2012. gada aprīlis Nr.4. - Jelgavas rajona padome

4 skaKad bizness nav tikai naudasražošanas «mašīna»Raksturīgākās uzņēmējdarbības nozares Jelgavas novadā ir lauksaimniecība,mežsaimniecība, ražošana un pakalpojumi. Novadateritorijā esošie ražošanas uzņēmumi strādā šādās jomās:Uzņēmējdarbība ir viena noJelgavas novada prioritātēm.Lai veicinātu tās attīstību,pašvaldība šogad plāno attīstīttrīspusējo sadarbību ar Laukuatbalsta dienestu, Zemgalesreģiona Kompetenču attīstībascentru, LLU un citām zinātniskajāminstitūcijām. Tās mērķisir apzināt novadā esošos uzņēmumusun nozares, kurās tiedarbojas, veicināt to attīstībuun jaunu uzņēmumu veidošanos,popularizēt inovācijas unveicināt zinātniskā potenciālaieplūšanu novadā.Jelgavas novada pašvaldības Attīstībasnodaļas uzņēmējdarbības koordinatoreInese Baumane stāsta, ka trīspusējās sadarbībaslīgums noslēgts, lai kopīgiem spēkiemrastu veidus, kā atbalstīt uzņēmējdarbībunovadā. «Pērn, piemēram, amatniecība gājauz urrā, bet šogad sasparojušies mājražotāji– pašvaldībai jāatrod iespējas, kā palīdzēttiem, kas vēlas strādāt,» tā I.Baumane.Viens no atbalsta veidiem, kura nepieciešamībunovērtē arī paši uzņēmēji, ir mācības,ko plānots organizēt katru mēnesi. Pirmaisseminārs notika marta beigās un bija veltītspārtikas mājražotājiem un ražotājiem,informējot, kas jādara, lai varētu darbotieslegāli.Veidos datu bāzesTāpat kā zināšanām, arī informācijai irļoti būtiska loma, lai veicinātu attīstību.Tāpēc pašvaldība veido datu bāzi par attīstāmajāmteritorijām. «Novada teritorijā irplatības, kur pieejamas uzņēmējdarbībainepieciešamās komunikācijas, bet tās visasnav apzinātas. Pašvaldība plāno to izdarītun izveidot datu bāzi, lai ikviens interesentsvarētu izvērtēt, cik tās piemērotas viņu iecerēm,»skaidro I.Baumane, piebilstot, kašāda datu bāze varētu palīdzēt arī piesaistītinvestorus.Otra datu bāze, ko nākotnē iecerēts izveidot,ir par uzņēmumiem, kuri darbojas novadateritorijā. Viens no pirmajiem soļiemir zemnieku saimniecību «inventarizācija»,jo ir daudz saimniecību, kuras ir reģistrētas,bet reāli vairs nedarbojas. Tāpat ir arī aruzņēmumiem – tādu novada teritorijā irvairāki tūkstoši. «Esam sākuši uzņēmumuapzināšanu, kā arī ir izsludināta aptaujapar uzņēmēju priekšlikumiem sadarbībaiar pašvaldību. Tajā ļoti rūpīgi izstrādājāmjautājumus, lai atbildes, ko saņemsim,ļautu izdarīt secinājumus un saprast, kurosvirzienos tālāk strādāt,» stāsta novadapašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja LīgaLonerte.Tāpat projekta «Europe Direct Informācijascentrs Jelgavā» gaitā tiek veidotsbuklets «Uzņēmējdarbība Jelgavas novadā»,kurā tiks apkopota informācija parmūsu novada uzņēmējiem, lai popularizētuviņu darbību un piedāvājumu gan vietējā,gan reģiona un starptautiskā mērogā. «Tākā ekonomiskās izaugsmes veicināšana unekonomiskās krīzes mazināšana ir vienano Eiropas Komisijas politikas prioritātēm,«Europe Direct» Informācijas centrsorganizēs arī uzņēmēju apmācību semināruun pieredzes apmaiņas braucienu,«Sportā naudu nevarnopelnīt»Šoziem nepatīkamu pārsteigumupiedzīvoja «Centra Jaunzemju»trase radiovadāmajiembagijiem – viesulis izrāvis nozemes un aiznesis pa gaisu nojumi,kas bija pilotu pulcēšanāsvieta. «Tas