TAGAD
Tagad_10_16
Tagad_10_16
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>TAGAD</strong><br />
metodēm, simboliem un tekstu, lai varētu izprast<br />
ziņojuma un tā autora politiskos, kultūras, sociālos,<br />
vēsturiskos u.c. principus, ziņojuma nodošanas<br />
iemeslus utt., tādējādi attīstot kritisko domāšanu.<br />
Tā kā salīdzinājumā ar citiem medijiem sociālo<br />
mediju izmantošana prasa lielāku lietotāju<br />
mijiedarbošanos, būtiska kļūst lietotāju emocionālā<br />
iesaistīšanās, tātad emocionālā kompetence.<br />
Saistību starp tehnoloģiju un lietotāju nevajadzētu<br />
skatīt no tehnoloģijas viedokļa un tās praktiskajām<br />
iespējām, bet no jauniešu pieredzes tehnoloģiju<br />
lietošanā – kā tehnoloģija vislabāk kalpo cilvēkam,<br />
kādas ir tās priekšrocības un trūkumi attiecībā<br />
uz indivīdu. Pamatojoties uz to, sociālo mediju<br />
pratība izglītībā prasa pievērst lielāku uzmanību<br />
emocionālajai kompetencei un skolēnu spēju un<br />
vajadzību izvērtēšanai. Būtiskākās emocionālās<br />
kompetences sastāvdaļas ir attieksme un<br />
motivācija. Attieksme pret sociālo mediju struktūru,<br />
informācijas apmaiņas procesu, sociālo mediju<br />
lietotājiem u.c. var ietekmēt indivīda reakciju<br />
un uzvedību. Piemēram, ja skolēns personiskas<br />
informācijas apmaiņu izvērtē kā potenciāli riskantu,<br />
tad skolēna iespējamā reakcija ir pasargāt sevi pret<br />
šo risku. Tāpat paša radītā satura publiskošanu vai<br />
citu publiskotā satura komentēšanu var apgrūtināt<br />
bailes no citu lietotāju reakcijas. Arī motivācija ir<br />
būtisks emocionālās kompetences veidotājs un<br />
veicina indivīda veiksmīgu darbošanos sociālajos<br />
medijos. Vanvinsberge un Verdegems kā galvenos<br />
motivācijas komponentus min gribasspēku un<br />
ticību savām zināšanām un prasmēm.<br />
Sociālā kompetence ir pamatā skolēna vispusīgai<br />
attīstībai un spējai iekļauties mūsdienu sabiedrībā.<br />
Jēdziens “sociālie mediji” jau pats par sevi<br />
atspoguļo socialitāti kā būtiskāko fenomenu, līdz<br />
ar to ir pamats uzskatīt, ka sociālo mediju pratība<br />
kā tāda nevar pastāvēt un tikt pilnvērtīgi noteikta,<br />
izslēdzot sociālo aspektu. Sociālā kompetence<br />
ietver trīs apakškompetences: empātiju, efektīvu<br />
komunikāciju un attiecību pārvaldīšanu (Weare,<br />
Gray, 2003). Empātija ietver iespēju redzēt pasauli<br />
no citas personas viedokļa, atzīstot citu emocijas,<br />
uzturot līdzjūtību, atturoties nodarīt citam<br />
kaitējumu, kā arī cieņu, spēju pieņemt citus un<br />
pieļaut atšķirības. Sociālo mediju pratības aspektā<br />
šī kompetence var tikt vērtēta kā skolēnu spēja<br />
paust empātiju komunikācijas procesā sociālajos<br />
medijos ar saviem vienaudžiem un skolotājiem.<br />
Efektīva komunikācija ietver spēju skaidri un<br />
atklāti sadarboties, paužot jūtas un uzskatus,<br />
spēju ieklausīties citos, cieņas izrādīšanu. Sociālo<br />
mediju pratības kontekstā tas nozīmē atbalstošu<br />
un cieņpilnu izturēšanos pret citu ievietoto saturu,<br />
piemēram, fotogrāfiju, komentāru un jebkura cita<br />
sociālajos medijos izteiktā viedokļa respektēšanu.<br />
Savukārt attiecību pārvaldīšana kā sociālās<br />
kompetences dimensija ietver spēju iepazīties,<br />
uzturēt attiecības ar citiem, spēt izveidot un<br />
saglabāt savstarpēju uzticību, uzņemties atbildību<br />
par citiem, risināt attiecību grūtības, izprast<br />
konfliktus u.c. Šī ir ļoti smalka kompetence,<br />
ko skolotājs nevar tieši uzraudzīt, kā tas būtu<br />
iespējams klasē. Līdz ar to tā ir vēl jo vairāk būtiska<br />
sociālo mediju pratības kontekstā, un ir būtiski to<br />
ņemt vērā, izmantojot sociālos medijus mācību<br />
procesā.<br />
LIETOŠANAS MOTĪVI UN PARADUMI<br />
JAUNIEŠU VIDŪ<br />
Potenciālu sociālo mediju izmanošanu mācību<br />
procesā nav iespējams noteikt, neizpētot jauniešu<br />
lietošanas paradumus. Kas motivē jauniešus<br />
izmantot noteiktus sociālos medijus, piemēram,<br />
tik populāros sociālos tīklus kā Facebook? Motīvi ir<br />
ļoti dažādi – attiecību uzturēšana, laika kavēšana,<br />
izklaide, virtuālās kopienas tīklošanās, iespēja<br />
saņemt atzinību, tikt novērtētam un atrasties<br />
citu vienaudžu sabiedrībā (Sheldon, 2008). Tomēr<br />
jaunieši lielu daļu laika sociālajos tīklos pavada<br />
ne tikai izklaides dēļ, bet arī lai sazinātos ar klases<br />
biedriem par mācībām. Lielākā daļa skolēnu<br />
izmanto sociālo tīklu vietnes, lai runātu par<br />
mācību jautājumiem, un gandrīz tikpat daudzi<br />
tos izmanto, lai runātu par konkrētu skolas darbu<br />
(Klopfer, Osterweil, Groff, Haas, 2009). 2013. gadā<br />
Latvijā veikta pētījuma rezultāti par Latvijas<br />
jauniešu kreativitāti jaunajos medijos (Skulte, 2014)<br />
atklāj, ka lielākā daļa vidusskolas skolēnu veido<br />
117
Change language