12.07.2015 Views

Nr.12 (116) Decembris - Mālpils

Nr.12 (116) Decembris - Mālpils

Nr.12 (116) Decembris - Mālpils

SHOW MORE
SHOW LESS
  • No tags were found...

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

2010/12atspoguļoja Mālpils aktualitātes.Māra Ārente: „Pirmais raidījums tapa,manuprāt, 6 stundas. Videokasete, laikam ganvairs nav saglabājusies. Sešas stundas notikaieraksts, tad notika visa garā montēšana.Un tikai tad mēs sapratām, ko var atļautiesrunāt, ko nē, kur vajag pauzi, un vispār kāsākt, lai to varētu sagriezt un samontēt. Bijaizveidots plāns, kas tiks runāts. Runātāji bijaInese Magdaļenoka un Aleksandrs Lielmežs.Starp viņiem bija eglīte, kur tika iededzinātasvecīte. Bet kā tas izskatīsies ierakstā sapratāmtikai vēlāk, jo no sākuma svecīte gara, tadīsāka, īsāka, tad atkal gara un tā daudzasreizes. Montēšana tajā laikā notika ar kadruskaitīšanu, tinot atpakaļ noteiktu kadru skaitu,lai varētu trāpīt tekstus virsū, ja ne, tad atkal nojauna, un vēl jārēķinās, ka sāks bojāties kadrs,parādīsies plankumi. Praktiski visu tehniskodaļu – montāžu, aparatūras salikšanu, vēlāk,klāt nākot tiešajam ēteram, arī visas aparatūraspārkārtošanu, veica Imants Tučs. Operatorstajā laikā bija Imants Ārents.”Tomēr laiks ieviesa savas korekcijas,un pagasta ziņu vietā jau nākamajā mēnesīMālpils televīzijas radošā grupa iesaistījās visasrepublikas aktualitāšu atspoguļošanā, jo sākāsLaiku lokosvēsturiski smags laiks visai Latvijas tautai –janvāra barikāžu laiks. Māra Ārente vēl tagadatceras to lielo satraukumu, kad dodoties kopāar gājienu uz Daugavmalu visu laiku turējusiesbrālim blakus – kamera taču! Tad tika pieņemtslēmums, ka daļa brauks mājās, bet pārējiepaliks uz barikādēm. Tā arī visu barikāžu laiku,ik pa brīdim Imants braucis filmēt. Laiks bijaļoti piesātināts ar notikumiem gan janvārī, ganvēlāk, augusta puča laikā. „Mums bija ārkārtīgiliela nozīme, jo tad viss pārmainījās! Mēs nosociālisma nonācām kapitālismā. Mainījāszemes īpašumi, notika privatizācija, notikapilsoņu apliecību izsniegšanas, tālāk visas lietasar Tautas fronti un vēl un vēl. Pasu un naudasmaiņas. Mēs bijām visam klāt, skaidrojām,speciālisti deva padomus. Jo raidījumiem bijajautājumu daļa, cilvēki uzdeva jautājumus, betmēs meklējām atbildes,” stāsta Māra Ārente,ar nožēlu atzīstot, ka, lai arī tajā laikā rakstījusidienasgrāmatu, tomēr ne vienmēr ir fiksēticilvēku vārdi, citreiz tie ir tikai programmasplāni, pārraižu datumi.Saspringts bijis augusta puča laiks, kospilgti atceras Broņislavs Indrāns: „Manibrīdināja, ka būs omoniešu izbraukums uzMālpili, tad gan vienā naktī visu norāvām9nost – aparatūru, raidītājus. Vēlāk tīri oficiāli bijaatbraukuši arī no sakaru ministrijas aizņemtiesmodulatoru, ko bijusi doma likt Doma baznīcastornī, bet beigās atdeva atpakaļ, jo plānotaisapvērsums neizdevās, un Latvijas TV raidījakā iepriekš. Raidītājs patiešām bija stiprs, tasraidīja 2. metrīgajā kanālā, kam izplešanāsdiapazons bija ļoti liels, jo sākotnēji jau bijadomāts sadarboties ar citām pašvaldībām,taču tas neizdevās. Tad arī samazinājāmapraides rādiusu, kas bija lētāk.” BroņislavsIndrāns vēlākos laikos palīdzējis citu pilsētutelevīzijām Daugavpilī, Dagdā un Salcgrīvā.Bijis tas gods arī kādu laiku 90.gados būt parLatvijas televīziju asociācijas vadītāju, tikušiorganizēti semināri, kuros aktīvi piedalījusiesarī Mālpils Televīzija. Kā tie notikuši, kādasžurnālistu veiksmes bijušas – lasiet nākošajājanvāra numurā.Atgādinām, ka tagad visu par Mālpilivarat redzēt TV 34. kanālā (decimetros) katrudarbdienu plkst. 21.00. Skatītāji, kas izmantoSIA „Ardi” kabeļtīklu, „TV Spektrs” raidījumusvarēs vērot SK – 1 diapazonā SR 6. kanālā(151,25 MHz).Daiga Frīdberga,bijusī MTV žurnāliste un diktoreSaruna ar PR vadītāju Sonju ZemītiKā radās doma sniegt koncertu Mālpilī?Ballare ar prieku viesojās Mālpilī ar īpašukoncertu Adventa ieskaņās, jo ar Mālpili mūsvieno laba sadarbība jau kopš šās vasaras.Tieši Mālpils kultūras centrs mums laipnipiedāvāja savu skaisto, sakopto vidi vasarasdeju nometnei. Ar šo koncertu vēlamies ganpateikties Mālpilij par veiksmīgo sadarbību,gan dalīties savā dejotpriekā un mīlestībā uzseno deju ar mālpiliešiem. Koncerta noslēgumāsadejojām vairākas dejas ar saviemskatītājiem – un Ballare ar prieku atzīst – Mālpilīdzīvo prasmīgi dejotāji!Vai tā ir ierasta prakse – ne vienkoncertēt, bet arī mācīt dejas?Jā, pateicoties mūsu prasmīgajai vadītājai– horeogrāfei Gunai Ezermalei –, Ballare spējpavērt to robežu, kas ierasti ir starp skatītājuun dejotājiem: mums ir svarīgi, ka skatītāji nevien izbauda sarežģīto deju zīmējumu, emocijas,žestus, nianses, bet arī paši var iemēģinātsoļus senajā dejā. Ieguvēji, jācer, ir visi.Kā top jūsu greznie tērpi?Lielākoties pašu rokām. Dejotāji rūpīgistudē seno tērpu almanahus un katra detaļaatspoguļo attiecīgā laikmeta, valsts galmaietērpu. Mālpils koncertā skatītāji varēja redzēttērpus sākot no vēlīnajiem viduslaikiem,renesanses uzplaukumu XV gadsimtā un arīKultūraAdventa koncertā – Seno deju grupu „Ballare”mūsu visgreznākos tērpus, kas nāk no XVIgadsimta Francijas, Spānijas, Anglijas. Manstērps, piemēram, nāk no XV gs. Itālijas – un estiešām izbaudu to, ka modē tolaik ir nākuši zīdi,samti, bet nav tās ciešās korsetes, kas turpināsžņaugt sievietes vēl ilgus nākamos gadsimtus.Vai ir tā, ka senais tērps, deja it kāizmaina valkātāju?Jā un nē. Mēs visi esam mūsdienu cilvēki,tomēr brīdis senajā dejā ir īpašs: pavisamneilgās minūtēs ir jāietilpina vesels stāsts,un šis stāsts parasti nekad neatkārtojas. Paremocionāli piesātināto dejojumu mūs īpašislavē arī ārzemju koncertos. Senā deja galmavidē ir kā vizuāli attiecību uzplaiksnījumi – tajālaikā nekādi apskāvieni, skūpsti publiski nebijaiedomājami. Dejā, bieži vien caur plaukstas,vai pat mazā pirkstiņa pieskārienu tika izdejotsviss – mīlestība, greizsirdība, noraidījums,ciešanas par zaudētu mīlestību, jautrība undzīves mīlestība. Nozīmīga ir arī vēdekļa valoda– partneri var tā „pasūtīt”, vai tieši apsolīttikšanos un to, protams, nepildīt…Kādi vēl ir nozīmīgākie koncerti Ballaresrepertuārā?Svinot savu 10. radošā darba sezonu,esam sagatavojuši īpašu jubilejas koncertprogrammu,kas ļauj skatītājiem iejustiessenās Eiropas renesanses noskaņās, izbaudotceļojumu laikā, dejā, mūzikā un tērpos sākotno vēlīnajiem viduslaikiem, cauri renesansesdzimšanai XV gadsimtā līdz pat tās uzplaukumamXVI gadsimtā. Daļu no šā repertuāramēs dejosim labdarības koncertā Iļģuciemasieviešu cietumā. Mūs aicina uz dažādāmLatvijas malām un vēsturiskās rekonstrukcijasfestivāliem kā Baltijā, tā ārpus tās.Kas ir tas, ko jūs paņemsiet līdzi noMālpils Adventa ieskaņas koncerta?Mūs priecē tas, ka bija iespēja kā īpašajiemviesiem dejot arī Jāzepa Pīgožņa izstādes „Ziemugaidot” atklāšanā. Godātais mākslinieksmums noslēgumā pateicās par jauko sadarbībuun atzīmēja, ka Ballare paši atgādina mākslinieciskustēlus – tik saderīgi ar krāšņajiemgleznojumiem, kuros krāsu simbolika mijās arekspresīvu un impresionistisku noskaņu.Izmantojot gadījumu, Seno deju grupaBallare gribētu sirsnīgi pateikties arī Mālpilskultūras centram par silto uzņemšanu – vadītājaiEdītei Priekulei, mākslinieciskās daļasvadītājai Sandrai Rogulei un Jurim Straumem,kurš profesionāli augstvērtīgā līmenī izgaismojamūsu koncertu. Paldies arī koncertaapskaņotājam un visai Mālpils Kultūras centraradošajai, darbīgajai saimei, kas vērta mūsuviesošanos un koncertu tik izdevušos!„Lai jums siltas domas, šajā ziemasgaismas gaidīšanas laikā!” –novēl Sonja Zemīte un Daiga Frīdberga

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!