8 Paldies!2010/12Būs arī Jaunā gadā rūpju stundas garasUn laimes mirkļi aši aizzibēs.Un sapņi būs un darbs, kas jāpadara,Bet tāpēc dzīvojam zem saules mēs.../K.Apškrūma/2010.gada ritējums ir aizskrējis vēja spārniem.Neviļus gribas apstāties un padomāt –kāds tad ir bijis 2010.gads? Tas ir bijis grūts unsarežģīts ikkatram – gan uzņēmumiem, ganbudžeta iestādēm, gan ģimenēm. Esamiesaistījušies SIA „Laiko” darbības atjaunošanāun cīnījušies par Profesionālās vidusskolasfinansējumu un pastāvēšanu. Negatīvu iespaiduuz novada attīstību atstāja lielais novada domesbudžeta samazinājums. Tomēr esam centušiesrealizēt projektus, kas priecē gan mazos mālpiliešus– PII „Māllēpīte” atjaunota fasāde unuzlabota energoefektivitāte, gan sociāli vismazākaizsargātos – renovēta sociālā māja „Smiltnieki”.Pašvaldība ir gandarīta, ka nav bijis jāaptur nevienasiestādes darbība. Paldies par to deputātiem,novada iestāžu un struktūrvienību darbiniekiem.Esmu pārliecināts, ka Mālpilī dzīvo stipri,gudri un strādīgi ļaudis, kas ir lielākā novadabagātība. Bez Jūsu labajiem darbiem novadsnepastāvētu.Novēlu viesiem izturību šajā sarežģītajā laikā,veselību, saticību un ticību saviem spēkiem!Mālpils novada domespriekšsēdētājs Aleksandrs LielmežsGads ir noslēdzies, un gribas nedaudzatskatīties uz aizgājušo.Savas domas izklāstīšu gan oficiāli, ganpersonīgi – emocionāli, jo piedzīvotais unpaveiktais gada garumā ir bijis pietiekaminozīmīgs.Šis gads biedrībai „Notici sev!” bija grūtsfinansiālajā ziņā, taču bagāts sajūtām, notikumiemun gana ražīgs. Esam iepazinuši topašu, ko daudzi mālpilieši – kā ir palikt bez darba,kā mācīties izdzīvot ar mazumiņu, apgūstotdažādas ģimenes budžeta taupīšanas prasmes.Gada ritumā esam iepazinuši gan šaubasun nedrošību, gan izmisumu, arī prieku parsasniegto un Dieva Svētības sajūtu... Iepazītaisir bijis mums nopietns pārbaudījums un labsstimuls, lai rosītos.Tā pavasarī NVA Siguldas filiālē tika iesniegtivairāki projektu pieteikumi, un nu mumstagad biedrībā strādā jaunietis praktikants –sociālais rehabilitētājs – nūjošanas instruktors.Nūjošanas nodarbības notiek dažādoslaikos un dienās, un ir bezmaksas. Tie, kasMīļie mālpilieši! Paldies par sadarbību,sapratni, pretimnākšanu un praktisko palīdzībutrūkumā nonākušajām ģimenēm. Dalīšanās,prieks par sagādāto iepriecinājumu – tā ir cilvēkaviscilvēcīgākā daļa, tā ir mūsu novada tik daudzucilvēku daļa, kas spilgti izpaužas tieši krīzes laikā.Esam pateicīgi ikvienam anonīmajam ziedotājam,kas apģērbu maisus nolika pie sociālā dienestadurvīm vai aizveda uz Mālpils apmaiņas punktavietu Mālpils vidusskolā. Paldies tām ģimenēm,kurās dalīšanās prieku audzina un piedzīvo kopāar saviem bērniem, mazbērniem. Īpaši mīļš paldiesSvetlanai Kokinai, Tatjanai Smirnovai, ElvīraiNaglei, Laumai Tomiņai, Annai Lūkinai, IvetaiKarlsonei, Leldei Anspokai, Leontīnai Amerikai,Madarai Amerikai, Aijai Klintsonei, Anitai Zaķītei,Leonīdai Marhelei, kuras regulāri ziedo labus,kvalitatīvus apģērbus, rotaļlietas, apavus. PaldiesDobroviču ģimenei par ziedojumu Mālpilssociālās aprūpes centram.Cieņa un pateicība devīgajiem dārza kopējāmMaigai Rimšānei, Verai Zarakovskai, LūcijaiLapšānei un Jānim Mūrniekam, kas dalījāsIr dīvaina sajūta gadu mijā, –Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,Tad zogas gan prieks, gan neziņa krūtīs –Ko nākamā gada puteņi sūtīs?Ir dīvaina sajūta tādā brīdī,Kad satiekas gadi uz īsu brīdi:Tu pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,Bet domas – tās sen jau atrodas iekšā.