saturs - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

A. Jemeļjanovs Dzīvnieku valsts produkcija organiskajā lauksaimniecībāgadījumā tas ir 15.82 kg un otrajā gadījumā – 15.95 kg.Starpības nav ticamas (p>0.05).Rezumējot minēto, varam secināt: ja pareizi organizētagovju izaudzēšana, ievērojot visus labturības pamatnosacījumus,kā organiskajā, tā konvencionālajā lauksaimniecībāvar iegūt augstus izslaukumus gan vasaras,gan ziemas periodā. Mūsu rezultāti par govju produktivitāteslīdzīgiem līmeņiem abās lauksaimniecībassistēmās kā vasaras, tā kūtstures periodā sakrīt arpētījumiem, ko veicis R. Vellers (Weller, 2001).Bez minētajiem govju piena produktivitātes kvantitatīvajiemun kvalitatīvajiem rādītājiem zinātniekus,zemniekus, speciālistus un konsultantus interesē vēlkāds ļoti svarīgs piena kvalitāti raksturojošs lielums, –un tas ir piena bakteriālā piesārņotība un ar to biežikorelatīvā saistībā esošais somatisko šūnu skaits (SŠS)un tesmeņa iekaisumi. ZC “Sigra” ir veikti pētījumi parpiena paaugstinātas bakteriālās piesārņotības cēloņiemvai infekciju avotiem gan konvencionālajā, ganorganiskajā lauksaimniecībā (Jemeļjanovs, Blūzmanis,2000; Jemeljanovs u.c., 2001; Lūsis u.c., 2002; Konošonoka,Jemeļjanovs, 2003). Pirmajā gadījumā pienaražošanas fermās izmanto plašu preparātu klāstu tesmeņasanitārajā apstrādē, piena vadu un trauku mazgāšanā undezinfekcijā, piena transportēšanā u.c. Sakarā ar to, kaminētos pasākumus grūti realizēt 2. variantā ievērojamiierobežoto mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļulietošanas dēļ, daļa piena ražotāju mazgāšanas undezinfekcijas līdzekļus nelieto vispār vai lieto ļoti maz.Līdz ar to iegūtais piens organiskajā lauksaimniecībādiemžēl mēdz būt vairāk piesārņots nekā tas ir konvencionālajālauksaimniecībā. Piena bakteriālās piesārņotībaslīmeņi ar vulgāro mikrofloru saistībā ar higiēnasnosacījumu pārkāpumiem doti 2. tabulā.Analizējot 2. tabulu, redzam, ka, ievērojot sanitārihigiēniskos noteikumus slaukšanas laikā, fermerisizslauc bakteriāli maz piesārņotu un līdz ar to samērāaugstas kvalitātes pienu. Tiesa gan, pienā esamkonstatējuši kā Streptococcus, tā arī Escherichia coli,Staphylococcus, kā arī raugus, pelējumus u.c. Praktiskiir neiespējami iegūt absolūti sterilu pienu, tāpēc arīLatvijas Republikas Ministru kabineta 1999. gada 12.oktobra noteikumi Nr. 347 pieļauj augstākās šķiras pienābūt līdz 100 000 mikroorganismu 1 ml svaiga piena, betno 2006. gada 1. janvāra tikai 50000. Ja pienu iegūstfermā, kurā pedantiski neievēro sanitāri higiēniskosnoteikumus, mikroorganismu skaits strauji palielināsun daudzkārt pārsniedz pieļaujamās normas 1 ml.Kopsavilkumā par 2. tabulu ir redzams, ka, piena ieguvēievērojot sanitāri higiēniskos noteikumus, 1 ml tikakonstatēts 227.4 tūkstoši koloniju veidojošo vienību(KVV) vai mikroorganismu skaits 1 ml. Turpretim, jašos noteikumus neievēro, piena mikrobiālā piesārņotībasasniedz aptuveni 3 reizes augstāku līmeni.No mūsu iepriekšējo gadu pētījumos iegūtajiemdatiem (Jemeļjanovs, 1990) varam izteikt hipotēzi, ka piensvarētu tikt inficēts arī ar dažāda rakstura mikroskopiskāmsēnītēm. No kūts gaisa, lopbarības, pakaišiem esamizolējuši 420 dažādu sugu mikroskopiskās sēnes, t.sk.arī toksiskās: Fuzarium sporotrichiella, F.graminearum,F.nivale; Stachybotrys alternans; Aspergillus fumigatus,A.candidus; Dendrodochium toxicum; Trichodermalignorum; Alternaria alternata, kā arī ģintisLichthenia, Cephalosporium, Candida, Actinomyces,Penicillium, Helminthosporium, Mucor, Trichophytonu.c. Tā kā piens un tā pārstrādes produkti ir laba barotnemikroskopiskām sēnēm, uzskatām par nepieciešamu šovirzienu attīstīt tālāk, sevišķi, ja tas skar organiskālauksaimniecībā iegūtos augu un dzīvnieku valstsproduktus.Analizējot abās sistēmās iegūtā piena bakteriālopiesārņotību, rezultāti ir parādīti 3. attēlā.Kā redzam 3. attēlā, veselu govju svaigi slauktapiena bakteriālā piesārņotība nav augsta un veido18.6% no iegūtā piena. Te pamatā izolējām vulgāromikrofloru, kas pēc savas darbības normālos tempe-2. tabula / Table 2Mikroorganismu veidi un to daudzums pienākonvencionālajā un organiskajā lauksaimniecības sistēmāThe kinds of microorganisms and its count in milk in conventional and organic farmingMikroorganismu veids /Kind of microorganismsMikroorganismu daudzums, tūkstošos 1 ml /Microorganisms count, thousands per 1 mlslaukšanas laikā ievērotihigiēniskie noteikumi /hygienic requirementsobserved during milkingslaukšanas laikā pavirši ievērotihigiēniskie noteikumi /hygienic requirements carelesslyobserved during milkingStreptococcus spp. 24.3±3.64 86.3±24.13Escherichia coli 4.6±1.21 56.0±12.36Staphylococcus spp. 2.3±0.40 36.3±15.17Raugi, pelējumi u.c. /Yeasts, moulds etc.0.8±0.27 8.9±0.90Kopējais mikroorganismu skaits /Total count of microorganisms 227.4±30.90 612.7±166.32p