Sadalījumā pa vecuma grupām straujāk samazinājies bezdarbnieku skaits vecuma grupā no 15 līdz 34gadiem: 2011.gada decembrī to īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā bija 32%, 2010.gada janvārī - 36%.Līdz ar to ir pieaudzis bezdarbnieku īpatsvars vecuma grupā virs 35 gadiem. Bezdarbnieku skaits vecumagrupā no 15 līdz 34 gadiem kopš 2010.gada janvāra (divu gadu laikā) ir samazinājies par 23 tūkstošiemjeb 36.4%. Iepriekšminētajā laika periodā bezdarbnieku skaits vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem irsamazinājies par 11 tūkstošiem jeb 28% (sk. 6.att.).Vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem bezdarbnieku skaits samazinājies par 11 tūkstošiem jeb 24%(2011.gada decembris/2010.gada janvāris), bet vecuma grupā virs 55 gadiem – par 10% jeb 2.5tūkstošiem. Kopumā ar statusu bezdarbnieks 2011.gada decembrī bija par 47.3 tūkstošiem mazāk nekā2010.gada janvārī.6.att. Bezdarbnieku sadalījums pa vecuma grupām, 2010.jan.-2011.dec.<strong>NVA</strong> apmācību pasākumu novērtējums | 2012Avots: <strong>NVA</strong> datubāzeSadalījumā pēc iegūtās izglītības vidēji 13% bezdarbnieku ieguvuši augstāko izglītību. Bezdarbnieku skaitsar profesionālo izglītību (vidējā profesionālā un bez vidējās) ir ap 37% 2010. -2011.gadā, mēnešugriezumā (sk. 7.att.).7.att. Bezdarbnieku sadalījums pēc izglītības līmeņa, 2010. - 2011.g, %25
Avots: <strong>NVA</strong> datubāzeBezdarbnieku skaits profesiju griezumā rāda, ka lielākais to īpatsvars šobrīd attiecas uz tādiem darbameklētājiem, kas atbilst grupai „nav profesijas”. Šādu bezdarbnieku īpatsvars 2010. -2011.gadā ir ap 30%.Pārējie bezdarbnieki ir strādājuši ražošanā, būvniecībā, rūpniecībā un transporta sektorā (vidēji 9%),tirdzniecībā (7%), vienkāršo profesiju pārstāvji (3.5%). Vienkāršo profesiju pārstāvju skaitam arbezdarbnieka statusu ir tendence atsevišķos mēnešos pieaugt, vai arī - ja mazināties, tad nebūtiski (ielustrādnieki, apkopēji u.tml.). Bezdarbnieka statusu ātrāk zaudē kvalificēti speciālisti – vadītāji (profesijugrupa likumdevēji, amatpersonas un vadītāji, ražošanas un specializēto pakalpojumu jomas vadītāji – šoprofesiju pārstāvju skaits ar bezdarbnieka statusu samazinājies par vidēji 60% analizētajā periodā),speciālisti, profesionāļi (piemēram, būvnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki (izņemot elektriķus),metālapstrādes, mašīnbūves un tām radniecīgu jomu strādnieki, montieri. Statistikas dati liecina, ka visāsprofesiju grupās 2 ciparu līmenī bezdarbnieku skaitam 2010.-2011.gadā mēnešu griezumā ir tendencemazināties.Visbeidzot jāmin, ka 2010. -2011.gadā mēnešu griezumā vidēji 11% bezdarbnieku nav veikta latviešuvalodas atestācija, vidēji 12% latviešu valodu pārvalda zemākās pakāpes līmenī. Vidēji 6% bezdarbniekukonkrētā mēnesī latviešu valodu pārvalda augstākā līmenī. Savukārt vidēji 56% bezdarbnieku izglītībuieguvuši latviešu valodā. Uz valodas zināšanu problēmu ekspertu diskusijā un fokusgrupu diskusijānorādīja arī apmācību sniedzēji. Tā kā apmācības šobrīd tiek organizētas tikai valsts valodā, tas radaproblēmu sniegt darba tirgus vajadzībām atbilstošu izglītību, jo daļa apmācību kursu dalībnieku tos nespējsekmīgi pabeigt latviešu valodas pamatzināšanu trūkuma dēļ.Apmācību pasākumu ietekme uz darba tirguApmācību pasākumi veido lielāko daļu <strong>NVA</strong> organizēto aktīvo nodarbinātības pasākumu. Līdz ar to kopējafinansējuma dinamika aktīvajiem darba tirgus pasākumiem ievērojami neatšķiras no apmācību pasākumufinansējuma dinamikas, kas atspoguļota X8.attēlā.<strong>NVA</strong> apmācību pasākumu novērtējums | 201226