saites nodrošināšana. 

12. No diagnostikas metožu rezultātiem izrietošu, karjeras attīstībai paredzētu pamatotu 

rekomendāciju izstrādāšana. 

13. Informācijas un padomu sniegšana darba meklēšanas, darba un dzīves prasmju pilnveides, 

pašattīstības iespēju un tehnoloģiju izmantošanā. 

17

14. Palīdzība karjeras un darba specifikai atbilstošas interneta meklētāju izmantošanas 

prasmju apgūšanā, informācijas meklēšanā, šķirošanā, arhivēšanā. 

Karjeras konsultants savu klientu labā un interesēs sadarbojas ar citiem profesionāļiem. 

Lai labāk būtu izprotama profesionālās orientācijas un karjeras konsultēšanas jēdzienu 

nozīme, profesionāļi karjeras konsultēšanas jomā ir vienojošies par šādām definīcijām 1 . 

Karjeras konsultēšana ir palīdzība cilvēkam, lai veicinātu sevis izzināšanu, savas 

profesionālās ievirzes apzināšanu, padziļinātu izpratni par izglītību un iespējām darba tirgū 

un atklātu to profesionālo virzienu, kas vislabāk atbilst cilvēka personībai, viņa vērtībām, 

mērķiem. 

Karjeras konsultēšana var ietvert palīdzību karjeras plānošanā, profesionālās piemērotības 

noteikšanu, darba izmēģinājumus, darba meklēšanas un darbā noturēšanās prasmju apguvi. 

Profesionālā orientācija ir karjeras konsultanta vadīts uz indivīdu vērsts pasākumu kopums, 

kas ļauj izvērtēt indivīda atbilstību konkrētās profesijas izvirzītajām prasībām, ņemot vērā 

viņa intereses, prasmes, zināšanas, vispārējās un funkcionālās spējas. 

Karjeras konsultanta profesionālās kompetences noteiktas starptautiskajā dokumentā- 

International Competencies for Educational and Vocational Guidance Practitioners. Tajā 

noteiktas šādas pamata kompetences: 

• demonstrēt atbilstošu ētisku izturēšanos un profesionālu rīcību, pildot darba 

uzdevumus un veicot pienākumus; 

• demonstrēt atbalstu un līdervadību, veicinot klienta mācīšanos, karjeras izaugsmi un 

izrādot personiskās rūpes par klientu; 

• demonstrēt klienta kultūras atšķirību apzināšanos un novērtēšanu, lai nodrošinātu 

efektīvu mijiedarbību ar visiem iedzīvotājiem; 

• integrēt teoriju un pētniecību praksē, sniedzot profesionālo orientāciju, palīdzot 

karjeras izvēlē, sniedzot padomus un konsultējot; 

• prasmes izstrādāt, ieviest un izvērtēt profesionālas orientācijas un karjeras izvēles 

konsultēšanas programmas un intervences stratēģijas; 

• demonstrēt savu spēju un ierobežojumu apzināšanos; 

• spēja efektīvi sazināties/ kontaktēties ar kolēģiem vai klientiem, izmantojot atbilstoša 

līmeņa valodu; 

• zināšanas par jaunāko informāciju izglītības, mācību, nodarbinātības tendenču, darba 

tirgus un sociālajā jomā; 

• tolerance pret sociālām atšķirībām un dažādu tautu kultūras atšķirībām; 

• prasme efektīvi sadarboties, strādājot profesionāļu komandā; 

• demonstrēt zināšanas mūža karjeras attīstības procesā. 

Savukārt specifiskās kompetences iedalītas 4 savstarpēji saistītās grupās: 

1.Vērtēšana: 

• precīzi un rūpīgi konceptualizēt un diagnosticēt klienta vajadzības, balstoties uz 

dažādiem vērtēšanas instrumentiem un paņēmieniem; 

• pienācīgi un atbilstoši situācijai izmantot vērtēšanā iegūtos datus; 

• identificēt situācijas, kurās nepieciešams nosūtījums specializētu pakalpojumu 

saņemšanai; 

• sekmēt veiksmīgu sadarbības tīklu, dibinot kontaktus ar dažādiem (informatīvajiem un 

palīdzības) avotiem (dienestiem) un individuāliem cilvēkiem; 

1 Karjeras atbalsta sistēma: rokasgrāmata politikas veidotājiem. OECD/Eiropas Komisija 2004, 66. lpp. 

18

• uzturēt regulāri atjaunotus sarakstus ar (informatīvajiem un palīdzības) avotiem, kur 

griezties vajadzības gadījumā; 

• veikt klienta konteksta vajadzību analīzi. 

2.Palīdzība izglītības izvēlē 

• demonstrēt ieinteresētību par klienta potenciālu un prasmēm veicināt viņa 

sasniegumus; 

• ievirzīt skolēnu/ studentu grupas izglītības plānu izstrādē; 

• palīdzēt skolēniem/ studentiem lēmumu pieņemšanas procesā; 

• palīdzēt skolēniem/ studentiem celt pašapziņu; 

• palīdzēt skolēniem/ studentiem mācību kursu izvēlē; 

• palīdzēt skolēniem/ studentiem pārvarēt mācīšanās grūtības; 

• motivēt skolēnus/ studentus un palīdzēt viņiem piedalīties starptautiskajās apmaiņas 

programmās; 

• konsultēties ar vecākiem par bērna progresu mācībās un izaugsmē; 

• palīdzēt skolotājiem uzlabot mācīšanas metodiku; 

• palīdzēt skolotājiem sniegt palīdzību karjeras izvēlē izglītības satura ietvaros. 

3.Palīdzība karjeras izaugsmē: 

• zināšanas par karjeras izaugsmes jautājumiem un profesionālās uzvedības/ rīcības 

dinamiku; 

• demonstrēt zināšanas par attiecīgajiem juridiskajiem aspektiem un to ietekmi uz 

karjeras izaugsmi; 

• plānot, izstrādāt un īstenot mūža karjeras izaugsmes programmas un intervences 

stratēģijas; 

• zināšanas par lēmumu pieņemšanu un pārejas modeļiem, lai sagatavotos pārejas 

posmiem un tos plānotu: pāreja no skolas uz darbu, karjeras maiņa, aiziešana pensijā, 

atlaišana no darba, samazināšana; 

• ietekmējošo faktoru (ģimene, draugi, izglītības un finansiālās iespējas) un tendenciozo 

attieksmju (stereotipi, balstoties uz dzimumu, rasi, vecumu vai kultūru) identificēšana, 

pieņemot lēmumus par karjeru; 

• palīdzēt cilvēkiem nospraust individuālo mērķi, noteikt stratēģijas to sasniegšanai un 

pastāvīgi pārvērtēt nosprausto mērķi, vērtības, intereses un lēmumus par karjeru; 

• zināšanas par valsts un vietējiem (informatīvajiem un palīdzības) dienestiem vai 

aģentūrām, kas sniedz palīdzību darba, finansiālo, sociālo vai personisko jautājumu 

risināšanā; 

• zināšanas par karjeras plānošanas materiāliem un datorizētām informācijas sistēmām, 

internetu un citiem tīklā pieejamiem avotiem; 

• prasmes izmantot piemērotākos karjeras izaugsmes resursus un paņēmienus; 

• prasmes izmantot karjeras izaugsmes resursus, kas izstrādāti atbilstoši specifisku 

grupu vajadzībām (migrantiem, dažādām etniskajām grupām, cilvēkiem no riska 

grupām); 

• palīdzēt klientiem veidot karjeras un dzīves plānu. 

4.Padomdošana: 

• izprast galvenos ar klientu personisko izaugsmi saistītos faktorus un viņu individuālās 

uzvedības/ rīcības dinamiku; 

• demonstrēt iejūtību, cieņu pret klientu un veidot konstruktīvas attiecības; 

• izmantot individuālās konsultēšanas paņēmienus; 

• izmantot grupu konsultēšanas paņēmienus; 

• risināt riska grupā ietilpstošo skolēnu/ studentu vajadzības; 

• palīdzēt klientiem: 

19

novērst personiskas dabas problēmas; 

personības izaugsmē; 

personisko problēmu risināšanā; 

lēmumu pieņemšanā; 

dzimumu identitātes apzināšanā; 

sociālajās prasmēs; 

veselības izglītībā; 

brīvā laika izmantošanā; 

• palīdzēt klientiem izstrādāt personisko dzīves plānu; 

• gadījumu noteikšana, kad nepieciešams nosūtījums un specializētiem dienestiem. 

Tātad, ar karjeras konsultāciju pakalpojumu saprot kompleksu pasākumu kopumu, lai 

veicinātu individuālās karjeras attīstību visas dzīves garumā un palīdzētu izglītības un 

profesijas izvēlē, kas savukārt ļauj attīstīties personībai un gūt apmierinājumu no darba. 

1.2. Iepriekš veikto pētījumu apskats 

2006.-2008.gada plānošanas periodā Vienotā programmdokumenta 5. aktivitāte „Darba tirgus 

pētījumi” sastāvēja no trijām komponentēm: 

1. Nacionālā programma „Darba tirgus pētījumi”; 

2. Atklāts projektu konkurss „Atbalsts darba tirgus pētījumu veikšanai”; 

3. Grantu shēma „Pētījumu veikšana par sociāli atstumto grupu iespējām darba tirgū”. 

Līdz ar to tika veikti daudzi pētījumi darba tirgus problēmu risināšanā un analīzē, sākot ar 

globalizāciju un ES paplašināšanās aspektiem un to ietekmi uz Latvijas darba tirgu, līdz pat 

detalizētai problēmu izpētei vietējā vai uzņēmuma līmenī, t.sk. par sociāli atstumto grupu 

iespējām darba tirgū. 

Pētījuma „Karjeras konsultāciju pakalpojuma pilnveides etalonmērījums (bench-marking)” 

mērķa sasniegšanai tika izanalizēti sekojošu pētījumu rezultāti: 

1) ESF nacionālās programmas “Darba tirgus pētījumi” projekta “Nodarbinātības valsts 

aģentūras pētījumi” pētījums „Jauniešu - bezdarbnieku kvalitatīvā sastāva atbilstības 

darba tirgus pieprasījumam izvērtēšana”, 2006.gads. 

Pētījuma mērķis - izstrādāt priekšlikumus sekmīgākai jauniešu - bezdarbnieku (vecumā no 15 

līdz 24 gadiem) integrēšanai darba tirgū, novērtējot to kvalitatīvo sastāvu un atbilstību darba 

tirgus pieprasījumam. 

Pētījumam tika izvirzīti šādi uzdevumi: 

• raksturot jauniešu - bezdarbnieku kvalitatīvo sastāvu (izglītība, darba pieredze, 

prasmes, zināšanas) un tā atbilstību darba tirgus pieprasījumam; 

• identificēt problēmas, kas traucē jauniešiem - bezdarbniekiem iekļauties darba tirgū; 

• izvērtēt jauniešu - bezdarbnieku kvalitatīvā sastāva atbilstību dalībai aktīvajos 

nodarbinātības pasākumos; 

20

• iezīmēt iespējamos risinājumus jauniešu - bezdarbnieku veiksmīgākai integrēšanai 

darba tirgū. 

Salīdzinot tās profesijas, kuras jaunieši ieguvuši, mācoties kādā mācību iestādē pēc 

pamatskolas, kā arī tās, kurās jaunieši vēlētos paaugstināt savu profesionālo kvalifikāciju ar 

darba devēju nosauktajām, pieprasītākajām profesijām, redzams, ka kopumā šīs profesija 

sakrīt. Aptaujātie jaunieši biežāk ir apguvuši šādas profesijas - pavārs (512201), šuvējs 

(743301), mazumtirdzniecības veikala pārdevējs (522005), kā arī citas profesijas apkalpojošā 

sfērā, kuras šobrīd darba tirgū arī tiek uzskatītas par pieprasītām. Tomēr arvien vēl jauniešu 

bezdarbnieku vidū populāras ir arī tādas, kuras darba devēji neuzskata par pieprasītām - 

grāmatvedis (343301), jurists (242102), ekonomists (244102) sekretārs (411501). 

Izvēloties nākotnes profesiju, tikai piektā daļa aptaujāto skaidri apzinājušies savas intereses 

un izvēlējušies attiecīgu izglītību. Tik pat daudzi izvēlējušies profesiju, kura šķitusi darba 

tirgū pieprasīta. Piecu biežāk minēto izvēles principu skaitā ietilpst arī tādi principi kā 

dzīvesvietai tuvākās skolas izvēle un mācību turpināšana, izvēloties skolu, kurā mācās draugi 

un skolasbiedri, kas liecina, ka vēl arvien nepietiekoša nozīme tiek piešķirta pamatotai 

karjeras izvēlei. Tādēļ, nav pārsteigums, ka visbiežāk mācības tiek pārtrauktas gribasspēka un 

motivācijas trūkuma dēļ. Gandrīz piektā daļa jauniešu atzīst, ka viņiem ir apnicis un viņi nav 

vēlējušies turpināt izglītoties. Tomēr jāņem vērā, ka aptuveni puse no jauniešiem, kuri pēc 

pamatizglītības iegūšanas ir turpinājuši mācības, bet tās nav pabeiguši, saskārušies ar 

sarežģītiem apstākļiem - mācības pārtraukuši par labu darbam, ģimenes apstākļu, radušos 

finansiālu vai veselības problēmu dēļ. 

Pētījuma rezultātā tika izteiktas sekojošas rekomendācijas: 

• Jauniešu veiksmīgākai integrācijai darba tirgū ir nepieciešama kompleksa pieeja - ne 

tikai nodarbinātības jomā, bet jau formālās izglītības iegūšanas procesā, informējot un 

veidojot motivāciju mācīties un vēlāk - piedāvāt sevi kā konkurētspējīgu speciālistu 

darba tirgū. Tādēļ būtu jāpilnveido šajā procesā iesaistīto makro un mikro līmeņa 

institūciju - LR Izglītības un zinātnes ministrijas, LR Labklājības ministrijas, NVA, 

pašvaldību, skolu sadarbība skolēnu profesionālās izaugsmes iespēju veicināšanai. 

• Vairākkārt par problēmu tiek atzīta jauniešu psiholoģiskā nesagatavotība un brieduma 

trūkums. Tas izpaužas gan jauniešu attieksmē pret darbu, gan, pieņemot lēmumus par 

savu turpmāko karjeru. Tā kā tas lielā mērā ir saistīts ar pieredzes trūkumu, tad būtu 

aktīvāk jāiesaista psihologs un jāsniedz profesionāla palīdzība un atbalsts, kas ļautu 

jauniešiem pieņemt pārdomātākus un pamatotākus lēmumus par savu nākotni. 

• Būtiska problēma, kura tika akcentēta visās trijās pētījuma daļās, ir jauniešu 

profesionālās izvēles veikšanas process. Lielākoties izvēli, kas saistās ar mācībām, 

karjeru, ietekmē nejauši, pat spontāni lēmumi, kuri netiek apdomāti, izsvērti un 

izvērtēti. Nopietnāks darbs būtu nepieciešams, strādājot gan ar skolēniem, kuri izvēlas 

savas nākamās studijas, gan ar tiem bezdarbniekiem, kuri vēlas piedalīties NVA 

piedāvātajos aktīvās nodarbinātības pasākumos. 

Pētījumu veica SIA „Consensus PR” sadarbībā ar socioloģisko pētījumu firmu Do&Do. 

2) Pētījums "Potenciālais projektu pieteicēju pieprasījums pēc finanšu atbalsta 

uzņēmējdarbības un inovāciju aktivitātēs 2007.-2013. gada plānošanas periodā", 

2007.gads. 

Pēc Finanšu ministrijas pasūtījuma SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” 

veikusi pētījumu, kura vispārīgais mērķis bija noteikt ES struktūrfondu 2007.-2013. gada 

plānošanas perioda potenciālo finanšu pieprasījuma apjomu. Lai īstenotu šo mērķi, pētījuma 

ietvaros tika veikta ES struktūrfondu 2004.-2006. gada plānošanas perioda uzņēmējdarbības 

21

un inovāciju aktivitāšu finanšu apguves rezultātu analīze, izvērtējot komersantu pieprasījumu 

pēc pieejamo aktivitāšu finansējuma, aktivitāšu ieviešanas progresu, tai skatā veicot apgūto 

līdzekļu kopējo statistisko analīzi gan reģionālā griezumā, gan komersantu darbības veida 

griezumā, ka arī analizējot aktivitāšu uzraudzības rādītāju sasniegšanas progresu. 

Viens no pētījuma secinājumiem ir preventīvo pasākumu un konsultāciju nozīmīgums un 

nepieciešamība darba tirgus uzlabošanai un sakārtošanai. 

3) ESF nacionālās programmas „Atbalsts kapacitātes stiprināšanai par darba tirgus un 

dzimumu līdztiesības politikas ieviešanu atbildīgajās institūcijās, informācijas izplatīšanai un 

izpratnes paaugstināšanai” projekta „PKIVA profesionālās orientācijas sistēmas 

pilnveidošana” pētījums “Profesionālās orientācijas pakalpojumu saņēmēju mērķa grupu 

vajadzību izpētes sistēmas izstrāde un realizācija”, 2007.gads. 

SIA “Baltic Project Consulting” sadarbībā ar SIA “AC Konsultācijas” Eiropas Savienības 

struktūrfondu (Eiropas Sociālā fonda) nacionālās programmas „Atbalsts kapacitātes 

stiprināšanai par darba tirgus un dzimumu līdztiesības politikas ieviešanu atbildīgajās 

institūcijās, informācijas izplatīšanai un izpratnes paaugstināšanai” projekta „PKIVA 

profesionālās orientācijas sistēmas pilnveidošana” komponentes „Profesionālās orientācijas 

pakalpojumu saņēmēju mērķa grupu vajadzību izpētes sistēmas izstrāde un realizēšana” 

ietvaros veica pētījumu, kurā veica trīs mērķa grupu: personu ar invaliditāti un/vai 

funkcionāliem traucējumiem, pirmspensijas vecuma personu un sieviešu pēc bērna kopšanas 

atvaļinājuma profesionālās orientācijas un karjeras konsultēšanas vajadzību izpētes sistēmas 

izstrādi. 

Ar šī pētījuma palīdzību ir atklātas, noskaidrotas un precizētas personu ar invaliditāti un/vai 

funkcionāliem traucējumiem, pirmspensijas vecuma personu un sieviešu pēc bērna kopšanas 

atvaļinājuma vēlmes, vajadzības un aktuālās problēmas, kas saistītas ar atgriešanos darba 

tirgū. 

Cilvēkiem ar invaliditāti dominē vēlme saņemt konsultācijas par veselības stāvoklim 

piemērotākajām profesijām, par iespējām papildināt/iegūt izglītību, par iespējām 

pārkvalificēties. Mazāka interese ir saņemt konsultācijas par savām prasmēm, mācību 

iestādēm, rakstura iezīmēm, saņemt palīdzību lēmuma pieņemšanas procesā. Ne pārāk liela 

interese tika izrādīta arī par darba tirgū pieprasītajām profesijām. Runājot par labākajiem 

pakalpojuma sniegšanas veidiem cilvēkiem ar invaliditāti, kopumā visaugstāk novērtēts 

individuāls, tiešas sarunas variants un testi, grupu nodarbības par vispiemērotākajām atzītas 

vien 17% gadījumu, savukārt cilvēki ar smagu invaliditāti atzinīgi novērtē iespējas patstāvīgi 

meklēt informāciju internetā. 

Arī vairums sieviešu pēc bērna kopšanas atvaļinājuma vislabprātāk saņemtu konsultācijas 

individuālās sarunās ar karjeras konsultantiem, kā arī individuālu testu veidā. Šādas atbildes, 

iespējams, norāda uz viņu vēlmi saņemt nedalītu konsultantu uzmanību, kā arī uz procesa 

konfidencialitātes vēlamību. Tikai aptuveni piektā daļa no aptaujātajām sievietēm labprāt 

saņemtu pakalpojumus grupu nodarbībās. 

Vairāk nekā puse sieviešu uzskata, ka ir ļoti nepieciešams konsultāciju punktos nodrošināt 

iespēju izmantot labierīcības, kurās būtu tualete, bērnu apkopšanas iespējas u.c. Šāda 

nepieciešamība varētu nozīmēt, ka sievietes labprāt ierastos uz konsultācijām kopā ar saviem 

bērniem. Uz to norāda arī 40% respondentu izteiktā vajadzība pēc bezmaksas bērnu aprūpes 

istabas. 

Jautājot sievietēm par dažādu speciālistu sniegto pakalpojumu nepieciešamību, respondentes 

atzina, ka viņām būtu ļoti nepieciešamas konsultācijas par izglītības turpināšanu jeb 

tālākizglītību. Sievietes ir izteikušas nepieciešamību pēc speciālistu konsultācijām par darba 

22

tirgu, tā tendencēm, pieprasītākajām profesijām Latvijā. Tāpat nepieciešamas ir konsultācijas 

par darba intervijām, to norisi, sevis pasniegšanas mākslu darba intervijās, speciālistu 

konsultācijas par to, kā rakstīt Curriculum Vitae (turpmāk - CV) un motivācijas vēstuli, kā arī 

palīdzība savu prasmju, spēju, interešu un darba stila apzināšanā. 

Pētījumā minēts, ka daļai sieviešu būtu nepieciešama palīdzība savas personības daudzpusīgā 

izpētē un lēmuma pieņemšanas procesā. Tāpat arī nepieciešamas konsultācijas par iespējām 

strādāt un mācīties ārzemēs, kā arī grupu apmācības par to, kā meklēt darbu. Katra desmitā 

aptaujātā sieviete izteikusi nepieciešamību pēc sociālā darbinieka konsultācijām. 

Balstoties uz pētījumos iegūtās informācijas analīzi un secinājumiem, ir izstrādāti ieteikumi, 

lai uzlabotu mērķa grupu iespējas saņemt konsultāciju pakalpojumus, piemēram, par tālākās 

izglītības iespējām, iespējām novērtēt un noteikt savas prasmes un spējas, lai izvēlētos 

vispiemērotāko profesiju. 

4) „Pētījums par ilgstošo sociālās palīdzības saņēmēju - bezdarbnieku iespējām 

darba tirgū Rīgas pilsētā”, 2006.-2007.gads 

Pētījuma, kuru veica Rīgas domes Labklājības departaments un pētījumu centrs SKDS mērķis 

bija informācijas iegūšana par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupas 

nodarbinātību, nodarbinātības tendencēm, faktoriem, kas ietekmē šo personu nodarbinātību, 

grūtībām un iespējamiem risinājumiem. 

Pētījuma laikā tika aptaujāti Rīgas pilsētas iedzīvotāji, bezdarbnieki darbspējas vecumā, kuri 

paši vai kuru ģimenes locekļi ir griezušies Rīgas domes Labklājības departamenta sociālajā 

dienestā palīdzības saņemšanai. 

Starp iemesliem, kuru dēļ darbaspējīgā vecumā esošie iedzīvotāji ilgstoši nevarēja sev atrast 

piemērotu darbu, bija situācijas, kurās vērojami psihiskas dabas traucējumi, arī komunikācijas 

barjeras stresa situācijās. Raksturīga šo iedzīvotāju iezīme bija neuzņēmība, kautrīgums, arī 

bailes, neuzticība, vilšanās, pat bezcerība. Aptaujāto respondentu izteikumi liecināja par 

aizvainojumu un lepnumu, nevēlēšanos pazemoties. 

Pētījums norāda uz kvalitatīvu psihologa un karjeras konsultāciju pakalpojumu 

nepieciešamību pašvaldībās, lai palīdzētu ilgstošajiem bezdarbniekiem atgriezties darba tirgū. 

5) „12. klašu skolēnu profesionālo plānu izpēte”, 2008.gads. 

NVA sadarbībā ar a/s „Hansabanka” veiktā pētījuma mērķis bija noskaidrot 12. klašu skolēnu 

nākotnes profesionālos plānus. Viens no pētījuma secinājumiem - jauniešu viedokļi par 

profesionālas palīdzības nepieciešamību tālākās izglītības un profesijas izvēlē ir atšķirīgi, jo 

viena daļa vēlas to saņemt, bet otra daļa nē, arī informētība par karjeras konsultāciju 

pakalpojumiem ne vienmēr ir pietiekoša. 

Iepriekš veikto pētījumu analīze sniedz ieskatu par kopējo situāciju Latvijas darba tirgū un 

karjeras konsultāciju pakalpojumu jomā, kā arī identificē būtiskākās problēmas un piedāvātos 

risinājumus. 

23

2. KARJERAS KONSULTĀCIJU PAKALPOJUMUS REGULĒJOŠĀS 

LIKUMDOŠANAS UN POLITIKAS DOKUMENTU APSKATS 

Lai sasniegtu pētījumā izvirzīto mērķi, analizēti likumdošanas un nodarbinātības politikas 

dokumenti, kas reglamentē karjeras konsultāciju pakalpojumus Latvijā. 

1.Karjeras konsultāciju pakalpojumus regulējošie Eiropas Savienības normatīvie dokumenti 

Eiropas Sociālās hartas (2001.06.12.) 9.pants nosaka, ka „Ikvienai personai ir tiesības 

izmantot attiecīgu arodorientācijas institūciju pakalpojumus ar nolūku palīdzēt izvēlēties tās 

personiskajām iemaņām un interesēm atbilstošu nodarbošanos”, līdz ar to katrai ES 

dalībvalstij ir jānodrošina bezmaksas karjeras konsultāciju pakalpojumu pieejamība visiem 

iedzīvotājiem. 

Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) darba dokumentā Career Guidance: A Handbook For 

Policy Makers (01.03.2005.) sniegtas norādes uz karjeras konsultāciju pakalpojumu jomas 

attīstības četriem galvenajiem virzieniem: 

1. jauniešu karjeras attīstības pakalpojumu pilnveidošana (pasākumu attīstība visos izglītības 

līmeņos); 

2. pieaugušo karjeras attīstības pakalpojumu pilnveidošana (aptverot nodarbinātos); 

3. karjeras attīstības pakalpojumu pieejamības pilnveidošana (izmantojot informācijas 

tehnoloģijas, aptverot riska grupas, pilnveidojot karjeras informāciju un materiālus, kā arī 

uzlabojot starpinstitucionālo koordināciju); 

4. karjeras attīstības pakalpojumu sistēmu pilnveidošana (attīstot pakalpojumu kvalitātes 

novērtēšanu, ietverot karjeras attīstības atbalsta mērķus tiesību aktos, veidojot nacionālos 

forumus). 

Eiropā nav vienotas pieejas karjeras attīstības atbalsta pasākumu nodrošināšanai. Pārsvarā 

atbildību politikas līmenī dala izglītības un labklājības (sociālo un darba lietu) ministrijas, 

ciešā sadarbībā ar ekonomikas ministriju, informācijas par tautsaimniecības, nozaru un darba 

tirgus attīstības tendencēm iegūšanai. Karjeras izglītība tiek nodrošināta izglītības iestādēs, 

savukārt karjeras konsultāciju nodrošināšanā dominē divas pieejas - pakalpojums ir integrēts 

nodarbinātības dienestu vai darba tirgus mācību institūcijas funkcijās vai arī ir izveidota 

atsevišķa institūcija karjeras konsultāciju pakalpojumu sniegšanai. 

Lai veicinātu karjeras atbalsta pakalpojumu pieejamību, ES Izglītības komitejas 2008. gada 

17. oktobra sanāksmē dalībvalstu valdību pārstāvji panāca vienprātīgu vienošanos par 

„Rezolūcijas par mūžilgas karjeras atbalsta sekmīgāku iekļaušanu mūžizglītības stratēģijās” 

pieņemšanu. Tā nosaka, ka „...karjeras atbalsts ir nepārtraukts process, kas ļauj visu vecumu 

iedzīvotājiem visas dzīves laikā apzināt savas spējas, prasmes un intereses, lai pieņemtu 

lēmumus izglītības, apmācību un nodarbinātības jomā un vadīt savu personīgo dzīves gājumu 

izglītībā un apmācībā, darbā un citā vidē, kur ir iespējams apgūt un/ vai izmantot savas spējas 

un prasmes. Karjeras atbalsts aptver individuālas un kolektīvas darbības saistībā ar 

informēšanu, padomu došanu, kompetences novērtēšanu, atbalstu un vajadzīgo iemaņu 

mācīšanu, lai pieņemtu lēmumus un vadītu karjeru.” Rezolūcijā minēts, ka arvien lielāka 

sakaru globalizācija, kā arī aktīvās dzīves ilgums vēl vairāk kā jebkad prasa, lai katrs 

pastāvīgi pielāgotu savas individuālās prasmes, lai labāk sagatavotos paredzamām vai 

24

vajadzīgām pārmaiņām un tādējādi nodrošinātu profesionālo izaugsmi. ES paplašināšanās ir 

palielinājusi mobilitātes iespējas izglītībā un apmācībā, kā arī darba tirgū, un tādējādi ir 

radījusi vajadzību sagatavot ES iedzīvotājus attīstīt savas mācību un profesionālās izaugsmes 

iespējas plašākā ģeogrāfiskā kontekstā. Iedzīvotāju dzīvi raksturo aizvien vairāk pāreju: starp 

skolu un profesionālo izglītību un apmācību, augstāko izglītību vai nodarbinātību; starp 

nodarbinātību uz bezdarbu vai kvalifikācijas paaugstināšanu, vai aiziešanu no darba tirgus. 

Karjeras atbalstam ir noteicoša loma svarīgos lēmumos, kas personām jāpieņem visas dzīves 

gaitā. Šajā ziņā tas var sekmēt personu spējas drošāk vadīt pašām savu karjeru mūsdienu 

darba tirgū un labāk līdzsvarot savu privāto un darba dzīvi. Darba tirgum ir raksturīga arī 

nelīdzsvarotība starp pastāvīgu bezdarbu un darbaspēka trūkumu dažās nozarēs, un karjeras 

atbalsts palīdz labāk reaģēt uz darba tirgus vajadzībām. Sociālā integrācija un vienlīdzīgas 

iespējas vēl joprojām ir būtiski jautājumi, kas jārisina izglītības, apmācību un nodarbinātības 

politikā. 

Jaunākajos novērtējuma ziņojumos, īpaši Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (the 

European Centre for the Development of Vocational Training, turpmāk - CEDEFOP) 2008. 

gada ziņojumā par 2004. gada Rezolūcijas īstenošanu uzsvērts - „...lai gan ir gūti panākumi, 

vēl ir jāpieliek centieni, lai uzlabotu karjeras atbalsta pakalpojumu kvalitāti, nodrošinātu 

taisnīgāku piekļuvi, pievēršoties iedzīvotāju vēlmēm un vajadzībām, kā arī koordinētu un 

veidotu pastāvošo pakalpojumu sniedzēju partnerības”. 

2007. gadā dalībvalstis ir izveidojušas Eiropas Mūžilga karjeras atbalsta politikas tīklu 

(European Lifelong Guidance Policy Network, turpmāk - ELGPN), iesaistot pārstāvjus no 

katras dalībvalsts, kura nolemj tajā piedalīties, tādējādi palielinot dalībvalstu iespējas 

savstarpēji mācīties un sadarboties, lai izstrādātu politiku, sistēmas un praksi mūžilga karjeras 

atbalsta jomā. Rezolūcijā tiek uzsvērts, ka ir jānostiprina prioritātes ar mērķi aktīvi īstenot 

karjeras atbalsta politiku valsts mūžizglītības stratēģijās. 

Ņemot vērā iepriekš minēto, ES Izglītības komiteja savā rezolūcijā aicina dalībvalstis: 

• stiprināt mūžilga karjeras atbalsta nozīmi valsts mūžizglītības stratēģijās saskaņā ar 

Lisabonas stratēģiju, kā arī ar stratēģiju sadarbībai izglītības un apmācības jomā 

Eiropā; 

• nepieciešamības gadījumā veikt karjeras atbalsta politikas un prakses pārskatīšanu 

valstu līmenī. 

Lai atbalstītu iedzīvotājus pārmaiņu posmos visā dzīves laikā, ES Izglītības komiteja mudina 

īstenot šādus pamatprincipus: 

1. veicināt karjeras vadības prasmju apgūšanu visas dzīves laikā; 

2. vienkāršot visu iedzīvotāju piekļuvi karjeras atbalsta pakalpojumiem; 

3. pilnveidot karjeras atbalsta pakalpojumu kvalitātes nodrošinājumu; 

4. veicināt dažādu iesaistīto dalībnieku koordināciju un sadarbību valsts, reģiona un vietējā 

mērogā; 

• ievērojot valstu prioritātes, izmantot iespējas, ko sniedz programma "Mūžizglītība" un 

Eiropas struktūrfondi. 

