saturs - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

L. Melece Kvalitātes vadīšanas ekonomiskā efektivitāte Latvijas piensaimniecības primārajā sfērā4. tabula / Table 4Summārais gada ekonomiskais efekts no dzesētāja izmantošanas, slaucot ar rokām,pastāvot diviem izslaukuma līmeņiem, LVLTotal economical efficiency from cooler usage, when milking by hand, at two levels of milk yield per day, LVLPiena kvalitātes bāzes stāvokļi variantosSaimniecībā 2 govis2 cows per farmSaimniecībā 5 govis5 cows per farmun sasniegtie līmeņiVariations of basic and received levelsIzslaukums dienā, lMilk yield per day, lIzslaukums dienā, lMilk yield per day, lof milk quality 14 16 14 16Paaugstinot piena kvalitāti / Improvement in milk quality:no bezšķiras uz augstāko šķiru / fromsub-sort to higher sort173.38 212.76 582.12 679.32no II šķiras uz augstāko šķiru / from 2ndto higher sort123.48 155.16 456.12 535.32no I šķiras uz augstāko šķiru / from firstsort to higher sort73.08 97.56 330.12 391.32no bezšķiras uz I šķiru / from sub-sort tofirst sort2.52 16.92 153.72 189.72no bezšķiras uz II šķiru / from sub-sortto 2nd sort- 47.88 - 40.68 27.72 45.72vislielākais tā paaugstinājums no izslaukuma līmeņapaaugstināšanās divu govju saimniecībā ir tad, ja piensno bezšķiras paaugstinās līdz I šķirai;4) divu govju saimniecībā zaudējumus rada saimniekaminimālie centieni paaugstināt piena kvalitāti nobezšķiras tikai uz II šķiru;5) piecu govju saimniecībā ar roku darbu slaukšanāefektīvi ir visi varianti, bet starpība starp pirmo unpēdējo ir divdesmit kārtīga, starp pirmo un priekšpēdējo– četrkārša, starp pirmo un otro variantu – 28%;6) izslaukuma paaugstinājums piecu govju saimniecībādod mazāku relatīvo summārā gada ekonomiskāefekta palielinājumu;7) pilnīgas mehanizācijas apstākļos summārāekonomiskā efekta atšķirības starp 5. tabulā sakārtotiemvariantiem ir šādas:- desmit govju saimniecībā relatīvās atšķirības starpvariantiem ir ievērojamas:- starp pirmo un otro variantu – 15%,- starp otro un trešo variantu – 18%,- starp trešo un ceturto variantu – 34%,- starp ceturto un pēdējo – 32%,- starp pirmo un pēdējo variantu – 241%;- divu govju saimniecībā atšķirības starp ekstrēmiemvariantiem ir 352%, bet starp pirmo un otrovariantu – 19%;- piecu govju saimniecībā atšķirības starp attiecīgiemvariantiem ir 259% un 16%;8) gada summārais ekonomiskais efekts, rēķinotuz 1 govi, mainās atkarībā no govju skaita saimniecībā:vismazākais tas ir divu govju sīksaimniecībā. Piecugovju saimniecībā šis efekts ir par 16.4% lielāks, bet 105. tabula / Table 5Summārais gada ekonomiskais efekts no slaukšanas aparāta un dzesētāja izmantošanas atkarībā no govjuskaita un piena kvalitātes bāzes stāvokļa, pastāvot izslaukumam 16 l dienā, LVLTotal economical efficiency using machine milking and a cooler, depending on the number of cows and basiclevel of milk quality, if the milk yield is 16 l per day, LVLVariantsVariant1.2.3.4.5.Piena kvalitātes bāzes stāvokļi un sasniegtie līmeņiBasic and received levels of milk qualityNo bezšķiras uz augstāko šķiru /From sub-sort to higher sortNo II šķiras uz augstāko šķiru /From 2nd sort to higher sortNo I šķiras uz augstāko šķiru /From first sort to higher sortNo bezšķiras uz I šķiru /From sub-sort to first sortNo bezšķiras uz II šķiru /From sub-sort to 2nd sortGovju skaits saimniecībāNumber of cows per farm2 5 10354.02 1032.48 2163.24296.42 888.48 1875.24238.82 744.48 1587.24158.18 542.88 1184.04100.58 398.88 896.04LLU Raksti 12 (307), 2004; 85-94 1-1889