TAGAD
Tagad_10_16
Tagad_10_16
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>TAGAD</strong><br />
secināt tēla rīcības motīvus, izmantojot informāciju,<br />
ko devis autors, bet kas sevī neietver skaidrus<br />
secinājumus. Šajā līmenī lasītājs vairāk paļaujas<br />
uz savu pieredzi, lai izdarītu secinājumus, nevis<br />
reaģē uz tekstā minētajiem faktiem. Tā kā katram<br />
lasītājam ir sava pieredze, kas var būt atšķirīga,<br />
tad arī secinājumi par izlasīto tekstu var būt<br />
atšķirīgi. Šī izpratnes līmeņa novērtēšanai var tikt<br />
izmantoti šādi uzdevumi: 1) galvenās domas vai<br />
tēmas saskatīšana tekstā; 2) tēlu rīcības alternatīvu<br />
izvērtēšana; 3) tekstā sniegtās informācijas<br />
salīdzināšana un pretstatīšana; 4) stāsta noskaņas<br />
formulēšana; 5) tekstā sniegtās informācijas<br />
pielietošana reālajā dzīvē.<br />
Lasītprasmei pakāpeniski attīstoties, uzmanība<br />
tiek novirzīta no teksta izpratnes uz tā kritisku<br />
izvērtēšanu. Šajā procesā ir svarīgi, lai lasītājs<br />
sniegtu apgalvojumu, kas radies, salīdzinot viņa<br />
interpretāciju par tekstu un pasaulē aprobētu<br />
vērtējumu, tādējādi piekrītot, noraidot vai ieņemot<br />
neitrālu pozīciju. Lasītāji var novērtēt autora valodas<br />
un formas atbilstību vai arī vērtēt to, cik veiksmīgi<br />
uzrakstīts teksts un izvēlēta tā pasniegšanas<br />
forma. Lasīšanas uzdevumi, kas palīdz novērtēt šo<br />
izpratnes līmeni, ir šādi: 1) novērtēt teksta skaidrību;<br />
2) izvērtēt, vai tekstā aprakstītie notikumi varētu<br />
notikt; 3) novērtēt to, kā autora paustās idejas<br />
mainīs citu cilvēku attieksmi vai rīcību; 4) novērtēt<br />
virsraksta atbilstību saturam; 5) aprakstīt valodas<br />
sastāvdaļu, piemēram, metaforu ietekmi uz tekstu;<br />
6) novērtēt autora viedokli par attiecīgo tematu.<br />
Vērtējot septiņus līdz desmit gadus vecu bērnu<br />
lasītprasmi, tiek pievērsta uzmanība tam, cik labi<br />
bērns izprot izlasīto tekstu, kas var būt dažādās<br />
formās. Izpratne tiek vērtēta četros līmeņos, sākot<br />
ar tekstā minētās informācijas identificēšanu un<br />
beidzot ar prasmi veikt kritisku izlasītā teksta analīzi<br />
un metaforu analīzi.<br />
LASĪTPRASMI VEICINOŠIE FAKTORI<br />
UN AUDIOGRĀMATAS<br />
Izpratne rodas mijiedarbībā starp lasītāju un<br />
tekstu. Jebkurā lasīšanas aktivitātē vērojami gan<br />
sociālie, gan kulturālie faktori (Kucer, 2014). Atkarībā<br />
no vietas, laika un lasīšanas mērķa lasītājs un teksts<br />
mijiedarbojas unikālā veidā, atbilstoši kontekstam.<br />
Izpratnes rezultāts var būt atšķirīgs dažādos<br />
kontekstos – lasot to pašu tekstu citā laikā, citā vietā<br />
vai ar citu mērķi. Var apgalvot, ka izpratni ietekmē<br />
pats lasītājs, lasītais teksts, lasīšanas konteksts un tas,<br />
kā šie faktori mijiedarbojas (Pardo, 2004). Izpratne ir<br />
atkarīga arī no klausīšanās izpratnes, jo, lai atbilstoši<br />
izprastu izlasīto tekstu, lasītājam vispirms jāsaprot šī<br />
valoda runas formā (Cain, Oakhill, 2007). Gan lasītā,<br />
gan dzirdētā teksta izpratnei ir nepieciešamas<br />
tās pašas prasmes – galvenās domas uztvere,<br />
detaļu un sakarību identificēšana un secinājumu<br />
izdarīšana (Haas, 1976). Turpmākajā tekstā tiks<br />
detalizētāk aplūkoti faktori, kas veicina izpratni<br />
no lasītāja, teksta un to mijiedarbības skatpunkta.<br />
Tiks aplūkota arī audiogrāmatu loma un tas, kādus<br />
pedagoģiskos paņēmienus vecāki un skolotāji<br />
var izmantot, lai uzlabotu savu bērnu izpratni par<br />
izlasīto vai dzirdēto tekstu.<br />
LASĪTĀJS<br />
Lasītāji atšķiras ar savām prasmēm, zināšanām,<br />
kognitīvās attīstības līmeni, kultūru un lasīšanas<br />
mērķi (Narvaez, 2002). Katra bērna pieeja tekstam ir<br />
atkarīga no bērna unikālajām īpašībām. Svarīgākā<br />
no šīm īpašībām teksta izpratnes procesā ir<br />
lasītāja vispārējo zināšanu apjoms (Fletcher, 1994).<br />
Tās ir zināšanas par saturu, tekstu un vārdu<br />
krājumu. Vispārējo zināšanu daudzums, tāpat kā<br />
citas individuālās īpašības, ir atšķirīgs. Jo lielāka<br />
pieredze ir lasītājam, jo lielāka iespēja, ka lasītājs<br />
labāk izpratīs lasīto tekstu (Butcher, Kintsch, 2003).<br />
Atbilstoši shēmu teorijai lasītāji krāj informāciju<br />
pēc kategorijām un sistēmām, lai to būtu vieglāk<br />
atsaukt atmiņā, kad nepieciešams. Katrs vārds tiek<br />
attiecīgi sasaistīts ar noteiktiem tematiem. Kad<br />
lasītājs tekstā sastopas ar pazīstamu terminu, tad<br />
viņš spēj atbilstošos tematus atrast savā atmiņā.<br />
Shēmu teorija skaidro to, ka lasītāja ilgtermiņa<br />
atmiņā glabājas visa iepriekšējās pieredzes<br />
ceļā gūtā informācija un, sastopoties ar svarīgu<br />
jaunu informāciju, saistītās tēmas tiek novietotas<br />
īstermiņa atmiņā, lai vajadzības gadījumā tām<br />
32