(I.Tabūne.)Gads ir noslēdziesnodarbojas ar šo aktivitāti jau no rudens, varar mums padalīties priekā par saviem veselībasuzlabojumiem. Tas priecē arī mūs, un sniedzgandarījumu par to, ka mūsu ieceres īstenojas.Līdz gada beigām tiks iekārtotas trīssubsidētās darba vietas invalīdiem. Tas navīpaši daudz, bet pietiekami nozīmīgi tiem, kambūs iespēja strādāt – apgūt jaunas prasmes unpapildināt savus ienākumus.Ar novada domes atbalstu esam devu šiesvasaras ekskursijā, kas daudziem no mumsir bijusi vienīgā iespēja pabūt ārpus mājām.Esam apmeklējuši „Cerības festivālu”, kasdeva iespēju tikties ar Franklinu Grehemu,uzklausīt vēsti par Jēzu, izbaudīt dažādumākslinieku sniegumu.Kāds pasākums ir arī izpalicis, jo reizēmir pārāk garš dažādu formalitāšu kārtošanasceļš, īpaši, ja dzīve tajā laikā liek atrastiescitā vietā...Mazliet esam palīdzējuši biedrības biedriemun citiem grūtībās nonākušajiem ariespēju saņemt ziedotos lietotos apģērbus.No pavasara, pateicoties novadabagātajā dārza ražā ar Mālpils sociālās aprūpescentra iemītniekiem. Ar mīļumu audzēts, rūpīgikopts, sirds mīlestībā dalīts.Liels prieks par ziedotājiem, kas vairākusgadus pēc kārtas iepriecina mazos mālpiliešusZiemassvētkos – Mālpils pirmskolas izglītības iestādeskolektīvam, Latvijas Sarkanā krusta Rīgasrajona komitejai, labdarības biedrībai „Eurikai”,Jurim Jonaitim, Solu ģimenei, Esmeraldai Tālei,Veltai Tālei, Vilmai un Dainim Viziņiem, LeongīnaiKrūmiņai, SIA „Virši A” un SIA „Saint-Gobain” kolektīviempar mīlestības dāvanām, SIA „Emu” pardāsnajiem ziedojumiem bērnu Ziemassvētku paciņāmun krīzes situācijā nonākušām ģimenēm.Mirklis mīlestības noglāstījaUn pasaku par tevi izstāstīja,Viens mīlestības mirklis piepildīja,Sala skarto sirdi sasildījaUn visu izmainīja.Svētīgu, radošu uz savstarpēju sadarbību unabpusēju sapratni rosinošu Jauno gadu!P/a „Mālpils sociālais dienests”darbiniekiMīļš paldies visiem, kas mums palī dzējuši,īpaši paldies Novada domei, sociālajamdienestam, SIA „EMU”, Solvitai Strausai,Kristīnei Kaņepējai, Norai Škogalei, ElitaiMiezeiJaunajā gadā visiem vēlam iztu rību,drošību par rītdienu un sapņu piepil dījumu!Biedrības „Notici sev” valdedomes atbalstam, biedrībai ir vieta un vissnepieciešamais darbam.Esam pabijuši Saeimā, tikušies ar dažādāmamatpersonām diskusijā par jaunpieņemtoinvaliditātes likumu saistībā ar ANO Konvenciju„Par personu ar invaliditāti tiesībām”,nodrošinot visiem ne tikai vienādas tiesības,bet arī vienādas iespējas.Gribu dažos vārdos arī pieminētjaunpieņemto invaliditātes likumu.Tas personām ar invaliditāti un perso nāmar draudošu invaliditāti pēc dažu nosacījumuizpildes dos iespēju saņemt valsts apmaksātusrehabilitācijas