• Stiprināt Eiropas mēroga sadarbību mūžilga karjeras atbalsta jomā, īpaši ar ELGPN 

tīklu, ar programmas "Mūžizglītība" atbalstu un saistībā ar CEDEFOP; 

25

• Rosināt informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm par to politiku, praksi un veiktajiem 

novērtējumiem, lai katra valsts varētu izmantot citu veiksmīgus piemērus; 

• censties uzlabot mūžilga karjeras atbalsta saskaņotību un saikni ar dažādām Eiropas 

politikas jomām, īpaši attiecībā uz nodarbinātību un sociālo integrāciju. 

2. Karjeras konsultāciju pakalpojumus regulējošie Latvijas Republikas normatīvie dokumenti 

Latvijas Nacionālais attīstības plāns (2007-2013) ir galvenais valsts vidēja termiņa plānošanas 

dokuments 2007.-2013. Gadam, kas apstiprināts 04.07.2006. ar Ministru kabineta (turpmāk – 

MK) noteikumiem Nr. 564.. Plāns nosaka Latvijas galvenos attīstības virzienus, akceptējot 

valsts izaugsmes modeli „Cilvēks pirmajā vietā”. Nacionālā attīstības plāna sadaļā - „Izglītots 

un radošs cilvēks”, analizēta situācija un izvirzīti risināmie uzdevumi šādām aktivitātēm: 

kvalitatīvas izglītības pieejamība visos izglītības līmeņos, darbaspēka sagatavošana atbilstoši 

darba tirgus prasībām, mūžizglītības pieejas izmantošana personu izaugsmei un izglītības 

infrastruktūras modernizācija. 

Balstoties uz Lisabonas stratēģijā, kas nosaka ES sociālo politiku, un citos ES plānošanas 

dokumentos noteiktajām vadlīnijām sociālās politikas jomā, ar Eiropas Padomes 2003. gada 

22. jūlija lēmumu nr.2003/578/EC tika apstiprinātas Eiropas nodarbinātības vadlīnijas, kas ir 

saistošas visām ES dalībvalstīm. Latvijā, atsaucoties uz iepriekš minētajiem dokumentiem, 

tika apstiprināts Nacionālais rīcības plāns 2004.-2006. gadam nodarbinātības veicināšanai 

Latvijā, kā arī „Par Latvijas nacionālo Lisabonas programmu 2005.-2008. gadam” 

(19.10.2006. MK rīkojums Nr. 684.). Programma ietver piecus galvenos tautsaimniecības 

politikas pamatvirzienus Lisabonas mērķu sasniegšanai Latvijā, un tie ir: makroekonomiskās 

stabilitātes nodrošināšana; zināšanu un inovāciju stimulēšana; investīcijām un darbam 

labvēlīgas un piesaistošas vides veidošana; nodarbinātības veicināšana; izglītības un prasmju 

uzlabošana. 

Saskaņā ar EK 2006.g. sagatavoto Ziņojumu par progresu Latvijas nacionālās Lisabonas 

programmas 2005.-2008. gadam, ir īstenotas vairākas svarīgas aktivitātes: 

• Visu līmeņu izglītības pieejamības uzlabošana - izstrādāta koncepcija „Karjeras 

attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošana”. 

• Sadarbības nostiprināšana ar valsts pārvaldes iestādēm, izglītības iestādēm un darba 

devējiem. 

Baltoties uz ES politikas dokumentiem un ārvalstu pieredzi, 29.03.2006. ar MK rīkojumu 

Nr. 214 ir apstiprināta koncepcija „Karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošana” 

(turpmāk - Koncepcija). Koncepcijas mērķis ir pilnveidot karjeras attīstības atbalsta sistēmu, 

veikt koordinētus pasākumus normatīvo aktu un rīcībpolitiku izstrādē, lai paaugstinātu 

darbaspēka konkurētspēju un paaugstinātu nodarbinātības līmeni, no vienas puses, un sniegtu 

atbalstu indivīdam viņa personisko mērķu un interešu apzināšanā un īstenošanā, no otras 

puses. Šādas sistēmas un pasākumu ieviešana dos iespēju personām izvēlēties atbilstošāko un 

piemērotāko izglītības ceļu, motivēs studijām un labu rezultātu sasniegšanai, kā arī veicinās 

integrāciju darba tirgū. Minēto pakalpojumu pieejamība ir būtisks atbalsts arī personām, kuras 

konkurētspējas paaugstināšanai darba tirgū vēlas papildināt savas zināšanas. 

Koncepcijā teikts, ka „Lai pieņemtu cilvēka spējām un interesēm adekvātu lēmumu par 

karjeras attīstību, ikvienam ir nepieciešama brīvi pieejama, adekvāta un ticama plaša spektra 

informācija. Tai sabiedrības daļai, kas iegūst izglītību, vienlaicīgi jābūt pieejamiem arī 

karjeras izglītības pakalpojumiem, kas jau savlaicīgi rosinātu izdarīt izvēli par karjeras 

attīstības jautājumiem. Gadījumos, kad informācija un karjeras izglītības pakalpojumi nav 

pietiekami, indivīdam ir nodrošināta iespēja saņemt padziļinātas karjeras konsultācijas.” 

26

Trīs galvenie pamatelementi (skat.3.attēlu.), no kuriem veidojas Karjeras attīstības atbalsta 

sistēma (turpmāk - KAAS) ir: 

• informācija (sagatavošana un sniegšana); 

• karjeras izglītība (pakalpojumi, kursi, programmas); 

• karjeras konsultācijas (palīdzība karjeras plānošanā, profesionālās piemērotības 

noteikšana, darba izmēģinājumi, darba meklēšanas un darbā noturēšanās prasmju 

apguve). 

INFORMĀCIJA: 

− Informācijas 

sagatavošana 

− Informācijas 

sniegšana 

KARJERAS IZGLĪTĪBA: 

− Pakalpojumi 

− Kursi 

− Programmas 

KARJERAS 

KONSULTĒŠANA: 

− Palīdzība karjeras 

plānošanā 

− Profesionālās piemērotības 

noteikšana 

− Darba izmēģinājumi 

− Darba meklēšanas un 

darbā noturēšanās prasmju 

apguve 

3.attēls. Karjeras attīstības atbalsta sistēma 

KAAS ir preventīvi karjeras izglītības, bezdarba samazināšanas un aktīvas nodarbinātības 

veicināšanas ilgtermiņa pasākumi, lai sekmētu indivīda spējām un interesēm atbilstoša 

personības attīstības virziena (profesijas, izglītības nozares) izvēli. 

Par KAAS attīstību politiskā līmenī atbildību dala Labklājības ministrija (turpmāk - LM), 

Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - IZM) un Ekonomikas ministrija (turpmāk - EM), 

kas apvienotas starpnozaru Sadarbības padomē (dibināšanas sēde notika 2007. gada 18. 

septembrī). Atbildīgā iestāde par KAAS iesaistīto institūciju sadarbības attīstību un 

koordinēšanu KAAS kvalitātes uzlabošanai Latvijā noteikta LR Valsts Izglītības attīstības 

aģentūra (turpmāk - VIAA). 

Koncepcijā minēts, ka Latvijā ir nepietiekama strapinstitucionālā sadarbība un aktivitāšu 

koordinācija, kas varētu tikt atrisināta ar vienotas karjeras konsultantu profesionālās 

asociācijas izveidošanu un karjeras konsultāciju pakalpojumu sniedzēju sertifikācijas sistēmas 

izveidi. Šajā gadījumā asociācija varētu kalpot ka instruments, kurš apvieno valstī darbojošos 

karjeras konsultāciju pakalpojumu sniedzējus un nodrošinātu karjeras konsultāciju 

pakalpojumu kvalitātes pilnveidi, kā arī pildītu karjeras konsultantu interešu aizstāvības, 

kvalifikācijas izvērtēšanas un pilnveides nodrošināšanas funkcijas. 

Lai īstenotu Koncepcijas mērķi, IZM ir uzsākusi darbu pie karjeras izglītības ieviešanas 

Latvijas skolās, veikusi grozījumus „Augstskolu likumā”, paredzot karjeras izglītības 

funkcijas nodrošinājumu augstskolās, kā arī 2007.gada vasarā vairākās Latvijas augstskolās 

27

tika piedāvātas maģistrantūras programmas, kurās pedagogi, psihologi, sociālie darbinieki u.c. 

speciālisti var apgūt karjeras konsultanta specialitāti. 

Līdz ar koncepcijas apstiprināšanu, Latvijā ir atzīta karjeras plānošanas un attīstīšanas 

jautājumu aktualitāte un nozīmība, un šobrīd turpinās intensīvs darbs pie KAAS izstrādes un 

ieviešanas valstiskā līmenī. 

NVA atbilstoši „Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam” paralēli citiem 

aktīvajiem nodarbinātības un bezdarba samazināšanas preventīvajiem pasākumiem nodrošina 

arī karjeras konsultācijas. Karjeras konsultācijas ietver palīdzību karjeras plānošanā, 

profesionālās piemērotības noteikšanu, kā arī darba meklēšanas un saglabāšanas prasmju 

apguvi. Karjeras konsultācijas personām sniedz, lai palīdzētu tām labāk apzināties savu 

profesionālo ievirzi, padziļinātu šo personu izpratni par izglītību un iespējām darba tirgū un 

noskaidrotu konkrētā cilvēka personībai, vērtību sistēmai un mērķiem vislabāk atbilstošo 

profesionālo virzienu. Tiek īstenotas gan individuālās karjeras konsultācijas, kas ietver arī 

pakalpojumu sniegšanu elektroniskā veidā, gan karjeras konsultācijas grupās (3.pants). 

Šis likums nosaka arī ministriju kompetenci KAAS politikas attīstībā (5.pants) - 

• LM izstrādā valsts politiku bezdarba samazināšanai, piedalās nodarbinātības politikas 

izstrādāšanā un karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošanā, kā arī koordinē 

priekšlikumu izstrādi aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba 

samazināšanas pasākumu organizēšanai, finansēšanai un ieviešanai. 

• LM sadarbībā ar IZM nodrošina bezdarbnieku profesionālo apmācību, 

pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas, bezdarbnieku un darba meklētāju 

neformālās izglītības ieguves, komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto 

pārkvalifikācijas, kvalifikācijas paaugstināšanas un tālākizglītības, kā arī karjeras 

konsultāciju organizēšanu. 

Savukārt, likuma 6.pants nosaka NVA uzdevumus KAAS sistēmas ietvaros: 

• organizē un īsteno aktīvos nodarbinātības pasākumus un preventīvos bezdarba 

samazināšanas pasākumus; 

• bez maksas sniedz karjeras konsultācijas bezdarbniekiem, darba meklētājiem un citām 

personām, tādējādi palīdzot tām orientēties profesionālās piemērotības, kā arī 

pārkvalifikācijas jautājumos; 

• apkopo karjeras konsultācijām nepieciešamo informāciju, kā arī informāciju par 

izglītības iespējām; 

• izstrādā jaunas un pilnveido esošās karjeras konsultāciju metodes, kā arī sniedz 

palīdzību to ieviešanā. 

Karjeras konsultāciju pakalpojumi NVA tāpat tiek organizēti, atbilstoši MK 2008.gada 

10.marta noteikumiem Nr.166 „Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo 

bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu 

īstenotāju izvēles principiem”, kas izdoti saskaņā ar „Bezdarbnieku un darba meklētāju 

atbalsta likuma” 4.panta otro, piekto, septīto un astoto daļu un nosaka kārtību, kādā 

organizējami un finansējami preventīvie bezdarba samazināšanas pasākumi. 

28

SECINĀJUMI: 

Latvijas normatīvā bāze, kas reglamentē karjeras konsultāciju pakalpojumus, ir izstrādāta 

saskaņā ar ES pamatnostādnēm: 

• atbilstoši „Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam” nodrošinot bezmaksas 

karjeras konsultāciju pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem, ievēroti Eiropas 

Sociālās hartas 9.panta noteikumi; 

• apstiprinot koncepciju „Karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošana”, īstenotas 

darba dokumentā Career Guidance: A Handbook For Policy Makers sniegtās norādes 

par jauniešu un pieaugušo karjeras attīstības pakalpojumu pilnveidošanu; 

starpinstitucionālās koordinācijas sistēmas izveidi un karjeras attīstības atbalsta mērķu 

iekļaušanu tiesību aktos. 

29

3. NODARBINĀTĪBAS VALSTS AĢENTŪRAS SNIEGTO KARJERAS 

KONSULTĀCIJU PAKALPOJUMU RAKSTUROJUMS 

3.1. Karjeras konsultāciju pakalpojumu vēsturiskā attīstība 

Karjeras konsultāciju pakalpojumu attīstības pirmsākumi Latvijā meklējami jau 1923. gadā, 

kad Rīgā tika izveidots Rīgas pilsētas jaunatnes pētīšanas institūts, kas veica skolu absolventu 

konsultēšanu aroda izvēles jautājumos. Savukārt,1987.gadā tiek atvērts Rīgas pilsētas 

profesionālās orientācijas centrs, kura pakalpojumi vērsti uz konsultatīvās palīdzības 

sniegšanu profesijas izvēlē skolu jauniešiem. 

Veidojot sociālo pakalpojumu sistēmu, 1987.gadā karjeras attīstības atbalsta funkcija tika 

deleģēta Profesionālās karjeras izvēles centram, bet 1990.gadā centrs paplašina konsultatīvās 

palīdzības sniegšanu, atverot pirmās filiāles, arī ārpus Rīgas, un sniedzot savus pakalpojumus 

ne vien jauniešiem, bet arī pieaugušajiem. Līdz ar to mainās tā nosaukums - Latvijas 

profesionālās karjeras izvēles centrs. Kopš 1992. gada centra klientu lokā tiek ietverti arī 

bezdarbnieki - tiek izstrādāti jauni pakalpojumi, kas orientēti uz bezdarbnieku konkurences 

spējas paaugstināšanu un iesaistīšanos darba tirgū. 

Ar LM rīkojumu Latvijas profesionālās karjeras izvēles centrs 1995. gadā tiek pārveidots par 

Valsts bezpeļņas organizāciju Profesionālās karjeras izvēles centrs. Veidojas konsultāciju 

kabinetu tīkls visos Latvijas rajonos. Mobilā konsultāciju grupa sniedz izbraukumu 

konsultācijas lauku rajonu skolēniem un bezdarbniekiem. Tiek organizēta apmācība 

skolotājiem un skolu psihologiem profesionālās orientēšanas jautājumos. Un jau pēc gada 

centrā tiek sagatavoti izdošanai pirmie katalogi par Latvijas izglītības iestādēm. Kopš tā laika 

regulāri tiek izdoti informatīvie materiāli, pētījumi. 

2004.gadā saskaņā ar LM rīkojumu, VBO „Profesionālās karjeras izvēles centrs” tiek 

reorganizēts par Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūru (turpmāk - PKIVA) . 

Ņemot vērā Latvijas demogrāfisko stāvokli un situāciju darba tirgū, aizvien vairāk valsts 

pārvaldē iesaistītās institūcijas atzīst nepieciešamību iesaistīties cilvēkresursu attīstībā, lai 

nodrošinātu savas nozares un Latvijas tautsaimniecības kopumā ilgtspējīgu attīstību. 

Laika gaitā pilnveidojoties publiskā sektora sniegtajiem pakalpojumiem ar mērķi praksē 

nodrošināt uz klientu vērstu pieeju, pakalpojumi karjeras attīstības atbalstam attīstījās arī 

NVA, Sociālās integrācijas valsts aģentūrā un izglītības sektorā. Pieaugot pakalpojumu 

sniegšanas sistēmā iesaistīto institūciju skaitam, aktualizējas jautājums par rīcības 

koordinēšanu un savstarpējās sadarbības pilnveidošanu. 

Kopš 2007.gada 1. septembra PKIVA pievienota NVA iekļaujoties tās struktūrā kā atsevišķs 

departaments - Karjeras pakalpojumu departaments. Līdz ar to NVA papildus iepriekš 

piedāvātajiem pakalpojumiem nodarbinātības veicināšanas jomā sniedz arī bezmaksas 

karjeras konsultāciju pakalpojumus, nodrošinot vienas pieturas aģentūras principu. Tā sniedz 

grupu un individuālās konsultācijas par karjeras izvēli un plānošanu, profesionālās 

piemērotības noteikšanu, kā arī par darba meklēšanas un darbā noturēšanās jautājumiem kā 

jauniešiem tā pieaugušajiem, nodarbinātos ieskaitot, īpaši iedzīvotājiem ar paaugstinātu 

sociālās atstumtības risku, daļēji nodrošina lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju, 

kā arī veic bezdarbnieku mācīšanās spēju psiholoģisko novērtēšanu. 

30

3.2. Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultanta darba 

formas un metodes 

Atbilstoši Lisabonas stratēģijai, ES nodarbinātības politikas pamatnostādnēm, valsts un 

nozares vidējā termiņa politikas mērķiem apstiprināta „Nodarbinātības valsts aģentūras 

darbības un attīstības stratēģija 2008.-2010.gadam” (turpmāk - stratēģija), kurā noteikts, ka 

NVA vīzija ir uz klientu orientēta un uz attīstību vērsta valsts institūcija, kas nodrošina 

profesionālu un kvalitatīvu nodarbinātības pakalpojumu sniegšanu. 

NVA uzdevums ir panākt, lai klienti - darba devēji un darba meklētāji - dotu priekšroku 

aģentūras piedāvātajiem bezmaksas pakalpojumiem. Bezdarbniekiem un darba meklētājiem 

tiek sniegti bezmaksas pakalpojumi atbilstoši viņu vajadzībām, iegūtajai izglītībai, 

profesionālajai piemērotībai, darba pieredzei, veselības stāvoklim un dzīves apstākļiem, 

tādējādi sekmējot konkurētspējas darba tirgū uzlabošanos un integrēšanos darba tirgū. 

Stratēģijā plānots uzmanību pievērst tām mērķa grupām, kurām nepieciešami īpaši atbalsta 

pasākumi − jauniešiem (personas no 15 līdz 24 (ieskaitot) gadu vecumam); personām, kurām 

ir noteikta invaliditāte; personām sešu mēnešu laikā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma (bērna 

kopšanas perioda) beigām; personām, kurām līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai 

nepieciešamā vecuma sasniegšanai atlikuši ne vairāk kā pieci gadi; personām, kuras NVA 

uzskaitē ir ilgāk par vienu gadu; personām pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs; 

personām, kurām ir alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība; personām, 

kuras aprūpē kādu ģimenes locekli; personām, kuras bez darba ir ilgāk par vienu gadu; citiem 

bezdarbniekiem atbilstoši vietējā darba tirgus situācijai, kā arī citām politikas plānošanas 

dokumentos noteiktajām mērķa grupām. Ieviešot jaunus pakalpojumus ES struktūrfondu 

plānošanas periodā 2007.- 2013.gadam, NVA mērķis ir ietvert pasākumos visas nosauktās 

mērķa grupas, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu darbaspēka rezerves izmantošanu un efektīvu 

darba tirgus funkcionēšanu. NVA pakalpojumu plānošana un attīstība ietverta stratēģijas 

pirmajā uzdevumā - nodrošināt NVA pakalpojumu sniegšanu un attīstību atbilstīgi valsts 

politikai bezdarba samazināšanā un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam 

pakļauto personu jomā. 

Viens no stratēģijas uzdevumiem ir karjeras konsultāciju pakalpojumu attīstības 

nodrošināšana, paredzot karjeras konsultāciju pakalpojumu integrēšanu kopējā NVA 

pakalpojumu klāstā, izstrādājot karjeras konsultāciju pakalpojumu sniegšanas kārtību un 

ieviešot to filiāļu darbībā, kā arī regulāri izvērtējot karjeras konsultāciju pakalpojumu 

kvalitāti. Līdz ar to KPD 2009.gada aktivitāšu plānā paredzēts izstrādāt un ieviest darbībā 

jaunas metodikas karjeras konsultāciju pakalpojumu sniegšanā. 

Kā vienu no jaunajām politikas iniciatīvām bezdarba līmeņa samazināšanai, stratēģija paredz 

darbaspēka profesionālās un ģeogrāfiskās mobilitātes attīstību, tai skaitā karjeras konsultāciju 

pieejamības nodrošināšanu, īpašu uzsvaru liekot uz konsultācijām un diskusijām karjeras 

jautājumos WEB lapā (WEB lapas pielāgošana un uzturēšana, konsultēšana), konsultantu 

apmācību WEB konsultēšanā. 

Stratēģijā tāpat minēti sagaidāmie politikas rezultāti - realizējot bezdarba samazināšanas 

preventīvos pasākumus, tiktu veicināta personu iekļaušanās darba tirgū, kā arī pieaugtu sociāli 

aktīvu indivīdu skaits, kuri, labāk izprotot savas personīgās intereses un mērķus, apzināti 

izvēlētos izglītību un profesiju. Stratēģija paredz divus darbības rezultātu variantus A 

(optimālais) un B (ja, pieejami papildus resursi), kas apkopoti 1. tabulā. 

NVA struktūru un darba organizāciju nosaka NVA reglaments, kā vienu no aģentūras 

struktūrvienībām minot Karjeras pakalpojumu departamentu. KPD misija ir būt kopā ar 

31

saviem klientiem, palīdzot meklēt atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar darba meklējumiem, 

karjeras plānošanu, izglītību un profesijas izvēli. 

1.tabula. 

Darbības 

rezultāts 

Individuālās un 

grupu karjeras 

konsultācijas 

saņēmušo 

īpatsvars (%) 

Karjeras 

konsultācijas 

saņēmušo 

personu skaits 

Klientu īpatsvars, 

kas karjeras 

konsultāciju 

pakalpojumus 

saņēmuši 

internetā (%) 

Karjeras konsultāciju plānotie rezultatīvie rādītāji 

2008. 2008. 2009. 2009. 

2006. 2007. 

A B A B 

2010. 

A 

2010. 

B 

22/78 23/77 42/58 43/57 45/55 46/54 46/54 47/53 

46 

000 

47 

390 

47 

500 

52 

500 

48 

000 

53 

000 

48 

500 

54 

500 

2 10 13 18 15 20 16 21 

KPD sastāv no trim nodaļām: 

1. Karjeras informācijas nodaļa, kas darbojas kā informatīvs kanāls starp karjeras 

konsultantiem un klientiem, dažādām organizācijām, sadarbības partneriem un citiem. 

2. Atbalsta pasākumu nodaļa, kas nodrošina aktīvo nodarbinātības pasākumu - 

konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu, darba izmēģinājumu, nodarbinātības 

pasākumu vasaras brīvlaikā, komplekso atbalsta pasākumu darbības un attīstības 

plānošanas dokumentu un pārskatu par to izpildi sagatavošanu, filiāļu kvantitatīvo un 

kvalitatīvo rādītāju un uzdevumu kārtējam kalendārajam gadam izstrādi un noteikto 

kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju izpildes pārraudzību. 

3. Karjeras pakalpojumu metodikas nodaļa, kas sagatavo metodiskos materiālus (testus, 

aptaujas un anketas), nodarbojas ar jaunu metodisko materiālu izstrādi karjeras jautājumu 

risināšanā, nodrošina e-konsultācijas mājas lapas apmeklētājiem, kā arī sniedz atbalstu 

konsultantiem metodiku lietošanas un klientu konsultēšanas jautājumos. 

Karjeras konsultāciju pakalpojumi tiek sniegti NVA struktūrvienībās - 27 filiālēs, kā arī 

izbraukuma konsultāciju veidā izglītības iestādēs u.c. NVA strādā 62 konsultanti ar augstāko 

izglītību psiholoģijā, (atsevišķos gadījumos - pedagoģijā, vai sociālajās zinībās). 

Lai nodrošinātu sekmīgu pakalpojumu sniegšanu, KPD regulāri pilnveido informatīvi - 

metodisko bāzi, veicot klientu profesijas izvēles problēmu un vajadzību izpēti, pilnveidojot 

esošās un izstrādājot jaunas metodes karjeras konsultēšanas un profesionālās piemērotības 

noteikšanas jomās, kā arī pārstāv Latviju Starptautiskajā izglītības un profesijas izvēles 

konsultantu asociācijā un piedalās konsultāciju starptautisko kvalitātes standartu izstrādē, 

izvērtē karjeras attīstības atbalsta sistēmā izmantojamo metožu atbilstību zinātnes, darba 

tirgus un starptautiski atzītām prasībām. 

NVA saviem klientiem piedāvā vairākus karjeras konsultāciju pakalpojumu veidus 

(skat.2.tabulu). 

32

2.tabula. 

NVA piedāvātie karjeras konsultāciju pakalpojumu veidi (AVOTS: NVA informācija) 

Individuāla 

karjeras 

konsultācija 

Individuāla 

diagnosticējoša 

karjeras 

konsultācija 

Individuāla 

pašnoteikšanās 

karjeras 

konsultācija 

Individuāla 

psihologa 

konsultācija 

Grupas karjeras 

konsultācija 

Seminārs 

Lekcija 

Psiholoģiskās 

saskarsmes treniņš 

Elektroniska 

informācija 

profesionālās piemērotības izpēte; profesiju alternatīvu meklēšana, 

ņemot vērā izglītības, veselības u.c. faktorus; personības iezīmju un 

profesiju iezīmju izpēte; sagatavošanās darba intervijai un darba tirgus 

prasībām, palīdzība CV un motivācijas vēstules sastādīšanā. 

Konsultācijā ir iespējas saņemt informāciju par Latvijas izglītības 

sistēmu un mācību iespējām; iepazīt profesiju aprakstus, profesiju 

standartus un citus informējošus materiālus par darbu un prasībām pret 

strādājošajiem. 

konsultācijā izvērtē profesionālās slieksmes un esošās kompetences 

pret konkrētām profesijām, kā arī personības iezīmes, domāšanas 

īpatnības un darbspēju iezīmes, psihofizioloģisko īpatnību 

raksturojumu un to atbilstību darba prasībām. 

individuāls darbs, kas dod iespēju izpildīt testus par profesionālo 

piemērotību. 

konsultācija, kurā var saņemt psiholoģisko atbalstu un padomu 

problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai. 

var notikt NVA vai kā karjeras konsultanta izbraukuma nodarbība. 

Grupas konsultācija var būt informatīva nodarbība par karjeras 

pamatiem, par izglītības un karjeras iespējām un diagnosticējoša 

nodarbība par spēju un motivācijas izvērtējumu pirms iesaistīšanās 

aktīvajos nodarbinātības pasākumos. 

nodarbība par karjeras pamatprincipiem, karjeras jomām un to nozīmi, 

par to, kādi ir darba meklēšanas ceļi. 

karjeras pamatu, profesionālās piemērotības un darba tirgus jautājumu 

teorētiskie aspekti. 

saskarsmes un komunikāciju attīstīšanas nodarbība par karjeras 

jomām, ko vada psihologs. 

var saņemt karjeras konsultāciju un informāciju par profesijas izvēli un 

par darba meklēšanas jautājumiem NVA mājas lapā www.nva.gov.lv 

sadaļā "Karjeras pakalpojumi", "Sarunas". 

NVA karjeras konsultantu darbs nav iedomājams bez metodiskās bāzes, kas sastāv no 7 

galvenajām sadaļām - sākotnējā informācija par klientu; interešu izpēte; domāšanas procesu 

izpēte; personības izpēte; motivācijas izpēte; informācija par klientu - psiholoģiskais 

novērtējums; informatīvie materiāli - palīglīdzekļi karjeras izpētē. Metodikas paredzētas gan 

individuālo konsultāciju (skat.1.pielikumu), gan grupu karjeras konsultāciju nodrošināšanai 

(skat.2.pielikumu). 

33

1. Sākotnējā informācija par klientu 

Uzsākot karjeras konsultāciju ar klientu, kvalitatīvai karjeras konsultācijai vispirms tiek 

noskaidrota konsultantam nepieciešamā informācija par klientu, aizpildot apmeklējuma lapu 

un apmeklētāja anketu, kas ir pieejamas gan latviešu, gan krievu valodās. 

2. Interešu izpēte 

Interešu tests 144. Metodika izveidota, lai palīdzētu pamatskolas un vidusskolas vecuma 

jauniešiem apzināt izteiktākās interešu sfēras un izprast interešu realizēšanas iespējas dažādās 

profesionālās darbības jomās, atbildot uz testu grāmatā iekļautajiem 144 jautājumiem par 

jauniešu patreizējo attieksmi pret dažādām nodarbēm, apkopojot savu interešu izteiktību 

„Interešu grafikā” un iepazīstoties ar šo interešu jomu aprakstiem un tajās minētajiem 

profesiju piemēriem metodikai pievienotajā Profesiju katalogā „Interešu testam - 144” 

(Profesionālās darbības jomas ar Latvijas profesiju klasifikatora profesiju piemēriem). Tests 

pieejams latviešu un krievu valodās. 

Interešu tests 138. Metodika izveidota, lai palīdzētu klientiem apzināt sev izteiktākās 

interešu jomas un izprast to realizēšanas iespējas dažādās profesionālās darbības sfērās, 

izvērtējot testu grāmatā iekļautos 138 apgalvojumus par viņu pašreizējo attieksmi pret 

dažādām nodarbēm, apkopojot savu interešu izteiktību „Interešu grafikā” un iepazīstoties ar 

šo interešu jomu aprakstiem un tajās minētajiem profesiju piemēriem metodikai pievienotajā 

„Profesionālās darbības jomas ar Latvijas profesiju klasifikatora profesiju piemēriem. 

Profesiju katalogs Interešu testam - 138” katalogā. Pēc datu apstrādes iegūtie rezultāti tiek 

apkopoti darba lapā „Mani tālākie soļi profesionālās karjeras izvēlē un plānošanā”, kur klients 

patstāvīgi vai ar konsultanta palīdzību iepazīstas ar profesijas izvēles un karjeras plānošanas 

procesa uzsākšanai veicamajām aktivitātēm un apzināmajiem jautājumiem. Tests pieejams 

latviešu un krievu valodās. 

Pašnoteicējs - A. Mērķis ir noteikt klientam atbilstošos profesionālās darbības tipus, kā arī 

palīdzēt indivīdam labāk iepazīt sevi, izraudzīties profesiju, veidojot priekšstatu par sešiem 

profesiju tipiem - praktiskām, izzinošām, mākslinieciskām, sociālām, uzņēmīgām un 

konvencionālām profesijām. 

Metodikas pamatā ir Dž. L. Hollanda teorija. Balstoties uz klienta interešu, prasmju, spēju un 

personības īpašību pašnovērtējumu, tiek noteikti trīs vadošie profesionālās darbības tipi. 

Metodika domāta darbam ar vidusskolas vecuma skolēniem un pieaugušiem klientiem. 

Pieejama latviešu un krievu valodās. 

„Jūs un jūsu karjera”. Šīs brošūras mērķis ir palīdzēt labāk iepazīt sevi, izraudzīties 

profesionālās darbības jomu un profesiju. Šajā brošūrā iespējams atrast paskaidrojumus un 

papildinformāciju par „Pašnoteicēja rezultātiem”. Brošūra pieejama latviešu un krievu 

valodās. 

Pie šīs sadaļas atrodams arī profesiju katalogs (Dž. Hollanda tipoloģija), kas apraksta 6 tipu 

profesijas - praktiskā, izzinošā, mākslinieciskā, sociālā, uzņēmīgā un konvencionālā tipa 

profesijas. Profesiju katalogs pieejams latviešu un krievu valodās. 

Pašnoteicējs -B. Tā ir metodika, kura klientam palīdzēs profesijas izvēlē. “Pašnoteicējs” var 

apstiprināt klienta izvēles pareizību vai piedāvāt vēl citus iespējamos variantus. Tests 


Anketa Orientācija- Metodika izveidota, lai noteiktu vidusskolas skolēnu, kā arī pieaugušo 

profesionālās intereses un to atbilstību piecām profesionālās darbības jomām: darbam ar 

cilvēkiem; tehniku; zīmēm, mākslu vai dabu. Anketa pieejama latviešu un krievu valodās. 

34

3. Domāšanas procesu izpēte 

R. Amthauera intelekta struktūras tests. Metodika izveidota, lai izpētītu 13 līdz 60 gadus 

vecu klientu domāšanas procesu individuālās īpatnības un iezīmes. Katrs metodikas subtests 

ļauj izpētīt kādu klienta domāšanas procesa īpatnību (vispārējās informētības līmeni, verbālās, 

matemātiskās un telpiskās domāšanas, kā arī atmiņas izpēti). Tests pieejams latviešu un 

krievu valodās. 

Ravēna tests - 60. Tests paredzēts pusaudžu, jauniešu un pieaugušo neverbālā intelekta 

atsevišķu aspektu izpētei: tēlainā domāšana, telpiskā uztvere un uzmanība. Ar šī testa 

palīdzību ir iespējams noskaidrot, vai cilvēks spēj orientēties telpiskajās attiecībās starp figūru 

daļām, noteikt sakarības starp tām, izprast zīmējuma uzbūves principus, spēju analizēt 

struktūru telpiskās attiecībās, secīgu sakarību izpratni. 

Tests pieejams latviešu valodā. 