jau nu nepiespiedīsmūs atteikties no sava vaļasprieka,»pārliecināts uzņēmumavadītājs Aldis Pauga.Trase Nākotnē izveidota 2003. gadā, untā bija pirmā Baltijā. Tāpat Nākotnē notikapirmais Latvijas, Baltijas un Baltijas jūrasvalstu čempionāts automodelismā – iesākumāAldis pats piedalījās sacensībās, betpēdējos trīs gadus vairāk saistīts tikai ardraudzības sacensību organizēšanu. «Automobiļufederācija gan gribēja, lai šogadorganizējam Latvijas čempionātu, bet atteicāmies.Tā kā čempionātā ir vairāki posmiun sacensības notiek praktiski katru mēnesi,mums tam vienkārši neatliek laika, turklāttas ir mūsu hobijs, nevis darbs,» tā A.Pauga,piebilstot: iecerēts, ka augustā Nākotnēnotiks starptautiskās sacensības «CentraJaunzemju kauss», kas varētu pulcēt ap 50dalībnieku. Tiesa, līdz tam jāsaved kārtībātrase un jānovērš vētras atstātās sekas.Uzņēmuma vadītājs un automodelismafans Aldis norāda, ka vienu brīdi «CentraJaunzemju» trase pat bijusi garākā Eiropā,bet dažus gadus vēlāk franči izveidojušitrasi, kas ir par pieciem metriem garāka.«Pašiem to neapzinoties, uzbūvējām trasi,kas tobrīd bija garākā Eiropā un nostūmano troņa Francijas trasi. Franči laikam touztvēra pārāk nopietni un pirms diviemgadiem uzcēla vēl vienu, kura ir parpieciem metriem garāka nekā mūsējā unatkal ļauj teikt: Eiropā garākā trase atrodasFrancijā,» piebilst A.Pauga, norādot,ka viņiem gan tā nav nekāda sacensībaun jaunu trasi, lai pārsistu frančus, navplānots būvēt.Nākotnes trase ir 430 metrus gara un irviena no ātrākajām un garākajām bezceļatrasēm Latvijā un Eiropā. Tajā ir gan garastaisnes lielam ātrumam, gan sarežģītilīkumi un tramplīni galvu reibinošiemlēcieniem.Jāpiebilst, ka «Centra Jaunzemji» irauto rezerves daļu un apkopes līdzekļuvairumtirdzniecības firma, turklāt A.Pauganodarbojas arī ar aviāciju un ir uzņēmuma«Baltijas helihopters» īpašnieks.lai iepazītos ar labās prakses piemēriemES fondu piesaistē uzņēmumu attīstībai,»stāsta «Europe Direct» Informācijas centraJelgavā vadītāja Tabita Šķerberga. Bukletstiks prezentēts rudenī.Gadatirgus – iespēja sevi parādītStrādājot pie pašvaldības attīstības dokumentiemun domājot par uzņēmējdarbībasveicināšanu, radusies iecere popularizētgadatirgu kā iespēju uzņēmējiem prezentētsevi. Šobrīd plānots, ka gadatirgus sastāvētuno trim daļām – degustāciju daļas, kurāuzņēmēji varētu veikt tirgus izpēti, ļaujotinteresentiem bez maksas izmēģināt savuprodukciju, tāpēc tā būtu piemērota tiem,kuri vēl plāno veidot uzņēmumu; tirgošanāsdaļas, kurā jau reģistrēti uzņēmumi pārdotusavu produkciju; seminārs par aktualitātēm,ar kurām iepazīstinātu, piemēram, Laukuatbalsta dienesta, VID, Pārtikas un veterinārādienesta un citu iestāžu speciālisti.«Kā atskaites punkts būs šā gada novadasvētki, kas notiks 7. jūlijā. Tajos plānojamierīkot uzņēmēju laukumu, kurā ikviens,kurš vēlas sevi reklamēt, varēs to darīt,» tāL.Lonerte. Iespējams, nākotnē šādi gadatirginotiks reizi ceturksnī.Veidos zīmolu «Jelgavas novads»Līdzīgi kā novadā atjaunots konkursspar sakoptāko sētu, iecerēts izveidot arīkonkursu uzņēmējiem, lai veicinātu viņupiederību novadam. L.Lonerte stāsta, kašobrīd tiek izstrādāts konkursa nolikums unnotiek darbs pie zīmola «Vietējais ražotājs– novada