pakalpojumus, beidzot ir noteiktivalsts apmaksāti asistenta pakalpojumi.Aizgājušais gads ir bijis nopietnspārbaudījums daudziem no mums, tas caurpārdzīvoto ir devis sapratni par citu grūtībāmun stiprinājis mūs nākošajiem darbiem.Gaidīsim Jauno gadu ar jaunām cerī bām,kas atnesīs pārmaiņas mūsu dzīvē, ar ticībuun mīlestību!Invalīdu un viņu atbalstītāju biedrības „Notici sev!”valdes locekle I. MuraškoMTV – 20!Pirms 20 gadiem tas bija retums, to baudīja kā tālas zemesaugli un arī tikai noteikts izredzēto skaits Latvijā. Lai to ieraudzītu,bija jāspaida pogas katru nedēļas trešdienu, tagad ceturdienās –KAS TAS IR?Ja nosaucāt – Mālpils Televīzija, tad esat uzvarējis! Apsveicam, jo Jūsesat ar labu atmiņu, esat aktīvs politisko un sabiedrisko ziņu speciālists,Jums ir tas gods sevi saukt par Mālpils patriotu!Bet, ja nopietni, tad patiešām, tie kas uzreiz saprata par ko irruna, zinās arī to, ka, lai arī laiku lokos mainījušies gan televīzijasīpašnieki, žurnālisti, operatori, tehniskie speciālisti, pat studijas vieta,Mālpils televīzijas nozīmīgums ir nemainīga vērtība. Tālajā 1990.gada31.decembrī notika pirmais raidījums, un to veidoja ļoti drosmīgi, radoši,savu pagastu mīloši cilvēki – direktors Broņislavs Indrāns, videoinženierisImants Tučs, diktore Inese Magdaļenoka, māksliniece Māra Ārente unviens no lielākajiem televīzijas atbalstītājiem visu gadu garumā – tālaika Mālpils ciema padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs. Unatkal Mālpils nospīdēja Latvijas kartē, iezīmējot pirmo spožu zvaigznītireģionālo televīziju kartē, jo tikai pēc tam sevi pieteica Ogre, Rēzekne,Laiku lokosLiepāja un citas pilsētas. Kā atzīst Broņislavs Indrāns, tas bija grūts laiks,tomēr ideja, kas sākumā, kā jau tehniski izglītotam cilvēkam, vairāksaistījās ar iespēju pavērt „logu” uz Eiropas satelītu pasauli, rezultātā,pareizajā laikā sastopoties ar pareizajiem cilvēkiem, izveidojās daudzpilnvērtīgākā variantā, kā televīzija ar savu, oriģinālu programmu, kas
2010/12atspoguļoja Mālpils aktualitātes.Māra Ārente: „Pirmais raidījums tapa,manuprāt, 6 stundas. Videokasete, laikam ganvairs nav saglabājusies. Sešas stundas notikaieraksts, tad notika visa garā montēšana.Un tikai tad mēs sapratām, ko var atļautiesrunāt, ko nē, kur vajag pauzi, un vispār kāsākt, lai to varētu sagriezt un samontēt. Bijaizveidots plāns, kas tiks runāts. Runātāji bijaInese Magdaļenoka un Aleksandrs Lielmežs.Starp viņiem bija eglīte, kur tika iededzinātasvecīte. Bet kā tas izskatīsies ierakstā sapratāmtikai vēlāk, jo no sākuma svecīte gara, tadīsāka, īsāka, tad atkal gara un tā daudzasreizes. Montēšana tajā laikā notika ar kadruskaitīšanu, tinot atpakaļ noteiktu kadru skaitu,lai varētu trāpīt tekstus virsū, ja ne, tad atkal nojauna, un vēl jārēķinās, ka sāks bojāties kadrs,parādīsies plankumi. Praktiski visu tehniskodaļu – montāžu, aparatūras salikšanu, vēlāk,klāt nākot tiešajam ēteram, arī visas aparatūraspārkārtošanu, veica Imants Tučs. Operatorstajā laikā bija Imants Ārents.”Tomēr laiks ieviesa savas korekcijas,un pagasta ziņu vietā jau nākamajā mēnesīMālpils televīzijas