saturs - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

More documents

Recommendations

Info

B. Ošmane, I. Ramane Enerģētiskā un proteīna bilance atšķirīgās stiebrzālēsStiebrzāļu skābbarību sausnas barotājvērtība ziedēšanas fāzēFeed value of grass silage harvested in blooming4. tabula / Table 4Skābēšanas veids /Ensilage methodMJ kgSausnā / In DMg kg -1 g kg -1kopproteīns /NEL,CP, NDF,Ganību airene / Perennial ryegrassADF,g kg -1sagremojamovielu daudzums1 kg masas /TDN, %Kontrole / ControlAIV-2PlusSIL-All 4x46.12 119.8 573.0 324.3 63.36.32 123.5 534.8 284.4 66.86.38 122.9 500.4 275.3 67.5Apvītināta / Wilted 6.26 121.9 545.7 328.5 63.9Pļavas auzene / Meadow fescueKontrole / ControlAIV-2PlusSIL-All 4x46.16 113.9 566.5 323.4 62.76.21 119.0 536.5 296.5 65.66.26 119.1 521.4 290.0 66.1Apvītināta / Wilted 6.07 116.7 552.0 313.6 63.3Timotiņš / TimothyKontrole / ControlAIV-2PlusSIL-All 4x46.15 129.2 581.9 351.0 60.96.46 130.9 531.2 306.7 64.76.45 134.5 527.0 318.5 64.6Apvītināta / Wilted 6.32 132.0 571.7 346.3 61.8Pļavas lapsaste / Meadow foxtailKontrole / ControlAIV-2PlusSIL-All 4x46.23 133.9 536.8 364.1 60.56.40 139.5 521.3 337.0 62.76.34 141.9 509.5 317.0 64.1Apvītināta / Wilted 6.24 136.3 532.0 353.4 61.4Kamolzāle / CocksfootKontrole / Control 5.81 103.7 573.9 388.2 58.3AIV-2Plus5.98 108.1 516.8 384.0 63.3SIL-All 4x46.18 106.9 510.3 303.7 65.2Apvītināta / Wilted 5.96 106.1 558.5 339.1 61.4vanta AIV–2Plus piedevu, NEL MJ kg -1 saglabāšanāsbija 95.9–98% diapazonā, bet kopproteīnam sasniedza 96.4–97.1% no ieskābētā daudzuma. Vislabāko enerģētisko unproteīna saglabāšanos visās pētāmās skābbarībāsnodrošināja bioloģiskā ierauga SIL–All 4x4 piedeva unsasniedza enerģijai 97.4–98.8% un kopproteīnam 96.6–98% robežu. Skābējot nedaudz apvītinātu masu, enerģijasun kopproteīna saglabāšanās bija labāka par rādītājiemkontroles varianta skābbarībā (nevītināta zāle), bet atpalikano rezultātiem, kādus sasniedza ar skābēšanas piedevāmgatavotās skābbarībās. Skābējot apvītinātu masu, vidējiNEL saglabāšanās sasniedza 95.1–96.2% un kopproteīnam95.3–95.8%.Iegūtos datus apstrādājot matemātiski, noskaidrojām,ka:1) NEL saturu stiebrzāļu skābbarībā būtiski ietekmē:- stiebrzāļu suga (p< 0.01; R = 0.544);- stiebrzāļu novākšanas fāze skābēšanai (p < 0.01;R = 0.544);- skābēšanas veids (p < 0.01; R = 0.544);- sugas un fāzes mijiedarbība (p < 0.05; R = 0.544);- sugas un skābēšanas veida mijiedarbība (p < 0.05;R = 0.544).Starp attīstības fāzēm bija būtiska atšķirība (p < 0.01).Salīdzinot savstarpēji kontroles variantu ar pārējiemskābēšanas veidiem, to atšķirības bija būtiski nozīmīgas(p < 0.01).Stiebrzāļu zaļmasas enerģētiskā vērtība būtiskimainījās no:- stiebrzāļu sugas (p < 0.05; R= 0.530);- attīstības fāzes (p < 0.01; R= 0.530);- zaļmasas veida (p < 0.01; R= 0.530).2) Kopproteīna daudzumu stiebrzāļu skābbarībāsbūtiski ietekmēja:- stiebrzāļu suga (p < 0.01; R = 0.692);- stiebrzāļu novākšanas fāze (p < 0.01; R = 0.692);- skābēšanas veids (p < 0.01; R = 0.692);34 LLU Raksti 12 (308), 2004; 30-35 1-18