Ravēna tests - 20. Tests paredzēts pusaudžu, jauniešu un pieaugušo neverbālā intelekta 

atsevišķu aspektu izpētei: tēlainā domāšana, telpiskā uztvere un uzmanība. 

Ar testa palīdzību ir iespējams noskaidrot, vai cilvēks spēj orientēties telpiskajās attiecībās 

starp figūru daļām, noteikt sakarības starp tām, izprast zīmējuma uzbūves principus, spēju 

analizēt struktūru telpiskās attiecībās, secīgu sakarību izpratni. Tests pieejams latviešu valodā. 

Metodikas tests „Septiņi intelekta veidi”. Tests paredzēts pieaugušajiem un jauniešiem, kā 

arī vecākiem pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un pirmspensijas vecuma cilvēkiem, kuri ir 

ieguvuši pamatizglītību. Tests ir izveidots, lai noskaidrotu, kurš (kuri) no intelekta veidiem 

cilvēkam ir izteikts (izteikti). Atbilstoši intelekta veidiem ir izstrādāts profesiju saraksts, kurās 

var tikt izmantots tāds vai citāds intelekta veids. Ar šī testa palīdzību var noskaidrot ne vien 

izteiktāko intelekta veidu, bet arī iespējamās piemērotākās profesijas. Aizpildot šo metodiku, 

klientam iespējams labāk izpētīt un apzināt savas šī brīža spējas, iepazīstot profesijas, kurās 

iespējams specializēties un uzsākt darba gaitas. Tests parāda klienta tikai šī brīža spējas, nevis 

profesiju, kurā klientam noteikti vajadzētu strādāt vai kuru noteikti vajadzētu apgūt. Tests 


Intelekta veidu raksturojumi. Lingvistiskais intelekts, Loģiski matemātiskais intelekts, 

Muzikālais intelekts, Telpiskais intelekts, Ķermeniski kinestētiskais intelekts, Interpersonālais 

intelekts, Intrapersonālais intelekts. Apraksts par intelekta veidiem pieejams latviešu un 

krievu valodās. 

Kodēšana. Metodika izveidota, lai izpētītu 16 līdz 69 gadus vecu klientu uzmanību. 

Metodikas pielietošanas mērķis ir izpētīt klientu uzmanības funkcionēšanas līmeni. Metodika 

pieejama latviešu valodā. 

Landolta tests. E. Landolta metodika pieder korektūras testu grupai. Landolta tests tiek 

izmantots darbaspēju noteikšanai. Metodika ietver sevī neverbālu sasniegumu testu. E. 

Landolta metodika ir neverbāla un pielietojama plašam klientu vecuma diapazonam, sākot ar 

jaunāko skolas vecumu. Testa būtība ir pēc formas un satura līdzīgu stimulu diferenciācija, 

kas notiek ilgstošā, skaidri fiksētā laikā. Landolta tests ir darbaspēju diagnostikas metodika, 

kas pēta nogurdināmību un precizitāti. Tests pieejams latviešu un krievu valodās. 

4. Personības izpēte 

R.Ketela personības struktūras tests (16 PF). Tests paredzēts personības 16 faktoru 

noteikšanai, balstoties uz iezīmju teoriju. Tas paredzēts pieaugušajiem, kuru izglītības līmenis 

nav zemāks par 8 klasēm. Tests pieejams latviešu un krievu valodās. 

35

H. Aizenka tests - 101. Metodika paredzēta pieaugušo mērķa grupai, īpaši rekomendējot 

ieslodzījumā esošu personu un personu pēc ieslodzījuma personības individuāli psiholoģisko 

īpašību un personības iezīmju noteikšanai. Metodikas pielietošanas mērķis ir personības 

individuāli psiholoģisko īpašību noteikšanai, ar mērķi noteikt, to īpašību izteiktības pakāpi, 

kas izvirzās kā būtiski personības komponenti: trauksmainība (neirotisms) ekstraversijaintraversija 

un impulsivitāte (psihotisms). Tests pieejams latviešu un krievu valodās. 

Hand test (rokas tests). Atklātas agresīvas uzvedības diagnostikai. Metodika izstrādāta 

darbam ar ieslodzījumā esošām un no ieslodzījuma atbrīvotām personām, to var izmantot, 

strādājot kā ar pieaugušo, tā ar jauniešu mērķa grupu. Tests pieejams latviešu valodā. 

Tests - KOS. Piemērots klientiem sākot no 15 gadu vecuma. Metode orientēta uz tādām 

mērķa grupām kā jaunieši, jaunās māmiņas, bet var tikt izmantota arī pieaugušo grupās. 

Metodikas pielietošanas mērķis ir izpētīt klientu komunikatīvās un organizatoriskās 

slieksmes, spējas. Tests pieejams latviešu un krievu valodās. 

Metodika -Tavs Darbības stils. Metodika paredzēta pieaugušo mērķa grupai, īpaši 

ieslodzījumā esošu un no ieslodzījuma atbrīvotu personu darbības stila noteikšanai. Metodika 

sastāv no 26 apgalvojumiem, kuri raksturo noteiktas personības īpašības. Dotās personības 

īpašības ir savstarpēji pretstatītas, kas atklāj personības aktivitāti vai pasivitāti. Katrs no 26 

apgalvojumiem nosaka klienta darba stila tendences - dominēt, vai būt konformistam (turēties 

līdzi pārējiem), kā arī klienta vispārējo attieksmi - izturēties formāli vai neformāli. Metodika 

pieejama latviešu un krievu valodās. 

„Tavs darbības stils” personības tipu apraksti. Iniciatīvais tips, Vadošais tips, Analītiskais 

tips, Atbalstošais tips. Tipu apraksti pieejami latviešu un krievu valodās. 

Profesionālo ieviržu noteikšana. Metodika paredzēta darbam ar skolēniem un 

pieaugušajiem, ar mērķi noteikt profesionālās ievirzes, orientāciju uz to vai citu profesionālās 

darbības jomu. Metodika paredzēta vidusskolas skolēnu un pieaugušo profesionālo ieviržu 

noskaidrošanai, to izpausmes līmeņa noteikšanai kādā no 6 profesionālās darbības virzieniem: 

darbam ar cilvēkiem; garīgam darbam; praktiskam darbam, darbam estētikas un mākslas 

jomā; kustīgam darbam; darbam uzņēmējdarbības un ekonomikas jomā. Metodika pieejama 

latviešu un krievu valodās 

Profesionālo ieviržu raksturojums. Raksturoti 6 profesionālo ieviržu veidi: 

A- profesionālā ievirze strādāt ar cilvēkiem 

B- profesionālā ievirze uz garīgu darbu 

C- profesionālā ievirze strādāt praktisku darbu 

D- profesionālā ievirze uz estētiku un mākslu 

E- profesionālā ievirze uz kustīgu darbu 

F- profesionālā ievirze uz uzņēmējdarbību un darbu ekonomikas jomā. 

Profesiju raksturojumi pieejami latviešu un krievu valodās. 

Darba izvēles faktori. Anketa izveidota, lai noskaidrotu pieaugušu cilvēku darba izvēles 

faktorus un vērtību sistēmu, kas ir šīs izvēles pamatā. Tā sastāv no 70 apgalvojumiem, kas 

parāda, cik lielā mērā klientam ir svarīgi tie vai citi darba faktori, kas nosaka darba izvēli. 

Katrs apgalvojums pieder kādai no 10 darba faktoru kategorijām, kas klientam ir jāizvērtē, 

vadoties pēc konkrētā faktora nozīmīguma pakāpes - proti, vai konkrētais faktors klientam 

nav svarīgs, ir mazsvarīgs, diezgan svarīgs, svarīgs, vai ļoti svarīgs. Anketa pieejama latviešu 

valodā 

36

Personības tipi. Kopējais tipu un 6 atsevišķo tipu apraksti: R - praktiskais tips, I - izzinošais 

tips, A - Mākslinieciskais tips, S - sociālais tips, E - uzņēmīgais tips, C - konvencionālais tips. 

Personības tipu apraksti pieejami latviešu un krievu valodās. 

5. Motivācijas izpēte 

Anketa motivācijas izpētei. Metodika izveidota, lai apmācību spēju psiholoģiskās 

novērtēšanas ietvaros izpētītu NVA reģistrēto bezdarbnieku motivāciju apgūt izvēlēto 

apmācību programmu. Anketa pieejama latviešu un krievu valodās. 

Aptauja - Darba meklēšanas stratēģija. Metodikas mērķis ir iepazīstināt klientus (īpaši 

ilgstošos bezdarbniekus) ar informāciju par viņu stratēģiju darba meklēšanā un sniegt 

priekšlikumus, kā rīkoties, lai sekmētu efektīvu darba meklēšanu. Metodiku var izmantot 

darbā ar jauniešiem un pieaugušajiem, lai asistētu darba meklēšanas procesā un, konsultējot 

klientus par nodarbinātību, sekmēt to karjeras attīstību. Metodika ir izmantojama arī grupu 

karjeras konsultēšanā. Metodika pieejama latviešu valodā. 

Motivācijas izpēte (jauniešiem). Metodika ir paredzēta pusaudžiem un jauniešiem. Tās 

mērķis ir izpētīt, kādi karjeras mīti ir raksturīgi klientam; noskaidrot klienta intereses, 

izaicinājumus, ieceres, iespējamo profesiju; izpētīt iespējamo profesiju; noskaidrot iespējamās 

barjeras karjeras ceļā un to pārvarēšanas stratēģijas. 

6. Informācija par klientu - psiholoģiskais novērtējums 

Apmācības spēju psiholoģiskais novērtējums/ profesionālās piemērotības novērtējums- 

Grupas apmeklējuma lapa. 

7. Informatīvie materiāli, palīglīdzekļi karjeras izpētē 

NVA ir izdoti vairāki informatīvie materiāli, piemēram, „Veido savu karjeru pats. Grāmata 

patstāvīgai profesijas izvēlei”, kurā sniegtas atbildes uz jebkuram jaunietim būtiskiem 

jautājumiem, lai iepazītu sevi un atvieglotu sava profesionālā dzīves ceļa plānošanu. 9.klašu 

skolēniem paredzēta grāmata „Izglītības iespējas ar pamatizglītību”, bet 12.klašu skolēniem - 

„Izglītības iespējas ar vidējo izglītību”. Savukārt pieaugušo mērķauditorijai domāta grāmata 

“Mācību kursi”, kurā apkopota informācija par dažādiem mācību centriem Latvijā, kuros var 

apgūt profesionālo zināšanu pamatus, pilnveidot profesionālo kvalifikāciju vai 

pārkvalificēties. Informatīvais materiāls „Karjeras plānotājs. Metodiskie ieteikumi” dod 

iespēju skolēniem labāk izprast savus mērķus un iepazīt karjeras iespējas, bet „Profesiju 

aprakstu katalogs” un „Profesiju definīciju katalogs” izskaidro 370 dažādu profesiju saturu un 

būtību. 

Pie NVA metodiskās bāzes pieder arī dažādi digitālā video diski (turpmāk – DVD), video 

kasetes (turpmāk - VHS) un kompaktdiski (turpmāk – CD): 

• DVD un VHS - Raidījumu cikls "Iepazīsti dažādas darba vides" 

• DVD un VHS - "Es arī tā varu" (5 sižeti par integrāciju darba tirgū) 

• DVD un VHS - Profesionālās darbības jomas Latvijā 

• CD - Profesiju aprakstu katalogs. Profesiju definīciju katalogs. 

37

Informatīvā bāze karjeras konsultantu darbam NVA 

Vispārējā izglītība. Šajā sadaļā atspoguļota kontaktinformācija par 947 vispārizglītojošām 

dienas skolām Latvijā un 31 vispārizglītojošu privātskolu, kā arī par 140 vispārizglītojošām 

Rīgas rajonu/priekšpilsētu skolām. 

Profesionālās izglītības iespējas pēc pamatizglītības. Šajā sadaļā atspoguļota 

kontaktinformācija par 49 profesionālajām skolām, kurās iespēja mācīties pēc pamatskolas, 

84 IZM padotībā esošajām profesionālajām izglītības iestādēm, no kurām 2 ir augstskolu 

struktūrvienības un 13 koledžas, kā arī par 23 profesionālajām skolām, kurās ir iespēja 

mācīties ar nepabeigtu pamatizglītību, kā arī papildinformācija par 75 atsevišķām 

profesionālās izglītības iestādēm. 

Izglītības iespējas pēc vidējās izglītības. Šajā sadaļā atspoguļota kontaktinformācija un 

izglītības programmu apraksti par 78 izglītības iestādēm, kurās ir iespēja mācīties pēc vidējās 

izglītības iegūšanas, papildus informācija par 59 augstskolām, koledžām, tehnikumiem un 

arodvidusskolām, kā arī apraksti par uzņemšanas termiņu pagarinājumu 10 augstākajās 

izglītības iestādēs. 

Ar izglītību saistītā papildus informācija. Aprakstīta izglītības sistēma Latvijā, sniegta 

kontaktinformācija par 12 iestādēm, kurās var griezties pēc palīdzības ar izglītību saistītos 

jautājumos, sniegta plašāka informācija par Akadēmiskās informācijas centru, aprakstīti 

augstākās izglītības iestādēs studējošo pienākumi un tiesības, aprakstīta informācija par 

augstskolu diplomu atzīšanu, izglītības iestāžu, to programmu un iegūstamo diplomu statusukārtība, 

kādā izsniedzami valsts atzīti augstāko izglītību apliecinoši izglītības dokumenti, to 

paraugi, sniegta informācija par atvērto durvju dienām 62 augstskolās, koledžās, profesionālās 

izglītības iestādēm 2008.gada aprīlī - maijā, visas akreditētās programmas 119 izglītības 

iestādēs un licencētās neakreditētās programmas 54 izglītības iestādēs. 

Aprakstīta eksāmenu organizēšanas kārtība eksterņiem, informācija par sagatavošanās 

kursiem 2008./2009 mācību gadā 30 izglītības iestādēs, aprakstīti noteikumi par stipendiju 

piešķiršanu studijām, sniegta informācija par studiju maksām 2008./2009 mācību gadā 19 

valsts augstskolās, 12 juridisko personu dibinātās augstskolās, 3 koledžās un 5 juridisko 

personu dibinātās koledžās, atspoguļots 18 Latvijas augstskolu konkursa koeficients, kas tiek 

aprēķināts kā reflektantu iesniegumu skaits attiecībā pret uzņemto studentu skaitu attiecīgajā 

studiju programmā valsts budžeta finansētajās studiju vietās valsts augstskolās, kā arī 

uzskaitītas budžeta un maksas vietas19 valsts augstskolās, 12juridisko personu dibinātās 

augstskolās, 9 valsts koledžās, 7 juridisko personu dibinātās koledžās. 

Sniegta informācija par studiju kreditēšanu - kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek 

piešķirts un apmaksāts studējošo kredīts, kārtība, kādā tiek piešķirts, apmaksāts un dzēsts 

studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu 

galvojumu, kārtība, kādā tiek piešķirts, apmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta, 

bankas, kuras piedāvā studiju kredītus. Šajā sadaļā aprakstīts arī viss par centralizētajiem 

eksāmeniem - Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību, Noteikumi par 

valsts pārbaudes darbu norises laiku 2008./2009.m.g., centralizētie eksāmeni uzņemšanai 

1.kursā pilna laika pamatstudiju programmās 2008./2009. m.g., sniegta informācija par 

profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu tiesībām un pienākumiem - Izglītojamo uzņemšanas 

kārtība profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības 

programmās, Noteikumi par stipendijām, un aprakstīti uzņemšanas noteikumi 30 augstskolās 

un 27 koledžās. 

Citas izglītības iespējas. Sadaļā atspoguļota informācija par mācību kursiem 2006.gadā, 

apraksti par maģistrantūras programmām 18 valsts augstskolās un 10 juridisko personu 

38

dibinātās augstskolās, atspoguļota kontaktinformācija par tālākizglītības programmām 541 

izglītības iestādē 

Izglītība ārzemēs. Atspoguļota kontaktinformācija par 36 ārvalstu vēstniecībām Latvijā, 

sniegts apraksts par svešvalodu zināšanu pārbaudēm, tai skaitā par ASV Izglītības 

informācijas un testēšanas centru un British Council, kā arī atspoguļotas 35 valstu izglītības 

iestāžu vietnes Internetā un informācija par izglītības iestādēm Eiropā - apraksts par portālu 

PLOTEUS - portālu par mācību iespējām visā Eiropā. 

Iespējas konsultēties izglītības jautājumos. Šajā sadaļā atspoguļots apraksts par Augstākās 

izglītības kvalitātes novērtēšanas centru un ceļvedi studijām Latvijā - informācija par 

būtiskiem aspektiem, izvērtējot studiju iespējas augstskolās un koledžās, kontaktinformācija 

un apraksts par Amatu apmācības skolu, atspoguļota Izglītības un zinātnes ministrijas 

kontaktinformācija, funkcijas un uzdevumi, aprakstīta organizācija „Latvijas Amatniecības 

kamera”, tās pārvalde, darbība un funkcijas, kā arī atspoguļota informācija par KPD - tā 

vēsture, kontaktinformācija, klientu un pakalpojumu apraksts, atspoguļota profesionālās 

izglītības administrācijas kontaktinformācija, funkcijas un uzdevumi, kā arī Valsts jaunatnes 

iniciatīvu centra kontaktinformācija, uzdevumi un funkcijas, informācija par interešu izglītību 

un kontaktinformācija 64 pašvaldību dibinātām interešu izglītības iestādēm. 

Iespējas konsultēties psiholoģiskās palīdzības jautājumos. Šajā sadaļā sniegta 

kontaktinformācija par krīzes centriem „Dardedze”, „Skalbe” un „Taka” - aprakstīti centru 

pakalpojumi un šī brīža aktualitātes. Sadaļā aprakstīti arī Psihologu prakses sniegtie 

pakalpojumi, speciālisti un kontaktinformācija, kā arī informācija par Radošo psiholoģijas 

centru ģimenei. 

Iespējas konsultēties sociālās palīdzības jautājumos. Sadaļa atspoguļo informāciju par 

apvienību „Apeirons”, tā darbības virzieniem un kontaktinformāciju, par Sociālo 

pakalpojumu pārvaldi - tās pakalpojumiem, pieņemšanas laikiem un kontaktinformāciju, par 

Labklājības ministrijas darbības virzieniem un kontaktinformāciju, kā arī par Valsts sociālās 

apdrošināšanas aģentūras stratēģiju 2007. - 2010. gadam un tās kontaktinformāciju, sniedz 

informāciju par Rīgas atkarības profilakses centra mērķiem un uzdevumiem, tā 

kontaktinformāciju, kā arī par Valsts un pašvaldību sociālās palīdzības pakalpojumiem, 37 

rajonu sociālās palīdzības dienestiem, 14 sociālās rehabilitācijas centriem, 32 sociālās aprūpes 

centriem un pansionātiem, 7 specializētajiem bērnu sociālās aprūpes centriem, 10 dienas 

aprūpes centriem, kā arī par sociālo aprūpi mājās, un sniedz informāciju par Rīgas Domes 

Labklājības departamentu- tā darbības principiem un sociālajām institūcijām. 

Iespējas konsultēties tiesību aizsardzības jautājumos. Atspoguļota informācija par Bērnu 

un ģimenes lietu ministriju - tās darbības principiem un kontaktinformāciju, par Patērētāju 

tiesību aizsardzības centru - Informācija patērētajiem, strīdu risināšanas process, garantijas 

apraksts un kontaktinformācija, sniegta informācija par Tieslietu ministriju - tās funkcijas, 

kontaktinformācija un pieņemšanas laiki, kontaktinformācija un apraksts par Jaunatnes 

informācijas un mobilitātes centru, Resursu centru „Marta”, aprakstītas Valsts bērnu tiesību 

aizsardzības inspekcijas funkcijas, bērnu tiesības un pienākumi, pieņemšanas vietas un laiki 

un kontaktinformācija, kā arī aprakstīta informācija par Latvijas bērnu fondu - tā funkcijām 

un darbības virzieniem, kontaktinformāciju un 4 programmām, sniegts apraksts par Rīgas 

bērnu tiesību aizsardzības centru - tā darbības mērķi, kontaktinformācija, uzticības tālrunis, 25 

palīdzības centru kontaktinformācija un kontaktinformācija 51 Rīgas pilsētas rajonu un 

priekšpilsētu Bērnu tiesību aizsardzības komisijai, plaši aprakstīta Tiesībsarga institūcija - 

kontaktinformācija, darbības virzieni un uzdevumi, cilvēktiesības, informācijas centra 

kontaktinformācija, sniegta informācija par Patērētāju interešu aizstāvības asociāciju - tās 

darbības mērķi un funkcijas, kontaktinformācija, informācija patērētājiem un aprakstītas 

patērētāju tiesības, kā arī sadaļā sniegta informācija par Sieviešu tiesību institūtu - tā 

39

kontaktinformācija un statūti, un informācija par Valsts darba inspekciju - tās funkcijām, 

darbības jomām, prioritātēm, kā arī kontaktinformāciju. 

Informācija darba meklētājiem. Šajā sadaļā atspoguļota visa informācija darba meklētājiem 

- aprakstīts darba meklēšanas process, metodes, dokumentu sagatavošana, apraksts par darba 

samaksu un minētas 3 fundamentālas lietas, lai darba meklējumi būtu sekmīgi, gan latviešu, 

gan krievu valodās aprakstīts, kā pareizi uzrakstīt CV- kas tajā jānorāda, sniegti padomi tā 

izveidei un nosūtīšanai, neuzmanības kļūdas CV, paraugi, aprakstīta informācija un sniegti 

piemēri, kā uzrakstīt labu pieteikuma vēstuli, izveidots CV paraugs angļu valodā, sniegts 

apraksts par rekomendācijas vēstuli, tās pareizu noformēšanu, motivācijas vēstules pareizu 

noformēšanu - lietas, kas jāievēro to rakstot, paraugs, sadaļā atspoguļota arī 

kontaktinformācija par 20 karjeras portāliem un personāla atlases firmām Latvijā un ārzemēs, 

kontaktinformācija par 98 darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem, apraksts par Eiropas 

nodarbinātības dienestiem, to misiju un uzdevumiem, CV formātu EURES tiešsaistē, 

statistika par profesiju pieprasījumu un kontaktinformācija, apraksts par Nodarbinātības 

valsts aģentūras izveidošanās mērķiem, tās sniegtajiem pakalpojumiem, pakalpojumiem 

bezdarbniekiem un darba meklētājiem, pakalpojumiem darba devējiem, kā arī sniegta EURES 

statistika par vispieprasītākajām profesijām, darba meklētāju skaitu nozarēs, 

vispieprasītākajām un izplatītākajām kvalifikācijām, kā arī aprakstītas tuvāko gadu 

perspektīvākās nozares, atspoguļota informācija par rokasgrāmatu invalīdiem, apraksts par 

darba interviju - tās 4 veidi, 8 tipi, ieteikumi, kā sagatavoties nozīmīgai intervijai, aprakstīti 

intervijas jautājumi un sagatavošanās darbi pirms intervijas, kā arī aprakstīta informācija par 

grāmatu patstāvīgai profesijas izvēlei - „Veido savu karjeru pats”. 

Brīvais laiks. Šī sadaļa atspoguļo informāciju par interešu izglītību- tās mērķiem un 

kontaktinformācija par 63 pašvaldību dibinātām interešu izglītības iestādēm, kā arī sniegta 

kontaktinformācija par 34 rajonu un pilsētu bērnu un jauniešu nometņu darba koordinatoriem. 

Likumdošana. Šajā sadaļā sniegts apraksts par darba likumu, aprakstīta informācija par 

informatīvo materiālu par darba tiesisko attiecību jautājumiem - „Par darba līgumiem”, „Par 

darba un atpūtas laiku”, „Par vienlīdzīgu attieksmi”, informācija par informatīvi 

skaidrojošajiem materiāliem - „Nodarbināšanas bez rakstveida darba līguma juridiskās un 

sociālās sekas darbiniekiem”, „Nodarbināšanas bez rakstveida darba līguma juridiskās un 

sociālās sekas darba devējiem”, atspoguļota informācija ģimenēm par bērna piedzimšanu - 

pabalstiem un darba likumu, un atrodamas norādes uz Interneta vietnēm, kas attiecas uz 

likumdošanu 

Informācija par profesijām. Šajā sadaļā atrodama informācija par profesiju standartiem, 

informācija par profesiju katalogu un profesiju aprakstu katalogu, kā arī atrodamas norādes uz 

Interneta vietnēm, kas attiecas uz profesiju standartiem un profesiju klasifikatoru. 

Mājaslapa. NVA mājaslapas sadaļas „Karjeras pakalpojumi” aptauju rezultātu apkopojums. 

Pilsētas. Sadaļa sniedz pilnīgu kontaktinformāciju par 70 pilsētu pašvaldībām un izglītības 

iestādēm šajās pilsētās. 

Speciālā izglītība. Sadaļā atspoguļota kontaktinformācija par 66 speciālajām 

vispārizglītojošajām iestādēm, informācija un kontakti par Valsts speciālās izglītības centru 

un Sociālās integrācijas valsts aģentūru. 

40

3.3. Karjeras konsultāciju pakalpojumu rezultatīvie rādītāji 

Pēc PKIVA reorganizācijas, kad veiksmīgi tika realizēts vienas pieturas aģentūras princips, 

iesaistot lielāko daļu reģistrēto bezdarbnieku un darba meklētāju grupu informatīvajās un 

apmācības spēju novērtēšanas konsultācijās, strauji palielinājies karjeras konsultāciju 

saņēmušo reģistrēto bezdarbnieku un darba meklētāju skaits, kā arī pieaudzis apkalpoto 

sociālās atstumtības riskam pakļauto personu īpatsvars. 

Visā Latvijā 27 karjeras konsultāciju kabinetos karjeras konsultāciju pakalpojumu saņēmušo 

NVA klientu skaits no 44252 personām 2007.gadā pieaudzis līdz 67939 personām 2008.gadā 

(skat. 3.tabulu). 

3. tabula. 

Sniegto karjeras konsultāciju pakalpojumu rezultatīvie rādītāji salīdzinoši pa gadiem (AVOTS: NVA 

informācija) 

Rādītājs 

2006. 2007. 2008. 2009. 

Plāns Izpilde Plāns Izpilde Plāns Izpilde Plāns 

Pakalpojumus saņēmušo 46000 53463 47390 44252 47500 67939 52000 

cilvēku skaits 

T.sk. pa klientu 

kategorijām: 

NVA reģistrēti 

11700 12513 7500 12228 19700 39097 40000 

bezdarbnieki un darba 

meklētāji 

Citas personas, t.sk.: 34300 40950 39890 32024 27800 28842 12000 

Ekonomiski neaktīvie 28300 33511 33350 26374 - 22799 - 

iedzīvotāji (izglītojamie) 

Nodarbinātie 3200 3749 2200 1923 - 4017 - 

Skolu koordinatori karjeras - - 1400 1180 - 1941 - 

izvēles jautājumos 

Citi (izglītojamo vecāki) 1500 2113 1500 947 - 540 - 

T.sk. sociālās atstumtības 

riska grupu cilvēku skaits: 

Personas, kam noteikta 800 909 1100 813 - 2308 - 

invaliditāte 

Pirmspensijas vecuma 950 1058 1050 1677 - 3319 - 

personas 

Personas pēc bērna 

1900 2057 1500 1656 - 3270 - 

kopšanas atvaļinājuma 

Personas pēc soda 

180 292 260 171 - 378 - 

izciešanas brīvības 

atņemšanas iestādēs (t.sk. 

personas brīvības 

atņemšanas iestādēs) 

T.sk. pēc konsultāciju 

veida: 

Individuālos pakalpojumus 11500 12918 12000 

19950 33235 26000 

saņēmušie 

Grupveida pakalpojumus 

saņēmušie 

(35%) 

38000 

(65%) 

(22%) 

45630 

(78%) 

(23%) 

40000 

(77%) 

42% 

27550 

58% 

(37 %) 

56616 

(63 %) 

(50%) 

26000 

(50%) 

Jāatzīmē gan, ka šis rādītājs strauji pieaudzis nepalielinoties karjeras konsultantu skaitam, bet 

rodas šaubas, vai „NVA darbības un attīstības stratēģijā 2008.-2010.gadam” noteiktajiem 

rezultatīvajam rādītājam „karjeras konsultāciju saņēmušo personu skaits” nav plānots pārāk 

liels kāpums pa gadiem, ko būs grūti nodrošināt, nepalielinot esošo karjeras konsultāciju 

pakalpojumu sniedzēju skaitu. Piemēram, 2009.gadā plānoto karjeras konsultāciju 

pakalpojumu saņēmušo skaitu ir 52 000, kas nozīmē, ka vidēji vienam klientam karjeras 

41

konsultants var veltīt tikai 3-4 stundas. Palielinot apkalpojamo klientu skaitu, vienlaikus 

nepalielinot karjeras konsultantu skaitu filiālēs, samazināsies individuālas konsultēšanas 

iespējas un palielināsies risks klientam saņemt nepietiekami augstas kvalitātes karjeras 

konsultāciju pakalpojumu. Tai pat laikā jāņem vērā, ka gan stratēģijā, gan pētījumā 

„Profesionālās orientācijas pakalpojumu saņēmēju mērķa grupu vajadzības izpētes sistēmas 

izstrāde un ieviešana” norādīts, ka karjeras konsultāciju pakalpojumu sniegšanā uzsvars 

liekams tieši uz individuālajām konsultācijām. 

Pēdēja gada laikā ievērojami pieaudzis NVA karjeras konsultantu klientu skaits, kuri izmanto 

WEB konsultēšanas iespēju NVA mājas lapas sadaļā „Karjeras pakalpojumi”, kas norāda uz 

nepieciešamību pilnveidot karjeras konsultāciju pakalpojumu pieejamību interneta vidē un 

regulāri uzturēt aktuālu informatīvo bāzi, lai klientam tiktu sniegta korekta informācija. 

4.attēls. Karjeras konsultāciju pakalpojumus saņēmušo klientu skaits (2000.-2008.gads) (AVOTS: 

NVA informācija) 

Tāpat pieaudzis dažādu sociālā riska grupu pārstāvju īpatsvars kopējā klientu skaitā: NVA 

reģistrētie bezdarbnieki un darba meklētāji, personas, kam noteikta invaliditāte, pirmspensijas 

vecuma personas, personas pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, personas ieslodzījuma vietās vai 

atbrīvotās no tām. Tajā pašā laikā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir samazinājies 

pakalpojumus saņēmušo izglītojamo skaits (skat.4.attēlu.). 

SECINĀJUMI: 

• NVA karjeras konsultantu sniegtie pakalpojumi atbilst KAAS pamatnostādnēm 

ietverot gan karjeras konsultēšanu, gan plašas informatīvās bāzes sagatavošanu un 

informācijas sniegšanu. Karjeras konsultāciju kvalitatīvai sniegšanai izstrādāta plaša, 

visaptveroša metodiskā bāze. NVA pārsvarā sadarbojas ar izglītības iestādēm, mazāk 

ar pašvaldībām, biedrībām un privāto sektoru. 

42

• NVA attīstītas visas piecas karjeras konsultanta darba formas – gan individuālās, gan 

grupu nodarbības, gan lekcijas un semināri, gan administratīvais darbs, gan jauktās 

darba formas kopā ar citiem speciālistiem, kas šobrīd gan ir tikai psihologa 

konsultācijas. Līdz ar to ieteicams turpmāk attīstīt sadarbību arī ar citiem 

profesionāļiem – veselības aprūpes speciālistiem, sociālajiem darbiniekiem, juristiem 

u.c. 

• Straujais karjeras konsultāciju pakalpojumu saņēmušo bezdarbnieku un darba 

meklētāju skaita pieaugums pēdējā gada laikā norāda uz to, ka veidojot jaunas karjeras 

konsultāciju pakalpojumu metodikas, vairāk uzmanības jāpievērš tieši šai mērķa 

grupai un esošo metodisko bāzi, kas pārsvarā orientēta uz jauniešiem, jāpapildina ar 

metodikām, kas atbilstu darbam ar dažādām sociālās atstumtības riskam pakļautajām 

mērķa grupām. Šādu metodiku nepieciešamību, īpaši darbam ar vecākiem pēc bērna 

kopšanas atvaļinājuma, ilgstošajiem bezdarbniekiem un cilvēkiem ar invaliditāti, atzīst 

arī karjeras konsultanti. 

43

4. KARJERAS KONSULTĀCIJU PAKALPOJUMU NOVĒRTĒJUMS 

Lai izzinātu karjeras konsultāciju pakalpojumu attīstības perspektīvas un tendences, tika 

veiktas ekspertu intervijas, kurā piedalījās: 

• NVA KPD darbinieki un VIAA karjeras atbalsta departamenta pārstāvji (turpmāk 

tekstā - valsts pārvaldes pārstāvji); 

• karjeras konsultanti no privātā un nevalstiskā sektora (turpmāk tekstā - privātā sektora 

pārstāvji); 

• karjeras konsultanti no izglītības iestādēm (turpmāk tekstā - izglītības iestāžu 

pārstāvji). 