radošā grupa iesaistījās visasrepublikas aktualitāšu atspoguļošanā, jo sākāsLaiku lokosvēsturiski smags laiks visai Latvijas tautai –janvāra barikāžu laiks. Māra Ārente vēl tagadatceras to lielo satraukumu, kad dodoties kopāar gājienu uz Daugavmalu visu laiku turējusiesbrālim blakus – kamera taču! Tad tika pieņemtslēmums, ka daļa brauks mājās, bet pārējiepaliks uz barikādēm. Tā arī visu barikāžu laiku,ik pa brīdim Imants braucis filmēt. Laiks bijaļoti piesātināts ar notikumiem gan janvārī, ganvēlāk, augusta puča laikā. „Mums bija ārkārtīgiliela nozīme, jo tad viss pārmainījās! Mēs nosociālisma nonācām kapitālismā. Mainījāszemes īpašumi, notika privatizācija, notikapilsoņu apliecību izsniegšanas, tālāk visas lietasar Tautas fronti un vēl un vēl. Pasu un naudasmaiņas. Mēs bijām visam klāt, skaidrojām,speciālisti deva padomus. Jo raidījumiem bijajautājumu daļa, cilvēki uzdeva jautājumus, betmēs meklējām atbildes,” stāsta Māra Ārente,ar nožēlu atzīstot, ka, lai arī tajā laikā rakstījusidienasgrāmatu, tomēr ne vienmēr ir fiksēticilvēku vārdi, citreiz tie ir tikai programmasplāni, pārraižu datumi.Saspringts bijis augusta puča laiks, kospilgti atceras Broņislavs Indrāns: „Manibrīdināja, ka būs omoniešu izbraukums uzMālpili, tad gan vienā naktī visu norāvām9nost – aparatūru, raidītājus. Vēlāk tīri oficiāli bijaatbraukuši arī no sakaru ministrijas aizņemtiesmodulatoru, ko bijusi doma likt Doma baznīcastornī, bet beigās atdeva atpakaļ, jo plānotaisapvērsums neizdevās, un Latvijas TV raidījakā iepriekš. Raidītājs patiešām bija stiprs, tasraidīja 2. metrīgajā kanālā, kam izplešanāsdiapazons bija ļoti liels, jo sākotnēji jau bijadomāts sadarboties ar citām pašvaldībām,taču tas neizdevās. Tad arī samazinājāmapraides rādiusu, kas bija lētāk.” BroņislavsIndrāns vēlākos laikos palīdzējis citu pilsētutelevīzijām Daugavpilī, Dagdā un Salcgrīvā.Bijis tas gods arī kādu laiku 90.gados būt parLatvijas televīziju asociācijas vadītāju, tikušiorganizēti semināri, kuros aktīvi piedalījusiesarī Mālpils Televīzija. Kā tie notikuši, kādasžurnālistu veiksmes bijušas – lasiet nākošajājanvāra numurā.Atgādinām, ka tagad visu par Mālpilivarat redzēt TV 34. kanālā (decimetros) katrudarbdienu plkst. 21.00. Skatītāji, kas izmantoSIA „Ardi” kabeļtīklu, „TV Spektrs” raidījumusvarēs vērot SK – 1 diapazonā SR 6. kanālā(151,25 MHz).Daiga Frīdberga,bijusī MTV žurnāliste un diktoreSaruna ar PR vadītāju Sonju ZemītiKā radās doma sniegt koncertu Mālpilī?Ballare ar prieku viesojās Mālpilī ar īpašukoncertu Adventa ieskaņās, jo ar Mālpili mūsvieno laba sadarbība jau kopš šās vasaras.Tieši Mālpils kultūras centrs mums laipnipiedāvāja savu skaisto, sakopto vidi vasarasdeju nometnei. Ar šo koncertu vēlamies ganpateikties Mālpilij par veiksmīgo sadarbību,gan dalīties savā dejotpriekā un mīlestībā uzseno deju ar mālpiliešiem. Koncerta noslēgumāsadejojām vairākas dejas ar saviemskatītājiem – un Ballare ar prieku atzīst – Mālpilīdzīvo prasmīgi dejotāji!Vai tā ir ierasta prakse – ne vienkoncertēt, bet arī mācīt dejas?Jā, pateicoties mūsu prasmīgajai vadītājai– horeogrāfei