lepnums» izstrādes. «Nereti uzņēmumanosaukums vai logo neliecina, noLai sagatavotu izejvielas topošajaibiogāzes stacijai, SIA «BrukEnergy» bez maksas piedāvāappļaut teritorijas, pretī prasotvien nopļauto zāli. «Laikam jaugalīgi mazu pleķīti nepļausim, betteritoriju, kas lielāka par hektāru,gan,» tā uzņēmuma pārstāveAelita Kraukle.Uzņēmums attīsta projektu par biogāzes stacijas(ar jaudu 0,5 MW) izveidi Jaunsvirlaukaspagasta «Mūnās». «Tā būs Latvijā unikāla stacija,jo tehnoloģija ļaus biogāzi ražot galvenokārtno appļāvumiem, kā arī no mātes uzņēmumamzemnieku saimniecībai «Lamberti» nomātajāszemēs sētiem daudzgadīgiem zālājiem un liellopucietajiem kūtsmēsliem no fermas,» stāstaA.Kraukle. Šobrīd gan pati stacija ir tapšanasstadijā – saņemta būvatļauja un tiek kārtotinepieciešamie dokumenti, lai jau jūnijā sāktubūvdarbus. Staciju ekspluatācijā plānots nodotgada beigās.«Izejvielas mums jau ir jāsagatavo, lai tad,kad stacija būs darba kārtībā, varam to palaist,»norāda uzņēmuma pārstāve. Nopļautā zālejāsmalcina un jāieskābē, jo biogāzes ražošanaitiks izmantots skābsiens. «Esam uzsākuši pārru-• derīgo izrakteņu (kūdra, dolomīts, smilts, smilts-grants) ieguve, spēcīgākie uzņēmumi– SIA «Laflora», SIA «Gneiss»;• tekstilrūpniecība, spēcīgākais uzņēmums – SIA «Spectre Latvia»;• enerģijas ražošana (zaļā enerģija);• pārtikas ražošana, spēcīgākie uzņēmumi – SIA «Svētes maize», SIA «Nākotnes gaļaspārstrādes uzņēmums», z/s «Rosība»;• amatnieku darbnīcas (keramika, aušana, kokapstrāde, ādas apstrāde) un mājražotāji.Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs ir izveidojis elektroniskoZemgales uzņēmumu katalogu. Tajā ikvienam uzņēmējam ir iespēja bezmaksas ievietot informāciju par savu uzņēmumu, sazinoties pa e-pastu:liga.mikelsone@zrkac.jelgava.lv.Amatnieki, mājražotāji, zemnieki, uzņēmēji aicināti piedalīties Jelgavasnovada svētkos 7. jūlijā. Iespējama tirdzniecība vai arī sava uzņēmumavai produkcijas reklāma. Dalība pasākumā – bez maksas. Interesentiemjāpiesakās līdz 20. maijam pa tālruni 63012553, 29426609 vai e-pastu:liga.lonerte@jelgavasnovads.lv.kurienes tas ir, bet mēs gribam, lai Jelgavasnovada uzņēmumi būtu atpazīstami jebkurāvietā – ne tikai mūsu novadā,» tā L.Lonerte,piebilstot, ka zīmola pamatā būs Jelgavasnovada logo. Plānots, ka pirmais uzņēmējugodināšanas pasākums notiks novembrī uzvalsts svētkiem – uzņēmumi tiks apbalvotivairākās nominācijās. Pašvaldības Attīstībasnodaļas vadītāja norāda, ka šī ideja jauprezentēta Zemgales pašvaldību pārstāvjusanāksmē un guvusi atsaucību, tāpēc iespējams,ka konkurss tiks paplašināts unuzņēmumi vērtēti arī Zemgales kontekstā.«Jelgavas novada zīmols gan neapliecināsprodukcijas kvalitāti kā, piemēram, «Zaļāskarotītes» zīmols, bet tas norādīs uz to, kauzņēmums atrodas Jelgavas novada teritorijāun piedāvā pašu ražojumu, nevis, teiksim,poļu ābolus,» papildina I.Baumane.Izceļ uzņēmumus ar stāstuLai veicinātu uzņēmēju lojalitāti pretpašvaldību, kurā tie darbojas, pašvaldībameklē katru mazāko ieganstu, lai lepotosar saviem uzņēmējiem, šoreiz piedāvājotpaskatīties uz viņiem no citas – cilvēcīgās– puses. «Projektā «Trans in Form» apkopojamstāstus un leģendas par Jelgavas novadu,par cilvēkiem, kuri dara savu darbu no visassirds. Un tad radās doma, ka arī starp uzņēmējiemir cilvēki, kuri dara savu sirdslietu,nevis tikai domā par naudas pelnīšanu,»pamato I.Baumane.