NVA karjeras konsultāciju pakalpojumu snieguma izvērtēšanai papildus tika organizētas FGD 

un intervijas ar NVA karjeras konsultantiem un psihologiem (turpmāk tekstā - NVA 

pārstāvji). 

Karjeras konsultāciju pakalpojumu raksturojums 

Uz jautājumu: Kas ir karjeras konsultāciju pakalpojumi, visbiežāk tika saņemtas šādas 

atbildes: karjeras konsultācijas, individuālās un grupu konsultācijas, informatīvie materiāli 

par izglītības iespējām un profesiju veidiem, kā arī lekcijas un semināri. Daži respondenti 

nosauc arī diagnosticējošās karjeras konsultācijas, elektroniskās konsultācijas un psihologa 

konsultācijas. Pa vienai minētas arī šādas atbildes: konsultācijas par profesionālo piemērotību, 

biznesa konsultēšana, filmas par karjeru. 

Savukārt karjeras konsultācijas tiek saprastas ar palīdzību CV un pieteikuma vēstules 

sastādīšanā; klientu sagatavošana darba intervijai, ietverot praktisku treniņu; profesionālās 

orientācijas noteikšanu; psiholoģisko atbalstu; testēšanu; klienta situācijas izzināšanu; 

karjeras plāna veidošanu un profesiju alternatīvu noteikšanu, daži respondenti min arī sarunas 

ar klientu un darba tirgus analīzi. 

NVA pārstāvji pārsvarā klientiem sniedz individuālās un grupu konsultācijas, izmanto testus, 

kā arī organizē semināru par tēmām: darba meklēšana, gatavošanās darba intervijai, CV 

sastādīšana u.c. Viņi sniedz informāciju skolu karjeras konsultantiem, tiekas ar skolēniem, 

t.sk. skolēniem ar speciālām vajadzībām, skolēnu vecākiem, izstrādā bukletus un citus 

informatīvos materiālus dažādām mērķa grupām, kā arī sniedz psiholoģisko atbalstu. 

Privātā sektora pārstāvji min arī darbiekārtošanu, operatīvo darba meklēšanu un palīdzību ar 

aprūpēto darba uzteikumu sastādīšanu darba devējiem, ja uzņēmumā tiek organizēta štatu 

samazināšana. 

Privātā sektora pārstāvji norāda: „...karjera ir pati dzīves jēga (dzīvošana). Karjeras ietvarā 

iekļauj cilvēka vai organizācijas dzīves dinamiku, attīstību un progresu. Var teikt - karjeras 

konsultācijas (skaidrojot tās vispārīgi) ir zinošāka cilvēka palīdzība mazāk zinoša cilvēka vai 

organizācijas attīstības (progresa) grūtību pārvarēšanā”. „...Karjeras konsultācijas ir 

zināšanu un treniņu kopums, kas nodrošina cilvēka adaptāciju darba tirgū un prasmi attīstīt 

darba meklēšanas iemaņas„. 

44

Jebkura pakalpojuma kvalitāti definē un novērtē klients, līdz ar to karjeras konsultantiem 

jānodefinē savs klients. Jautājot ekspertiem, kas ir viņu klients, no valsts sektora pārstāvjiem 

tika saņemtas atbildes - sākot ar bezdarbniekiem un darba meklētājiem, dažādu sociālā riska 

grupu pārstāvjiem, un skolu jaunatni, līdz atbildei - visa sabiedrība, ”... neatkarīgi no tā, vai 

pieaugušais ir bezdarbnieks vai darba meklētājs, vai strādājoša persona, tā ir sarežģīta 

konsultācija, jo jāizvērtē, kas šim cilvēkam ir vajadzīgs, ko viņš īsti vēlas, varbūt vienkārši 

uzklausīt un palīdzēt ar informāciju, vai pastimulēt, lai cilvēks virzās tālāk pa savām karjeras 

kāpnēm”. Saņemtas arī šādas atbildes: Cilvēks, kam nepieciešams psiholoģiskais atbalsts, 

jebkurš cilvēks, kurš ir saskāries ar problēmu kad nesaprot un nezin, ko viņš dara un ko viņam 

darīt tālāk. 

Izglītības iestāžu pārstāvji norāda, ka viņu klienti ir: „…visi, kuri mācās, vēlas mācīties un ir 

mācījušies”. 

Jaunieši ir vienīgā mērķa grupa, kuru minēja pilnīgi visi eksperti: ”...klients, kuram visvairāk 

nepieciešama karjeras informācija, kuram nav darba un dzīves pieredzes, trūkst prasmju 

veidot darba attiecības, nav nostabilizējusies vērtību sistēma un ir mainīgas intereses”. 

Arī visi privātā sektora pārstāvji kā galveno klientu min jauniešus, kuri aktīvi, meklē un 

izmanto visas iespējas, lai izvirzītos un attīstītos. Kā klienti tiek nosaukti arī bezdarbnieki, 

kuri: ”... izmantojot NVA piedāvājumus, patiesi cer iegūt darbu; vēlas uzlabot savas 

zināšanas un prasmes kursos un apmācības programmās; vienkārši izmanto iespējas saņemt 

kaut ko bez maksas (uzmanību, jaunu kompāniju, zināšanas, kādus sertifikātus u.c.); izpilda 

NVA noteikumus, lai varētu iegūt bezdarbnieku pabalstu”. 

Privātā sektora klienti ir arī pirmā un otrā līmeņa vadītāji un vadošie speciālisti, kuri izprot šo 

pakalpojumu nozīmību viņu karjeras un darba meklēšanas attīstībā. 

Runājot par karjeras konsultāciju pakalpojumu sniedzēju atpazīstamību Latvijā, pārsvarā 

minēta NVA, tai pat laikā norādot arī uz cilvēkresursu kapacitātes trūkumu NVA, lai spētu 

kvalitatīvi apkalpot ikvienu interesentu. Aptaujātie iesaka karjeras izglītotāju pakalpojumus 

skolās, vienlaikus norādot, ka karjeras izglītotāji nesniedz karjeras konsultācijas, bet veic 

skolēnu karjeras izglītošanu. Lai saņemtu karjeras konsultācijas, skolēniem tāpat 

nepieciešams griezties pie NVA karjeras konsultantiem. Kā liecina statistikas dati par 

2008.gadu, karjeras konsultāciju skaits skolēniem samazinās, jo NVA ar esošajiem resursiem 

nespēj nodrošināt lielo pieprasījumu pēc pakalpojuma. 

Karjeras konsultācijas bez maksas var saņemt arī vairāku augstskolu, kurās ir nodibināti 

Karjeras centri (piemēram, Latvijas universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē) studenti un 

absolventi. Kā karjeras konsultāciju pakalpojumu sniedzēji atpazīti arī VIAA, Sociālās 

integrācijas valsts aģentūra un Valsts karjeras informācijas centrs. 

Liela nozīme karjeras konsultēšanā ir interneta videi, kur var saņemt gan interesējošo 

informāciju par mācību iestādēm, profesijām, vakancēm, gan aizpildīt profesionālās 

piemērotības testus, piereģistrēt CV u.tml. Kā ieteicamie interneta resursi visbiežāk tiek 

minēti: www.nva.gov.lv; www.niid.lv; cv-online: www.cv.lv; www.workingday.lv; www.edarbs.lv; 

www.manpower.lv; www.prakse.lv; www.open.lv. 

Latvijā šobrīd darbojas arī vairākas privātās organizācijas, kas piedāvā karjeras konsultāciju 

pakalpojumus (piemēram, SIA „i-Work”, SIA „Karjeras Menedžments”), taču šo organizāciju 

karjeras konsultāciju pakalpojumi ir par maksu, atsevišķos gadījumos bez maksas tiek sniegta 

tikai pirmā konsultācija. Līdz ar to pakalpojums vairumam iedzīvotāju nav pieejams. 

Valsts pārvaldes un izglītības iestāžu pārstāvji norāda, ka karjeras konsultāciju pakalpojumu 

pieejamība atkarīga no karjeras konsultantu resursiem attiecīgajā pašvaldības teritorijā vai 

45

izglītības iestādē, kā arī informācijas nodrošinājuma par šī pakalpojuma saņemšanas 

iespējamību. 

Privātā sektora pārstāvji gan uzskata, ka karjeras konsultāciju pakalpojumi pieejami vien 

dažām mērķa grupām, pārsvarā, bezdarbniekiem. „...Citiem karjeras konsultāciju 

pakalpojumi nav pieejami ne fiziski, ne informatīvi, jo privātais pakalpojumu sniedzējs nevar 

saviem pakalpojumiem nodrošināt reklāmu. Rezultātā labas un pat izcilas iespējas, kuras 

varētu saņemt un izmantot Latvijas iedzīvotāji, paliek aiz informatīvās telpas sienām un līdz 

personām, kam šie pakalpojumi būtu akūti nepieciešami - nemaz nenonāk„. 

Karjeras konsultāciju pakalpojumu kvalitāte 

Karjeras konsultāciju pakalpojumu kvalitāti kā labu vērtē gandrīz visi aptaujātie eksperti, 

vienlaikus uzsverot, ka to vienmēr ir jāpilnveido. Kā pozitīvs aspekts tiek uzsvērti ESF 

projekta Karjeras izglītības programmu nodrošinājums izglītības sistēmā" (KIPNIS) sasniegtie 

rezultāti karjeras izglītotāju sagatavošanā skolās, kā arī to, ka vairākās skolās, pilsētās un 

rajonos ir izveidoti karjeras centri un pašlaik maģistra studiju programmās piecās augstskolās 

var apgūt karjeras konsultanta specialitāti. Tāpat pozitīvi tiek vērtēta Latvijas pārstāvju 

iesaistīšanās starptautiskās apvienībās (piemēram, FEDORA). 

Vienīgi trīs privātā sektora pārstāvji sniedz pretēju vērtējumu, raksturojot karjeras 

konsultāciju pakalpojumu kvalitāti kā kritisku. „..Ja karjeras konsultāciju pakalpojumu vērtē 

Latvijas normatīvo aktu un koncepcijas ietvaros, tad, iespējams, kvalitāte ir atbilstoša, bet ja 

skatās rezultativitāti, tad kvalitāte varētu būt daudz augstāka„. 

Tiek uzsvērts, ka šobrīd, kad daudzi uzņēmumi bankrotē, parādījušās arī negodīgas 

rekrutēšanas iestādes, kas apkrāpj cilvēkus, solot atrast darbu, bet nepiedāvājot to, tādējādi 

pasliktinot profesijas reputāciju. 

Pašreizējo situāciju karjeras konsultāciju pakalpojumu jomā Latvijā privātā sektora pārstāvji 

raksturo metaforiski: „...Tā ir kā mazulis bērna autiņos - nav zināms, kā mazulis attīstīsies un 

kāds cilvēks no mazuļa galu galā izaugs”, jo šajā jomā Latvijā nav vēl attīstītas kompetences, 

lai veiktu karjeras konsultāciju pakalpojumus. „Pašreiz to veic tikai dažas privātās 

organizācijas, jo tām nav lielas pieredzes šādā uzņēmējdarbības jomā. Visbiežāk karjeras 

konsultāciju pakalpojumu sniedzēji ir personāla atlases un novērtēšanas kompānijas, kuras 

profesionāli ir vistuvāk karjeras konsultēšanas jomai. Sekojoši attiecīgie personāla atlases 

speciālisti un konsultanti spēj maksimāli ātri apgūt attiecīgās konsultēšanas kompetences”. 

Kāds no privātā sektora pārstāvjiem norāda: „...Cilvēkam jāmācās izmantot resursus, kas 

viņam pašam jau ir pieejami, nevis jāprasa no otra zivis (nauda), kas nemotivē strādāt un 

savus paša resursus apsaimniekot. NVA vajadzētu motivēt bezdarbniekus analizēt savus 

resursus, domāt kā tos var izmantot, lai izdzīvotu, kā veidot krīžu laika privāto ekonomiku un 

saimniecību. Maksāt bezdarbnieka pabalstu tāpat vien - tā ir apgrēcība. Papildus pabalstam 

vajadzētu uzlikt par pienākumu brīvajā laikā kaut ko praktiski (privātajā un darba dzīvē) 

izmantojamu arī iemācīties. Tās varētu būt svešvalodas, pašorganizācijas vai savu resursu 

izmantošanas prasmes. Kā bezdarbnieka pabalsta saņemšanas priekšnosacījumu vajadzētu 

ietvert nevis vajadzību mācīties, bet pienākumu - iemācīties„. 

Līdzīgs viedoklis ir arī kādam citam privātā sektora pārstāvim: „...Latvijā nepareiza ir pati 

karjeras konsultāciju pakalpojumu sniegšanas pamata filozofija. Ir prioritāras lietas, kas 

cilvēkam ir jāiemāca un jāiemācās skolā. Ja tas nav izdarīts, tad darbs ir NVA karjeras 

konsultantiem. Šīs pamata lietas ir uzskats, ka cilvēks pats ir atbildīgs par savu dzīvi; kā arī 

zināšanas un prasmes, kā šo atbildību praktiski realizēt reālajā dzīvē„. 

46

Tāpat tiek norādīts, ka: „...Attīstītajās valstīs pirmais, ko iemāca bērnam - kā saimniekot, kā 

izvērtēt savus fiziskos, emocionālos, intelektuālos, materiālos resursus, kā tos pilnveidot un 

attīstīt, kā veidot pašam savu privāto ekonomiku, kā savu karjeru veidot un ikdienā strādāt 

pašam - bez uzrauga aizmugurē. Visā pasaulē dzīves un darba (karjeras veidošanas) prasmes 

māca sākot no pamatskolas. Latvijā tas nav un netiek darīts un ir bezgala žēl, ka to nemāca 

ne koledžas, ne universitātes, arī ne NVA. Latvijā daudz naudas tiek „izkaisīts pa vējam”, 

ieguldot nevajadzīgā vai arī vajadzīgā, bet pēc tam prasmīgi realizēties nespējīgā 

profesionālajā apmācībā. To varētu ieguldīt pareizāk - dzīves un darba (karjeras) pamata 

prasmju (karjeras veidošanas un darba spēju efektivizēšanas prasmju) attīstībā un 

uzlabošanā„. 

Vēl viens viedoklis: „...Pakalpojumus varētu uzlabot, ja NVA zem sava jumta kaut informatīvi 

pulcētu arī privātos pakalpojuma sniedzējus. Tādā veidā palielinātos piedāvājuma iespējas 

un izvēle arī inteliģentajiem bezdarbniekiem, kas patiesi vēlas uzlabot savu konkurētspēju un 

būtu ar mieru par to arī samaksāt. Tā NVA varētu mazināt arī iespaidu par NVA kā „lūzeru” 

iestādi, kura sevi, savus klientus un savus pakalpojumu sniedzējus strikti nodala no 

„veiksmīgajiem”. Ja NVA savā informatīvajā laukā izdalītu sektoru arī motivēto, uz VIP un 

biznesa karjeru tendēto karjeras nesēju atbalstam, šajā sektorā apkopojot informāciju par 

privāta sektora pakalpojumu sniedzējiem un to pakalpojumiem, tas veicinātu gan NVA 

prestižu, gan dotu pienesumu valsts veiksmīgo ļaužu (speciālistu, vadītāju) karjeras 

izaugsmes atbalstam. Tas, kas nepieciešams no NVA (valsts), ir pavisam maz - informatīvs 

atbalsts, jauna tradīcija, kooperācija konkurences vietā, vairāk labvēlības pret valsti un tās 

iedzīvotajiem kopumā, arī pret tiem, kas darbojas aiz NVA sienām - nekas vairāk„. 

Vienīgi viedoklī, ka karjeras konsultācijām jābūt bez maksas, visi respondenti ir vienprātīgi. 

Karjeras konsultantu klientu vajadzību izzināšana un apmierinātības ar saņemto pakalpojumu 

novērtēšana 

Kā vienu no galvenajām problēmām privātā sektora pārstāvji norāda to, ka ne tikai privātajā, 

bet arī valsts sektorā netiek izvērtēta karjeras konsultāciju pakalpojumu efektivitāte - kā 

karjeras konsultācijas ir ietekmējušas klientu karjeras izvēli, vai klients izvēlējies savu 

nākotnes profesiju vai darba vietu, ņemot vērā karjeras konsultanta ieteikumus, cik tie bijuši 

nozīmīgi klienta izaugsmē. 

Klientu vajadzības un apmierinātība ar saņemtajiem pakalpojumiem pārsvarā tiek izzināta 

individuālās konsultācijās, kā arī aptaujājot darba devējus un veicot pētījumus, bet ne NVA, 

ne citās ekspertu pārstāvētajās organizācijās tas nenotiek regulāri; nav arī izstrādāta vienota 

sistēma klientu vajadzību un apmierinātības izzināšanai. 

NVA pārstāvji min šādas klientu prasības: vajadzību pēc darba, psiholoģisku atbalstu, 

„masveida pārkvalificēšanos”, t.sk. plašāku kursu klāstu un īsākas rindas uz kursiem. 

Jauniešiem nepieciešama aktuālākā informācija par mācību iespējām un CV sagatavošanu 

svešvalodās. Divi respondenti norāda, ka viņu klientiem vajag „...pēc iespējas vairāk 

pakalpojumu bez maksas, jo visiem patīk bezmaksas pakalpojumi”, cits norāda, ka klienti pie 

karjeras konsultanta nāk pēc „ceļa uz gaismu”. 

Jāpiebilst, ka 2006. gadā tika apstiprināta „PKIVA klientu apmierinātības novērtēšanas 

kārtība”, kas paredzēja pēc konsultācijas katram klientam piedāvāt aizpildīt anonīmu 

pakalpojuma novērtēšanas anketu. Klientiem tika piedāvāts pēc 10 ballu sistēmas novērtēt 5 

apgalvojumus (anketā katram apgalvojumam tika paskaidrota vērtējumu skalas nozīme, 

piemēram, ka 1 balle apzīmē vērtējumu „ļoti slikti” (vai „pilnīgi neesmu apmierināts” vai „ 

pilnīgi nevajadzīgi”), bet 10 balles apzīmē vērtējumu „ļoti labi” (vai “esmu pilnībā 

apmierināts” vai „ļoti noderīgi” u.tml.), bet kopš 2007. gada šādas anketas vairs netiek 

izmantotas. Klientu apmierinātība tiek noteikta, veicot klientu aptauju reizi gadā par visiem 

47

NVA sniegtajiem pakalpojumiem kopumā, tai skaitā arī par karjeras konsultāciju 

pakalpojumiem. 

Visi NVA pārstāvji uzskata, ka viņu klienti ir apmierināti ar saņemtā pakalpojuma kvalitāti. 

Pārsvarā minēts, ka klientiem vienīgi nepatīk garās rindas, lai sagaidītu konsultāciju, kā arī 

intelekta novērtēšanas testu pildīšana, jo klienti jūtas kā uz eksāmenu atnākuši. Vairāki NVA 

pārstāvji novērojuši, ka skolnieki izrāda neapmierinātību ar to, ka jānorāda personas kods, jo 

viņus skolā māca, ka personas dati ir konfidenciāli. Kāds respondents min, ka krievvalodīgos 

neapmierina, ka testi jāpilda latviešu valodā. 

Pie NVA karjeras konsultanta klienti- bezdarbnieki visbiežāk nonāk pēc NVA inspektoru 

ieteikuma; skolēni - skolotāju, draugu vai vecāku mudināti; cilvēki ar invaliditāti - pēc 

invalīdu biedrību rekomendācijām, bet citas sociālā riska grupas - pēc sociālo darbinieku 

nosūtījuma. Bezdarbnieki ar karjeras konsultāciju pakalpojumiem tiek iepazīstināti arī NVA 

informatīvajās dienās. 

Izglītības iestāžu klienti pie karjeras konsultanta nāk pēc tam, kad izlasījuši informāciju 

mājaslapā, vai arī pēc citiem informatīvajiem pasākumiem, piemēram, karjeras dienām. 

Savukārt privātais sektors klientus piesaista ar semināru, mācību kursu, publikāciju masu 

mēdijos palīdzību, kā arī informācijas ievietošanu organizācijas mājaslapā. 

Karjeras konsultāciju pakalpojumu metodiskā un informatīvā bāze 

Runājot par karjeras konsultantiem pieejamās metodiskās un informatīvās bāzes kvalitāti, 

tikai viens no NVA pārstāvjiem to novērtē kā neefektīvu, pārējie norāda, ka tā ir konsultantu 

darbam atbilstoša, bet papildus tai tiek izmantoti arī interneta resursi, piemēram: 

Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra mājaslapu www.aiknc.lv - par 

augstskolu, koledžu un augtākās izglītības programmu licencēšanu un akreditāciju. 

Valsts izglītības attīstības aģentūras mājaslapu www.viaa.gov.lv - par izglītības iespējām 

Latvijā un Eiropā, Eiropas portāliem. 

Profesionālās izglītības administrācijas mājaslapu www.izmpia.gov.lv - par 

profesionālās izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditāciju un licencēšanu, profesiju 

standartiem. 

Izglītības satura un eksaminācijas centra mājaslapu www.isec.gov.lv - par vispārējās 

izglītības saturu, centralizētajiem eksāmeniem, mācību priekšmetu olimpiādēm. 

Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta mājaslapu www.ijsd.riga.lv, 

sadaļā „E-skola” - par Rīgas skolām, interešu izglītības iestādēm, sporta izglītības iestādēm, 

brīvā laika centriem, nometnēm. 

Latvijas Amatniecības kameras mājaslapu www.lak.lv - par amatu apmācības skolu 

(amatu apguves iespējas pie amatu meistariem). 

Biedrības “Jauniešu konsultācijas” mājaslapu www.yc.lv - par semināriem, ekskursijām, 

nometnēm un citiem pasākumiem jauniešiem. 

Eiropas Savienības portālu www.europa.eu/pol/educ/index_lv.htm - par mācību un 

studiju iespējām Eiropā. 

48

NVA pārstāvji patstāvīgi apgūst zināšanas kursos un studējot profesionālo literatūru. Kā ļoti 

nozīmīgu informācijas avotu eksperti min pieredzes apmaiņu ar karjeras konsultantiem citos 

rajonos, kā arī iespēju izmantot personiskos sakarus (paziņas, kursa biedrus, kolēģus), tiešus 

informācijas avotus (piemēram, zvanot uz skolu, apstaigājot valsts un pašvaldību iestādes). 

Attiecībā uz iespēju izmantot esošās metodikas dažādām mērķa grupām, NVA karjeras 

konsultanti norāda, ka savā ikdienas darbā izmanto gandrīz visas izstrādātās metodikas, bet 

labprāt strādātu arī ar jaunām metodikām, kas pilnveidotu viņu profesionālās prasmes un ļautu 

padarīt konsultēšanas procesu vēl saistošāku klientam. Piemēram, būtu nepieciešamas 

papildus metodikas darbam ar cilvēkiem ar invaliditāti (īpaši uzsverot atbilstošu metodiku 

nepieciešamību cilvēkiem ar redzes problēmām), personām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, 

pirmspensijas vecuma personām. Grūtības reizēm sagādā to cilvēku konsultēšana, kuri ilgu 

laiku dzīvojuši un strādājuši ārvalstīs, jo viņi nespēj pieņemt reālo situāciju. Tāpat pietrūkst 

metodikas darbam ar ilgstošajiem bezdarbniekiem (pārsvarā no lauku rajoniem), kuriem ir 

zudusi interese atgriezties darba tirgū. Sarunās ar NVA karjeras konsultantiem kā jauna mērķa 

grupa 2009.gadā tika izdalīta bezdarbnieki ar augstāko izglītību un lielu darba pieredzi, kuri 

meklē augsti apmaksātu darbu. 

Metodikas būtu jāizstrādā vecākiem pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, neredzīgiem un 

vājredzīgiem cilvēkiem, tāpat izstrādājami materiāli vieglajā valodā. Karjeras konsultantiem 

nepieciešams vairāk uzmanības veltīt profesiju aprakstu izmantošanai savā darbā, sniedzot 

detalizētākus paskaidrojumus par katru klientu interesējošo profesiju. 

Gandrīz visi respondenti no NVA norāda, ka nepieciešams izdot jaunus katalogus par 

izglītības iespējām pēc pamatskolas un vidusskolas, jo iepriekš apkopotā informācija jau ir 

novecojusi. Nepieciešams arī informatīvais materiāls par darba tirgus prognozēm un 

pieprasītākajām profesijām ilgtermiņā. 

Būtu nepieciešams dažādot grupu darba metodes, atbilstoši mērķa grupu vajadzībām 

(piemēram, darbs ar 9.klases skolēniem un bezdarbnieku grupu ir atšķirīgs), izstrādāt 

diferencētākas metodes profesionālās piemērotības noteikšanai bezdarbnieku apmācībās, 

pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas programmās, ieviest jaunas 

diagnosticējošas metodes. Tāpat vēlama esošo metodiku aktualizēšana piemēram, Krepelīna 

tests u.c. vairāki respondenti izteica šaubas par testu lietderīgumu, jo tiem trūkst gan 

ticamības, gan nav skaidra izmantošanas nepieciešamība. Ņemot vērā, ka arī klienti izsaka 

nepatiku pret vairākiem testiem, varbūt iespējams atrast alternatīvas to izmantošanai. NVA 

karjeras konsultantiem ne vienmēr iznāk laiks uzreiz konsultāciju laikā sniegt atgriezenisko 

saiti par testa rezultātiem, līdz ar to klienti tiek lūgti ierasties uz atkārtotu vizīti, kas, ievērojot 

lielo apmeklētāju skaitu, var būt arī pēc mēneša, līdz ar to vairums klientu uz to nemaz 

neierodas, kā rezultātā karjeras konsultācija nav sasniegusi rezultātu. 

Privātā sektora pārstāvji atzīst, ka viņiem pieejamās karjeras konsultēšanas metodikas ir 

skaitliski maz un “...nav konkurētspējīgas ar NVA izstrādātajām metodikām“. 

Karjeras konsultāciju pakalpojumu attīstības prognozes un ieteikumi karjeras konsultāciju 

pakalpojumu pilnveidei 

Kā veicinošu faktoru karjeras konsultāciju pakalpojumu attīstībai vairāki respondenti saskata 

EK izpratni par šī pakalpojuma nozīmīgumu. Liela loma karjeras konsultāciju pakalpojumu 

sistēmas attīstībā ir pašu karjeras konsultantu entuziasmam un aktivitātei, veidojot ciešāku 

savstarpējo sadarbību. 

Vairums karjeras konsultantu uzskata, ka NVA strādā profesionāli, atsaucīgi konsultanti un 

viņiem ir prieks sadarboties, vienīgi pieaugot klientu skaitam vajadzētu palielināt arī 

konsultantu skaitu. Viņi norāda, ka uzsvars arī turpmāk liekams uz individuālo darbu, nevis 

49

grupu konsultācijām, kas dod iespējas pievērst klientam individuālu uzmanību, izrunāties, līdz 

ar to arī rezultāts ir daudz kvalitatīvāks. Vajadzētu turpināt sniegt karjeras konsultāciju 

pakalpojumus skolēniem un studentiem, t.sk. attīstīt „ēnu dienas”, kā ari psiholoģisko atbalstu 

klientiem. Ļoti veiksmīgas un rezultatīvas ir NVA organizētās INFO dienas, kuras turpmāk 

vajadzētu veidot dažādām mērķa grupām. Arī metodika kopumā tiek uzskatīta par lielu 

vērtību, tikai tā ir jāpārskata un jāpilnveido, jo klientu skaita pieaugums veicina pieprasījumu 

pēc karjeras konsultācijām un nepieciešamību izstrādāt jaunas karjeras konsultēšanas 

metodikas, lai tās varētu pielietot visdažādākajām mērķa grupām. Pāris karjeras konsultantu 

norāda, ka viņi atzinīgi novērtē sniegto iespēju strādāt radoši, ko vajadzētu atbalstīt arī 

nākotnē. 

Gan privātā, gan valsts pārvaldes, gan izglītības sektora pārstāvji min, ka turpmāk attīstāma 

sadarbība starp institūcijām, kas sniedz karjeras konsultāciju pakalpojumu, lai veicinātu 

informācijas apriti un līdzvērtīgas metodiskās bāzes izmantošanu karjeras konsultāciju 

pakalpojumu sniegšanā. Kā viens no šiem mehānismiem varētu būt karjeras konsultantu 

vienota asociācija, jo šobrīd profesionāla asociācija, kas aizstāvētu karjeras konsultantu 

intereses un nodrošinātu karjeras konsultantu kvalifikācijas celšanas iespējas, nedarbojas. 

Gandrīz visi respondenti atbalsta vienotas sertifikācijas sistēmas izveides nepieciešamību un 

saskata tajā daudzu šobrīd sasāpējušu jautājumu risinājumu (piemēram, regulāras mācības, 

supervīzijas u.tml.). Tajā pat laikā konsultantus satrauc sertifikācijas sistēmā ietveramie 

kritēriji, prasības konsultantiem, sertifikācijas ietekme uz atalgojumu, u.tml. neskaidri 

jautājumi. Vairums respondentu no karjeras konsultantu sertifikācijas sistēmas sagaida, ka 

tajā tiks paredzētas regulāras supervīzijas un izglītošanās iespējas, rīkojot pieredzes apmaiņas 

seminārus (kaut vai reizi ceturksnī), kuru laikā varētu noskaidrot daudzus sasāpējušus un 

interesējošus jautājumus. Vajadzētu rast iespēju vismaz divas reizes gadā tikties ar pārējiem 

karjeras konsultantiem, lai varētu pārrunāt neskaidros jautājumus un dalīties pieredzē vienam 

ar otru. Vairakkārt tiek norādīts, ka sertifikācijas sistēmas mērķis ir veicināt karjeras 

konsultantu profesijas prestižu, noformulējot skaidru karjeras konsultāciju pakalpojumu 

vīziju, koncepciju, sākot ar to, kas ir karjeras konsultantu klienti, kādas ir karjeras konsultantu 

funkcijas, uzdevumi, darbā izmantojamās metodes. 

Valsts līmenī jāpilnveido karjeras atbalsta sistēma un karjeras konsultāciju pakalpojumu 

pārklājums, kā arī sadarbība starp institūcijām, kas šos pakalpojumus īsteno. Nepieciešama 

pieredzes apmaiņa starp karjeras konsultantiem, jānodrošina regulāras supervīzijas un mācību 

kursi karjeras konsultantiem. 

Ieteikums no privātā sektora ir veicināt privāto publisko partnerību, jo: „…Šobrīd katra 

ministrija un institūcija „velk ietekmes un finansiālo iespēju segu” katra uz savu pusi, bet 

rezultāts, kuru valstij varētu dot KAAS kā sistēma, nevienu neinteresē”. 

Runājot par perspektīvām, vairums valsts pārvaldes pārstāvju uzskata, ka karjeras 

konsultāciju pakalpojumu kvalitāti sekmēs starptautiskās pieredzes apmaiņa, ka attīstīsies 

elektroniskais karjeras konsultāciju veids un karjeras konsultanti būs pieprasīta profesija. Daži 

norāda, ka karjeras konsultāciju pakalpojumi tiks vairāk izmantoti personāla atlases procesā. 

Savukārt privātā sektora pārstāvji norāda, ka: „…ja KAAS būs tādi līderi, kas spēs interesanti 

un pareizi izskaidrot KAAS jēgu, tās nozīmi tautsaimniecības attīstības kontekstā, tad 

perspektīvas ir pozitīvas”. Cits min, ka; „…Kā uzņēmējdarbības veids, karjeras konsultāciju 

pakalpojumi nekad neattīstīsies masveidā. Drīzāk tas būs konsultāciju veids, ko izmantos 

atsevišķi cilvēki, kuriem jau pašiem ir vēlme attīstīties un gūt profesionālu konsultāciju. Lai 

šis pakalpojums attīstītos kvalitatīvi, nepieciešams darba tirgu rūpīgi izglītot vairāku gadu 

garumā”. 

50

Gandrīz visi eksperti norāda uz to, ka trūkst vienotas karjeras atbalsta sistēmas, kas 

nodrošinātu savstarpēju koordināciju un noteiktu vienotas prasības karjeras konsultāciju 

pakalpojumu sniedzējiem. Gan valsts, gan privātā sektora pārstāvji norāda uz karjeras 

konsultantu kvalifikācijas celšanas iespēju trūkumu. 

Praktiski visi eksperti min psiholoģisko treniņu, supervīziju, intervīziju un semināru 

nepieciešamību pašiem karjeras konsultāciju pakalpojumu sniedzējiem. Kā piemēru tam NVA 

pārstāvji min iepriekšējos gados apmeklētos seminārus, kurus vadīja pieredzējuši ārvalstu 

lektori, kas devis pozitīvu ieguldījumu karjeras konsultantu izaugsmē. 

