saturs - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

I. Gemste et al. Smago metālu plūsmas notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas procesāNotekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas procesā smagometālu masas gada bilance kopā visās notekūdeņu BAILatvijā orientējoši varētu būt šāda:- ar ieplūdes notekūdeņiem ievada apmēram 48.3 tšo metālu,- izplūdes notekūdeņos paliek un līdz ar to virszemesūdeņos nonāk ap 15.5 t jeb 32%,- notekūdeņu dūņās saistās ap 31.5 t jeb 65%.Smago metālu bilances nesaisti, kas apmēram ir 3%,iespējams rada šo metālu koncentrāciju noteikšanasun līdz ar to masu aprēķinu kļūdas, kā arī bilancesaprēķinos neietvertā smago metālu masa, kas saistāssmilšu uztvērēju nogulsnēs.Jāatzīmē, ka mūsu aprēķinos iegūtā smago metālumasa, kas ar izplūdes notekūdeņiem nonāk virszemesūdeņos, ir samērā tuva Latvijas Vides aģentūrasaprēķinātajai smago metālu masai (16.3 t), ko arnotekūdeņiem emitēja ūdens vidē Latvijā 2001. gadā [7.].Secinājumi1. Vidēji sešu pilsētu notekūdeņu BAI neattīrītajos(ieplūdes) notekūdeņos kopējā Cd, Cr, Cu, Hg, Ni, Pbun Zn koncentrācija ir 0.45 mg l -1 .2. Vidēji astoņu pilsētu notekūdeņu BAI attīrītajos(izplūdes) notekūdeņos smago metālu kopējā koncentrācijair 0.13 mg l -1 jeb apmēram 3.5 reizes mazāk nekāieplūdes notekūdeņos. Visaugstākā attīrīšanas pakāpe(60–86%) ir Pb, Hg, Zn un Cr, bet viszemākā (28–50%)– Ni, Cu un Cd.3. Orientējoši aprēķini liecina, ka ar neattīrītajiem(ieplūdes) notekūdeņiem valstī visās notekūdeņu BAIgadā ieplūst ap 48.3 t smago metālu. Šajā metālu masāvislielākais īpatsvars ir Zn un Cu, attiecīgi 71% un 16%.4. Ar attīrītajiem (izplūdes) notekūdeņiem virszemesūdeņos no visām BAI kopā nonāk orientējoši katrugadu ap 15.5 t. jeb apmēram 32% no ievadītās smagometālu masas.5. Vidēji astoņu pilsētu notekūdeņu BAI dūņusausnā smago metālu kopējā koncentrācija ir 1958 mgkg -1 , bet valstī vidēji visu notekūdeņu BAI dūņu sausnā– ap 1800 mg kg -1 .6. Orientējoši aprēķini liecina, ka valstī kopā visunotekūdeņu BAI dūņu sausnā katru gadu saistās ap31.5 t jeb 65% no ievadītās smago metālu masas.7. No BAI ievadītās smago metālu masas vairāknekā 60% Cu paliek izplūdes notekūdeņos, savukārtap 70% Cr un Pb saistās notekūdeņu dūņās.8. Rekogniscējoši pētījumi liecina, ka atsevišķusmago metālu koncentrācijas smilšu uztvērēju nogulšņusausnā ir 28–77% no šo metālu koncentrācijām dūņusausnā, bet to masa gadā varētu būt tikai 4–12% noattiecīgo metālu masas dūņu sausnā.Literatūra1. Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī.(2002) LR MK 2002. gada 22. janvāra noteikumi Nr. 34.Latvijas Vēstnesis Nr. 16, 30.01.2002., 2.–4. lpp.2. Valsts statistiskā pārskata par ūdens lietošanu2001. gadā „Nr. 2–ūdens” apkopojums. (2002) LatvijasRepublikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstībasministrija, Latvijas Vides aģentūra, 37 lpp.: http://www.lva.gov.lv – Resurss aprakstīts 2002. gada jūnijā.3. Valsts statistiskā pārskata par ūdens lietošanu2002. gadā „Nr.2–ūdens” apkopojums. (2003) LatvijasRepublikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstībasministrija, Latvijas Vides aģentūra, 37 lpp.: http://www.lva.gov.lv – Resurss aprakstīts 2003. gada jūnijā.4. Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijaspiesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A unB kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai. (2002)LR MK 2002. gada 9. jūlija noteikumi Nr. 294. LatvijasVēstnesis Nr. 109, 26.07.2002., 2.–6. lpp.5. Scientific and technical subcomponent report,October 23, 2001. Part 3. In: Disposal and RecyclingRoutes for Sewage Sludge. European Commission DGEnvironment – B/2 – Luxembourg, 221 pp.: http://europa.eu.int/comm/environment/sludge/sludge_disposal.htm – Resurss aprakstīts 2002. gada18. martā.6. Gemste, I., Vucāns, A. (2002) Notekūdeņu dūņasun to izmantošana. Jelgava: Latvijas Lauksaimniecībasuniversitāte, 172 lpp.7. Latvijas ilgtspējīgas attīstības indikatorupārskats 2003. (2003) Rīga: Latvijas Vides aģentūra,164 lpp.8. Miljö – Rapport 2000. (2001) Stockholm: Watten,Reg. nr. 240-439 2001-03-01/MV-01122, 66 pp.9. Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņukvalitāti. (2002) LR MK 2002. gada 12. marta noteikumiNr. 118. Latvijas Vēstnesis Nr. 50, 03.04.2002., 2.–4. lpp.10. Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to kompostaizmantošanu, monitoringu un kontroli. (2002) LRMK 2002. gada 20. augusta noteikumi Nr. 365. LatvijasVēstnesis Nr. 119, 23.08.2002., 2.–4. lpp.11. Gemste, I., Vucāns, A., Pile, O. (1997) Notekūdeņudūņu ķīmiskais sastāvs un to ietekme uz smagometālu saturu augsnē un augos. Latvijas Lauksaimniecībasuniversitātes Raksti, Nr. 11 (288), 25.–32. lpp.66 LLU Raksti 12 (308), 2004; 58-66 1-18