saturs - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

B. Ošmane, I. Ramane Enerģētiskā un proteīna bilance atšķirīgās stiebrzālēs- sugas un fāzes mijiedarbība (p < 0.01; R = 0.692).Salīdzinot ar kontroli, kopproteīna daudzums būtiskiatšķīrās no skābēšanas veida ar SIL-All 4x4 (p< 0.01) unAIV-2Plus (p< 0.01) piedevām gatavotā skābbarībā(kontroles variantā viszemākais).Zaļmasas kopproteīna daudzumu sausnā būtiskiietekmēja:- stiebrzāļu suga (p < 0.01; R = 0.619);- attīstības fāze (p < 0.01; R = 0.619).3) Sagremojamo barības vielu daudzums sausnādažādām stiebrzāļu sugām bija atšķirīgs veģetācijasgaitā. To būtiski ietekmēja:- stiebrzāļu suga (p< 0.01; R = 0.581);- stiebrzāļu novākšanas fāze (p < 0.01; R = 0.581);- skābēšanas veids (p < 0.01; R = 0.581);- sugas un skābēšanas veida mijiedarbība (p < 0.01;R = 0.581).Salīdzinot ar kontroles variantu, sagremojamo barībasvielu daudzums sausnā būtiski atšķīrās no visiempārējiem skābēšanas veidiem (p < 0.01).Zaļmasas sagremojamo barības vielu daudzumusausnā būtiski ietekmēja:- stiebrzāļu suga (p< 0.01; R = 0.644);- stiebrzāļu novākšanas fāze (p < 0.01; R = 0.644).4) NDF ir augu kokšķiedras frakcija, kas stiebrzāļuskābbarībās veģetācijas gaitā mainījās. Pēc datumatemātiskās apstrādes konstatējām, ka NDF izmaiņasstiebrzāļu skābbarībās būtiski ietekmēja:- stiebrzāļu suga (p< 0.01; R = 0.661),- stiebrzāļu novākšanas fāze (p < 0.01; R = 0.661),- skābēšanas veids (p < 0.01; R = 0.661),- sugas un fāzes mijiedarbība (p < 0.01; R = 0.661).Starp visām trim attīstības fāzēm bija būtiski atšķrīgsNDF (p< 0.01). Visi skābēšanas veidi, salīdzinot arkontroles variantu, bija būtiski atšķirīgi NDF izmaiņāmskābbarībās (p < 0.01).Zaļmasas kokšķiedras frakcijas (NDF) izmaiņas bijabūtiskas pa:- stiebrzāļu sugām (p< 0.01; R = 0.490);- stiebrzāļu novākšanas fāzēm (p < 0.01; R = 0.490);- zaļmasas veidiem (p < 0.01; R = 0.490).5) Kokšķiedru frakcija ADF stiebrzāļu skābbarībāsveģetācijas gaitā palielinās. ADF izmaiņas stiebrzāļuskābbarībās būtiski ietekmēja:- stiebrzāļu suga (p< 0.01; R = 0.530);- stiebrzāļu novākšanas fāze (p < 0.01; R = 0.530);- skābēšanas veids (p < 0.01; R = 0.530);- sugas un fāzes mijiedarbība (p 0.05).SecinājumiNo iegūtiem rezultātiem redzams, ka veģetācijasgaitā 1 kg stiebrzāļu masas samazinās enerģētiskā vērtība,kopproteīna daudzums un sagremojamo vielu daudzumssausnā, bet palielinās NDF un ADF daudzums.Skābbarībās, kas gatavotas no dažādām stiebrzālēmun novāktas atšķirīgās veģetācijas fāzēs, enerģētiskovērtību, kopproteīna daudzumu un sagremojamo vielusummu sausnā ietekmē arī skābēšanas veids. Skābējotnedaudz apvītinātu zaļmasu, augstāka ir barotājvērtība,salīdzinot ar svaigu, tikko pļautu ieskābētu zāles skābbarību.Lai iegūtu kvalitatīvu skābbarību no grūti skābstošāmstiebrzālēm (pļavas lapsaste, kamolzāle), skābēšanasgaitā jāpievieno SIL-All 4x4 piedeva.Lai nodrošinātu kvalitatīvas skābbarības ieguvi novidēji skābstošām stiebrzālēm stiebrošanas fāzē (ganībuairene, pļavas auzene, timotiņš), kā fermentācijasuzlabotāju pievieno ķīmisko konservantu AIV-2Plus vaibioloģisko ieraugu SIL-All 4x4 .Ja iespējams, viegli skābstošās stiebrzāles (ganībuairene, pļavas auzene, timotiņš) ziedēšanas fāzē straujiapvītināt, fermentācijas uzlabotāju pievienošanuaizvieto ar zaļmasas apvītināšanu pirms skābēšanas.Ja grūti skābējamu zaļmasu nepieciešams konservētcerošanas fāzē, izmanto kombinēto metodi – masasapvītināšanu un skābēšanas piedevu lietošanu.Literatūra1. Cooper, D. (1995) Animal Science 232, Feedsand Applied Feeding. University of Wisconsin RiverFalls, pp. 50–73.2. James, G., Michael, F. et al. (1995) Feeding theDairy Herd. Minnesota Extension Service, 51 pp.3. Lopbarības katalogs. (1996) Sastādījis J. Latvietis.LLU, Jelgava, 87 lpp.4. Osītis, U. (2002) Govju ēdināšana. Latvijaslauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalstacentrs, Ozolnieki, 44 lpp.5. Osītis, U. (1998) Barības līdzekļu novērtēšanaatgremotāju ēdināšanā. LLU, 102 lpp.6. Osītis, U., Strikauska, S., Grundmane, A. (2000)Lopbarības analīžu rezultātu apkopojums. LLKC,Ozolnieki, 62 lpp.7. Ošmane, B. (2003) Enterprise of improving fermentationand feed value in meadow fescue silage.Proceedings of International scientific conferenceECO-Balt., Riga, pp. 28-29.8. Ramane, I. (1999) Lopbarības kvalitātes nozīmeaugstvērtīga piena ieguvei. Kr.: Latvijas lauksaimniecībaszinātniskie pamati. Zinātniskā monogrāfija7. nod., LLU, 73.–79. lpp.9. Raymond, F., Waltham, R. (1996) Forage conservationand feeding. Farming Press, 226 pp.10. Thomas, C., Fisher, G. (1991) Forage conservationand Winter feeding. Milk from Grass IGER (2 ndedition). Billingham Press Limited, pp. 27-51.11. Пищеварение и кормление (перевод санглийского). (1994) The Board of Regents of theUniversity of Wisconsin Service,148 pp.LLU Raksti 12 (307), 2004; 30-35 1-1835