Vairums NVA pārstāvju norāda arī uz konkrētām problēmām, kuras būtu jārisina NVA - 

nepieciešamību pēc atbilstošas konsultāciju vides, piemērotas individuālajām konsultācijām 

un grupām (telpas, kuras ir gan ērtas klientiem, gan nodrošina nepieciešamo 

konfidencialitāti). Vērtējot konsultantu darbu filiālē, jāparedz, ka ikdienas darbs sastāv ne 

tikai no konsultēšanas prakses, bet arī organizatoriskiem jautājumiem, klientu piesaistīšanu un 

informatīvajiem pasākumiem. Kā problēma vairākkārt minēta nepieciešamība rakstīt 

atzinumus papīra formātā, jo šī informācija jau tiekot ievadīta IS BURVIS; atskaišu sistēma, 

kā arī tas, ka netiek nodrošināti resursi pakalpojumu mobilitātei. 

Vairāki ieteikumi no NVA pārstāvjiem saistīti ar atbalsta sistēmas sakārtošanu, jo dažreiz 

pietrūkst atgriezeniskās saites par veikto darbu, līdz ar to būtu jādomā par pieredzes apmaiņu 

starp konsultantiem. Viņi iesaka beigt baidīt ar nepārtrauktiem auditiem, un uzsvaru likt uz 

kļūdām, bet kvalitātes uzlabošanai atrast citus motivatorus, piemēram mācību un pieredzes 

apmaiņas iespējas, supervīzijas, kouču. Vairums FGD dalībnieku izrādīja sašutumu par 

„labāko desmitnieka” popularizēšanu, kurā apkopoti tie karjeras konsultanti, kuri vismazāk 

kļūdījušies atskaišu sastādīšanā, neņemot vērā katra konsultanta klientu skaitu un 

departamentā nostrādāto laiku. Lai problēmu ar statistikas atskaitēm atrisinātu tika izteikts 

priekšlikums datu apstrādei, atskaitēm katrā filiālē nodarbināt vienu asistentu, līdz ar to 

karjeras konsultants varētu strādāt daudz efektīvāk un apkalpot vairāk klientu. Šim 

priekšlikumam bija vairāki atbalstītāji. Kāds respondents uzsver, „…ja vadība ne tikai izvirzīs 

prasības, bet arī sakārtos atbalsta sistēmu karjeras konsultantiem, tad tā būs iespēja mums 

sajusties vajadzīgiem, skaidri saprast savu vietu - NVA vai izglītības sistēmā”. 

FGD lielas diskusijas izvērtās par diagnosticējošo un interešu testu lietderību, iesakot atlasi uz 

kursiem veidot pēc mācību kursu organizatoru novērtēšanas testiem, tādējādi atvieglojot 

karjeras konsultantu darbu. Kopumā jāpārdomā un jāmaina testēšanas sistēma, jo bieži ir tā, 

ka cilvēks vēl pirms testa rezultātu uzzināšanas jau piesakās konkrētiem kursiem. 

IETEIKUMI: 

• Vairumā jautājumu krasi atšķiras valsts pārvaldes un privātā sektora pārstāvju 

viedoklis, līdz ar to karjeras konsultāciju pakalpojumu attīstībai Latvijā vajadzētu 

veidot nacionālos forumus, kā tas noteikts EK darba dokumentā Career Guidance: A 

Handbook For Policy Makers, kā arī sadarbību, piemēram, ar publiskās privātās 

partnerības palīdzību. 

• Izstrādāt karjeras konsultāciju pakalpojumu kvalitātes novērtēšanas un pilnveides 

sistēmu, atbilstoši EK darba dokumenta Career Guidance: A Handbook For Policy 

Makers rekomendācijām un citu valstu pieredzei, kā arī veicināt karjeras konsultantu 

sertifikācijas sistēmas izstrādi un profesionālās organizācijas izveidi. 

• Uzlabot savstarpējo komunikācijas un atbalsta sistēmu NVA ietvaros. 

51

• Veicināt karjeras konsultantu profesionālo izaugsmi, nodrošinot supervīzijas vai 

koučingu, mācības, pieredzes apmaiņu utt. 

• Lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu lielāku uzsvaru likt uz klientu individuālām 

nevis grupu konsultācijām. 

52

5. NODARBINĀTĪBAS VALSTS AĢENTŪRAS KARJERAS KONSULTĀCIJU 

PAKALPOJUMU KLIENTU VAJADZĪBU UN APMIERINĀTĪBAS AR 

SAŅEMTAJIEM PAKALPOJUMIEM ANALĪZE 

Kvalitāti definē un novērtē klients, līdz ar to turpinājumā atspoguļots NVA karjeras 

konsultāciju pakalpojumu klientu viedoklis par saņemto pakalpojumu kvalitāti, kā arī 

identificētas viņu vajadzības. Lai šo informāciju iegūtu organizētas FGD 5 Latvijas pilsētās, 

uz kurām tika aicinātas 4 klientu grupas - jaunieši, vecāki pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, 

ilgstošie bezdarbnieki un cilvēki ar invaliditāti. 

5.1. Jauniešu vajadzību un apmierinātības ar Nodarbinātības valsts 

aģentūras karjeras konsultāciju pakalpojumiem analīze 

Visi karjeras konsultanti viennozīmīgi norāda, ka svarīgākā karjeras konsultantu mērķa grupa 

ir jaunieši, līdz ar to kā pirmā tika uzrunāta tieši šī mērķa grupa. 

Respondentu raksturojums: 

sievietes vīrieši kopā 

Rīga 8 3 11 

Madona 3 2 5 

Limbaži 8 2 10 

Daugavpils 11 2 13 

Liepāja 7 - 7 

Analizējot NVA publicētos datus, 2007.gadā vidēji katrs otrais NVA karjeras konsultantu 

klients bijis jaunietis (izglītojamā persona), kopā 26240 cilvēki. Karjeras konsultācijas 

pārsvarā nodrošinātas sadarbojoties ar skolām, līdz ar to fokusgrupas dalībnieku atlasei tika 

izmantots ne tikai NVA datu reģistrs, bet arī vietējo skolu atbalsts. Kopumā FGD tika iekļauti 

46 šīs mērķa grupas pārstāvji. Kaut arī 2007.gadā karjeras konsultāciju pakalpojumus 

saņēmušo šīs mērķa grupas pārstāvju dzimumu sadalījums ir proporcionāli līdzīgs, FGD 80% 

bija sieviešu. FGD pārsvarā piedalījās pamatskolu un vidusskolu pēdējo klašu jaunieši, 

kuriem aktuāls jautājums par izglītības turpināšanu. 

Rīgu FGD pārstāvēja vienas klases jaunieši, kuri, kā paši izteicās - „…mācās klasē, kura 

nevelk mācībās”. No 11 jauniešiem turpināt mācības vidusskolā vēlējās tikai 2, kuri domā arī 

par augstāko izglītību. Lielākā daļa no viņiem vēl nav izlēmuši, kādu profesiju vēlētos apgūt. 

Arī Liepāju pārstāvēja 9.klases skolēni, bet viņi bija motivēti mācīties tālāk, nopietni diskutē 

par karjeras izvēli un tās problemātiku. Daugavpilī uz FGD bija aicināti 12. klases skolēni, 

kuri ir motivēti turpmākām mācībām, aktīvi diskutē par karjeras izvēli un tās problemātiku. 

Visinformētākie par karjeras konsultāciju pakalpojumiem bija Poļu vidusskolas skolēni. 

Limbažos FGD iesaistījās dažāda vecuma jaunieši. Puse no viņiem ir motivēti turpināt 

53

mācības. Visi aktīvi iesaistās diskusijās, nopietni diskutē par karjeras izvēli un tās 

problemātiku. Vairāki jaunieši nezināja, ka karjeras konsultanta pakalpojumus var saņemt arī 

Limbažos, jo speciāli braukuši uz Valmieru. Arī Madonā bija dažāda vecuma jaunieši vecumā 

no 17 - 20 gadus veci, un ir motivēti tālāk mācīties, ar prieku iesaistās diskusijās. 

Karjeras konsultāciju pakalpojuma raksturojums 

FGD sākumā jauniešiem tika lūgts raksturot karjeras konsultāciju pakalpojumu. Visbiežāk tie 

identificēti ar dažādu testu aizpildīšana. Testi pildīti gan skolā, gan NVA telpās, gan internetā, 

bet ir jaunieši, kuri, lai arī sākotnēji norāda, ka par karjeras konsultāciju pakalpojumiem neko 

nav dzirdējuši, kā arī tos nekad nav izmantojuši, sarunai turpinoties tomēr atklāj, ka viņi 

karjeras konsultāciju pakalpojumus ir izmantojuši, tikai neatpazīst kā karjeras konsultāciju 

pakalpojumus. Par to, ka NVA ir pieejami bezmaksas karjeras konsultāciju pakalpojumi ir 

informēti tikai tie, kuri paši tur bijuši. 

Liepājnieki norāda, ka viņu skolā ir karjeras konsultants, līdz ar to viņi visi ir informēti par 

karjeras konsultanta darbību, norādot, ka konsultants iepazīstina ar perspektīvajām 

profesijām, palīdz izvēlēties piemērotāko profesiju, skolu un darbu, psiholoģiski sagatavo 

jauniešus pārmaiņām. Ar karjeras konsultanta funkcijām Liepājas jaunieši iepazīstināti 

projektu nedēļā, kuras temats bijis „Karjera”. 

Lielākā daļa Daugavpils pārstāvju pildījuši interešu un pašnoteikšanās testus, kā arī 

diskutējuši par lomām dzīvē, tehnikām, kā pārvarēt slinkumu. 

Arī limbažnieki pārsvarā pildījuši testu, kas pieejams NVA mājaslapā, kā arī organizēti ar 

klasi braukuši uz Valmieras NVA, kur pildījuši testus, pēc kuriem gan neviens neesot saņēmis 

atbildes. 

Lielākā daļa respondentu apmeklējuši grupu karjeras konsultācijas, kas organizētas kā 

izbraukuma konsultācijas. Individuālās karjeras konsultācijas kopumā apmeklējuši 11 

respondentu, pārsvarā tās saistītas ar profesionālās piemērotības testu pildīšanu, kā arī 

diagnosticējošās konsultācijas. 

Apmēram puse respondentu pildījuši diagnosticējošos testus elektroniskā formā, neliela daļa 

no viņiem iepazinušies arī ar informāciju NVA mājaslapā. Tāpat vidēji katrs otrais jaunietis 

apmeklējis seminārus, lekcijas un psiholoģiskās saskarsmes treniņus, kuri organizēti skolās. 

Individuālas psihologa konsultācijas nav apmeklējis neviens no šīs mērķa grupas pārstāvjiem. 

Karjeras konsultāciju pakalpojuma kvalitāte 

Lūgti raksturot saņemtā pakalpojuma kvalitāti, rīdzinieki norāda, ka pildītie testi nav patikuši, 

jo aizņēmuši ļoti daudz laika, bet iegūtie rezultāti nav apmierinājuši vairāku iemeslu dēļ, 

piemēram, vienai jaunietei karjeras konsultants bija teicis, ka viņai piemērots darbs ar 

cilvēkiem, bet viņa tā arī nesaprotot, kādu profesiju apgūt. Citam jaunietim solīts atzvanīt pēc 

testa rezultātu apkopošanas, bet šādu zvanu viņš tā arī neesot saņēmis. Rīdziniekiem nav 

paticis tas, ka testu rezultāti netiek pārrunāti uzreiz pēc testa aizpildīšanas, bet gan jāpiesakās 

uz papildus konsultāciju. Kāds norāda, ka „… tests uzrādīja man 6 profesijas, bet nezinu, 

kuru no tām izvēlēties, pēc testa rezultātiem gribēju vairāk individuāli pārrunāt rezultātus, bet 

konsultantam nebija laika”. Jaunieši labprātāk šādus testus pildītu internetā. 

Arī daugavpilieši norāda, ka nav sapratuši testa rezultātus, „…pateica, ka piemērots darbs ar 

cilvēkiem, vai tad visos darbos nav iesaistīts cilvēks?”. 

54

Līdzīgu viedokli pauda madonieši, „…man bija šoks, jo parādīja virzienu uz biznesu, 

matemātiku, bet man skolā ļoti nepatīk matemātika, dzīvē arī ne, tagad nezinu ko darīt”, 

„..mēs paši skaitījām punktus, interpretējām datus, gribu vairāk lai paskaidro rezultātu, nevis, 

pašai jāmēģina to saprast”. 

Pret testiem pozitīvāk noskaņoti bija jaunieši no Liepājas, norādot, ka „…testi lika padomāt 

par nākotni, ko līdz šim neesmu domājusi”. 

Vairāki jaunieši norāda, ka ar testa palīdzību noteiktajās profesijās viņi noteikti negribētu 

strādāt. Kā piemērotākais vecums interešu izpētes testiem tiek minēts 9. un 12. klases, jo, kā 

norāda kāda respondente „…testu pirmo reizi es pildīju 8.klasē, man nebija interesanti, tagad 

liekas, ka tas ir daudz svarīgāk”. 

Informāciju par profesijām un tālākizglītības iespējām jaunieši galvenokārt uzzina no 

draugiem, vecākiem, preses, interneta, bet ne no karjeras konsultantiem. Skolās par profesiju 

un mācību iestāžu izvēli nav runāts, „…vienīgi, kad draud mest ārā no skolas, tad pasaka uz 

kurieni aizsūtīs”. Vienīgi limbažnieki ir redzējuši NVA sagatavotās filmas par dažādām 

profesijām, kuras sniegušas ļoti noderīgu informāciju, kā arī viena klases audzinātāja esot 

uzaicinājusi uz skolu karjeras konsultantu, kurš atbildējis uz skolēnus interesējošiem 

jautājumiem par viņu izvēlētajām profesijām. 

NVA mājaslapā ievietotā informācija - spēle visiem, kuri to ir izmantojuši, patikusi, viņi 

iesaka līdzīgā stilā pasniegt arī citu jauniešiem interesējošu informāciju. 

Lekcijas, seminārus un treniņus visi vērtē atzinīgi, tie pasniegti interesantā stilā, nav bijuši 

garlaicīgi, bet jauniešiem patiktu, ja tajos pieaicinātu jauniešus, kuri var padalīties ar savu 

pieredzi. 

Nepieciešamā palīdzība mācību iestāžu un profesijas izvēlē 

Visu pilsētu pārstāvji norāda, ka būtu nepieciešama informācija par dažādām profesijām, to 

pieprasījumu darba tirgū, atalgojumu, nepieciešamo izglītību. Viņi vēlētos tikties ar darba 

devējiem, kuri varētu sniegt informāciju par to, ko viņi sagaida no darbinieka, kā arī 

veiksmīgiem profesionāļiem, kuri varētu pastāstīt, kā viņi veidojuši savu karjeru. Viņi vēlētos 

tikties ar skolu pārstāvjiem, studentiem, lai iegūtu informāciju ne tikai par mācību 

programmas saturu, bet arī par studentu sadzīvi, izmaksām. Vidusskolniekiem būtu interese 

arī par CV sastādīšanu, vēlamo uzvedību darba intervijās. 

Lai pamatīgāk iepazītu dažādas profesijas daugavpilieši vēlētos kādu dienu tajās pastrādāt. 

Tāpat viņiem ir interese par dažādiem semināriem prasmju attīstīšanai, psiholoģisko barjeru 

noņemšanai, kā arī izspēlēt lomu spēles „…jo tad var redzēt citu kļūdas un no tām mācīties, 

jo savas jau neredzam”. Daugavpilī nav bijusi iespēja piedalīties „ēnu dienās”, par kurām 

esot liela interese jauniešu vidū. Jāpiebilst, ka „ēnu dienas” interesē un atzinīgi vērtē visi 

jaunieši, daži pat tajās piedalījušies un sapratuši, ka iecerētā profesija tomēr nav viņiem pa 

spēkam. 

Daugavpilieši vēlētos izmantot arī individuālas psihologu konsultācijas, savukārt limbažnieki 

norāda „…kādreiz, ja nebūs darba un būsim nojūgušies, tad varbūt psihologu vajadzēs, 

tagad, paldies Dievam, paši tiekam ar savām problēmām galā”. Vēlāk diskusijās 

noskaidrojas, ka psihologa profesija tiek jaukta ar psihiatra profesiju. 

Kāds liepājnieks norāda: „…No sākuma karjeras konsultantam vajadzētu prasīt manas 

domas, vēlmes, pēc tam izteikt savas”. Vairums jauniešu norāda, ka nepieciešama lielāka 

karjeras konsultanta pakalpojumu reklāma, lai zina, kādu palīdzību no viņa var sagaidīt. 

55

SECINĀJUMI: 

• ESF projekta “Nodarbinātības valsts aģentūras pētījumi” ietvaros veiktajā pētījumā 

„Jauniešu - bezdarbnieku kvalitatīvā sastāva atbilstības darba tirgus 

pieprasījumam izvērtēšana” kā būtiska problēma minēta - jauniešu profesionālās 

izvēles veikšanas procesa kvalitāte, jo lielākoties jauniešu izvēli, kas saistās ar 

mācībām, karjeru, ietekmē nejauši, pat spontāni lēmumi, kuri netiek apdomāti, izsvērti 

un izvērtēti. Rekomendāciju veidā ieteikts vairāk uzmanības veltīt skolēniem, kuri 

izvēlas savas nākamās studijas, sniedzot profesionālu palīdzību un atbalstu, kas ļautu 

jauniešiem pieņemt pārdomātākus un pamatotākus lēmumus par savu nākotni. 

Pētījumā minēts, ka jauniešu veiksmīgākai integrācijai darba tirgū ir nepieciešama 

kompleksa pieeja - ne tikai nodarbinātības jomā, bet jau formālās izglītības iegūšanas 

procesā, informējot un veidojot motivāciju mācīties un vēlāk - piedāvāt sevi kā 

konkurētspējīgu speciālistu darba tirgū. Arī šis pētījums pierāda, ka minētās 

rekomendācijas savu aktualitāti nav zaudējušas. 

• Pēc cilvēka attīstības posmiem (pēc D. Supera teorijas), priekšstats par sevi, savām 

spējām, interesēm, kā arī izpratne un attieksme pret darba tirgu veidojas no dzimšanas 

līdz 15 gadiem, līdz ar to KPD jādomā par karjeras konsultāciju pakalpojumu 

sniegšanu šai mērķa grupai, izstrādājot piemērotu metodisko un informatīvo bāzi. 

Ņemot vērā, ka liela ietekme uz bērna attīstību ir ģimenei un skolai, tad atsevišķu 

metodiku darbam ar bērniem un jauniešiem vajadzētu izveidot gan vecākiem, gan 

skolotājiem, kā arī veidot mācību seminārus vecākiem un skolotājiem izstrādāto 

metodiku apgūšanai. 

• Lai pilnveidotu karjeras konsultāciju pakalpojumus jāturpina attīstīt sadarbība ar 

skolām, tajās popularizējot un skaidrojot karjeras konsultāciju pakalpojumu būtību. 

• Informācijai, kas paredzēta jauniešiem jābūt atraktīvā, viegli saprotamā valodā. Arī 

konsultācijās vajadzētu izvairīties no sarežģītiem terminiem. Jebkuru uzdevumu pildot 

iepriekš jāizskaidro tā mērķis, būtība, sagaidāmais rezultāts, tādā veidā izvairoties no 

pārpratumiem. Konsultāciju noslēgumā ar atgriezeniskās saites palīdzību vajadzētu 

pārliecināties, ka jaunietis sapratis konsultācijās iegūto informāciju. 

5.2. Ilgstošo bezdarbnieku vajadzību un apmierinātības ar 

Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultāciju 

pakalpojumiem analīze 

Atšķirībā no bezdarbniekiem, kuri darbu zaudējusī īslaicīgi, ar ilgstošajiem bezdarbniekiem 

jāizmanto citas karjeras konsultēšanas metodes, pieejas, uzmanību vēršot klientu motivācijas 

sistēmas attīstīšanai, iedrošināšanai. Arī viņu vajadzības, kuras aprakstītas šajā nodaļā, ir 

atšķirīgas no citām mērķa grupām. 

56



Rīga 6 1 7 

Madona 5 - 5 




Kopumā FGD tika iekļauti 38 šīs mērķa grupas pārstāvji, no kuriem tikai 5 bija vīrieši. Kā 

norāda iepriekš veiktie pētījumi, ilgstošie bezdarbnieki bieži vien nav motivēti izmaiņām, 

darba tirgum, ir depresīvi, sociāli neaktīvi, īpaši - ilgstošie bezdarbnieki vīrieši2, ar ko 

izskaidrojams neproporcionālais izlases dzimumu sadalījums. 

No piecām sievietēm, kuras piedalījās Madonā organizētajās FGD, tikai viena ir motivēta 

meklēt darbu un strādāt, pārējās neizrāda nekādu interesi par darbu, arī diskusijā iesaistās 

nelabprāt. Arī Limbažu grupa ir neatsaucīga, ieinteresētību par darba meklēšanu īpaši 

neizrāda. Tāpat Rīgas un Liepājas FGD dalībniekiem nav intereses ne par karjeras 

konsultāciju pakalpojumiem, ne darbu. Viņi ir neapmierināti ar Latvijā notiekošo, nevēlas 

izteikt savu viedokli. Vienīgi lielākā daļa daugavpiliešu vēlas atrast darbu, jo „… esam 

izmisumā”. 


Lielākā daļa ilgstošo bezdarbnieku, lai apmeklētu NVA piedāvātos kursus, izmantojuši 

konsultācijas, kuru laikā pildīti diagnosticējošie testi, vairums apmeklējuši karjeras 

konsultantu rīkotos seminārus un lekcijas, piemēram, daugavpilieši apmeklējuši 3 dienu 

semināru par stresa vadību, kas bijis ļoti noderīgs, kā arī semināru „Kā atrast darbu”, kura 

ietvaros viņi sagatavoti darba intervijām. Apmēram piektā daļa respondentu izmantojuši 

psihologu konsultācijas. 

Kāds limbažnieks norāda, ka karjeras konsultācijas devušas iespējas padziļināti sevi izpētīt, 

savukārt cits min, ka testi tikai apstiprinājuši jau sen zināmas lietas „…varbūt jauniešiem tādi 

testi ir piemēroti, bet ne jau cilvēkiem pusmūžā”. 

Rīdzinieki arī pildījuši testus un bijuši uz kursiem, bet viņus visvairāk satrauc fakts, ka uz 

kursiem jāgaida pat gadu. Viņi, tāpat kā Rīgas jaunieši nav saņēmuši atgriezenisko saiti pēc 

testiem, līdz ar to nesaskata to jēgu. Vairums pirmspensijas vecuma respondenti negatīvi 

izsakās par NVA piedāvātajiem testiem, kuri bija „… ļoti pazemojoši, kā armijā, kur kāds ar 

hronometru Tev stāv aiz muguras un skaita, vai paspēsi izdarīt 100 pietupienus minūtē”. 

Cilvēki ir neizpratnē par šo testu nepieciešamību, ja pēc tests aizpildīšanas mācību iestāde, 

piemēram, BUTS veic atkārtotu vērtēšanu. Gados jaunajiem testu aizpildīt daudz vieglāk, līdz 

ar to arī viņi tiek uz kursiem, bet pārējie „… sēž, kur sēdējuši”. Testos esot daudz jautājumu 

par vīriešu darbiem, mazāk par sieviešu, kas liecina par mērķauditorijas stereotipiem un 

2 Rīgas domes Labklājības departaments, pētījumu centrs SKDS Pētījums par ilgstošo sociālās palīdzības 

saņēmēju – bezdarbnieku iespējām darba tirgū Rīgas pilsētā.- 2007.g. 

57

neizpratni. Tādēļ, pirms testa kārtošanas karjeras konsultantiem ar klientiem jāpārrunā visi 

neskaidrie jautājumi, kā arī testa saturs. 

Rīdziniekiem pietrūkst informācijas par to, ka iespējams saņemt arī individuālas karjeras 

konsultācijas. Kā problēma tiek minēta arī tā, ka „…kabinetiem ir plānas sienam, līdz ar to 

man nepatīk runāt par savām problēmām”. Kāda sieviete min, ka viņa CV ir uzrakstījusi, bet 

„..nemāku motivācijas vēstuli sagatavot, nezinu, kas varētu palīdzēt”. 

Liepājnieki atzinīgi vērtē 4 dienu semināru, kurā ar bezdarbniekiem runājuši psihologi, jurists 

un karjeras konsultants. Kāda sieviete min, ka viņai ir informācija par psihologa palīdzības 

izmantošanas iespējām NVA, bet „..vēl neesmu gatava šim solim”. 

Jautājot, kādi karjeras konsultāciju pakalpojumi ilgstošajiem bezdarbniekiem vēl būtu 

nepieciešami, kāda madoniete saka: „…īsti neko, man jau liekas, ka šajā mājā ir visādi 

pakalpojumi, tikai es to neizmantoju, godīgi sakot, darbu nemeklēju”. Savukārt citi 

respondenti min, ka viņiem ir tikai viena vēlme - atrast darbu, jo „… ko dod karjeras 

konsultāciju pakalpojumi, ja darba vietu nav”. 

Respondentu ieteikumi karjeras konsultāciju pakalpojumu uzlabošanai: 

- palīdzību CV un motivācijas vēstules sagatavošanā; 

- atsaucību, optimismu; 

- pašapziņas celšanu, labu attieksmi; 

- iedrošināšanu; 

- organizēt plašākus informatīvos seminārus; 

- uzstāšanās prasmes; 

- testa rezultātus parunāt individuāli; 

- darbu ar indivīdu, sevis pilnveidošanai; 

- palīdzēt klientam mainīt savu ārējo tēlu, izskatu; 

- tikšanās ar darba devējiem; 

- vairāk psihologa konsultācijas gan grupas, gan individuālās; 

- mācīties vainu meklēt sevī nevis darba devējā; 

- bezdarbniekus tik daudz nebaidīt, bet izglītot par savām tiesībām. 

Rīdzinieki iesaka NVA vadībai pārbaudīt savus darbiniekus, lai viņiem būtu vēlme palīdzēt, 

jo daudzi no viņiem, īpaši, inspektori, neesot atsaucīgi, ieinteresēti bezdarbnieku problēmu 

risināšanā, līdz ar to arī bezdarbnieki nenonāk pie karjeras konsultanta. 

SECINĀJUMI: 

• Starp iemesliem, kuru dēļ darbaspējīgā vecumā esošie iedzīvotāji ilgstoši nevar sev 

atrast piemērotu darbu, pētījumā „Ilgstošo sociālās palīdzības saņēmēju - 

bezdarbnieku iespējas darba tirgū Rīgas pilsētā” minēti psihiskas dabas 

traucējumi, komunikācijas barjeras stresa situācijās, neuzņēmība, kautrīgums, arī 

bailes, neuzticība, vilšanās, pat bezcerība. Arī šī pētījuma respondentu izteikumi 

liecināja par aizvainojumu un lepnumu, nevēlēšanos pazemoties, līdz ar to ar 

ilgstošajiem bezdarbniekiem vēlamas individuālā darba formas, kurās īpaša uzmanība 

veltīta uzticību raisošai komunikācijai. 

• Veiksmīga informācijas nodošana ilgstošajiem bezdarbniekiem iespējama 

sadarbojoties ar pašvaldību sociālajiem darbiniekiem, jo šī mērķa grupa visbiežāk ir 

arī sociālo dienestu klienti. Lai ilgstošais bezdarbnieks saņemtu sociālo palīdzību, 

sociālie darbinieki ir veikuši viņa problēmsituācijas analīzi, apsekošanu mājās, līdz ar 

58

to, ja viņš jau ieguvis klienta uzmanību, tad ir vieglāk komunicēt, sadarboties un kā 

resursu piesaistīt karjeras konsultantu. 

• Ilgstošajiem bezdarbniekiem bieži vien, kā tas redzams arī šajā pētījumā, trūkst 

motivācija iesaistīties darba tirgū, līdz ar to šai mērķa grupai attīstāms pakalpojums - 

motivācijas programma, kuru var organizēt gan kā individuālu, gan grupu 

konsultāciju. 2004.-2006.gadā ES struktūrfondu finansētu projektu ietvaros, kurus 

administrēja Sabiedrības integrācijas fonds (turpmāk - SIF), izstrādātas dažādas 

motivācijas programmas, ar mērķi sekmēt nodarbinātību. Daļa no tām paredzētas tieši 

ilgstošajiem bezdarbniekiem. Sadarbojoties ar SIF un projektu īstenotājiem iespējams 

izvērtēt jau īstenotās motivācijas programmas un adaptēt tās. 

• Pēc vairākkārtīgiem atteikumiem no darba devēju puses, ilgstošajiem bezdarbniekiem 

trūkst ticība sev, saviem spēkiem, līdz ar to ilgstošajiem bezdarbniekiem attīstāmas 

atbalsta un pašpalīdzības grupas. 

5.3. Cilvēku ar invaliditāti vajadzību un apmierinātības ar 

Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultāciju 

pakalpojumiem analīze 

Cilvēkiem ar invaliditāti grūtības atrast darbu un piemērotu mācību iestādi saistītas ar viņu 

veselības stāvokli, līdz ar nodarbinātības iespējas viņiem ir daudz ierobežotākas. Līdz ar to šai 

mērķa grupai ir atšķirīgas prasības pret karjeras konsultāciju pakalpojumu. 



Rīga 5 5 10 

Madona 6 3 9 



Liepāja 5 0 5 

Kopumā FGD tika iekļauti 46 šīs mērķa grupas pārstāvji. Pēc NVA statistikas datiem 

2007.gadā karjeras konsultāciju pakalpojumus izmantojuši 813 cilvēki ar invaliditāti, no 

kuriem tikai puse bija NVA reģistrēti bezdarbnieki. Līdz ar to FGD dalībnieku atlasei tika 

izmantota ne tikai NVA datu bāze, bet arī vietējo invalīdu biedrību atbalsts. Kaut arī karjeras 

konsultāciju pakalpojumus saņēmušo šīs mērķa grupas pārstāvju dzimumu sadalījums 

2007.gadā ir proporcionāli līdzīgs, FGD bija 67% sieviešu. Lielākajai daļai respondentu ir 

vidējā izglītība. Šo mērķa grupu pārstāvēja ne tikai bezdarbnieki, bet arī nodarbinātie, kuri ir 

izmantojuši NVA karjeras konsultāciju pakalpojumus. 

Daugavpils respondenti pateicoties invalīdu biedrības darbībai, ļoti aktīvi darbojas - ada, pin 

grozus, brauc ekskursijās, darbu gan aktīvi meklē retais. Liepājā respondenti ir aktīvi, 

iesaistās diskusijā, viena sieviete visu laiku izsakās „es visu zinu, esmu ar augstāko izglītību 

59

un ļoti gudra”. Arī Madonā grupa ir aktīva, skaļa, motivēta un ļoti grib strādāt. Rīgā grupa ir 

atsaucīga, diskutēt griboša. Limbažnieki labi pazīst karjeras konsultanti, zina kādus 

pakalpojumus var pie viņas saņemt, izmanto individuālo psiholoģisko palīdzību. 


Daugavpilieši saņēmuši psiholoģisku atbalstu, bet vairums ir neapmierināti ar to, ka NVA 

darbinieki viņiem neko neskaidrojot „… saka, lasiet uz ziņojuma dēļa paši”. Liepājnieki 

pārsvarā pildījuši dažādus testus, kas palīdzējuši sevis izzināšanai. Tai pat laikā citi norāda, ka 

nesaprot testu lietderību un nepieciešamību, jo tie radījuši lieku stresu. Cilvēkiem ar redzes 

traucējiem bijis īpaši grūti aizpildīt testus. Testu jautājumi raksturoti kā bezjēdzīgi, smieklīgi. 

Cilvēkiem ar invaliditāti testus lietderīgāk pildīt individuāli, pēc tam pārrunājot rezultātus. 

Kāds min, ka „…tests man uzrādīja grāmatvedību, izgāju kursus un uzreiz sapratu, ka nekad 

tādu darbu nestrādāšu.” Vēl viens viedoklis par testiem - „…tests bija nicināšana - ko tad tu 

gribi, tu taču invalīds”. 

Arī respondenti no Madonas pārsvarā pildījuši testus, kas nepieciešami, lai tiktu uz NVA 

piedāvātajiem kursiem. Viņi labi atsaucas par modulārajiem semināriem, kurus gan Madonā 

gan vairs nepiedāvājot. Liepājniekiem karjeras konsultants sniedzis semināru par dažādām 

profesijām, kurās var strādāt cilvēki ar invaliditāti. 