Gunai Ezermalei –, Ballare spējpavērt to robežu, kas ierasti ir starp skatītājuun dejotājiem: mums ir svarīgi, ka skatītāji nevien izbauda sarežģīto deju zīmējumu, emocijas,žestus, nianses, bet arī paši var iemēģinātsoļus senajā dejā. Ieguvēji, jācer, ir visi.Kā top jūsu greznie tērpi?Lielākoties pašu rokām. Dejotāji rūpīgistudē seno tērpu almanahus un katra detaļaatspoguļo attiecīgā laikmeta, valsts galmaietērpu. Mālpils koncertā skatītāji varēja redzēttērpus sākot no vēlīnajiem viduslaikiem,renesanses uzplaukumu XV gadsimtā un arīKultūraAdventa koncertā – Seno deju grupu „Ballare”mūsu visgreznākos tērpus, kas nāk no XVIgadsimta Francijas, Spānijas, Anglijas. Manstērps, piemēram, nāk no XV gs. Itālijas – un estiešām izbaudu to, ka modē tolaik ir nākuši zīdi,samti, bet nav tās ciešās korsetes, kas turpināsžņaugt sievietes vēl ilgus nākamos gadsimtus.Vai ir tā, ka senais tērps, deja it kāizmaina valkātāju?Jā un nē. Mēs visi esam mūsdienu cilvēki,tomēr brīdis senajā dejā ir īpašs: pavisamneilgās minūtēs ir jāietilpina vesels stāsts,un šis stāsts parasti nekad neatkārtojas. Paremocionāli piesātināto dejojumu mūs īpašislavē arī ārzemju koncertos. Senā deja galmavidē ir kā vizuāli attiecību uzplaiksnījumi – tajālaikā nekādi apskāvieni, skūpsti publiski nebijaiedomājami. Dejā, bieži vien caur plaukstas,vai pat mazā pirkstiņa pieskārienu tika izdejotsviss – mīlestība, greizsirdība, noraidījums,ciešanas par zaudētu mīlestību, jautrība undzīves mīlestība. Nozīmīga ir arī vēdekļa valoda– partneri var tā „pasūtīt”, vai tieši apsolīttikšanos un to, protams, nepildīt…Kādi vēl ir nozīmīgākie koncerti Ballaresrepertuārā?Svinot savu 10. radošā darba sezonu,esam sagatavojuši īpašu jubilejas koncertprogrammu,kas ļauj skatītājiem iejustiessenās Eiropas renesanses noskaņās, izbaudotceļojumu laikā, dejā, mūzikā un tērpos sākotno vēlīnajiem viduslaikiem, cauri renesansesdzimšanai XV gadsimtā līdz pat tās uzplaukumamXVI gadsimtā. Daļu no šā repertuāramēs dejosim labdarības koncertā Iļģuciemasieviešu cietumā. Mūs aicina uz dažādāmLatvijas malām un vēsturiskās rekonstrukcijasfestivāliem kā Baltijā, tā ārpus tās.Kas ir tas, ko jūs paņemsiet līdzi noMālpils Adventa ieskaņas koncerta?Mūs priecē tas, ka bija iespēja kā īpašajiemviesiem dejot arī Jāzepa Pīgožņa izstādes „Ziemugaidot” atklāšanā. Godātais mākslinieksmums noslēgumā pateicās par jauko sadarbībuun atzīmēja, ka Ballare paši atgādina mākslinieciskustēlus – tik saderīgi ar krāšņajiemgleznojumiem, kuros krāsu simbolika mijās arekspresīvu un impresionistisku noskaņu.Izmantojot gadījumu, Seno deju grupaBallare gribētu sirsnīgi pateikties arī Mālpilskultūras centram par silto uzņemšanu – vadītājaiEdītei Priekulei, mākslinieciskās daļasvadītājai Sandrai Rogulei un Jurim Straumem,kurš profesionāli augstvērtīgā līmenī izgaismojamūsu koncertu. Paldies arī koncertaapskaņotājam un visai Mālpils Kultūras centraradošajai, darbīgajai saimei, kas vērta mūsuviesošanos un koncertu tik izdevušos!„Lai jums siltas domas, šajā ziemasgaismas gaidīšanas laikā!” –novēl Sonja Zemīte un Daiga Frīdberga