TAGAD
Tagad_10_16
Tagad_10_16
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>TAGAD</strong><br />
Analizējot minētos dokumentus, ir redzams<br />
vienojošais faktors – tiek uzsvērta mediju pratības<br />
būtiskā loma mūsdienu pasaulē, akcentējot<br />
mediju pratību gan kā mērķi, gan kā mācību<br />
procesa elementu, kas nodrošina mācību satura<br />
veiksmīgu apguvi. Taču joprojām trūkst detalizētas<br />
un vienotas izpratnes par mediju pratības saturu,<br />
stiprināšanu formālajā izglītībā un mērķi. Eiropas<br />
valstīs redzama dažāda prakse – mediju pratība<br />
tiek īstenota kā atsevišķs mācību priekšmets vai<br />
kā caurviju modulis.<br />
Pārejot uz kompetencēs balstītu izglītību Latvijā,<br />
ir būtiski definēt, ko Latvijas izglītības telpā<br />
saprot ar terminu mediju izglītība un kas veido<br />
tās saturu.<br />
MEDIJU IZGLĪTĪBAS UN<br />
MEDIJPRATĪBAS PEDAGOĢISKAIS<br />
ASPEKTS<br />
Lielākā problēma, lai definētu mediju izglītības<br />
saturu, rodas no fragmentācijas un dažādo<br />
nozaru klātbūtnes – žurnālistika, kino industrija,<br />
politika, pedagoģija, socioloģija, māksla, mūzika<br />
u.c. – visas šīs autonomās nozares iekļauj mediju<br />
izglītība.<br />
Ir jāizprot šādi aspekti:<br />
1) kāds ir mediju izglītības galvenais mērķis,<br />
2) kāds ir mediju izglītības saturs un forma,<br />
3) kā mediju izglītību integrēt pedagoģijas didaktikā<br />
un mācību procesā? (Ugur, 2010). Zinātniskajā<br />
literatūrā sastopami dažādi, paralēli lietoti<br />
termini – mediju pratība, mediju kompetence,<br />
digitālā kompetence. Latvijā plašāk tiek lietots<br />
termins “mediju pratība”, ar to saprotot<br />
“dzīves prasmju kopumu, kas nepieciešams<br />
pilnvērtīgai dalībai mediju piesātinātā,<br />
informācijas pārbagātā sabiedrībā” (Hobbs,<br />
2010).<br />
Iepazīstot dažādas mediju pratības definīcijas,<br />
redzams, ka tās strukturējamas divās grupās – viena<br />
teoriju grupa uzskaita integratīvos elementus,<br />
otra definē mediju pratības radīto ietekmi. Tā,<br />
piemēram, NAMLE definīcija “Mediju pratība<br />
ir spēja kodēt un dekodēt mediju pārraidītus<br />
simbolus, sintezēt, analizēt un radīt mediju<br />
vēstījumus” skaidri nosaka procesus, ko mediju<br />
pratība ietver – sintēze, analīze. Līdzīgi uzskata<br />
Aleksandrs Fjodorovs, kā svarīgākos mediju izglītības<br />
elementus definējot kritiskās domāšanas prasmes,<br />
mediju uztveri, izvērtēšanu, saprašanu un dažādu<br />
mediju tekstu analīzi, kā arī prasmi eksperimentēt<br />
ar medijiem, radot savus mediju produktus vai<br />
tekstus.<br />
Demokrātiskā sabiedrībā arvien nozīmīgāka kļūst<br />
spēja izprast mediju lomu un funkcijas; izprast<br />
nosacījumus, kādos mediji spēj pildīt savas funkcijas;<br />
kritiski izvērtēt mediju saturu; izmantot medijus<br />
pašizpausmei un demokrātiskai līdzdalībai; izvērtēt<br />
prasmes (tai skaitā IKT prasmes), kas nepieciešamas<br />
mediju vēstījuma satura radīšanai. Persona<br />
mūsdienu mediju telpā kļūst par informācijas<br />
saņēmēju, radītāju un izplatītāju. Efektīvu subjekta<br />
darbību nodrošina komunikācijas prasmes, kas<br />
nav saistītas tikai ar kādu specifisku kompetenci,<br />
bet gan ar personas pamatkompetencēm<br />
kopumā (Reid&Scott, 2005). Diskusija par to, vai<br />
mediju pratība ir rīks, kas stiprina subjekta spēju<br />
meklēt, izvēlēties, analizēt, izvērtēt un radīt<br />
informāciju (dažādus teksta veidus), vai tomēr<br />
mediju pratība ir daļa no komunikācijas spējām,<br />
turpinās (Ugur, 2010). Otra teoriju grupa definē<br />
mediju pratības ietekmi subjekta dzīvē – mediju<br />
pratība rada nepieciešamo, neizbēgamo un reālo<br />
atbildi kompleksai, vienmēr mainīgai informācijas<br />
telpai un komunikācijas pārpilnībai, kas mūs ietver.<br />
Informāciju un izklaides tehnoloģijas komunicē<br />
ar mums, izmantojot spēcīgas vārdu, attēlu un<br />
skaņu kombinācijas. Mediju pratība palīdz gan<br />
saprast saņemtos vēstījumus un efektīvi izmantot<br />
tos, radot un izplatot savus vēstījumus. Mediju<br />
pratību raksturo arī vēlme piedalīties digitālajā<br />
kultūrā.<br />
Šī raksta fokusā autores mediju pratību skata gan<br />
kā mediju izglītības mērķi, gan kā procesu, kas<br />
nodrošina pieeju informācijai, vienlaikus nodrošinot<br />
arī subjektu rīcībspēju mūsdienu sabiedrībā.<br />
56
Change language