Runājot par problēmām, kāds norāda, ka viņam piezvanījis karjeras konsultants un informējis, 

ka nākamajā dienā jābūt uz testu, bet tā kā šis cilvēks bijis slimnīcā, tad uz testa kārtošanu nav 

varējis ierasties, tad „…uzreiz izmet ārā no rindas, kurā gaidīju kursus”, cits norāda, ka 

apmeklējis semināru - tikšanās ar darba devējiem, bet realitātē „… tā bija tukša papļāpāšana 

ar karjeras konsultantiem, bet neviens darba devējs neesot bijis”. 

Tā kā Limbažu invalīdu biedrība aktīvi sadarbojas ar NVA karjeras konsultantiem, tad 

Limbažnieki ir visinformētākie par konsultantu piedāvājumu. Viņi apmeklējuši „trīs dienu 

obligātos kursus”, seminārus par CV sagatavošanu un uzvedību darba intervijās, seminārus 

„Spēj sevi izmantot”, „Kā plānot savu karjeru”, kā arī psihologu individuālās un grupu 

konsultācijas. Kāds puisis min, ka izmanto NVA psihologu vienmēr, kad rodas vajadzība. „.. 

piezvanu un sarunāju tikšanos, jo pateicoties psihologa ilgstošajam atbalstam šobrīd varu 

ieiet veikalā iepirkties, prasīt darbu un strādāt, iziet no mājas”, jāpiebilst, ka šis cilvēks divus 

gadus baidījies iziet no mājas, bijis dziļā depresijā. Viņš saka lielu paldies Limbažu 

psiholoģei Ramonai. 

Reti kurš no respondentiem zina, ka karjeras konsultanti sniedz psiholoģisku atbalstu, 

individuālas konsultācijas, iepazīstina ar profesijām, to būtību. 

Ieteikumi karjeras konsultāciju pakalpojumu uzlabošanai: 

Cilvēkiem ar invaliditāti būtu nepieciešama papildus informācija par profesijām, kurās cilvēki 

var strādāt saīsinātu darba laiku, kur ir individuāls darbs. Iedvesmojoši būtu dzirdēt pozitīvus 

karjeras piemērus, kas motivētu arī citus darba tirgum. Ļoti vajadzīgas ir individuālas 

konsultācijas, lomu spēles, kas ļautu ieraudzīt savas kļūdas, pašpalīdzības grupas. Cilvēki ar 

invaliditāti vēlētos, lai viņiem izskaidro labklājības politiku, sniedz informāciju par 

subsidētajām darba vietām. Tāpat kā citām mērķa grupām, arī invalīdiem nepieciešama 

palīdzība CV aizpildīšanā, kā arī praktiski piemēri par uzvedību intervijās, kurās darba devējs 

var uzdot jautājumus par veselības stāvokli. 

60

SECINĀJUMI: 

• Respondentu atbildes apstiprina iepriekš veiktā pētījuma “Profesionālās orientācijas 

pakalpojumu saņēmēju mērķa grupu vajadzību izpētes sistēmas izstrāde un 

realizācija” rezultātus, ka cilvēkiem ar invaliditāti dominē vēlme saņemt konsultācijas 

par veselības stāvoklim piemērotākajām profesijām, par iespējām papildināt/iegūt 

izglītību, par iespējām pārkvalificēties. Mazāka interese ir saņemt konsultācijas par 

savām prasmēm, mācību iestādēm, rakstura iezīmēm, saņemt palīdzību lēmuma 

pieņemšanas procesā. Ne pārāk liela interese tika izrādīta arī par darba tirgū 

pieprasītajām profesijām. Runājot par labākajiem pakalpojuma sniegšanas veidiem 

cilvēkiem ar invaliditāti, kopumā visaugstāk novērtēts individuāls, tiešas sarunas 

variants un testi, savukārt cilvēki ar smagu invaliditāti atzinīgi novērtē iespējas 

patstāvīgi meklēt informāciju internetā. 

• Tā kā cilvēki ar invaliditāti bieži vien sastopas ar diskrimināciju no darba devēja un 

kolēģu puses, tad, sadarbojoties ar LM dzimumu līdztiesības speciālistiem, vajadzētu 

izplatīt informatīvo materiālu diskriminācijas mazināšanai darba tirgū. 

• Karjeras konsultantiem īpaša uzmanība veltāma informācijas bāzes sagatavošanai tieši 

par darba iespējām cilvēkiem ar invaliditāti, par profesionālās rehabilitācijas 

pakalpojumiem, u.c. jautājumiem cilvēkiem ar invaliditāti pieejamā un saprotamā 

veidā, piemēram, vieglajā valodā. Mājaslapā ievietoto informāciju vajadzētu izveidot 

tā, lai to var izlasīt arī vājredzīgie, piemēram, dodot iespēju palielināt fontus, klausīties 

informāciju audioierakstā. Arī testus, drukātos informācijas materiālus jāpielāgo 

cilvēku ar redzes problēmām vajadzībām. Plānojot karjeras konsultāciju pakalpojumus 

cilvēkiem ar invaliditāti, jāņem vērā viņu saslimšana, piemēram, daudziem šīs mērķa 

grupas pārstāvjiem ir grūtības ilgstoši (vairāk par 30 minūtēm) nosēdēt. 

• Ne visi karjeras konsultanti pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem, līdz ar to 

attīstāmi e-pakalpojumi un iespējas saņemt konsultācijas pa telefonu. 

• Turpināma iesāktā starpinstitucionālā sadarbība ar biedrībām un sociālajiem 

dienestiem. 

5.4. Vecāku pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma vajadzību un 

apmierinātības ar Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras 

konsultāciju pakalpojumiem analīze 

Mērķa grupa, kurai īpaša uzmanība tiek pievērsta tikai pēdējo gadu laikā ir vecāki pēc bērna 

kopšanas atvaļinājuma. Līdz šim gan šo mērķa grupu NVA pārstāv tikai sievietes, līdz ar to 

analizētas sieviešu, kuras pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma nav iesaistījušās darba tirgū. 

61



Rīga 10 - 10 

Madona 8 - 8 

Limbaži 10 - 10 

Daugavpils 8 - 8 


Kopumā FGD tika iekļauti 46 šīs mērķa grupas pārstāvji. Tā kā 2007.gadā karjeras 

konsultāciju pakalpojumus NVA nebija saņēmis neviens šīs mērķa grupas vīrietis, tad arī 

respondentu vidū bija tikai sievietes. Uz visām grupām bija aicināti respondenti gan ar 

pamatizglītību, gan vidējo, gan augstāko izglītību. Lielākā daļa respondentu ir vecumā līdz 25 

gadiem. 10 sievietēm ir 2 bērni, pārējām - 1 bērns. Lielākajai daļai respondentu ir vidējā 

izglītība, bet katru grupu pārstāv arī respondentes ar pamata un augstāko izglītību. Jāpiebilst, 

ka pēc NVA statistikas datiem 2007.gadā vecāki pēc bērna kopšanas atvaļinājuma bija 

skaitliski lielākā sociālā riska grupa, kura saņēmusi NVA karjeras konsultāciju pakalpojumus, 

t.i. 1655 cilvēki. 

Liepājas FGD dalībnieces ir atvērtas diskusijai, kopumā ir motivētas darba meklējumiem, ar 

karjeras konsultantu sadarbība veidojusies laba, apmierinātas ar NVA piedāvāto informāciju. 

Arī Madonas FGD dalībnieces ir ieinteresētas diskutēt par karjeras konsultāciju 

pakalpojumiem, bet redzams, ka trūkst informācijas par NVA piedāvāto pakalpojumu klāstu. 

Sarunas laikā noprotams, ka viņām neveidojas veiksmīga sadarbība ar karjeras konsultantu, 

līdz ar to sievietes saka, „…nevēlos tajā kabinetā vispār iet iekšā”. 

Daugavpilietes sākumā aktīvi izsakās, bet vēlāk diskusijā iesaistās vairs tikai puse dalībnieču. 

Kopumā viņas nav informētas par karjeras konsultantu iespējamiem pakalpojuma veidiem. 

Tikai dažas aktīvi meklē darbu, pārējās izsaka domu, ka viņām ir jāaudzina bērns un uz NVA 

nāk lai saņemtu pabalstu. 

Rīgas FGD pārstāves bija nomāktas, dusmīgas. Viena no dalībniecēm nespēj runāt neraudot, 

tikai divas bija optimistiski noskaņotas, kaut arī vienas audzināja bērnus un jau ilgstoši bija 

bez darba. 

Limbažnieces ir motivētas darba meklējumiem un kursu apmeklējumiem. Tā kā divas no 

dalībniecēm ir ar augstāko izglītību un iepriekš strādājušas labi apmaksātu darbu, līdz ar to 

negatīvi izsakās par pārdevēju, pavāru darbu, tad citas kautrējas paust savu viedokli. 


Liepājnieces pārsvarā ar karjeras konsultāciju pakalpojumiem saista testu aizpildīšanu, kas 

devuši iespēju izzināt savas stiprās un vājās puses. Kāda respondente norāda, ka NVA 

uzskaitē ir jau 1,5 gadus, bet inspektore par šādu pakalpojumu neko nav teikusi. Cita norāda, 

ka „…inspektore man jautā, kādu palīdzību no karjeras konsultanta vajadzētu, bet es jau 

nezinu ko gribēt, līdz ar to arī neko nesaņemu”. 

62

Madonas FGD dalībnieces apmeklējušas tālmācības kursus jaunajām māmiņām, gan 

piebilstot, ka otrreiz to nedarītu, jo bērns mājās traucējis mācīties, tiek nosaukti dažādi kursi 

(uzņēmējdarbības pamati, floristika, datora kursi, zīda apgleznošana, angļu valoda), kas gan 

nav palīdzējuši atrast darbu, bet bijuši noderīgi kaut vai tādēļ vien, lai izrautos no ikdienas 

rutīnas. 

Rīdzinieces izmantojušas gan individuālās, gan grupu konsultācijas, tāpat testus, par kuriem ir 

sliktas atsauksmes, piemēram, „..cilvēkus mēnešiem vazā pa visādiem testiem, nevis piedāvā 

mācības”. Respondentes norāda, ka testu aizpildīšana ir apgrūtinoša, jo pa to laiku nav pie kā 

atstāt bērnus, bet uz testu līdzi tos ņemt nedrīkst. 

Ne tikai rīdziniecēm, bet arī pārējo pilsētu FGD dalībniecēm vislielākās problēmas sagādā tas, 

ka uz laiku, kad viņas dodas uz NVA pie inspektoriem, vai karjeras konsultantiem bērniem 

jāmeklē aukle, jo NVA nav „….māmiņām draudzīga” 

Tā kā lielākā daļa Limbažu FGD dalībnieču bezdarbnieka statusā ir neilgu laiku, tad karjeras 

konsultāciju pakalpojumus izmantojušas nedaudz. Viņas atzinīgi novērtē „Lielo konsultāciju”, 

kurā tika informēts par savām tiesībām, iespējām, kā arī karjeras konsultanta pakalpojumiem. 

Kopumā respondentes ir minimāli informētas par karjeras konsultanta pakalpojumiem, bet 

pēc tam kad iepazīstinām ar to klāstu, FGD ir ieinteresētas tos turpmāk izmantot. FGD nav 

informācijas par to, ka karjeras konsultants var iepazīstināt ar dažādām profesijām, ka ir izdoti 

informatīvie materiāli „Profesiju aprakstu katalogs” un „Profesiju definīciju katalogs”. 

Respondentes gan Rīgā, gan Limbažos dzirdējušas par ES struktūrfondu piešķirto atbalstu 

bezdarbniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai, taču viņām NVA neviens konkrētāku 

informāciju nav sniedzis. 

Ieteikumi karjeras konsultāciju pakalpojumu uzlabošanai: 

- vairāk individuālas nodarbības, sākumā var būt grupu konsultācija, bet testu 

rezultātus nepieciešams apspriest individuāli; 

- vairāk psiholoģiskās konsultācijas; 

- testus pildīt vienatnē; 

- bērnistabu; 

- tikšanās ar dažādiem darba devējiem; 

- patrenēties un gatavoties intervijām; 

- atbalsta un pašpalīdzības grupas; 

- karjeras konsultants varētu vairāk palīdzēt pašapziņas celšanai; 

- lomu spēles; 

- vairāk saskarsmes treniņus. 

Kaut arī FGD dalībnieces norāda, ka ir informētas par savām tiesībām interviju ar darba 

devēju laikā, diskusijā redzams, ka tas tā nav - viņas nav informētas par to, ka var neatbildēt 

uz potenciālā darba devēja jautājumiem par ģimenes stāvokli. Tāpat trūkst izpratnes par 

dzimumu līdztiesības principiem ģimenē, uzskatot, ka tikai sieviete ir atbildīga par bērna 

audzināšanu, kas apgrūtina viņu iekļaušanos darba tirgū. 

Kā norādīja vairākas FGD dalībnieces, jau fokusgrupa devusi viņām motivāciju mainīt savu 

dzīvi, jo viņas redzējušas, ka nav vienīgās ar savām problēmām, tā bijusi iespēja „…izrauties 

no ikdienas rutīnas”, saskatīt iespējas, līdz ar to sievietēm pēc bērna kopšanas atvaļinājuma 

ļoti nepieciešamas būtu pašpalīdzības, jeb atbalsta grupas. 

63

KOPSAVILKUMS: 

Apkopojot FGD laikā iegūto informāciju par klientu vajadzībām QFD matricā, kā arī kopīgi 

ar Latvijas un ārvalstu ekspertiem aizpildot matricas par katru no mērķa grupām (skat. 3.-6. 

pielikumus), redzams, ka visām pētījumā iekļautajām NVA karjeras konsultāciju 

pakalpojumu klientu grupām viņu vajadzību apmierināšanai visefektīvākās ir individuālās 

konsultācijas, lomu spēles un atbalsta grupas. Mazāk efektīvi ir dažādi testi, pret kuriem 

nepatiku izrādīja arī visas klientu grupas, kā arī eksperti, kuri norāda, ka testu izmantošana 

vairāk raksturīga profesionālajai orientācijai nevis karjeras konsultāciju pakalpojumiem. 

Tikšanās ar skolu pārstāvjiem ir nepieciešamas vienīgi jauniešiem, savukārt psihologu 

konsultācijas ir kā viens no starpprofesionāļu komandas resursiem, kurš palīdz atrisināt 

klientu psiholoģiskās problēmas. 

Cilvēki ar 

invaliditāti 

Individuālās konsultācijas 

Grupu konsultācijas 

Testi 

Lomu spēles 

Informatīvie materiāli 

Prasmju attīstīšana 

Informatīvie semināri 

Psihologa konsultācijas 

Atbalsta grupas 

Tikšanās ar darba devējiem 

Tikšanās ar skolu pārstāvjiem 

1 8 11 2 7 6 5 9 3 4 10 

Jaunieši 1 7 10 2 6 5 4 8 3 3 9 

Ilgstošie 

bezdarbnieki 

Vecāki pēc bērna 

kopšanas 

atvaļinājuma 

2 7 10 1 6 5 4 8 1 3 9 

1 8 11 2 7 6 5 9 3 4 10 

5.attēls. Karjeras konsultantu klientu vajadzību apkopojums QFD matricā 

SECINĀJUMI: 

• Arī šīs respondentu grupas atbildes apstiprina iepriekš veiktā pētījuma “Profesionālās 

orientācijas pakalpojumu saņēmēju mērķa grupu vajadzību izpētes sistēmas izstrāde 

un realizācija” rezultātus, kuros minēts, ka vecāki pēc bērna kopšanas atvaļinājuma 

vislabprātāk saņemtu individuālās konsultācijas. 

• Karjeras centru telpas nepieciešams pielāgot bērnu vajadzībām, piemēram, būtu bērnu 

apkopšanas un pabarošanas iespējas, spēļu laukumi, jo vecāki bieži vien netiek uz 

konsultāciju tādēļ, ka nav pie kā atstāt bērnu. 

• Sievietēm, kuras pārtraukušas izglītošanās tādēļ, ka piedzimis bērns, īpaši aktuāla ir 

informācija par izglītības iestādēm, vakarskolām. 

64

• Tāpat nepieciešamas konsultācijas par darba intervijām, to norisi, sevis pasniegšanas 

mākslu darba intervijās, konsultācijas par to, kā rakstīt CV un motivācijas vēstuli, kā 

arī palīdzība savu prasmju, spēju, interešu un darba stila apzināšanā. 

• Tāpat kā ilgstošajiem bezdarbniekiem arī vecākiem pēc bērna kopšanas atvaļinājuma 

aktuālas ir motivācijas programmas, kā arī atbalsta un pašpalīdzības grupas. 

• Liela daļa sieviešu, kuras pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma meklējušas darbu un 

saskārušās ar diskrimināciju, līdz ar to kopīgi ar LR LM sagatavojams informatīvs 

materiāls darba devējiem, kas mazinātu šīs mērķa grupas diskriminācijas risku, kā arī 

jāinformē sievietes par viņu tiesībām. 

65

6. LABĀKĀS PRAKSES KARJERAS KONSULTĀCIJU PAKALPOJUMU 

ETALONMĒRĪJUMA PĒTĪJUMA REZULTĀTI 


konsultāciju pakalpojumiem izzināšanas, kā arī pilnveides jomu noteikšanas laika posmā no 

2009.gada 1.marta līdz 20.aprīlim tika veikts etalonmērījuma pētījums ar mērķi izzināt labāko 

praksi karjeras konsultāciju pakalpojumu jomā Eiropā. 

6.1. Karjeras konsultēšanas sistēma Slovēnijā 

Lai izzinātu karjeras konsultēšanas sistēmu Slovēnijā tika intervēts Slovēnijas nodarbinātības 

dienesta (Employment service of Slovenia) karjeras konsultāciju departamenta vadītājs Pēteris 

Gabors (Peter Gabor), Ļubļana. 

Karjeras konsultēšanas sistēmas raksturojums 

Darbā iekārtošanas un profesionālās orientācijas pakalpojumi Slovēnijā tiek sniegti balstoties 

uz Nodarbinātības un bezdarba apdrošināšanas likumu (Employment and Unemployment 

Insurance Act), kurā uzsvars likts uz pāreju no pasīvas bezdarba problēmu risināšanas uz 

aktīvu bezdarbnieku iesaistīšanu nodarbinātības veicināšanā. 

Slovēnijā lielākais karjeras konsultāciju pakalpojumus sniedzējs ir valsts nodarbinātības 

dienests, kurā strādā 45 konsultanti. Tie ir gan profesionālās orientācijas konsultanti 

(vocational counsellors), kuriem ir psihologa izglītība, gan nodarbinātības konsultanti 

(employment counsellors), kuriem visbiežāk ir izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai 

organizācijas vadībā. 

Slovēnijā ir arī privātas organizācijas, kuras sniedz karjeras konsultāciju pakalpojumus 

balstoties uz publisko - privāto partnerību. Tas nozīmē, ka valsts nodarbinātības dienests ir 

noslēdzis līgumu ar vairākām privātajām organizācijām par dažāda veida karjeras konsultāciju 

pakalpojumu sniegšanu, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti izveidots īpašs pakalpojums – 

profesionālā rehabilitācija. Privātā sektorā karjeras konsultanti ir gan ar sociālā darbinieka, 

gan psihologa un pedagoga, gan cilvēkresursu vadītāja izglītību. 

Pēdējos gados attīstās arī karjeras centri augstskolās, pagaidām to gan vēl nav daudz, bet 

plānots, ka tuvākajā laikā visās augstskolās būs karjeras centri. Par karjeras konsultantiem 

skolās strādā psihologi un pedagogi. 

Karjeras konsultantu mērķa grupas 

Galvenās karjeras konsultantu mērķa grupa ir bezdarbnieki, kuri reģistrēti Slovēnijas valsts 

nodarbinātības dienestā un jaunieši vecumā no 7 līdz 26 gadiem (skat.6.attēlu). 

66

KARJERAS KONSULTANTU KLIENTU GRUPAS 


jauniešiem 


pieaugušajiem 

• Pamatskolas skolēni 

• Vidusskolas skolēni 

• Studenti 

• Jaunieši 

• Bezdarbnieki 

• Nodarbinātie 

• Darba meklētāji 

• Darba devēji 

6.attēls. Karjeras konsultantu klientu grupas Slovēnijā 

Karjeras konsultāciju pakalpojumi tiek sniegti arī ilgstošajiem bezdarbniekiem, cilvēkiem ar 

invaliditāti, minoritātēm u.c. Īpaši karjeras konsultāciju pakalpojumi paredzēti jauniešiem, kā 

arī bērniem un viņu vecākiem. 

Karjeras konsultāciju pakalpojumi 

Lielākā profesionālās orientācijas pasākumu daļa ietver individuālās konsultācijas (sesijas). Ja 

nodarbinātības konsultants novērtē, ka bezdarbniekam nav skaidrs, kādu darbu viņš vēlas 

strādāt; ja viņš nav motivēts meklēt darbu; ja viņš nolēmis turpināt izglītību, bet nevar izlemt, 

kādu profesiju apgūt; vai citas problēmas, kas saistītas ar viņu nodarbinātības mērķa 

sasniegšanu, tad klients tiek nosūtīts pie karjeras konsultanta uz individuālo konsultāciju, kurā 

izmantojot interešu testus, personības testus, profesijas piemērotības testus, klientam palīdz 

atrast piemērotāko profesiju un sastādīt nodarbinātības plānu. 

Tiek piedāvātas arī individuālās karjeras konsultācijas, kuras balstītas uz pašnovērtējumu. 

Pašnovērtējuma veikšanai ir izveidota e-konsultāciju interneta saite 

http://apl.ess.gov.si/eSvetovanje/, kura ietver informāciju, kas saistīta ar karjeras attīstību – 

piemēram, palīdzība pašnovērtējuma veikšanai, nodarbinātības mērķu nospraušanai, 

rokasgrāmata konkurētspējas attīstīšanai darba tirgū, kurā ietverta praktiska informācija par 

to, kā meklēt darbu, kā gatavoties intervijai, kā tajā uzvesties utt., kā arī profesiju apraksts un 

nodarbinātības iespējas tajās. 

Karjeras konsultācijas grupās pārsvarā izmanto darbā ar ilgstošajiem bezdarbniekiem, lai ar 

pašnovērtējuma uzdevumiem motivētu viņus un palīdzētu mainīt attieksmi pret darba 

meklēšanu un darbu. 

Viena no galvenajām un svarīgākajām karjeras konsultantu darba jomām Slovēnijā ir darba 

grupas, kurās darbojas 2-3 cilvēki ar mērķi attīstīt prasmes, kuras nepieciešamas darba tirgū, 

piemēram, izstrādāt CV, motivācijas vēstules, sagatavoties darba intervijām. 

Slovēnijā jau vairākus gadus veiksmīgi darbojas reģionālie Informācijas un profesionālās 

orientācijas centri (CIPS), kuros ir pieejami datori, internets, informācijas lapas, bukleti 

attiecībā uz izglītības iespējām un darba tirgu. Šajos centros strādā karjeras konsultanti, kuri 

izskaidro pieejamo informāciju un sniedz nepieciešamo atbalstu. 

Jau 30 gadus Slovēnijā tiek veikta pamatskolas absolventu testēšana (ar vecāku piekrišanu) 

izmantojot vairāk elementu profesionālās piemērotības testu (ietver 8 sadaļas). Uz rezultātu 

67

āzes katram testa dalībniekam tiek izstrādāti ieteikumi par piemērotākajām profesijām, 

skolām, izglītības programmām. 

Karjeras konsultāciju metodiskā un informatīvā bāze 

Slovēnijā vienotas metodiskās bāzes ne nodarbinātības, ne karjeras konsultantiem nav 

izstrādātas. Vienīgi ir adaptēti vairāki testi, kurus pārsvarā izmanto diagnosticēšanai un 

pašnovērtējumam. Testu izmantošana nav obligāta, katrs karjeras konsultants tos var pielietot 

pēc saviem ieskatiem, jeb arī tad, ja klients izteicis šādu vēlmi. 

Izstrādāti profesiju apraksti 160 profesijām, kuri pieejami gan internetā, gan Informācijas un 

profesionālās orientācijas centros. Šajos centros ir izveidota plaša informatīvā bibliotēka, kurā 

apkopota informācija par skolām, kursiem un apmācību visos līmeņos, t.sk. ārzemēs, 

informācija par finansiālu atbalstu izglītībai, stipendijām, kā arī citi norādījumi par to, kā 

meklēt darbu. 

Karjeras konsultantu sertifikācija 

Slovēnijā nav izstrādāta karjeras konsultantu sertifikācijas sistēma, kā arī netiek īstenota 

neviena augstākās izglītības mācību programma karjeras konsultantiem, bet pēdējā laikā tiek 

domāts par sertifikācijas sistēmas izstrādi, kas palīdzētu uzlabot sniegtā pakalpojuma 

kvalitāti. 

Karjeras konsultāciju pakalpojumu kvalitātes novērtēšana 

Karjeras konsultāciju pakalpojumu kvalitātes novērtēšanas sistēma Slovēnijā nav izstrādāta, 

jo tas ir resursu ietilpīgs process, bet tiek domāts par to, ka vajadzētu izvērtēt karjeras 

konsultantu darba rezultativitāti ilgtermiņā, piemēram, izpētot cik daudzi no klientiem atrod 

darbu, izglītības iestādes, maina savu attieksmi pret darbu. 

Valsts nodarbinātības dienestā šobrīd vairāk tiek domāts par klientu apmierinātības 

izzināšanu, regulāri veicot klientu aptaujas. Aptauju rezultātus ņem vērā, izstrādājot 

pilnveides pasākumu plānus. 

Tā kā nodarbinātības dienestos tiek plānots ieviest kvalitātes vadības sistēmu, kura balstīta uz 

Eiropas kvalitātes vadības fonda (European Foundation for Quality Management) Izcilības 

modeli (turpmāk – EFQM), tad arī karjeras konsultāciju pakalpojumu sistēmas novērtēšana un 

pilnveide balstīsies uz pašnovērtējumu, kā tas paredzēts EFQM modelī. 

6.2. Karjeras konsultēšanas sistēma Igaunijā 

Lai izzinātu karjeras konsultēšanas sistēmu Igaunijā tika intervēta Nacionālā karjeras 

konsultāciju resursu centra (National Resource Center for Guidance) 

eksperte Kristi Korta (Kristi Koort), Tallina. 


Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā balstoties uz ES politikas dokumentiem izstrādāta Igaunijas 

karjeras konsultāciju attīstības koncepcija, kurā ietverti trīs galvenie pamatelementi: karjeras 

izglītība, karjeras konsultēšana un karjeras informācija. Karjeras konsultāciju pakalpojumi 

atbilstoši koncepcijai tiek īstenoti gan izglītības iestādēs (skolās, koledžās, augstskolās), gan 

valsts nodarbinātības pārvaldē, gan privātajā un nevalstiskajā (brīvprātīgo darbs, kopienu 

darbs) sektorā. 

68

Karjeras konsultāciju pakalpojumus sniedz: 

• karjeras koordinatori skolās; 

• karjeras konsultanti un karjeras informācijas speciālisti reģionālajos Jaunatnes 

informācijas un konsultāciju centros (YICCs) (konsultanti apmeklē arī 

vispārizglītojošās skolas, lai sniegtu atbalstu un informāciju gan skolēniem, gan 

skolotājiem); 

• karjeras konsultanti reģionālajos Nodarbinātības dienesta (Labour Market Board) 

birojos, kas no šī gada 1.maija pārdēvēti par Igaunijas bezdarba apdrošināšanas fondu 

(Estonian Unemployment Insurance Fund). 

IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES 

MINISRIJA 

SOCIĀLO LIETU MINISRIJA 

NACIONĀLAIS KARJERAS 

KONSULTĀCIJU RESURSU 

REĢIONĀLĀS 

NODARBINĀTĪBAS 

KARJERAS KONSULTANTI 

KARJERAS KONSULTANTI 

Jaunatnes informācijas 

un konsultāciju centri 

Vispārējās izglītības 

iestādes 

Profesionālās izglītības 

iestādes 

Universitāšu karjeras 

centri 

2008.gadās tika parakstīts līgums starp Sociālo lietu ministrija un Izglītības zinātnes ministriju 

par karjeras konsultāciju pakalpojumus attīstību visiem iedzīvotājiem (skat.7.attēlu). 

Karjeras konsultācijas sniedz gan klātienē, gan izmantojot e-konsultācijas, kā individuāli, tā 

grupām. Karjeras konsultācijas sastāv no sadaļām: informācija par izglītības un darba 

iespējām, diagnostika un pašnovērtējuma veikšana, konsultāciju intervijas, karjeras izglītība, 

darba meklēšanas programmas u.c. 

Karjeras konsultāciju pakalpojumi pārsvarā tiek sniegti, sadarbojoties valsts sektora 

institūcijām – izglītības un darba tirgu regulējošām organizācijām. Privātajā sektorā arī tiek 

piedāvāti karjeras konsultāciju pakalpojumi, bet tie pārsvarā balstīti uz darbinieku atlasi un e- 

konsultācijām. 


7.attēls. Karjeras pakalpojumu sistēma Igaunijā 

Galvenās karjeras konsultanta mērķa grupa Igaunijā ir bezdarbnieki un jaunieši vecumā no 7 

līdz 26 gadiem. Karjeras konsultācijas jauniešiem tiek īstenotas gan kā jaunatnes darba 

sastāvdaļa, gan vispārējās izglītības ietvaros, jo visām skolām Igaunijā jāīsteno mācību kurss 

”Profesionālā karjera un tās attīstība”, kā obligāta starpnozaru mācību tēma. Atbilstoši 

izglītības likumam vietējās pašvaldības ir atbildīgas par bērnu un jauniešu profesionālo 

orientāciju. 

69


Kopš 1999.gada Igaunijā darbojas Jaunatnes informācijas un konsultāciju centri, kuru klienti 

ir gan bērni un jaunieši, gan viņu vecāki un skolotāji. Šajos centros bez karjeras konsultantiem 

darbojas karjeras informācijas speciālisti, kuri atbilstoši Jaunatnes darba likumam sniedz 

nepieciešamās konsultācijas piesaistot arī citus profesionāļus, piemēram sociālos darbiniekus, 

psihologus, juristus u.c. Karjeras konsultanti organizē vizītes mācību iestādēs, lai sniegtu 

informāciju un atbalstu gan skolēniem, gan skolotājiem. Jaunatnes informācijas un 

konsultāciju centros notiek dažādi semināri, kā arī interešu grupas un projekti, kuru īstenošanā 

tiek iesaistīti brīvprātīgie. 

Finanšu un speciālistu trūkuma dēļ tikai 30% profesionālo izglītības iestāžu pieejami karjeras 

konsultanti, kuri sniedz atbalstu studentiem darba meklējumos un karjeras attīstībā, palīdz 

attīstīt darba tirgū nepieciešamās iemaņas, kā arī sniedz nepieciešamo informāciju. Šo 

pakalpojumu nodrošina karjeras koordinatori, kuri strādā par skolotājiem. 

Šobrīd tiek strādāts pie saskaņotas un visaptverošas karjeras konsultāciju sistēmas izveides 

Igaunijas skolās, jo skolu konsultanti bieži vien sniedz subjektīvu informāciju, mērķtiecīgi 

virzot jauniešus palikt vidusskolā, nevis mainīt skolas. 

7 augstākās izglītības iestādēs ir izveidoti karjeras centri, kuru klienti ir esošie un potenciālie 

studenti, absolventi un darba devēji. Karjeras centros tiek organizētas lekcijas un semināri par 

darba tirgū aktuāliem jautājumiem, organizētas uzņēmumu prezentācijas, kuru laikā studenti 

var atrast prakses vietas, kā arī sniegta palīdzība karjeras plānu sastādīšanā. 

Nodarbinātības dienestos visā Igaunijā bezmaksas karjeras konsultācijas sniedz jau kopš 

pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidus. Šo organizāciju mērķa grupas ir bezdarbnieki un 

darba meklētāji, kā arī cilvēki, kuri saņēmuši rīkojumu par atlaišanu no darba štatu 

samazināšanas dēļ. 

Karjeras konsultanti sniedz gan individuālās, gan grupu konsultācijas. Konsultāciju laikā tiek 

izstrādāts katra klienta individuālais rīcības plāns nodarbinātības veicināšanai, tajā paredzot, 

piemēram, mācību kursus un seminārus; prasmju un iemaņu attīstīšanu; subsīdijas 

uzņēmējdarbības uzsākšanai; atalgojuma subsīdijas (ilgstošajiem bezdarbniekiem un no 

penitenciārajām iestādām atbrīvotajām personām) u.c. 

Karjeras konsultanti sadarbojas arī ar EURES padomniekiem, sniedzot palīdzību cilvēkiem, 

kas interesējas par darbu ārzemēs. 

Īpaši pakalpojumi paredzēti cilvēkiem ar invaliditāti, veicinot viņu adaptāciju darba tirgū un 

sniedzot praktisku palīdzību darba intervijās. 


