TAGAD
Tagad_10_16
Tagad_10_16
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
mājas sienām uzskata par ārkārtīgi bīstamu, kas<br />
bieži liek viņiem nevietā un pārspīlēti rūpēties par<br />
saviem jau diezgan pieaugušajiem bērniem, izdarot<br />
viņu vietā to, ko viņi paši, būdami pusaudži, sen jau<br />
spēja patstāvīgi paveikt.<br />
Tādējādi pieaugušie veicina bērnu sociālo nevarību,<br />
mazina viņu iespējas kļūt rīcībspējīgiem, kas rada<br />
pretrunu starp bērnu augsto pašapziņu un nākotnes<br />
mērķiem, no vienas puses, un viņu spēju rīkoties,<br />
lai šos mērķus sasniegtu, – no otras. Respektīvi,<br />
jaunietis, kurš sapņo par studijām labākajās pasaules<br />
universitātēs un veiksmīgu karjeru, var nonākt pie šo<br />
sapņu sabrukuma tikai tādēļ, ka viņam dzīves laikā<br />
nav bijusi iespēja iemācīties tikt galā ar sadzīves<br />
pienākumiem.<br />
Tradicionālās audzināšanas ideāls – paklausīgais,<br />
pieaugušo aprūpētais bērns – digitālajā sabiedrībā,<br />
kurā radikāli mainījušies sociālie paradumi, tiek<br />
pakļauts riskam apgūt nepietiekami daudz sociālo<br />
prasmju, kas likumsakarīgi nestiprinās viņa sociālo<br />
rīcībspēju.<br />
NOBEIGUMĀ – PĀRDOMAS<br />
Mūsdienu bērnu audzināšana bieži liek vecākiem<br />
un pedagogiem justies nevarīgiem un tagadnes<br />
situāciju šajā jomā uzskatīt par katastrofālu un<br />
neatrisināmu. Taču bērnības pētnieki aicina<br />
vecākus un pedagogus nevis nolaist rokas, bet<br />
gan meklēt risinājumus jaunajiem, nebijušajiem<br />
izaicinājumiem, kurus gan bērnu, gan pieaugušo<br />
ikdienas digitalizācija rada. Svarīgi ir nevis mērķtiecīgi<br />
mazināt bērnu laiku un darbības mediju telpā, bet gan<br />
veicināt viņu aktivitātes reālajā pasaulē – palīdzēt<br />
bērnam no mazotnes mācīties būt patstāvīgam<br />
un sociāli rīcībspējīgam, attīstot viņā drosmi domāt<br />
un rīkoties. Veicināt audzināšanā sadarbību, nevis<br />
paklausību, uztverot bērnu nevis kā būtni, kurš vēl<br />
nesaprot, ko dara, bet gan kā cilvēku, kuram ir savs<br />
viedoklis, kas ir respektējams. Pētnieki aicina vecākus<br />
un pedagogus šim laikmetam raksturīgo „morālo<br />
paniku” un „tagadnes šoku” neuzskatīt par krīzes<br />
pazīmēm audzināšanā, bet gan par iespēju saprast<br />
bērnus un viņu vajadzības, reflektēt par pieaugušo<br />
pedagoģiskās darbības pārmaiņām digitālajā kultūrā.<br />
16