B. Ošmane, I. Ramane Enerģētiskā un proteīna bilance atšķirīgās stiebrzālēs- sugas un fāzes mijiedarbība (p < 0.01; R = 0.692).Salīdzinot ar kontroli, kopproteīna daudzums būtiskiatšķīrās no skābēšanas veida ar SIL-All 4x4 (p< 0.01) unAIV-2Plus (p< 0.01) piedevām gatavotā skābbarībā(kontroles variantā viszemākais).Zaļmasas kopproteīna daudzumu sausnā būtiskiietekmēja:- stiebrzāļu suga (p < 0.01; R = 0.619);- attīstības fāze (p < 0.01; R = 0.619).3) Sagremojamo barības vielu daudzums sausnādažādām stiebrzāļu sugām bija atšķirīgs veģetācijasgaitā. To būtiski ietekmēja:- stiebrzāļu suga (p< 0.01; R = 0.581);- stiebrzāļu novākšanas fāze (p < 0.01; R = 0.581);- skābēšanas veids (p < 0.01; R = 0.581);- sugas un skābēšanas veida mijiedarbība (p < 0.01;R = 0.581).Salīdzinot ar kontroles variantu, sagremojamo barībasvielu daudzums sausnā būtiski atšķīrās no visiempārējiem skābēšanas veidiem (p < 0.01).Zaļmasas sagremojamo barības vielu daudzumusausnā būtiski ietekmēja:- stiebrzāļu suga (p< 0.01; R = 0.644);- stiebrzāļu novākšanas fāze (p < 0.01; R = 0.644).4) NDF ir augu kokšķiedras frakcija, kas stiebrzāļuskābbarībās veģetācijas gaitā mainījās. Pēc datumatemātiskās apstrādes konstatējām, ka NDF izmaiņasstiebrzāļu skābbarībās būtiski ietekmēja:- stiebrzāļu suga (p< 0.01; R = 0.661),- stiebrzāļu novākšanas fāze (p < 0.01; R = 0.661),- skābēšanas veids (p < 0.01; R = 0.661),- sugas un fāzes mijiedarbība (p < 0.01; R = 0.661).Starp visām trim attīstības fāzēm bija būtiski atšķrīgsNDF (p< 0.01). Visi skābēšanas veidi, salīdzinot arkontroles variantu, bija būtiski atšķirīgi NDF izmaiņāmskābbarībās (p < 0.01).Zaļmasas kokšķiedras frakcijas (NDF) izmaiņas bijabūtiskas pa:- stiebrzāļu sugām (p< 0.01; R = 0.490);- stiebrzāļu novākšanas fāzēm (p < 0.01; R = 0.490);- zaļmasas veidiem (p < 0.01; R = 0.490).5) Kokšķiedru frakcija ADF stiebrzāļu skābbarībāsveģetācijas gaitā palielinās. ADF izmaiņas stiebrzāļuskābbarībās būtiski ietekmēja:- stiebrzāļu suga (p< 0.01; R = 0.530);- stiebrzāļu novākšanas fāze (p < 0.01; R = 0.530);- skābēšanas veids (p < 0.01; R = 0.530);- sugas un fāzes mijiedarbība (p 0.05).SecinājumiNo iegūtiem rezultātiem redzams, ka veģetācijasgaitā 1 kg stiebrzāļu masas samazinās enerģētiskā vērtība,kopproteīna daudzums un sagremojamo vielu daudzumssausnā, bet palielinās NDF un ADF daudzums.Skābbarībās, kas gatavotas no dažādām stiebrzālēmun novāktas atšķirīgās veģetācijas fāzēs, enerģētiskovērtību, kopproteīna daudzumu un sagremojamo vielusummu sausnā ietekmē arī skābēšanas veids. Skābējotnedaudz apvītinātu zaļmasu, augstāka ir barotājvērtība,salīdzinot ar svaigu, tikko pļautu ieskābētu zāles skābbarību.Lai iegūtu kvalitatīvu skābbarību no grūti skābstošāmstiebrzālēm (pļavas lapsaste, kamolzāle), skābēšanasgaitā jāpievieno SIL-All 4x4 piedeva.Lai nodrošinātu kvalitatīvas skābbarības