Igaunijā nav izstrādātas vienotas karjeras konsultantu metodikas. Konsultanti izmanto tās 

metodes, testus, anketas, datu bāzes, kuras, viņuprāt sniedz labākos rezultātus un ir atbilstošas 

klienta vajadzībām. Dažādi testi tiek izmantoti apmēram 30% konsultāciju. Lielākais uzsvars 

tiek likts uz konsultācijām, t.sk. informācijas un, atbalsta sniegšanu un klienta prasmju 

attīstīšanu. 

Ar ES struktūrfondu atbalstu izstrādāta interneta mājas lapas www.rajaleidja.es, kurā 

apkopota karjeras plānošanai nepieciešamā informācija, tādējādi palīdzot cilvēkiem kļūt 

neatkarīgiem un saņemt visu nepieciešamo informāciju viņiem saprotamā valodā. Šobrīd 

koncentrējas uz trim dažādām mērķa grupām - jauniešiem, pieaugušajiem un karjeras 

konsultantiem. 

70

Karjeras konsultantu sertifikācija 

Kopš 2005.gada Igaunijā pastāv trīs profesionālie standarti karjeras praktiķiem: karjeras 

konsultantiem, karjeras informācijas speciālistiem un karjeras koordinatoriem skolā (tajā 

skaitā profesionālajās izglītības iestādēs). Lielākā daļa no karjeras konsultantiem ir ar izglītību 

psiholoģijā, jaunatnes darbā, pedagoģijā vai sociālajā darbā. Profesionālo kvalifikāciju (4. vai 

5. kategoriju) karjeras konsultanti var iegūt tikai pēc attiecīgas izglītības iegūšanas un darba 

prakses sasniegšanas: 

4.kategorijas karjeras konsultantam nepieciešams maģistra grāds karjeras konsultēšanā vai 

atbilstoša kvalifikācija, vismaz trīs gadu darba pieredze kā karjeras konsultantam un 

profesionālās pilnveides apmācības karjeras konsultēšanā. 

5. kategorijas karjeras konsultantam nepieciešams maģistra grāds vai līdzvērtīga augstākā 

izglītība, vismaz piecu gadu darba pieredze kā karjeras padomdevējam, tālākizglītība karjeras 

konsultāciju sniegšanā. 

Nacionālais karjeras konsultāciju resursu centrs (National Resource Center for Guidance - 

NRCG), kuru 1998.gadā nodibināja Izglītības un zinātnes ministrija, organizē mācību un 

informatīvos seminārus par galvenajām tendencēm, piemēram, ekonomikā un nodarbinātībā, 

darba tiesībās, krīžu psiholoģijā, karjeras konsultāciju pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanā 

u.c., lai sniegtu iespēju karjeras konsultantiem iepazīties ar aktualitātēm, savstarpēji iepazītos, 

dalītos ar zināšanām un pieredzi. NRCG sadarbībā ar kolēģiem no Euroguidance tīkla 

organizē starptautiskos studiju braucienus, kas dod iespēju praktizējošiem karjeras 

konsultantiem iepazīties ar karjeras konsultāciju pakalpojumiem citās Eiropas valstīs. 

Šobrīd Igaunijas augstskolās netiek nodrošināta atsevišķa augstākās izglītības studiju 

programma karjeras konsultantiem. ES struktūrfondu finansēta projekta ietvaros NRCG 

sadarbībā ar trim Igaunijas valsts augstskolām (Tallinas Universitāti, Tartu Universitāti un 

Tallinas Tehnoloģiju Universitāti) īstenojusi pilotprojektu – karjeras konsultantu mācību 

moduļu izstrādi ar trim atsevišķiem specializācijas kursiem karjeras konsultantiem, karjeras 

informācijas speciālistiem un karjeras koordinatoriem skolās. 

Igaunijas Darba tirgus padome (The Estonian Labour Market Board - ELMB) ir izstrādājusi 

īsu kursu attiecībā uz visiem jaunajiem konsultantiem, kurš tiek apgūts, sākot darbu 

nodarbinātības dienestā. Tāpat ELMB organizē regulārus apmācību kursus darbinieku 

kapacitātes stiprināšanai, lai paaugstināt viņu profesionālās zināšanas un iemaņas. 


Karjeras konsultāciju pakalpojumu kvalitātes novērtēšanas un pilnveides sistēma Igaunijā vēl 

ir izstrādes stadijā. Šobrīd tiek vērtēti šādi kvalitātes rādītāji: klientu apmierinātība, karjeras 

plānu izpildes kvalitāte, klientu konkurētspēja darba tirgū un izglītības iestādēs. 

6.3. Karjeras konsultēšanas sistēma Skotijā 

Lai izzinātu karjeras konsultēšanas sistēmu Skotijā, tika intervēta Abigaila Kinsela (Abigail 

Kinsella), „The Skills Development Scotland Co. Limited” attīstības direktore, Glāzgova 


Skotijas valdības dibinātā organizācija, „The Skills Development Scotland Co. Limited”, kas 

ir pazīstama ar saīsināto nosaukumu „Skills Development Scotland” tika reģistrēta 2007.gada 

71

20.decembrī kā nevalstiska publiska sabiedrība ar nacionālu ietekmi, kas nozīmē, ka valdība 

nodrošina organizācijas finansējumu, un kas atbild par savu darbību Skotijas Ministru 

kabinetam. 

Arī privātais sektors iesaistās karjeras konsultāciju pakalpojumu sniegšanā ar dažādu projektu 

palīdzību, piemēram, īstenojot uz nodarbinātību vērstas aktivitātes, karjeras izglītības 

programmas un praktiskās mācības par darbā pieņemšanas un darbinieku izvēles metodēm. 

Skotijā izmanto gan individuālās, gan grupu konsultācijas, pielāgojot tās katra klienta 

vajadzībām. Daudz tiek izmantotas e-konsultācijas un konsultācijas pa telefonu. 


Mērķa grupa ir jebkurš cilvēks vai to grupa, kuri vēlas attīstīt savas kompetences, lai tālāk 

veidotu savu karjeru, arī darba devēji, kuri vēlas attīstīt savu darbinieku kompetences. 

Trešā lielākā mērķa grupa ir jaunieši, jo organizācija sadarbojas ar skolām, lai palīdzētu skolu 

absolventiem atrast piemērotāko skolu, studiju programmu, vai arī uzsāktu darba gaitas. 

Skotijā īpašu uzsvaru liek uz tādām grupām, kā etniskās minoritātes, sievietes, seksuālās 

minoritātes, cilvēki ar invaliditāti, cilvēki no īpaši atbalstāmajiem lauku reģioniem. 

Daudzi karjeras konsultanti strādā ar jauniešiem skolās, tālākizglītības un augstākās izglītības 

iestādēs. Īpaša uzmanība tiek veltīta arī tādām mērķa grupām, kā pieaugušie, kuriem draud 

bezdarbs un tiem, kuri vēlas mainīt savu karjeru. 


Sākotnēji, organizāciju izveidojot, tika veikta informatīvā kampaņa TV, radio un presē. Liels 

darbs tika ieguldīts, sadarbojoties ar skolām, sniedzot informatīvos seminārus par savu 

darbību. Šobrīd lielākoties informācija tiek sniegta par katru jaunu aktivitāti, sadarbojoties ar 

masu informācijas līdzekļiem. 

Karjeras konsultanti palīdz cilvēkiem veikt pamatotu un reālistisku izvēli attiecībā uz viņu 

izglītības, mācību un nodarbinātības iespējām. Pakalpojumu tīkls aptver plašu jomu, ieskaitot 

skolas, tālākizglītību un augstāko izglītību, tautsaimniecības attīstību veicinošās organizācijas, 

neatkarīgās konsultāciju aģentūras un organizācijas, kas atbalsta cilvēkus ar invaliditāti. 

Nozīmīga ir karjeras konsultantu padomdevēja loma, lai palīdzētu cilvēkiem izprast pašiem 

savas spējas, raksturīgās īpatnības, vēlmes un jomas, kurās viņiem nepatiktu strādāt. Šajā 

virzienā izmanto dažādas novērtēšanas metodes, psihometriskos testus, konsultatīvo 

programmatūru un datormetodes. Šim nolūkam izmanto arī radio, audio un video tehnoloģiju 

iespējas, kā arī iespiestos informācijas materiālus. 

Personīgās pārrunas ir neatņemama karjeras konsultanta darba daļa Skotijā, it īpaši tas attiecas 

uz jauniešiem skolās, palīdzot tiem plānot nākotnes karjeru. Pamatojoties uz pārrunās iegūto 

informāciju, tiek sagatavoti pārskati, ko vēlāk apspriež ar jauniešu vecākiem un skolotājiem. 

Karjeras konsultanti uzstājas arī ar informatīvām lekcijām izlaiduma klasēs, rosina un vada 

pārrunas skolēnu grupās. Viņi pievērš uzmanību tam, lai pakalpojumi būtu pieejami tiem, 

kuriem visvairāk nepieciešams padoms un atbalsts. Tā, piem., viņi palīdz klientiem pārvarēt 

problēmas un nedrošību darba meklēšanā un sākuma posmā pēc darba uzsākšanas, mācību 

iespēju un praktisko apmācību meklējumos, pieteikuma vēstuļu un CV sagatavošanā, 

sagatavojoties darba intervijām. 

72

Konsultanti cieši sadarbojas ar darba devējiem un apmācību sniedzējiem, kontaktējoties ar 

tiem, lai iegūtu informāciju par darba vakancēm un apmācību iespējām, kā arī konsultējot 

darba devējus par darba likumdošanas aktualitātēm un izmaiņām profesionālo kvalifikāciju 

aprakstos un kvalifikāciju piešķiršanas procedūrās. 

Karjeras konsultantu administratīvais darbs ietver rūpīgi uzturēt klientu informatīvo bāzi, 

gatavot pārskatus par tikšanās un klientu apmeklējumiem, pārvaldīt informatīvos resursus un 

veikt nepieciešamo saraksti ar darba devējiem un profesionālajām institūcijām. 


Skotijā izmanto gan individuālās, gan grupu konsultācijas, pielāgojot tās katra klienta 

vajadzībām. Daudz tiek izmantotas e-konsultācijas un konsultācijas pa telefonu. Piemēram, 

izveidota interneta vietne http://www.careers-scotland.org.uk, kurā katram interesentam 

vienkārša valodā iespējams iegūt praktisku informāciju, piemēram, kā rakstīt CV un 

motivācijas vēstuli. Šajā gadījumā ir doti vairāki piemēri, sniegta matrica, kurā var ievietot 

nepieciešamo informāciju, aprakstītas būtiskākās kļūdas, sniegti motivācijas vēstulēs biežāk 

izmantoto atslēgas vārdu, frāžu saraksts. 

Izveidots pakāpjveida testu lietošanas modelis – Uz vajadzībām orientētais novērtēšanas 

modelis. Modeļa būtība: pirms lietot detalizētas vai tiešās novērtēšanas metodes, vispirms 

izmanto prezentācijas un novērošanas metodes. Modelis izveidots sadarbībā ar Skotijas 

valdību un vairākiem izglītības psiholoģijas ekspertiem. 

Pamattestēšanā lieto rakstītprasmes un skaitļošanas prasmju pārbaudes testus lai klienti varētu 

izprast savas starta pozīcijas, pieņemot karjeras lēmumus. 

„Skills Development Scotland” ir licences divu specifisku testa produktu izmantošanai: 

MAPS+ (motivācijas, attieksmju, spēju un personas stila indikatora noteikšanai) un PREVUE 

(interešu, spēju un personības tipa noteikšanai). 

Tiešsaistes režīmā interneta mājas lapas vietnē ir pieejams interešu noteicējs (CareersMatch). 

Daži karjeras konsultanti ir apmācīti strādāt ar MBTI (Myers-Briggs Type Indicator) 

personības tipa indikatoru, bet to parasti lieto grupu nodarbībās personāla pilnveides 

aktivitāšu pasākumos. 

Ir izstrādāta metodika vecākiem, kā veicināt bērnu karjeru, kura sastāv no vairākām daļām: 

• Vai Tu par to esi dzirdējis? – noskaidro, cik lielā mērā jūsu bērns ir gatavs izdarīt 

karjeras izvēli. 

• Kas Tev ir vispiemērotākais? – palīdzība jums un jūsu bērnam noskaidrot un 

pārspriest viņa stiprākās un vājākās puses. 

• Vēlmju saraksts – ko Jūs varētu sagaidīt no bērna? 

• Lietas, ko vecāki pasaka – sapratne par to, kādu iespaidu uz jūsu dēlu vai meitu atstāj 

tas, ko jūs pasakāt. 

• Ieteikumi vecākiem – šajā lejupielādējamā failā var atrast padomus, kā jūs varat 

saviem bērniem palīdzēt profesionālajā orientācijā un karjeras izvēlē. 

Informatīvie materiāli sākas ar terminu skaidrojumiem, piemēram, ja tas ir materiāls par 

izglītības iespējām, tad jauniešiem saprotamā valodā izskaidrots, kas ir pilna laika studijas, 

kas ir neklātiene, kas ir kredītpunkts u.tml. 

Doti arī informatīvie materiāli, kuros apkopoti biežāk uzdotie jautājumi un atbildes uz tiem, 

informatīvie materiāli par prasmju novērtēšanu un attīstīšanu, kur ne tikai aprakstīts, kā 

73

novērtēt savas prasmes, bet doti arī prasmju saraksti, kas palīdz izvērtēt savas prasmes un 

attieksmes. Apkopota informācija par izglītības iespējām visos izglītības līmeņos, t.sk. 

minētas tālākizglītības un profesionālās pilnveides iespējas un sniegti padomi – atbildes uz 

visbiežāk saņemtajiem jautājumiem: 

• Izaugsme darba vietā – padomi: vai un kā mainīt amatu savā darba vietā, vai ir jādomā 

par karjeras pārmaiņām, kā iespējams iemācīties jaunu profesiju. 

• Kādā attīstības posmā tu pašlaik atrodies? - novērtē, kā Tu jūties, ko tu dari? Palīgs 

pašnovērtējuma veikšanai, pašizziņai. 

• Kādi darbi tiek piedāvāti? 

• Kādu darba piedāvājumu jūs saņēmāt? 

• Mērķa nospraušana un iespēju identificēšana 

• Pozitīvi soļi nākotnes virzienā – praktiska informācija, ilustrēta ar piemēriem, kā soli 

pa solim attīstīt savu karjeru. 

Interneta vietnē izvietoti arī dažādi informatīvie materiāli un normatīvie dokumenti par 

nodarbinātības jautājumiem: 

• pilna laika nodarbinātība; 

• nepilna laika darbs; 

• pašnodarbinātie; 

• darba iespējas mājās, sadaļā, piemēram, norādīts, kādas profesijas darbus var veikt 

mājās, kādas organizācijas un kādi likumdošanas akti regulē šo darbu; 

• darbs ārzemēs; 

• brīvprātīgais darbs; 

• izglītības un mācību iespējas. 

Internetā pieejamas lejuplādēšanai dažādu PDF formāta dokumentu sagataves un testi. 

• Prasmju identifikators. 

• Kas man vislabāk padodas? 

• Mans zināšanu novērtētājs 

• Ko es esmu sasniedzis? 

• Kā aprakstīt savus sasniegumus? 

Karjeras konsultantu kvalifikācija un sertifikācija 

Strādājot karjeras konsultanta amatā, jābūt vēlēšanās strādāt ar cilvēkiem un palīdzēt viņiem 

pieņemt nozīmīgus lēmumus par viņu izglītību, profesiju un praktiskajām apmācībām. 

Ļoti nozīmīga prasība karjeras konsultantam Skotijā ir sazināšanās prasme. Jāprot uzmanīgi 

klausīties, uzdot pareizus un precīzus jautājumus ar mērķi noteikt klienta intereses, prasmes 

un iespējas. Jāzina un jāprot lietot novērtēšanas metodes, piem., psihometrisko testēšanu un 

konsultatīvās datormetodes. 

Jāpārvalda IT prasmes un datortehnoloģijas pārskatu sagatavošanai un datu pierakstu 

uzturēšanai, informācijas meklēšanai un atrašanai Interneta vidē un konsultatīvās 

programmatūras darbības demonstrēšanai klientiem. 

Karjeras konsultantu normālais darba laiks ir 35 stundas nedēļā, atkarībā no amata apraksta, 

šis darba laiks var būt arī vakaros. Kvalificēta karjeras konsultanta vidējā gada darba alga 

Skotijā ir £20,500 - £33,130 robežās. 

74

Lai iegūtu kvalifikāciju Karjeras konsultāciju un veidošanas konsultants (Qualification in 

Career Guidance and Development – QCGD), kandidātam jābūt uzsākušam maģistratūras 

studijas atbilstošā jomā (maģistra grāds nav obligāta prasība), vai, kā alternatīva – jābūt 

profesionālās kvalifikācijas sertifikātam. Pēc Skotijas Kredītu un kvalifikāciju ietvara 

kvalifikācija atbilst 11. līmenim. Pieredze darbā ar jauniešiem, pieņemot darbā, tiek uzskatīta 

par priekšrocību. Vecuma ierobežojumu šim amatam nav. 

Statistika par karjeras konsultantu darba raksturu pēc noslodzes veida Skotijā: 

• 28% darbinieku strādā nepilnu darba laiku, 

• 33% ir elastīgs darba laiks, 

• 9% darbinieku ir pieņemti darbā uz noteiktu laiku. 


Kvalitātes nodrošināšanas sistēma karjeras konsultāciju pakalpojumu jomā Skotijā netiek 

reglamentēta. Karjeras konsultāciju pakalpojumu kvalitātes izvērtēšanai lieto Eiropas 

Kvalitātes vadības fonda (EFQM) Izcilības modeļa kritērijus. 

5.4. Rekomendācijas Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras 

konsultāciju pakalpojumu pilnveidei 

Iepazīstoties ar pastāvošo sistēmu karjeras konsultāciju pakalpojumu sniegšanā NVA, t.sk. 

karjeras konsultantu un NVA karjeras konsultāciju pakalpojuma saņēmēju viedokli un 

ieteikumiem, kā arī Igaunijas, Lielbritānijas un Slovēnijas pieredzi karjeras konsultāciju 

pakalpojumu nodrošināšanā izstrādātas šādas rekomendācijas: 

• Gan karjeras konsultanti, gan Latvijas un ārzemju eksperti KPD izstrādāto metodisko un 

informatīvo bāzi vērtē kā ļoti kvalitatīvu, plašu mērķauditoriju un tās problemātiku 

aptverošu. Ņemot vērā, ka „Nodarbinātības valsts aģentūras darbības un attīstības 

stratēģija 2008.-2010.gadam” paredz savu darbību vērst uz to, lai aptvertu visu savu 

klientu vajadzības un ieviest pakalpojumus, kas paredzēti jaunām iedzīvotāju grupām – 

nodarbinātām personām, ekonomiski neaktīviem iedzīvotājiem, bezdarbniekiem ar 

atkarību problēmām, imigrantiem u.c., tad izstrādāto metodisko un informatīvo bāzi 

nepieciešams nepārtraukti izvērtēt un pilnveidot atbilstoši klientu vajadzībām. Šī pētījuma 

ietvaros tika definēts šādas vajadzības: 

o Kā norāda Skotijas eksperts, tad karjeras konsultāciju pakalpojumu sniedzējiem 

uzsvars liekams uz preventīvajiem pasākumiem, līdz ar to Latvijā nepieciešams 

attīstīt karjeras konsultāciju pakalpojumus jauniešiem visos izglītības līmeņos, 

tātad arī bērniem no 7 gadu vecuma. Līdz ar to nepieciešams izveidot metodiku – 

rokasgrāmatu vecākiem, bērnu karjeras veicināšanai, kā arī organizēt informatīvus 

seminārus vecākiem, kuru ietvaros viņi tiek iepazīstināti ar metodikas būtību un 

izmantošanas iespējām. 

o Karjeras konsultāciju pakalpojumu sniegšanā jāattīsta e-konsultācijas un IKT 

izmantošana, kas veicinātu karjeras konsultāciju pakalpojuma pieejamību pēc 

iespējas plašākai mērķauditorijai, t.sk. dažādām riska grupām. Ārvalstu eksperti 

iesaka izveidot atsevišķu mājaslapu – informatīvo bāzi, kurā apkopotas dažādas 

metodikas un informatīvie materiāli. Informācijai jābūt viegli atrodamai, 

saprotamai un interesantai. 

75

o Informatīvo materiālu izstrādei un izplatīšanai nepieciešams sadarboties ar citām 

organizācijām, citiem profesionāļiem, piemēram, kopīgi ar LM speciālistiem 

iespējams aktualizēt dzimumu līdztiesības jautājumus, kuri aktuāli sievietēm pēc 

bērnu kopšanas atvaļinājuma. 

o Informatīvo materiālu valodu un saturu pielāgot katrai mērķauditorijai, gan 

krieviski, gan latviski runājošai, gan cilvēkiem ar redzes traucējumiem, gan 

bērniem un jauniešiem, gan pieaugušajiem. 

• Gan karjeras konsultanti, gan LR un ES normatīvie dokumenti norāda, ka karjeras 

konsultāciju pakalpojumu kvalitatīvai nodrošināšanai nepieciešams attīstīt 

starpinstitucionālo un starpprofesionāļu sadarbību. Arī „Nodarbinātības valsts aģentūras 

darbības un attīstības stratēģijā 2008.-2010.gadam” minēts, ka viens no NVA 

stratēģiskajiem virzieniem ir izveidot efektīvu komunikāciju ar sabiedrību un klientiem, 

ar darba devējiem, pašvaldībām, biedrībām un nodibinājumiem, bez kuru aktīvas 

līdzdalības nav iespējams efektīvi veicināt nodarbinātību un mazināt bezdarbu reģionos. 

Konkrētu sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu nodarbinātības veicināšanai 

ieteicams noslēgt sadarbības līgumus ar tādām organizācijām kā pašvaldību sociālie 

dienesti, medicīnas iestādes, skolas, dažādām biedrībām, piemēram, ar invalīdu biedrību, 

jauniešu klubiem u.c. Ārzemju eksperti iesaka kā brīvprātīgos iesaistīt jauniešus un 

studentus, kas palīdz karjeras konsultantiem organizatoriskos darbos. 

• Šobrīd NVA karjeras konsultanti, atbilstoši KAAS, piedāvā profesionālās piemērotības 

noteikšanas pakalpojumu, līdz ar to nākotnē attīstāma arī: 

o palīdzība karjeras plānošanā, kuras rezultātā klienti izstrādā savu karjeras vai 

nodarbinātības plānu, kā veiksmīgu piemēru izmantojot Slovēnijas pieredzi; 

o darba izmēģinājumi, kuri ļoti aktuāli ir tieši jauniešiem; 

o darba meklēšanas un darbā noturēšanās prasmju apguve, piedāvājot gan praktiskus 

seminārus, gan individuālās nodarbības. 

• Igaunijas eksperti iesaka konsultāciju laikā izstrādāt katra klienta individuālo rīcības plānu 

nodarbinātības veicināšanai, tajā paredzot, piemēram, apgūstamos mācību kursus un 

seminārus; prasmju un iemaņu attīstīšanu, u.c. 

• Balstoties uz Skotijas veiksmīgo pieredzi, kā būtisks karjeras konsultāciju pakalpojumu 

kvalitātes paaugstināšanas instruments ir publiskās privātās partnerības projekti, kuru 

ietvaros tiek noslēgtie līgumi ar privāto un nevalstisko sektoru par karjeras konsultāciju 

pakalpojumu nodrošināšanu. Kvalitāti nodrošina gan tas, ka katra organizācija orientējas 

uz savu mērķauditoriju, gan tas, ka pakalpojuma sniegšanai tiek izvēlētas organizācijas, 

kuras ieguvušas atbilstošu licenci. 

• Kaut arī „Nodarbinātības valsts aģentūras darbības un attīstības stratēģijā 2008.- 

2010.gadam” minēts, ka labāka darba tirgus līdzsvara nodrošināšanai par vienu no 

svarīgākajiem aģentūras klientiem ir kļuvis darba devējs, karjeras konsultantiem vēl nav 

attīstīta sadarbība ar darba devējiem, netiek izzinātas šī klienta vēlmes un vajadzības, kā 

arī apmierinātība ar karjeras konsultantu pakalpojumu. 

• Tā kā karjeras konsultants ir palīdzošā profesija, tad profesionālās izdegšanas mazināšanai 

nepieciešams nodrošināt karjeras konsultantiem nepārtrauktas supervīzijas, koučingu, 

mācības, pieredzes apmaiņu un atbalstu. 

76

• Pēc ekspertu domām, kas saskan ar „Nodarbinātības valsts aģentūras darbības un attīstības 

stratēģijā 2008.-2010.gadam” minēto, vēl joprojām daži NVA karjeras konsultanti 

nesniedz karjeras konsultācijas, bet gan profesionālās orientācijas pakalpojumus, līdz ar to 

īpaša uzmanība veltāma tam, lai karjeras konsultanti pilnveidotu savas zināšanas un 

prasmes, tādējādi nodrošinot, vienādi augstas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu visās 

NVA filiālēs. 

• Karjeras attīstības pakalpojumu sistēmas nepārtrauktai pilnveidošanai nepieciešams 

ieviest EFQM izcilības modeli, kas gan pēc ārzemju gan nacionālo ekspertu domām būtu 

piemērotākais karjeras konsultāciju pakalpojumu novērtēšanā un pilnveidē, jo balstās uz 

pašnovērtējumu. 

77

7. KARJERAS KONSULTANTU SERTIFIKĀCIJAS SISTĒMAS IZSTRĀDE 

Lai uzlabotu karjeras konsultāciju pakalpojumu, Latvijā tiek domāts par karjeras konsultantu 

sertifikācijas sistēmas izveidi. Līdz ar to, lai izstrādātu priekšlikumus sertifikācijas sistēmas 

izveidei pētījuma ietvaros tika izveidota FGD, kuras sākumā Bulgārijas pārstāve iepazīstināja 

ar karjeras konsultantu sertifikācijas sistēmas pamatprincipiem Bulgārijā, bet Austrijas 

eksperte ar starptautiskā projekta MEVOC ietvaros izstrādāto karjeras konsultantu 

kompetences pašnovērtējuma modeli, kas kalpos par pamatu karjeras konsultantu 

sertifikācijas sistēmas izstrādei Austrijā. Noslēgumā visi eksperti izstrādāja priekšlikumus 

Latvijas sertifikācijas sistēmas modelim. 

7.1. Karjeras konsultantu sertifikācijas sistēma Bulgārijā 

Bulgārijā dažus gadus atpakaļ bija aktuālas šādas problēmas, kas saistītas ar karjers 

pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu: 

• darbaspēka kompetences neatbilstība darba tirgus vajadzībām; 

• studentiem trūkst praktisko iemaņu un informācijas par karjeras izvēli; 

• liela kadru mainība, t.i. cilvēki bieži mainīja profesijas, darbu, amatu; 

• sabiedrības zemais izpratnes līmenis par karjeras konsultāciju pakalpojumiem; 

• stabilas profesionālās orientācijas sistēmas neesamība. 

Arī karjeras konsultāciju darbs, ko veica Nacionālā Nodarbinātības aģentūra, minimāli bija 

vērsts uz bezdarbnieku iesaistīšanu darbā. Toties šodien, Biznesa fonds izglītībai (Business 

Foundation for Education - BFE) iniciatīvu rezultātā karjeras konsultācijas ir Bulgārijā strauji 

augoša profesionālās darbības joma. 

Lai pārvarētu problēmas, ar kurām sastapās jaunveidojusies karjeras konsultanta profesija 

Bulgārijā, sākot no nepietiekošas profesionālās apmācības un beidzot ar nenoteiktu 

profesionālo identitāti, Biznesa fonds izglītībai izstrādāja un īstenoja projektu Globālās 

karjeras attīstības veicināšana (Global Career Development Facilitator – GCDF). Projekta 

veiksme sakņojas veiksmīgā daudzo partneru – vispārējās izglītības iestāžu, augstskolu, 

privāto un publisko institūciju iesaistīšanā un efektīvā sadarbībā. Viens no galvenajiem 

sadarbības partneriem bija Nacionālā Sertificēto karjeras konsultantu padome, kas 

konsekventi palīdzēja īstenot mērķi – satuvināt izglītību ar darba tirgus prasībām. 

Projekta ietvaros tika izstrādātas 3 maģistra programmas un vairākas pēcdiploma studiju 

programmas karjeras konsultantu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai, kā arī karjeras 

konsultantu sertifikācijas sistēma. 

Galvenās karjeras konsultantu sertifikācijas prasības ir: 

• maģistra grāds; 

• apgūts vismaz 120 stundu mācību kurss, kurš orientēts uz praktisku jautājumu 

risināšanu. Kurss sastāv no vairākiem savstarpēji saistītiem moduļiem: Karjeras 

teorija, Darba tirgus, Diagnosticēšana, Palīdzības sniegšanas prasmes, Karjeras 

konsultantu dažādās klientu grupas, Darba meklēšanas metodes, Darbs ar klientiem, 

Programmu vadība, Sabiedriskās attiecības, Ētika, Kvalitātes vadība; 

• 200 praktiskā darba stundas atbilstošā konsultāciju sniegšanas jomā, sertificēta 

supervizora pārraudzībā; 

• Vienas studiju situācijas (case study) izpēte; 

78

• Karjeras konsultantu ētisko standartu pārzināšana, prasme risināt ētiskās dilemmas; 

• Nepārtraukta izglītošanās un supervīziju izmantošana, jo ik pēc 5 gadiem notiek 

karjeras konsultantu resertifikācija. 

Projekta rezultātā šobrīd Bulgārijā karjeras konsultāciju pakalpojumu jomā iesaistīti 

Nodarbinātības aģentūras reģionālo biroju psihologi, konsultanti un darba tirgus speciālisti, 

800 karjeras konsultanti lielākajās vidusskolās un profesionālajās mācību iestādēs visos 

Bulgārijas reģionos, 100 konsultanti 40 universitāšu un fakultāšu karjeras centros, kā arī 

vairāk nekā 100 privātajā sektorā strādājošie karjeras konsultanti. Ir izstrādāta karjeras 

konsultantu sertifikācijas sistēma, un Profesionālās orientācijas centru licencēšanas sistēma 

(licences izsniedz Profesionālās izglītības un mācību Nacionālā aģentūra). 

Bulgārijas pieredzi kā modeli izmanto kaimiņu zemes (Maķedonija, Kosova, Albānija un 

Serbija). 

7.2. Karjeras konsultantu kompetenču pašnovērtējuma modelis 

FGD turpinājumā Austrijas pārstāve iepazīstināja ar karjeras konsultantu pašnovērtējuma 

modeli, kas izstrādāts projekta MEVOC ietvaros. 

2003.gada 1.oktobrī tika uzsākts starptautisks Leonardo da Vinci projekts MEVOC, kuru 

koordinēja Kvalifikācijas un apmācības izpētes institūts (Institute for Research on 

Qualification and Training) Austrijā. Projekta mērķis ir izstrādāt praktiski orientētu, 

interaktīvu instrumentu, kas palīdz izglītības un karjeras konsultantiem novērtēt savu 

kompetenci, lai uzlabotu sniegtā pakalpojuma kvalitāti. 

Projekta rezultātā izstrādāti: 

• izglītības un karjeras konsultāciju standarti; 

• pašnovērtējuma matricas; 

• MEVOC datubāze, kurā sniegta informāciju par to, kā iegūt un uzlabot kompetenci; 

• klientu atsauksmes anketa. 

MEVOC projektā bija iesaistītas 19 institūcijas no 9 valstīm (Austrijas, Vācijas, Nīderlandes, 

Itālijas, Polijas, Rumānijas, Apvienotās Karalistes, Zviedrijas un Ungārijas). Visi projektā 

izstrādātie produkti ir pieejami projekta mājas lapā www.mevoc.net. 

Projekta ietvaros MEVOC ekspertu komanda izstrādāja standartus, kuri apkopoti četrās 

kompetenču kategorijās, tas ir, „Izglītība un Karjera”, „Konsultēšanas prakse”, „Personība” 

un „IKT prasmes”, kas aptver 12 galvenās kompetences. Eksperte Monika Thum-Krafta 

uzskata, ka karjeras konsultanti sertifikācijas sistēmas ietvaros jānovērtē atbilstoši 12 

galvenajām kompetencēm: 

1. Izglītība un apmācība, kas nosaka, ka karjeras konsultanta pienākums ir nepārtraukti 

pilnveidot profesionālās zināšanas, lai sniegtu klientam aktuālāko informāciju, tādējādi 

panākot pilnīgu klientu uzticību. 

