11.07.2015 Views

saturs - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

saturs - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

saturs - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

SHOW MORE
SHOW LESS
  • No tags were found...

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

L. Melece Kvalitātes vadīšanas ekonomiskā efektivitāte <strong>Latvijas</strong> piensaimniecības primārajā sfērāgovju saimniecībā šā efekta palielinājums ir mazāks un,salīdzinot ar 1. grupu (2 govis), ir 22%, bet ar 2. grupu(5 govis) – tikai 4.8%;9) summārais ekonomiskais gada efekts uz 1 litrupaaugstinās, palielinoties govju skaitam saimniecībā,no 3.03 santīmiem 1. grupā līdz 3.7 santīmiem trešajāgrupā – lielākajās saimniecībās.No 6. tabulas datiem izriet vairāki interpretējumi:1. modernā, mehanizētā piensaimniecībā no trijulīmeņu bāzes kvalitātes paaugstināšanās līdz augstākaišķirai parāda būtiskas atšķirības ieņēmumu palielinājumā:visu lielumu saimniecībās a variantā tas ir par22.7% lielāks nekā b variantā, un tas savukārt ir par29.4% lielāks nekā c variantā;2. ieņēmumu palielinājums no piena kvalitātespaaugstināšanas ir galvenais ieguvums summārāekonomiskā efekta struktūrā visu lielumu saimniecībās;3. darba samaksa nav diferencēta atkarībā no pienaizslaukuma palielinājuma no 14 līdz 16 litriem dienā jebno 5000 līdz 6000 litriem gadā;4. summārā ekonomiskā efektivitāte mainās atkarībāno saimniecības lieluma jeb govju skaita saimniecībā, noizslaukuma līmeņa un no kvalitātes bāzes līmeņa:- summārās ekonomiskās efektivitātes relatīvaispalielinājums no izslaukuma līmeņa paaugstināšanāslielāks ir mazākās saimniecībās;- summārā ekonomiskā efektivitāte uz 1 govi lielākair lielākās saimniecībās;- summārās ekonomiskās efektivitātes relatīvaispaaugstinājums no a varianta līdz c variantamlielāks ir mazākās saimniecībās.Piena dzesētāju un slaukšanas iekārtuatmaksāšanāsPiena dzesētāju un slaukšanas iekārtu atmaksāšanāslaiks tika aprēķināts divos variantos:- pērkot un lietojot modernas “Alfa Laval” vai“Vestfālija” iekārtas,- iegādājoties Rēzeknē ražotās slaukšanas iekārtas,kas ir trīskārt lētākas, kā arī vienkāršas vai lietotasdzesēšanas iekārtas.Kā redzams no 7. tabulā sakārtotajiem aprēķiniem:- dzesētāja atmaksāšanās laiks lielā mērā vaivisvairāk atkarīgs no pārējiem kvalitāti ietekmējošiemfaktoriem:- piemēram, piecu govju saimniecībā, paaugstinotpiena kvalitāti no bezšķiras uz augstāko šķiru unslaucot 16 litru caurmērā dienā, jauns dzesētājsatmaksājas pusgada laikā, bet, ja no bezšķiraslīmeņa izdodas sasniegt tikai I šķiru, tad tādadzesētāja atmaksāšanās laiks pagarinās līdz 2gadiem,- ja citu faktoru ietekmē piena kvalitāte paaugstināstikai par vienu līmeni – piemēram, no II šķiras uz Išķiru, tad dzesēšana praktiski neatmaksājas;- dzesētāja atmaksāšanās laiku ievērojami ietekmēgovju skaits jeb atdzesējamā piena daudzums:- piemēram, govju skaitu saimniecībā palielinot nodivām līdz piecām, atmaksāšanās laiks saīsinās par60–70%;- loģiski – būtiska ietekme arī izslaukuma palielinājumam:- ja piecu govju saimniecībā gada izslaukums paaugstināsno 5000 uz 6000 litriem, dzesētāja atmaksāšanāslaiks var saīsināties par 20–30%.Tālāk tika veikti aprēķini par visa komplekta –slaukšanas un dzesēšanas iekārtu atmaksāšanāslaiku mazās – 2 līdz 5 govju un vidējās – 10 govjusaimniecībās. Aprēķini veikti diviem iekārtu komplektiem:1) modernām slaukšanas un dzesēšanas iekārtām,kurām ir arī attiecīgas cenas;7. tabula / Table 7Jauna dzesētāja atmaksāšanās laiks mēnešos, slaucot ar rokām,atkarībā no govju skaita un izslaukuma līmeņaPeriod of repayment for new milk coolers in months, when milking by hand,depending on the number of cows and milk yield per day2 govis / 2 cows 5 govis / 5 cowsPiena kvalitātes bāzes stāvoklis unIzslaukums dienā, lIzslaukums dienā, lsasniegtais līmenisYield of milk per day, l Yield of milk per day, lBasic and received levels of milk quality14 16 14 16Paaugstinot piena kvalitāti / Improvement in milk quality:no bezšķiras uz augstāko šķiru / fromsub-sort to higher sort12.1 9.9 7.2 6.2no II šķiras uz augstāko šķiru / from 2ndsort to higher sort17.0 13.5 9.2 7.8no I šķiras uz augstāko šķiru / from firstsort to higher sort28.7 21.5 12.7 10.7no bezšķiras uz I šķiru / from sub-sort tofirst sort833.3 124.1 27.3 22.1no II šķiras uz I šķiru / from 2nd sort tofirst sort– – 151.5 91.9LLU Raksti 12 (307), 2004; 85-94 1-1891

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!