ROPAŽU NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSPASKAIDROJUMA RAKSTS5.5.4. Būvmateriālu ražošanas izejvielasRopažu novadā nav būvmateriālu ražošanas izejvielu atradnes, kurai būtu noteikts valstsnozīmes derīgā izrakteņa atradnes statuss. Valsts derīgo izrakteņu atradņu kadastrā iekļautas saldūdenskaļķa, māla un smilts atradnes.Atradņu sarakstu sk. Paskaidrojuma raksta 2. sējumā.► 5.5. Priekšnoteikumi un nosacījumi teritorijas izmantošanāa. Novērtēto derīgo izrakteņu virszemes teritorijas nedrīkst apbūvēt bez detalizētas pazemesresursu izpētes.b. Izstrādāto dolomīta ieguves karjeru teritorijas rekultivēt par ūdenskrātuvēm.c. Derīgo izrakteņu atradnēm jābūt identificētām kā atradnēm.d. Pirms atradnes izveidošanas jāveic ietekmes uz vidi novērtējums un detālplānojuma izstrāde.e. Precizēt piesārņojošo vielu noteci no derīgo izrakteņu ieguves vietām: Tūrkalne un Gaitiņi unrealizēt pasākumu plānus šis ietekmes samazināšanai.f. Veicot izmantoto smilts karjeru rekultivāciju meža platības atjaunojamas tādā apmērā, kāda toparedz turpmākā izmantošana.5.6. VIRSZEMES ŪDEŅI5.6.1. Sateces baseins un ūdensobjektiNelielu teritoriju no pagasta teritorijas ziemeļu daļā aizņem Gaujas sateces baseins. Pārējāpagasts visa teritorija atrodas Daugavas sateces baseina Lejas Daugavas apakšbaseinā virszemesūdens objekta „Lielā Jugla” ūdenssaimniecības kods 41252000-41252537 teritorijā. Virszemesūdens objekta tips- liela potamāla upe uz silikātu pamatnes, garums 60 km, sateces baseins 1626km². L.Jugla augštecē un vidustecē pārsvarā ir ritrāla upe no Sidgundas līdz Zaķumuižai, tālāk uzleju palēninot ātrumu, kļūstot par potamālu upi.(Daugavas baseina apsaimniekošanas plāns, III-9,.Virszemes ūdensobjekts „Lielā Jugla”, 2002.g.)Ropažu līdzenuma virsas slīpuma dēļ izveidojies A-R virzienā tekošu upju tīkls. Lielākāupe ir Lielā Jugla, tās labās pietekas ir Tumšupe, Krievupe, Urga, kreisā pieteka Pietēnupe tekcauri Pietēnezeram. Ropažu un Allažu pagastu robežu veido Ārupīte. Pavisam nedaudz dienvidospa robežu un netālu no tās ar Stopiņu pagastu tek M.Juglas upe.Pagastā nav lielas ūdenstilpes - Silezers, Celmiņu dzirnezers, Ropažu dzirnavu ezers unL.Kangaru ezersVirszemes ūdeņi pagastā aizņem 673 ha jeb 2% teritorijas.5.6.2. ŪdenstilpesPagastā atrodas Silezers (platība 4,5 ha), L.Kangaru ezers. (Latvijas pagasti. Enciklopēdija.2002.g. 262.lpp.) Par ezeri papildus informācija nav iegūstama un teritorijas plānojuma izstrādeneparedz konkrētu objektu apsekošanu.Pietēnezeram sateces baseina laukums 37 km², pavasara palu caurplūde 1% ir 10,6 m³/sek.Ezerā sastopami gārņi. Ezera krasti slīpi, dienvidos stāvs paugurs. Ezera dibens purvains, smilšainiun kūdraini saneši, dominējošā aizauguma suga purvainu ganību zelmenis. Maksimālais ūdenslīmenis 0,4 m. abs.atz.m.Celmiņu dzirnezers sateces baseina laukums 495 km², pavasara palu caurplūde 1% ir 116m³/sek. Ezera krasti stāvi , apauguši ar kokiem un krūmiem. Gada vidējā notece 300 mm.Ropažu dzirnavu ezers laukums 0,7 ha, tilpums 0,006 milj. m³. Ezera sateces baseinalaukums 535 km², pavasara palu caurplūde 1% ir 11,8 m³/sek. Maksimālais garums 0,12 m,ROPAŽU NOVADA DOME28
ROPAŽU NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSPASKAIDROJUMA RAKSTSmaksimālais platums 0,06m. Ezera krasti stāvi 1-1,5 m. Gada vidējā notece 280 mm. Maksimālaisūdens līmenis 0,8 m. abs.atz.m. Ezera dibens dūņains, apakšā blīva glūda un dominējošāaizauguma suga niedres, skostas un kalmes.5.6.3. ŪdenstecesLielā Jugla (ŪSK kods 41252000-41252537) ir no 15 m līdz 30 m plata, pamatā ātratecējuma, vietām krāčaina. Garums 62 km kopā ar Mergupi 115 km, sateces baseins 1626 km 2 .L.Jugla sākas pie Sidgundas. Lielā Jugla veidojas satekot Sudai un Mergupei un kopā ar MazoJuglu ietek Juglas ezerā. Gada notece 0,26 km³. Kritums 70,6 m jeb 1,18 m/km. Upes dziļums ir0,5 – 0,8 m. Vidējais straumes ātrums mazūdens periodā Zaķumuižā 0,14 m/sek. Upe tek palīdzenumu, pļavām un apdzīvotām vietām. Krasti ga<strong>lv</strong>enokārt lēzeni, tikai vietām slīpi, pamatāstabili. Upes gultne pie Ropažiem cieta, akmeņaina. Baseinā, ga<strong>lv</strong>enokārt, viļņots smiltājulīdzenums, meži, daudz purvu, vietām plašs meliorācijas tīkls. Meliorētu tīrumu visvairāk ir pieL.Juglas sākuma posma un tālāk šaurā joslā gar krastiem. Upe līkumaina, krasti nav visai stāvi,lejtecē tie zemi, ar plašām palieņu pļavām. Tur L.Jugla vietām sadalās vairākās attekās, veidojotsalas. Pirms ietekas Juglas ezerā L. Jugla satek ar Mazo Juglu un veido kopēju deltu.Lielai Juglai pēc aizsargjoslu likuma kā upei ar garumu līdz 100 m aizsargjosla paredzēta100 m.Pati L.Jugla lielākās pietekas uzņem no labā krasta - Tumšupi (ar Arupīti) un Krievupi,lielākā kreisā krasta pieteka – Pietēnupe (14 km). Bez tam L.Jugla ir vēl 30 pietekas, kas īsākas par5 km. L.Juglas relatīvais kritums augštecē – 1m/km, vidustecē līdz 2 m/km, dažos posmos pat 5m/km, bet pēdējos 20 km tikai 0,3-0,4 km. (Enciklopēdija. Latvijas daba. 3. sēj.135.lpp.)Mazā Jugla (ŪSK kods 41254000-4141254930). Upes garums 119 km, bet pagastateritoriju tā skar nelielā iecirkni DR pie robežas ar Stopiņu pagastu un tās 300 m aizsargjosla, kāarī pie R robežas atsevišķos iecirkņos pagasta teritoriju skar tās aizsargjosla. M. Jugla potmāla tipaupe. Vidējais caurplūdums 6,38 m³/sek., kritums 212 m. Vidējais straumes ātrums mazūdensperiodā pie grīvas 0,22 m/s. (Daugavas baseina apsaimniekošanas plāns, 2000, 2.2.tab. 2.-4. lpp.)Tumšupe (ŪSK kods 41254000) ir L.Juglas upes ga<strong>lv</strong>enā pieteka, kas ieplūst tās lejtecē.Upes garums ir 52 km, baseina platība ir 176 km 2 , kritums 69 m (1,4 m/km). Upe ir 1,5 – 3,5 mplata. Tur, kur upe nav uzpludināta, tās dziļums mainās no 0,2 m līdz 1,7 m. Gada notece 0,044km³. Tā ir līkumaina, dabīga tecējuma, atsevišķos posmos regulēta un uzpludināta. Tur, kur upenav uzpludināta, tās dziļums mainās no 0,2 m līdz 1,7 m. Upes tecējums ir vienmērīgs, ātra unkrāčaina tā ir posmā augšpus Tumšupes ciema. Upes apkārtne ir līdzenums, neskartas pļavas,vietām jauktu koku mežs. Krasti stabili, lēzeni, aizēnojums daļējs. Upi ar ūdeni bagātinahidromeliorācijas grāvji. Tumšupe ir purva ūdens upe. Lielākā pieteka ir Ārupe (14 km). Upesposmā pie Tumšupes ciema upe ir apmēram 3,5 m plata, 0,5 m dziļa, ātra tecējuma, vietāmkrāčaina, beidzoties ātrajam posmam, seko upes uzpludinājums. Upes aizauguma pakāpe apmēram20%. Upes ūdens vizuāli tīrs, dzeltenbrūnā krāsā, bez smaržas. Upes gultne cieta, to klājlaukakmeņi un oļi. Tālākā posmā ir brūnas dūņas, detrīts. Upes posmā noteiktas liela organismudažādība. Konstatēti 18 makrozoobentosa organismi. (LRVP Publiskais pārskats par 2003. gads,11. lpp.) Tumšupe sākas grāvju sistēmā uz rietumiem no Airīšu purva – 5 km uz dienvidiem noSiguldas. Baseins pārsvarā ir mežains. Enciklopēdija. Latvijas daba. 3. sēj.135.lpp.)ROPAŽU NOVADA DOME29