Šoreiz iepazīsimies ar septiņiem uzņēmumiem,kuriem ikdiena nav tikai pamatdarbsun pamatprodukcijas ražošana.Vāks zāli topošajai biogāzes stacijainas ar Latvijas Dabas fondu par palienes pļavupļaušanu, bet tas noteikti aktuāli ir arī tiem,kuriem pieder «Nature 2000» aizsargājamāsteritorijas, kas piespiedu kārtā vismaz reizi gadāir jānopļauj,» tā Aelita. Interesenti var zvanīt patālruni 26174693, e-pasta adrese: brukii69@inbox.lv. No nākamā gada «Bruk Energy» pieņemsarī lapas, nopļauto zāli no dārza, pārtikasatkritumus un citus bioloģiskos atlikumus.«Saudzēsim dabu kopā!» aicina Aelita.Lai realizētu projektu, ar LIAA starpniecību«Nav ko šķirot pilsētniekos un lauciniekos»Apmēram trīs mēnešus kafejnīcā«Zemnieka cienasts» tiek piedāvātiJelgavas pilsētas īpašie ēdieni– «Hercoga bura» un «Šarlotesskūpsts». «Mums ir svarīgi piedalītiesaktivitātēs, kas notiek apmums – pagastā, Jelgavas novadā,Jelgavas pilsētā. Un nav ko šķirotpilsētniekos un lauciniekos, jo, laiatvestu pie mums tūristus, jāstrādāvisiem kopā,» uzskata kafejnīcasvadītāja Vita Šķiņķe.Viņa spriež, ka tādu striktu robežu nepastāv,jo cilvēki ceļo pēc citiem principiem un viņiemnav svarīgi, vai tā ir pilsēta vai jau pagasts – viņivadās pēc savām izjūtām un emocijām un piestājtur, kur viņiem iepaticies. «Turklāt izdomāt unradīt īpašo ēdienu ir smags darbs – jau Jelgavaitas bija pietiekami sarežģīti, tāpēc maz ticams, kaJaunsvirlaukas pagastam, kurā kafejnīca atrodas,būs savs ēdiens,» tā V.Šķiņķe. Viņa stāsta, kakafejnīcā šie ēdieni tiek piedāvāti tikai svētkos,lai nezustu tā īpašā sajūta. «Mēs domājam, gankā palutināt savus cilvēkus, gan kā piesaistīttūristus,» tā kafejnīcas vadītāja, piebilstot, kaēdienkartē abiem ēdieniem atvēlēta vesela lapa– katram ēdienam pieejams arī apraksts. Viņapieļauj, ka arī ārvalstu viesiem, svētku reizēieraugot ēdienkartē šos īpašos ēdienus, varēturasties lielāka interese gan par mūsu reģionu,gan tautas paražām un dzīvesstilu.Gan otrais ēdiens «Hercoga bura», gansaldais «Šarlotes skūpsts» ir ilgi gatavojami,tāpēc nez vai noderēs vieglas un ātras peļņasgūšanai. «Mūs uzrunāja ideja par īpašo, turklātēdienu gatavošanas process ir interesants mumspašiem,» piebilst V.Šķiņķe, norādot, ka īpašieēdieni tiks piedāvāti arī tādos pasākumos kāpilsētas un novada svētki.FOTO: JaunsvirlaukasiedzīvotājiemAelitai unAivaram Kraukļiemideja par biogāzesražotnes staciju, kasdarbotos uz mazenerģētiskāmkultūrāmun salmiem,radās, skatoties uzkārkliem aizaugušupļavu. Nu tāir sakopta, un šeitatradīsies SIA «BrukEnergy» biogāzesstacija.piesaistīta ES nauda. Konkursā par biogāzeskoģenerācijas stacijas iekārtu piegādi, ražotnesbūvniecību, iekārtu uzstādīšanu, elektrībaspieslēgumu, palaišanu, testēšanu, bioloģiskouzraudzību, garantijas apkalpošanu un personālaapmācību uzvarējis vācu uzņēmums «BiogasNord Anlagenbau», piedāvājot līgumcenu 2,138miljoni eiro. «Pagāja ilgs laiks, kamēr apzinājāmiekārtu piegādātājus, kas varētu garantēt stacijasdarbību uz mazenerģētiskām kultūrām unsalmiem,» piebilst A.Kraukle.