TAGAD

6. Skolēnu progress nepārtraukti ir jāizvērtē
un jāvērtē arī izmaiņas skolēnu attieksmē, lai
saprastu, vai piedāvātās mācīšanās aktivitātes
neveicina skolēnu pašefektivitātes izjūtas
samazināšanos.
IESPĒJAMIE RISKI
1. Īstenojot mācību procesā robotikas mācīšanos,
ir jāņem vērā skolēnu sagatavotības līmenis,
viņu spēja koncentrēt uzmanību, kā arī
ieinteresētība, pretējā gadījumā skolēnu
motivācija var samazināties, jo, saskaroties
ar grūtiem uzdevumiem, skolēniem, kuru
motivācija līdz šim ir izpaudusies kā izvairīšanās,
robotikas uzdevumi var šķist vēl sarežģītāki.
2. Svarīgi ir arī saprast, vai robotikas uzdevumi
(tāpat kā jebkuri citi tehnoloģiju uzdevumi)
tiek izmantoti, lai mācītos, tikai izmantojot
citus resursus, vai arī tiek nodrošinātas
iespējas, kuras citādi skolēniem nevar
nodrošināt. Jāatceras, ka tehnoloģijas bez
noteiktām pedagoģiskām stratēģijām sniedz
īslaicīgu efektu, jo skolēniem tas kādu brīdi
ir interesanti. Ja skolotājam ir skaidra mācību
apguves stratēģija, ko īsti izmantot un kā to
darīt, tad tehnoloģijas, tajā skaitā arī robotikas
apguve, var kļūt par nozīmīgu papildresursu
mācību procesā. Šeit svarīgi ir atcerēties, ka
būtiski ir nevis tas, cik komfortabli pedagogs
jūtas, izmantojot tehnoloģijas, bet gan skolēnu
kognitīvā un sociālā izaugsme, jo pasaulē
nav tādas naudas, lai nodrošinātu visiem
skolotājiem profesionālo pilnveidi ar visām
iespējamām tehnoloģijām, kas mūsdienās ir
pieejamas. Tas nozīmē, ka pedagogi mācās
kopā ar skolēniem.
Vienkārši novietot klasē/skolā tehnoloģijas,
neko nemainot mācību procesā, ir absurdi. Ir
jākoncentrējas uz pārmaiņām pašā mācīšanās
procesā, lai nodrošinātu tādu vidi, kas veicina
attīstību, izmantojot tehnoloģijas (S. Paperts).
93