saturs - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Ī. Vītiņa et al. Organiskā lauksaimniecībā ražoto lopbarības līdzekļu ietekme uz vistu produktivitātiizstrādāja barības maisījuma sastāvu, kas saturēja LRMinistru kabineta noteikumu Nr. 514 “Bioloģiskāslauksaimniecības produktu aprites un sertifikācijas kārtība”4. un 5. pielikumā (“Latvijas Vēstnesis”, 03.12.2002.)norādītos organiskā lauksaimniecībā ražotos un atļautoslopbarības līdzekļus. Izstrādātā barības maisījumasastāvā bija šādi organiskās lauksaimniecības saimniecībāsražotie lopbarības līdzekļi: kvieši, mieži, griķi,rapšu rauši, rapšu eļļa un atļautie lopbarības līdzekļi:vitamīni, mikroelementi, krīts u.c.Kontroles grupas vistām izēdināja barības maisījumu,kura sastāvā organiski ražoto barības līdzekļu vietābija attiecīgie konvencionāli ražotie kvieši, mieži, rapšueļļa u.c.barības līdzekļi. Jānorāda, ka konvencionāli ražotobarības līdzekļu maisījumā bija iekļauti arī importa sojasspraukumi. Turpretim organiski audzēto barības līdzekļumaisījumā izmēģinājuma grupas vistu ēdināšanai sojasspraukumu vietā bija izmantoti organiskā saimniecībāizaudzēto griķu milti un rapšu rauši.Izmēģinājuma periodā uzskaitīja, aprēķināja unanalizēja barības maisījuma sastāvu, patēriņu, izmaksas,vistu dējību, olu masu un bioķīmisko sastāvu. Barībaslīdzekļu un olu bioķīmiskās analīzes veica LLU ZC“Sigra” Bioķīmijas laboratorijā pēc LATAK veiktajāakreditācijas procesā akceptētām metodēm. Taukskābjusaturu vistu olās noteica ar gāzu hromatogrāfa (HP 6890)un masu selektīva detektora (Hewlett Packard 5973)iekārtu. Pēc metodikas (Matiseks u. c., 1998) taukskābjusaturs ir noteikts kopējo lipīdu daudzumā, kuru saturattiecīgi analizētais paraugs. Holesterīnu noteicaspektrofotometriski pēc Blūra metodes (Методическиеуказания, 1973).Iegūtie rezultāti apstrādāti statistiski, izmantojotSPSS 8.0 programmu paketi.Rezultāti un diskusijaIzstrādājot barības maisījumu sastāvu 2.grupasvistu ēdināšanai, konstatējām, ka organiskās lauksaimniecībassaimniecībā audzēto kviešu un miežu barībasvērtība pēc sausnas, kopproteīna, koptauku un koppelnusatura bija līdzvērtīga attiecīgi konvencionāliražotiem kviešiem un miežiem (2. tabula). Turpretimorganiskā tipa saimniecībās audzētos un iegūtos rapšuraušos bija par 2.13% un griķu miltos – par 1.60% zemākskopproteīna līmenis, bet attiecīgi par 2.28% un 0.30%augstāks koptauku daudzums nekā raušos un griķumiltos, kas iegūti no konvencionāli audzētiem barībaslīdzekļiem (p