TAGAD
Tagad_10_16
Tagad_10_16
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>TAGAD</strong><br />
tās savukārt varētu ietekmēt gan topošo skolotāju<br />
studiju procesu, gan esošo skolotāju praksi, lai<br />
spētu veiksmīgi veidot nākotnes skolu.<br />
”Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020.<br />
gadam” (NAP2020) ir hierarhiski augstākais valsts<br />
līmeņa vidēja termiņa attīstības dokuments.<br />
Turpmāk tiks izvērtēti tikai ar izglītības<br />
digitalizācijas attīstību saistītie aspekti. NAP2020<br />
tiek definēti izglītības sistēmas pīlāri, kuri veidos<br />
nākotnes pilsoņa attīstību un veicinās to kļūt<br />
konkurētspējīgam darba tirgū: tā būs intensīva<br />
latviešu valodas, svešvalodas un informācijas<br />
tehnoloģiju apguve, turklāt šīs prasmes ir<br />
jāapvieno, lai skolēni spētu pilnvērtīgi komunicēt<br />
interneta vidē. Rīcības virziena „Kompetenču<br />
attīstība” 275. punktā ir teikts: lai cilvēks spētu<br />
atrast un iegūt cienīgu darbu un spētu rūpēties<br />
par sevi, saviem tuviniekiem un piedalītos valsts<br />
attīstībā, nepieciešamas dažādas kompetences.<br />
Tā ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju<br />
pārzināšana un lietošanas prasmes, saziņas un<br />
sadarbības prasmes, radošums, spēja kritiski<br />
domāt, novērtēt riskus un rast tiem risinājumus.<br />
Šīs kompetences tiešā kontekstā ir saistītas ar<br />
IKT, mediju lietošanu, un tās spēs palīdzēt attīstīt<br />
skolotājs ar augstu mediju pratību. Līdz ar to<br />
aktualizējas nepieciešamība pēc medijmācības<br />
priekšmeta gan kā autonoma mācību priekšmeta,<br />
gan integrējot to pārējos mācību priekšmetos<br />
(Rubene, Krūmiņa, Vanaga, 2008). Rīcības virziena<br />
„Kompetenču attīstība” ietvaros kā pirmais<br />
veicamais uzdevums ir aprakstīts 290. punktā<br />
– ieviest inovatīvu mācību saturu un darba<br />
formu, veicinot radošumu un uzņēmējspēju<br />
attīstību pamatizglītībā un vispārējā vidējā<br />
izglītībā, strādājot digitālā mācību vidē (Pārresoru<br />
koordinācijas centrs, 2014). Konkrētais uzdevums<br />
paredz mācību vides maiņu no analogās un<br />
poligrāfijas telpas, kurā darbs notiek uz tāfeles,<br />
izmantojot dažādus drukātos medijus un citus<br />
uzskates materiālus, uz digitālo telpu, kurā izmanto<br />
informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un<br />
medijus, lai sasniegtu mācīšanās mērķus. Tas arī<br />
aktualizē mediju didaktikas attīstību, jo, mainoties<br />
skolotāja mācību videi un darba formai, jāmainās<br />
arī metodēm un mācību saturam. Nacionālajā<br />
attīstības plānā ir skaidri definētas skolas attīstības<br />
tendences, un tās visas lielākoties ir saistītas ar<br />
izglītības procesa digitalizāciju.<br />
„Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–<br />
2020. gadam” ir vidēja termiņa politikas attīstības<br />
plānošanas dokuments, kas nosaka izglītības<br />
nozares attīstības tendences. Analizējot to<br />
izglītības digitalizācijas aspektā, jāsecina, ka IKT<br />
izmantošanai attīstības dokumentā tiek piešķirta<br />
ļoti nozīmīga loma. Tā, piemēram, iedzīvotāju<br />
labklājību un valsts ekonomisko augšupeju<br />
ir iespējams veicināt, integrējot IKT izglītības<br />
procesā. Izmantojot IKT mācību procesā, skolēnos<br />
var attīstīt 21. gadsimta zināšanu sabiedrības<br />
nozīmīgākās kompetences: kritisko domāšanu<br />
un problēmrisināšanas prasmes; kreativitātes un<br />
inovāciju radīšanas prasmes; komunikācijas un<br />
sadarbības prasmes (Cabrol, Severin, 2009). Topošos<br />
skolotājus nepieciešams sagatavot darbam digitālā<br />
mācību vidē, jo līdz 2020. gadam ir paredzēts ieviest<br />
valsts apstiprinātus digitālos mācību līdzekļus<br />
vispārējā un profesionālajā izglītībā, kopumā 25%<br />
īpatsvarā no valsts apstiprināto mācību līdzekļu<br />
kopskaita, turklāt 100% apmērā jābūt izstrādātām<br />
un pieejamām digitālajām mācību grāmatām, 91<br />
digitālajam mācību materiālam, un profesionālajās<br />
izglītības programmās plānots ieviest 70% apmērā<br />
mācību procesa digitalizācijas komplektus.<br />
Plānots, ka uz trim skolēniem tiks nodrošināts<br />
viens dators mācību procesam pamatizglītībā<br />
un vidējā izglītības līmenī (ISCED 1-3). 2012. gadā<br />
vienu datoru noslogoja 9,8 skolēni. Izglītības<br />
attīstības pamatnostādnēs definēts, ka IKT<br />
izglītības un mācību procesā ir jālieto arvien vairāk,<br />
turklāt pedagogu atbalstam jāveido tālākizglītības<br />
kursi mediju pratības pilnveidei. Līdz 2020. gadam<br />
plānots izveidot piecus IKT metodiskos centrus.<br />
Jāatzīst, ka vairāk izglītības politikas dokumentā<br />
tiek aktualizēta IKT lietošana, krietni retāk mediju<br />
pratības attīstīšana, kas ir būtiska, lai IKT lietošana<br />
kļūtu jēgpilna un spētu attīstīt skolēnos mediju<br />
pratību un saistītās zināšanu sabiedrībai raksturīgās<br />
kompetences. Lai pedagogi pilnveidotu IKT un<br />
svešvalodu lietošanas prasmes, tiek izvirzīts mērķis,<br />
64
Change language