ieguvi novidēji skābstošām stiebrzālēm stiebrošanas fāzē (ganībuairene, pļavas auzene, timotiņš), kā fermentācijasuzlabotāju pievieno ķīmisko konservantu AIV-2Plus vaibioloģisko ieraugu SIL-All 4x4 .Ja iespējams, viegli skābstošās stiebrzāles (ganībuairene, pļavas auzene, timotiņš) ziedēšanas fāzē straujiapvītināt, fermentācijas uzlabotāju pievienošanuaizvieto ar zaļmasas apvītināšanu pirms skābēšanas.Ja grūti skābējamu zaļmasu nepieciešams konservētcerošanas fāzē, izmanto kombinēto metodi – masasapvītināšanu un skābēšanas piedevu lietošanu.Literatūra1. Cooper, D. (1995) Animal Science 232, Feedsand Applied Feeding. University of Wisconsin RiverFalls, pp. 50–73.2. James, G., Michael, F. et al. (1995) Feeding theDairy Herd. Minnesota Extension Service, 51 pp.3. Lopbarības katalogs. (1996) Sastādījis J. Latvietis.LLU, Jelgava, 87 lpp.4. Osītis, U. (2002) Govju ēdināšana. <strong>Latvijas</strong>lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalstacentrs, Ozolnieki, 44 lpp.5. Osītis, U. (1998) Barības līdzekļu novērtēšanaatgremotāju ēdināšanā. LLU, 102 lpp.6. Osītis, U., Strikauska, S., Grundmane, A. (2000)Lopbarības analīžu rezultātu apkopojums. LLKC,Ozolnieki, 62 lpp.7. Ošmane, B. (2003) Enterprise of improving fermentationand feed value in meadow fescue silage.Proceedings of International scientific conferenceECO-Balt., Riga, pp. 28-29.8. Ramane, I. (1999) Lopbarības kvalitātes nozīmeaugstvērtīga piena ieguvei. Kr.: <strong>Latvijas</strong> lauksaimniecībaszinātniskie pamati. Zinātniskā monogrāfija7. nod., LLU, 73.–79. lpp.9. Raymond, F., Waltham, R. (1996) Forage conservationand feeding. Farming Press, 226 pp.10. Thomas, C., Fisher, G. (1991) Forage conservationand Winter feeding. Milk from Grass IGER (2 ndedition). Billingham Press Limited, pp. 27-51.11. Пищеварение и кормление (перевод санглийского). (1994) The Board of Regents of theUniversity of Wisconsin Service,148 pp.LLU Raksti 12 (307), 2004; 30-35 1-1835
Page 2: SATURS / CONTENTSDzivnieku valsts p
Page 6 and 7: A. Jemeļjanovs Dzīvnieku valsts p
Page 19 and 20: LLU Raksti 12 (307), 2004; 1-18A. J
Page 21 and 22: Ī. Vītiņa et al. Organiskā lauk
Page 27 and 28: I. H. Konošonoka, A. Jemeļjanovs
Page 33 and 34: B. Ošmane, I. Ramane Enerģētisk
Page 35: B. Ošmane, I. Ramane Enerģētisk
Page 39 and 40: Ī. Vītiņa et al. Kokogļu destil
Page 41 and 42: Ī. Vītiņa et al. Kokogļu destil
Page 43 and 44: S. Bliznikas et al. Efficiency of S
Page 49 and 50: U. Viesturs et al. Solid State Ferm
Page 61 and 62: I. Gemste et al. Smago metālu plū
Page 69 and 70: U. Iljins, I. Ziemelis The Optimiza
Page 79 and 80: V. Zujs, U. Iljins Slaukšanas iek
Page 87 and 88:
L. Melece Kvalitātes vadīšanas e
Page 89 and 90:
Page 91 and 92:
Page 93 and 94:
Page 95 and 96:
Page 97:
LLU Raksti Nr. 12 (307)Atbildīgais
show all

saturs - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

saturs - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte