Priekšvārds - Mākslīgā Intelekta Laboratorija

• uzvārdi, kas radušies uz oriģinālvalodas bāzes;
• ģermāņu cilmes uzvārdi;
• slāvu cilmes uzvārdi;
• aizguvumi no citām valodām;
• latviešu un somugru savstarpējie aizguvumi.
Ģermānismi. Kopš uzvārdu došanas laikiem Latvijā ir plaši izplatīti
ģermāņu cilmes uzvārdi, kas galvenokārt ienākuši no vācu valodas. Īpaši daudz
salikteņu ar otro komponentu -manis/-mans, -sons, -bergs/-berģis. Somijas
uzvārdu sarakstā arī ir ļoti daudz ģermānismu: skandināvu (zviedru) cilmes vārdi
ar izskaņām -holm, -son, -ström, -qvist. Vispopulārākie zviedru cilmes uzvārdi
Somijā: Lindholm, Johansson, Nyman, Lindström, Karlsson, Andersson.
Slāvismi. Latviešu antroponīmiskajā sistēmā slāvu cilmes uzvārdu ir
samērā daudz: to ir noteikusi uzvārdu došana Latgales teritorijā, kā arī Latvijas
vēstures gaita. Visizplatītākie slāvu cilmes uzvārdi Latvijā ir ar izskaņām -skis,
-ics/ -ics, -ovs/ -evs. Līdzīgi ir arī Igaunijā: visbiežāk sastopama izskaņa
-ovs/ -evs. Arī Somijā slāvu cilmes uzvārdiem ir sena vēsture. Daudzi slāvismi
Somijā ir asimilēti (Huotari < Feodor, Ilukka < Ilja, Sirkiä < Sergej).
Somugrismi. Somugrismus latviešu valodā varētu iedalīt:
• uzvārdos, kas aizgūti no igauņu valodas (tādu ir vairums): Auliks, Aviks,
Elviks, Ilmets, Kangro, Kivila, Koemecs, Kuimets, Kulms, Musts, Ojavere,
Pallo;
• uzvārdos, kas aizgūti no igauņu/ somu valodas (bieži ir grūti vai pat
neiespējami noteikt, no kuras valodas uzvārds ir ienācis latviešu valodā,
bet šajā gadījumā lielākoties tomēr no igauņu valodas): Alamaa, Alpa,
Ante, Elmis, Enne, Iluss, Ilves, Ile, Joass, Karma, Katajs, Koska, Paije,
Pitka;
• uzvārdos, kas ienākuši tieši no somu valodas (tādu ir ļoti maz): Aile,
Karhu, Kokkonen, Luhtanen.
Igaunijā arī ir daudz aizgūtu uzvārdu no somu valodas: Hanko, Mehu,
Pokkinen, Varma.
Leticismi. Igauņu valodas uzvārdu sistēmā fiksēti vairāki leticismi, tomēr to
ir ievērojami mazāk nekā somugrismu latviešu valodā: Gailit, Irbe, Kakit,
Maltenek, Viitol.
Somu valodas uzvārdos aizguvumi no latviešu valodas ir ļoti reti.
Agnė Bielinskienė (Vytauto Didžiojo universitetas)
Dėmenų pozicija ir hierarchija sujungiamosiose
nepredikatinėse daiktavardinėse konstrukcijose
Remiantis duomenimis iš dabartinės lietuvių kalbos tekstyno, tirtos jausmus
ar kitą intelektinę veiklą reiškiančių abstrakčiųjų daiktavardžių sujungiamosios
nepredikatinės daiktavardinės konstrukcijos (SK). Pastebėta, kad šių konstrukcijų
semantikai ir struktūrai labai svarbus dėmenų išsidėstymas, hierarchija.
Dėmenys išvardijami ne atsitiktinai, o norint išryškinti kokį nors prasminį ar
stilistinį atspalvį.
1. Dalies konstrukcijų dėmenys susiję gana tvirtais tarpusavio ryšiais. Šie
apstabarėję junginiai vadinami kolokacijomis. Tiriamųjų daiktavardžių
kontekstuose dažniausiai vartojamos tokios kolokacijos: džiaugsmas ir liūdesys,
laimė ir džiaugsmas, džiaugsmas ir skausmas. Dėmenys gali būti abiejose
28