2. Darba tirgus informācija. Konsultantiem nemitīgi ir jāatjauno informācija par esošo un 

gaidāmo situāciju darba tirgū. Lai spētu sniegt klientiem precīzu informāciju, karjeras 

79

konsultantiem jāpārzina gan darba tirgus šā brīža situācija, gan jāprot prognozēt nākotnes 

tendences un darba tirgus pieprasījums. Konsultantiem ir ne tikai jāizprot visu profesiju 

būtība, par kurām viņi sniedz konsultācijas, bet arī jābūt izpratnei par lomām, pienākumiem 

un iespējām, ko šī profesija piedāvā; izpratnei par profesijas prasībām (kādas spējas, prasmes 

kvalifikācijas ir nepieciešamas); izpratnei par kvalifikācijas paaugstināšanas iespējām. 

Konsultantiem jāprot virzīt klientus uz viņiem visatbilstošākajām profesijām, darba vietām, 

amatiem un mācību iestādēm. 

3. Komunikācija ar klientu. Konsultanti savā darbā sastopas ar dažādam mērķa grupām, kuras 

atšķiras pēc dzimuma, vecuma, etniskās izcelsmes, izglītības līmeņa, veselības stāvokļa, darba 

pieredzes, utt. Konsultantiem ir jāapzinās katras mērķa grupas problemātika un dažādās 

konsultēšanas stratēģijas, lai sasniegtu vēlamo mērķi. 

Konsultēšana ir savstarpēji interaktīvs process. Konsultantam piemītošās prasmes ir būtiskas, 

lai veicinātu empātisku informācijas apmaiņu starp konsultantu un klientu, kurā klients jūtas 

droši. Sociālās pamatprasmes ir aktīvā klausīšanās, koncentrēšanās, utt., kas ir būtiskas 

veiksmīgai komunikācijai starp indivīdiem. 

Konsultantiem ir jāprot analizēt klientu situāciju, jo var atklāties problēmas, kuras 

nepieciešams atrisināt, pieaicinot citus profesionāļus, lai varētu efektīvi vadīt karjeras 

konsultēšanas procesu. Līdz ar to karjeras konsultantiem jāpārzina institūcijas, speciālisti, 

piemēram, psihologi, krīzes centri, sociālie dienesti, kuri var iesaistīties klienta problēmu 

risināšanā. 

4.Trenēšanas (mācīšanās) prasmes. Dažādām mērķa grupām ir atšķirīgi informācijas uztveres 

un izpratnes līmeņi, līdz ar to karjeras konsultantam jāprot interpretēt un pasniegt informāciju 

tā, lai tā būtu saprotama ikvienam indivīdam. 

Ja klienti netic rezultātiem, tad karjeras konsultāciju process ir neefektīvs. Tāpēc 

konsultantiem ir jāprot noskaņot klientu uz pozitīviem karjeras konsultāciju procesa 

rezultātiem un jāiedrošina viņus rīkoties. 

Profesionālā orientācija ir empātisks process, kas prasa klienta situācijas un problēmu 

izpratni, tai pat laikā, konsultanti nedrīkst būt emocionāli saistīti ar klientiem, jo tas var 

ietekmēt konsultantu spēju sniegt neobjektīvu padomu un veicināt profesionālo izdegšanu. 

5.Novērtēšana. Lai sniegtu efektīvu karjeras konsultāciju pakalpojumu, klientam jāiegūst pēc 

iespējas plašāka informācija par klienta problēmsituāciju, līdz ar to klientu intervēšana un 

novērošana ir karjeras konsultantu pamatprasmes. 

Viena no konsultantu svarīgākajām kompetencēm ir spēt analizēt klienta vajadzības, jo tikai 

uz šīs analīzes pamata konsultanti var dot padomu klientiem. Konsultantiem ir jāprot nodalīt 

un atšķirt pašiem savu emocionālo uztveri no analītiskajām spējām, lai palīdzētu klientiem 

racionāli un reāli veicināt pašapziņu, atrast karjeras risinājumus un izdarīt karjeras izvēles. 

Konsultantiem ir jābūt plašam pārskatam par psihometriskiem un uzvedības testiem, kā arī 

jāprot izvēlēties atbilstošus testus, lai palīdzētu klientiem noskaidrot viņu spējas, stiprās un 

vājās puses un gūt pamatīgākas zināšanas pašiem par sevi attiecībā uz izglītības un karjeras 

plānošanu. Tomēr konsultantiem jāapzinās testu robežas, kā arī jāprot adekvāti interpretēt 

rezultātus. 

6. Profesijas pieskaņošana un darba vietas iegūšana. Konsultantiem jāizmanto savas 

zināšanas par esošajām darba iespējām un attiecīgo kompetenču prasībām, lai spētu pieskaņot 

klientu kompetences un vajadzības pašreizējām un potenciālajām darba tirgus iespējām. 

80

Konsultantam jāprot palīdzēt klientam pazīt un interpretēt vajadzīgās prasmes, kas iekļautas 

darba aprakstos un, pamatojoties uz to, saskaņot darbu vakances ar viņu pašu kompetencēm. 

Konsultantiem jāprot nodot savas zināšanas par profesijas pieskaņošanu klientiem, lai 

palīdzētu viņiem darba meklēšanā. 

7.Ētika. Konsultantiem jāzina un jāizprot profesionālās ētikas kodeksu, kā arī jādarbojas 

atbilstoši tam. 

8. Individuālās prasmes. Lai būtu veiksmīgi savā darbā, karjeras konsultantiem ir 

nepieciešama iekšēja griba nodrošināt optimālu karjeras konsultāciju pakalpojumu. 

“Optimāls” nozīmē, ka jāidentificē klienta vajadzības, jānodrošina viņam nepieciešamā 

informācija un jāpalīdz klientam iesaistīties darba tirgū. 

Konsultantiem jāstrādā ar entuziasmu, jābūt ar pozitīvu attieksmi, tai pat laikā reāli 

domājošam, kā arī jāsaglabā profesionāla distance ar saviem klientiem. Viņam jāapzinās 

savas profesionālās robežas, un nepieciešamības gadījumā jāpiesaista citi speciālisti. 

Karjeras konsultantiem jāapgūst un darbā jāizmanto jaunas konsultēšanas metodes un 

instrumentus, jāpievērš uzmanība organizatoriskām izmaiņām un attīstībai darba tirgū (gan 

nacionālā, gan starptautiskā mērogā). 

Lai spētu identificēt klienta specifiskās vajadzības, svarīga karjeras konsultēšanas prasme ir 

aktīvā klausīšanās. 80% no komunikācijas ar citu personu ir neverbāla un daļa no šīs 

neverbālās komunikācijas ir ķermeņa valoda. Tāpēc konsultantiem ir jāizprot, kā darbojas 

ķermeņa valoda un ko šis elements nozīmē. Viņiem jāprot aktīvi lietot savu ķermeņa valodu 

un piemēroties klientu noskaņojumam. 

Konsultanti strādā ar klientiem no visdažādākajām kultūru izcelsmēm, ieskaitot etniskās 

minoritātes. Tāpēc viņiem jāizprot kultūras atšķirības, lai spētu piemēroties konsultēšanas 

procesam un izvairītos no problēmām starp klientiem ar dažādu kultūras izcelsmi grupu 

konsultēšanā (skatīt ES projektu “Dažādu kultūru ietekme konsultēšanā” – 

http://www.impact-edu.org/). 

9. Laika vadība. Konsultantiem jāprot plānot karjeras konsultāciju gaitu, kā arī ievērot darba 

laika grafiku ne tikai tāpēc, lai spētu iekļauties visos noteiktajos izpildes termiņos un strādātu 

efektīvi, bet arī, lai būtu labs piemērs saviem klientiem. Konsultants, kas, piemēram, nokavē 

tikšanos ar klientu, neatstāj labu iespaidu un nav labs piemērs. 

Lai spētu strādāt efektīvi, koncentrējoties uz klienta vajadzībām, konsultantiem jāprot 

iekļauties konsultācijai atvēlētajā laika limitā, ņemot vērā neatliekamo un izvirzot prioritātes, 

kā arī katras konsultācijas beigās jāsniedz atgriezeniskā saite. 

10.Stress un frustrācija. Karjeras konsultantiem bieži vien jāstrādā ar klientiem, kas nav 

motivēti un savu nākotni uzskata par nedrošu. Tāpēc konsultantiem jāiemācās saglabāt 

profesionālu distanci no klientu problēmām. 

Karjeras konsultantiem nepieciešams nodrošināt citu konsultantu atbalsts, savstarpējās 

supervīzijas. Tāpat vēlams nodrošināt starpprofesionāļu atbalsta tīklu, kura mērķis ir gūt 

atbalstu, palīdzību jomās, kas ir ārpus karjeras konsultantu profesionālās kompetences jomas. 

11. Attīstība. Konsultantiem jāprot novērtēt savu darbu, konsultāciju kvalitāti un identificēt 

savas pilnveides jomas. Karjeras konsultanti ir profesija, kurā nepieciešams nepārtraukti 

papildināt savu informatīvo bāzi. Tāpēc konsultantiem jāizmanto tālākizglītības iespējas. 

81

12. IKT izmantošana un informācijas vadība. Laba informācijas administrēšana nozīmē, ka 

karjeras konsultanti izmanto IKT resursus gan konsultēšanā, gan klientu datu bāzes 

uzturēšanā. 

Lai iepriekš aprakstītās karjeras konsultantu pamatkompetences novērtētu projekta MEVOC 

ietvaros tiek izstrādāti 35 kompetenču pašnovērtējuma standarti (skat. 4.tabulu), ar kuriem šī 

gada beigās, kad projekts būs pabeigts, varēs iepazīties WEB lapā www.mevoc.net arī 

latviešu valodā. 

4.tabula. 

Zināšanas, prasmes un kompetences 

kategorijas 

Izglītība un 

karjera 

Konsultēšanas 

prakse 

Karjeras konsultantu kompetenču standarti 

Kompetences standarti 

Izglītība un apmācība 

Darba tirgus 

informācija 

Komunikācija ar 

klientu 

Trenēšanas 

(mācīšanas) prasmes 

Novērtēšana 

Mūsdienīgas zināšanas par izglītību un mācību 

iespējām 

Spēja noteikt klientu mācību vajadzības, lai 

virzītu viņu karjeru 

Spēja nodrošināt būtisku informāciju par 

specifiskām mācību/apmācību jomām 

Zināšanas un aktīvs darba tirgus attīstības 

monitorings (pārraudzība) un svarīgu 

informācijas avotu tendences šajā jomā 

Zināšanas par profesijām un to darbības 

atšifrējums, prasības, perspektīvas un apmācību 

iespējas šajās profesijās; pieeja svarīgiem 

informācijas avotiem šajā jomā 

Zināšanas par esošajām darba iespējām un 

atbilstošiem informācijas avotiem vakanču 

atrašanai 

Zināšanas par dažādu mērķgrupu vispārējo 

raksturu un prasme veidot atbilstošas 

konsultēšanas stratēģijas, kas pielāgotas 

mērķgrupas raksturam 

Sociālās pamatprasmes un speciālās prasmes, 

strādājot ar grūtām mērķgrupām 

Prasme identificēt klientu grūtās situācijās, kuras 

traucē viņu karjeras izvēles spējas (piemēram, 

veselība, narkotikas, dzīves apstākļi, utt.) un spēja 

nosūtīt viņus pie atbilstošiem speciālistiem 

Prasme rosināt personisko iniciatīvu, uzņemoties 

atbildību karjeras organizēšanā 

Prasme sniegt informāciju un padomu skaidrā un 

saprotamā veidā 

Prasme motivēt klientus 

Prasme palīdzēt tajā pašā laikā būt norobežotam 

Intervēšanas prasmes 

Pamatprasmes, sazinoties pa telefonu un 

konsultēšanas prasmes 

Prasme analizēt klienta vajadzības 

Prasme identificēt klienta kompetences 

pašnodarbinātībai un uzņēmējdarbībai un spēt 

piedāvāt atbilstošu informāciju 

Zināšanas par esošajiem dotību/ prasmju un 

82

Personība 

IKT - prasmes 

Profesijas 

pieskaņošana un 

darba vietas iegūšana 

Ētika 

Individuālās prasmes 

Laika pārvaldīšana 

Stress un frustrācija 

Tālākā attīstība 

IKT izmantošana un 

informācijas vadība 

interešu testiem, ko izmanto karjeras 

konsultēšana 

Prast izpildīt dotību, prasmju un interešu testus un 

pareizi interpretēt šo testu rezultātus un sniegt 

atbilstošu padomu, pamatojoties uz šiem 

rezultātiem 

Zināšanas par klienta iespējām darba tirgū spēt šīs 

zināšanas integrēt konsultēšanas procesā 

Zināšanas par formāliem un neformāliem darbā 

pieteikšanās procesiem 

Zināšanas par to, kā filtrēt darba piedāvājumus 

pēc klientam identificētajām prasmēm un 

resursiem un prasme iemācīt klientiem , kā 

pašiem to darīt 

Ētikas un uzvedības standartu apzināšanās 

Prasme uzturēt pozitīvu un motivētu attieksmi, 

strādājot ar grūtiem klientiem un situācijām 

Prasme domāt pozitīvi (arī ne tik uzmundrinošās 

situācijās) 

Nebaidīšanās no jaunām pieredzēm un 

pārmaiņām 

Aktīva klausīšanās prasme 

Klienta ķermeņa valodas izpratne un prasme 

pārvaldīt pašam savu ķermeņa valodu 

Apzināties un būt tolerantam pret kulturālo 

izcelsmi un atšķirībām 

Nodarbību (aktivitāšu vadīšana: prasme plānot un 

vadīt aktivitātes 

Sevis pārvaldīšana: Spēja noteikt prioritātes, 

galvenās aktivitātes, noteikt neatliekamību un 

mainīt dienaskārtību, ja nepieciešams 

Prasme tikt galā ar stresu un frustrāciju 

Savu spēju apzināšanās un spējas pārvaldīt 

(pārzināt) savus ierobežojumus 

Vēlēšanās gūt izglītību mūža garumā 

IKT pamatprasmes (Word, interneta meklēšanas 

ierīces, E – pasts) 

Tā kā Austrijā šobrīd netiek īstenota neviena augtākās izglītības studiju programma karjeras 

konsultantiem, kā arī vēl nav izstrādāta karjeras konsultantu sertifikācijas sistēma, tad 

projekta MEVOC rezultātā izstrādātais kompetenču modelis tiks izmantots kā pamats gan 

studiju programmu, gan sertifikācijas sistēmas izstrādei. 

7.3. Ieteikumi karjeras konsultantu sertifikācijas sistēmas izstrādei 

Ņemot vērā Bulgārijas un Austrijas pieredzi, kā arī problemātiku Latvijas karjeras 

konsultēšanas sistēmā, eksperti FGD laikā izstrādāja vairākus ieteikumus: 

• Karjeras konsultantu sertifikācijas sistēmas izstrādē nepieciešams iesaistīt visas 

ieinteresētās puses – gan NVA, gan VIAA, gan augstskolu, gan privātā sektora 

pārstāvjus. 

83

• Vienoties par institūciju, kura veic karjeras konsultantu sertifikāciju, ieteicams, ka tā ir 

biedrība vai nodibinājums, kas ir no valsts pārvaldes organizācijām neatkarīga 

institūcija; 

• Jāizstrādā vienotas, nediskriminējošas, pakalpojuma kvalitāti un karjeras konsultanta 

profesionalitāti veicinošas karjeras konsultantu sertifikācijas prasības, piemēram: 

o noteikt, ka karjeras konsultantam jābūt ar maģistra grādu, bet nenorādot 

konkrētu kvalifikāciju, piemēram, psihologa, pedagoga utt. 

o noteikt, ka karjeras konsultantam, lai viņš iegūtu sertifikātu jāapgūst uz 

profesiju orientēti teorētiski un praktiski mācību kursi, kuri aptver visas 12 

MEVOC projektā aprakstītās karjeras konsultantu kompetences, precīzi 

definējot gan kursu saturu, gan apjomu. Ja karjeras konsultants nepieciešamos 

mācību kursus nav apguvis maģistra studiju programmas ietvaros, tad 

jāpiedāvā iespējas to apgūt akreditētās tālākizglītības mācību kursu 

programmās. 

o noteikt, ka karjeras konsultantam jānostrādā konkrēts praktisko stundu skaits 

sertificēta supervizora pārraudzībā. 

• Lai karjeras konsultantam palīdzētu sagatavoties sertifikācijas eksāmenam, adaptēt 

MEVOC projektā izstrādāto kompetenču modeli konsultantu pašnovērtējuma 

veikšanai. 

• Jāizstrādā karjeras konsultantu sertifikācijas eksāmena kārtība, tajā paredzot gan 

teorētisko, gan praktisko zināšanu, gan ētikas standartu izpratnes pārbaudi. Vēlamā 

eksāmena forma - viena praktiska gadījuma (case) atrisināšana. 

• Jāapraksta sertifikācijas komisijas izveides kārtība, komisijā iekļaujot pārstāvjus no 

visām ieinteresētajām pusēm. 

• Jāaprēķina karjeras konsultantu sertifikācijas izmaksas un to apmaksas kārtība. 

• Lai veicinātu karjeras konsultantu nepārtrauktu izglītošanos un supervīziju 

izmantošana, ieteicams noteikt karjeras konsultantu resertifikācijas kārtību. Pēc 

ekspertu domām, resertifikācija būtu vēlama ik pēc pieciem gadiem, paredzot, ka 

karjeras konsultants šajā laikā papildinājis zināšanas (konkrētu stundu skaitu) un 

apmeklējis supervīzijas. Resertifikācijas laikā jāvērš uzmanība uz karjeras konsultantu 

profesionālajiem un ētiskajiem pārkāpumiem. 

84

INDIVIDUĀLA KARJERAS KONSULTĀCIJU PAKALPOJUMA PROCESS (AVOTS: NVA informācija) 

1.pielikums 

IEVADS 

Kontakta nodibināšana ar klientu un klienta vajadzību noskaidrošana, problēmas definēšana 

Izmanto: intervija, anketas sākotnējās informācijas iegūšanai 

KONTRAKTS 

Konsultācijas mērķa izvirzīšana kura rezultātā tiek īstenots kāds no 12 procesiem 

1. Karjeras darbības 

jomu prioritātes 

Izmanto: 

Strukturāla saruna un 

analīze 

Metodikas: 

motivācijas izpētei, 

interešu izpētei 

2. Profesionālo 

interešu izpēte 

Izmanto: 

Metodikas interešu 

izpētei 

Rezultātu apstrāde 

un interpretācija; 

darba lapas 

3. Spējas, Prasmes, 

Zināšanas 

(Psihodiagnostika) 

Metodikas: 

domāšanas procesu 

izpētei 

Rezultātu interpretācija 

un atbilstība 

prof. iecerēm 

4. Individuālās 

īpatnības 

Personības ietekme 

profesionālo ieceru 

realizēšanā 

Izmanto: Metodikas 

personības izpētei . 

Rezultātu apstrāde 

un interpretācija 

5. Vērtības 

Personības vērtības; 

Darba vērības 


personības izpētei, 

motivācijas izpētei, 

vingrinājumus un 

projektīvās 

metodikas 

6. Karjeras ceļi un 

profesionālās 

alternatīvas 

(izglītojoša 

konsultācija) 

Izmanto: 

Palīglīdzekļus un 

informatīvus līdzekļus, 

metodikas motivācijas 

izpētei 

7. Profesiju nozares un 

profesiju iezīmes 

Izmanto: Metodikos 

palīglīdzekļus: Katalogs 

„Profesionālās darbības 

jomas Latvijā” Profesiju 

standarti, „Latvijas 

profesiju reģistrs ar to 

raksturojošo pazīmju 

kodiem”, metodikas 

interešu izpētei 

8. Profesionālā 

piemērotība 

(Profesiju tipi un 

personība) 


personības izpētei, 

interešu izpētei. 

Rezultātu apstrāde un 

interpretācija; 

darba lapas/personības 

iezīmes/veselības aspekti 

profesijā 

9. Nodarbinātības un 

izglītības iespējas 

Latvijā un ārzemēs 

Izmanto: Metodiskie 

un informatīvie 

palīglīdzekļi; 

Darbs ar informācijas 

sistēmas datu bāzi 

10. Klienta 


kompetences: 

Izmanto: Metodiskie 

un informatīvie 

palīglīdzekļi; 

CV un motivācijas 

vēstules sagatavošana, 

pilnveidošana 

Sagatavošanās darba 

intervijai; 

Darba tirgus prasības, 

11. Psiholoģiskā 

atbalsta sniegšana, 

iedrošināšana 

Pētīt un apzināties 

citus ar karjeras 

lēmumu saistītus jaut.: 

Saskarsmes prasmes, 

lietišķā etiķete, 

komunikācijas stils 

Strukturēta saruna 

12. Psiholoģiskā 

konsultēšana 

Izmanto: dažādas 

konsultēšanas 

tehnikas, piemēram, 

eksistenciālā, 

individuālpsiholoģiskā 

geštaltpsiholoģijas, 

sistēmiskā pieejā u.c. 

Metodikas personības 

izpētei 

Turpmākā rīcības plāna izstrāde vai pārskatīšana (prioritāšu izvirzīšana, lēmuma pieņemšanas veicināšana) 

NOSLĒGUMS 

Atgriezeniskā saite, lēmums par turpmākās sadarbības iespējām 

Izmanto: saruna, aptauja par pakalpojuma novērtējumu 

85

2.pielikums 

GRUPU KARJERAS KONSULTĀCIJU PAKALPOJUMA PROCESS (AVOTS: NVA informācija) 

IEVADS 

iepazīšanās 

Izmanto: apmeklētāju anketas 

Nodarbība par 


piemērotības izpēti un 

karjeras plānošanu 

Diagnosticējošā 

nodarbība 

Informatīva 

nodarbība 

Mērķis: 

Profesionālo 

alternatīvu 

izpēte un 

karjeras 

plānošana 

Izmanto: 

Interešu un 

Motivācijas 

izpētes 

metodikas 

Mērķis: 

Profesionālo 

interešu izpēte 

Izmanto: 

Interešu 

izpētes 

metodikas 

Mērķis: 

Profesionālās 

piemērotības 

noteikšana pēc 

Personības 

tipiem 

Izmanto: 

Interešu izpētes 

un Personības 

izpētes 

metodikas 

Mērķis: 

Izpētīt spējas, 

prasmes, 

piemērotību 

noteiktām 

profesijām 

Izmanto: 

Personības 

izpētes un 

Domāšanas 

procesu izpētes 

metodikas 

Mērķis: 

Individuālo 

īpatnību un 

personības 

ietekme 

profesionālo 

ieceru 

realizēšanā 

Izmanto: 

Personības 

izpētes 

metodikas 

Mērķis: 

Izglītot par 

karjeras jomām 

un karjeras 

veidošanas 

pamatprincipiem 

Izmanto: 

Informatīvos 

materiālus un 

palīglīdzekļus 

Mērķis: 

Izglītot par 

profesiju 

nozarēm, darba 

tirgus 

tendencēm 

Izmanto: 

Informatīvos 



Mērķis: 

Nodarbinātības 

un izglītības 

iespējas Latvijā 

un ārzemēs 

Izmanto: 

Informatīvos 



NOSLĒGUMS 

Pārrunas - atgriezeniskā saite 

Izmanto: saruna, diskusija 

Aptauja par saņemto pakalpojumu (izņemot informatīvu grupu konsultāciju) 

86

3.pielikums 

QFD MATRICA VECĀKIEM PĒC BĒRNA KOPŠANAS ATVAĻINĀJUMA 

Klientu vajadzības Vajadzību nozīmīgums Kā veidojams pakalpojums? 

Individuāls atbalsts un palīdzība psiholoģisku problēmu 

pārvarēšanai 

Rīga 

Liepāja 

Daugavpils 

Madona 

Limbaži 

Vidējā vērtība 


8.7 9.5 8.7 8.9 9.1 9.0 5 1 3 3 1 5 

Motivēšana (gan mācīties, gan meklēt darbu, īpaši, ja 

"nolaižas rokas") 8.0 8.4 7.6 7.1 9.0 8.0 5 3 1 5 3 3 1 5 5 1 1 

Darba izmēģinājumi 9.6 8.8 9.9 7.2 7.4 8.6 1 5 1 5 

Prasmju attīstīšana (palīdzība CV un motivācijas vēstules 

uzrakstīšanā; palīdzība sagatavoties darba intervijai; kā 

atbildēt uz darba devēj jautājumiem, piemēram, par ģimenes 

stāvokli, invaliditāti; ko vilkt mugurā uz darba interviju) 

8.5 9.5 8.6 9.4 8.9 9.0 5 5 5 5 5 3 


Testi 

Lomu spēles 








87

Informācija par profesijām (kur var strādāt, kādi ir 

pienākumi, cik interesants ir darbs, kāds atalgojums) 9.0 8.2 8.6 8.2 9.1 8.6 5 5 3 5 3 5 1 

Informācija par mūsu (bezdarbnieku, darba ņēmēju) tiesībām 

un pienākumiem 9.8 9.6 8.6 7.7 7.9 8.7 5 5 3 5 3 5 5 5 5 

Informācija par mācību kursiem, skolām (kādas profesijas, 

kurās skolās var apgūt, kādi ir iestājeksāmeni, kāda mācību 

maksa, cik maksā kopmītnes, ar kādām izmaksām vēl 

8.9 7.6 8.1 9.0 9.3 8.6 5 5 5 5 5 1 5 

jārēķinās mācību laikā, vai ir neklātiene) 

Informācija par piemērotāko profesiju (ņemot vērā 

intereses, invaliditāti, dzīves vietu) 9.4 8.6 9.7 7.2 7.5 8.5 5 1 5 3 1 3 1 3 1 

Iespēja iejusties darba devēja lomā 6.9 9.0 6.1 6.7 6.0 6.9 5 3 1 5 

Iespēja iejusties dažādu profesiju lomā ("ēnu dienas", iespēja 

kādu dienu pastrādāt izvēlētajā profesijā) 8.5 8.9 8.2 8.7 8.4 8.5 3 5 1 5 

Iespēja tikties un pārrunāt savas problēmas, kā arī iegūt 

jaunāko informāciju no citiem, kuri meklē darbu (spēku dod 

tas, ka redzi, ka arī citiem ir līdzīgas problēmas, kā arī tas, 

kā viņi ar šīm problēmām tiek galā) 

8.3 9.0 8.2 9.2 8.1 8.6 3 5 3 5 

Raksturotāja rangs 302 188 50 275 198 211 225 154 273 251 59 

Raksturotāja mērķa vērtība 1 8 11 2 7 6 5 9 3 4 10 

88

4.pielikums 

QFD MATRICA ILGSTOŠAJIEM BEZDARBNIEKIEM 


Individuāls atbalsts un palīdzība psiholoģisku 

problēmu pārvarēšanai 

Rīga 

Liepāja 

Daugavpils 

Madona 

Limbaži 




6.0 9.0 8.3 3.0 4.8 6.2 5 1 3 3 1 5 

Motivēšana (gan mācīties, gan meklēt darbu, īpaši, 

ja "nolaižas rokas") 5.6 3.7 8.7 1.7 6.7 5.3 5 3 1 5 3 3 1 5 5 1 1 


Prasmju attīstīšana (palīdzība CV un motivācijas 

vēstules uzrakstīšanā; palīdzība sagatavoties darba 

intervijai; kā atbildēt uz darba devēj jautājumiem, 6.8 9.7 7.2 5.0 8.0 7.3 5 5 5 5 5 3 

piemēram, par ģimenes stāvokli, invaliditāti; ko 

vilkt mugurā uz darba interviju) 

Informācija par profesijām (kur var strādāt, kādi ir 

pienākumi, cik interesants ir darbs, kāds atalgojums) 7.5 9.0 9.0 5.0 7.5 7.6 5 5 3 5 3 5 1 

Testi 

Lomu spēles 








89

Informācija par mūsu (bezdarbnieku, darba ņēmēju) 

tiesībām un pienākumiem 6.8 9.7 6.1 3.5 8.2 6.9 5 5 3 5 3 5 5 5 5 

Informācija par mācību kursiem, skolām (kādas 

profesijas, kurās skolās var apgūt, kādi ir 

iestājeksāmeni, kāda mācību maksa, cik maksā 8.3 10.0 6.6 4.2 8.0 7.4 5 5 5 5 5 1 5 

kopmītnes, ar kādām izmaksām vēl jārēķinās 

mācību laikā, vai ir neklātiene) 

Informācija par piemērotāko profesiju (ņemot vērā 

intereses, invaliditāti, dzīves vietu) 5.7 9.7 9.3 4.2 8.3 7.4 5 1 5 3 1 3 1 3 1 


Iespēja iejusties dažādu profesiju lomā ("ēnu 

dienas", iespēja kādu dienu pastrādāt izvēlētajā 

profesijā) 

Iespēja tikties un pārrunāt savas problēmas, kā arī 

iegūt jaunāko informāciju no citiem, kuri meklē 

darbu (spēku dod tas, ka redzi, ka arī citiem ir 

līdzīgas problēmas, kā arī tas, kā viņi ar šīm 

problēmām tiek galā) 

5.3 9.0 7.4 2.2 8.5 6.5 3 5 1 5 

6.2 8.0 8.6 1.2 5.7 5.9 3 5 3 5 



90

5.pielikums 

QFD MATRICA JAUNIEŠIEM 




Rīga 

Liepāja 

Daugavpils 

Madona 

Limbaži 




7.2 7.5 8.2 7.2 7.9 7.6 5 1 3 3 1 5 

Motivēšana (gan mācīties, gan meklēt darbu, 

īpaši, ja "nolaižas rokas") 6.6 5.0 7.2 6.6 8.4 6.8 5 3 1 5 3 3 1 5 5 1 1 



vēstules uzrakstīšanā; palīdzība sagatavoties 

darba intervijai; kā atbildēt uz darba devēj 8.1 9.5 9.1 8.2 7.9 8.6 5 5 5 5 5 3 

jautājumiem, piemēram, par ģimenes stāvokli, 

invaliditāti; ko vilkt mugurā uz darba interviju) 

Informācija par profesijām (kur var strādāt, kādi 

ir pienākumi, cik interesants ir darbs, kāds 9.5 9.0 9.3 9.8 9.7 9.5 5 5 3 5 3 5 1 

atalgojums) 

91 

Testi 

Lomu spēles 







Tikšanās ar skolu pārstāvjiem

Informācija par mūsu (bezdarbnieku, darba 

ņēmēju) tiesībām un pienākumiem 8.4 8.5 8.8 8.0 7.7 8.3 5 5 3 5 3 5 5 5 5 






Informācija par piemērotāko profesiju (ņemot 

vērā intereses, invaliditāti, dzīves vietu) 8.7 9.3 8.9 8.4 8.6 8.8 5 1 5 3 1 3 1 3 1 




profesijā) 






9.4 10.0 9.0 9.4 8.4 9.2 3 5 1 5 

7.0 9.0 6.6 7.6 7.8 7.6 3 5 3 5 



92

6.pielikums 

QFD MATRICA CILVĒKIEM AR INVALIDITĀTI 




Rīga 

Liepāja 

Daugavpils 

Madona 

Limbaži 




8.7 9.5 8.7 8.9 9.1 9.0 5 1 3 3 1 5 

Motivēšana (gan mācīties, gan meklēt darbu, 

īpaši, ja "nolaižas rokas") 8.0 8.4 7.6 7.1 9.0 8.0 5 3 1 5 3 3 1 5 5 1 1 



vēstules uzrakstīšanā; palīdzība sagatavoties 

darba intervijai; kā atbildēt uz darba devēj 8.5 9.5 8.6 9.4 8.9 9.0 5 5 5 5 5 3 

jautājumiem, piemēram, par ģimenes stāvokli, 

invaliditāti; ko vilkt mugurā uz darba interviju) 

Informācija par profesijām (kur var strādāt, kādi 

ir pienākumi, cik interesants ir darbs, kāds 9.0 8.2 8.6 8.2 9.1 8.6 5 5 3 5 3 5 1 

atalgojums) 

93 

Testi 

Lomu spēles 







Tikšanās ar skolu pārstāvjiem

Informācija par mūsu (bezdarbnieku, darba 

ņēmēju) tiesībām un pienākumiem 9.8 9.6 8.6 7.7 7.9 8.7 5 5 3 5 3 5 5 5 5 






Informācija par piemērotāko profesiju (ņemot 

vērā intereses, invaliditāti, dzīves vietu) 9.4 8.6 9.7 7.2 7.5 8.5 5 1 5 3 1 3 1 3 1 




profesijā) 






8.5 8.9 8.2 8.7 8.4 8.5 3 5 1 5 

8.3 9.0 8.2 9.2 8.1 8.6 3 5 3 5 



94

Karjeras konsultÄciju pakalpojumu etalonmÄrÄ«jums - NodarbinÄtÄ«bas ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

Karjeras konsultÄciju pakalpojumu etalonmÄrÄ«jums - NodarbinÄtÄ«bas ...