Priekšvārds - Mākslīgā Intelekta Laboratorija

Anžalika Dubasava (Baltkrievijas Valsts universitāte)
Par debitīva konstrukciju izcelšanos un funkcionēšanu
dažādās valodās
Dažādās valodās darbības vārdi ar nozīmi ‘būt īpašumā’ (to have, mieć,
turėti…) savienojumā ar infinitīvu (vai citu formu) gūst nozīmi ‘man ir jādara’.
Modālās nozīmes rašanās mehānisms ir līdzīgs. Piemēram, poļu konstrukciju
mam zrobić (bulgāru имам да направя u. c.) dažreiz uzskata par elipsi:
Mieliśmy wchodzić (‘Mums bija jāieiet’)
< Mieliśmy zamiar wchodzić (‘Mums bija nodoms ieiet’).
T. i., mam zrobić < mam zamiar (obowiązek, możliwość...) zrobić: ‘man ir
jādara’ < ‘man ir nodoms (pienākums, iespēja...) darīt’.
Specifiska poļu valodas konstrukcija mam coś do zrobienia (‘es
gribu/ grasos kaut ko izdarīt’, burtiski *‘man ir kaut kas darīšanai’) arī ir viegli
transformējama par modālo mam coś zrobić (‘man ir jādara’):
mam coś do powiedzenia > mam powiedzieć
(‘es gribu kaut ko teikt’ > ‘man jāteic’).
Poļu mam coś do zrobienia ir tuva latviešu man ir ko darīt: posesīva
konstrukcija + infinītā darbības vārda forma. Salīdzināsim:
mam powiedzieć < mam coś do powiedzenia
man ir jāteic < man ir ko teikt.
Tuvi ir arī mam zrobić un man ir jādara — posesīva konstrukcija + infinitīvs
(ja pieņemam Endzelīna teoriju): mam = man ir, zrobić = jādara < jādarīt <
darīt.
Elementus zamiar, obowiązek, coś do, ko un citus ar laiku sāka lietot retāk,
tie vairs nebija nepieciešami saprašanai, bet to semantika saglabājās. Varbūt tas
ir viens no iemesliem, kāpēc dažādās valodās konstrukcijas ar nozīmi ‘man ir
jādara’ funkcionēšana nesakrīt. Salīdzināsim:
Ko man prašyti? — O co mam prosić? (= turiu prašyti).
Jis turi mirti — Winien umrzeć (arī turi, bet atšķiras no ma umrzeć).
Czy mam wybierać? (Ar turiu rinkti?) — Am I to choose? (no *Have I to
choose?)
Komu się mamy poddać? (Kam turime pasiduoti?) — Who must we yield
to?
Sako, esą Bogdan sergąs — Mówi się, jakoby Bohdan miał chorować
(*Sako, esą Bogdan turėjo sirgti).
Debitīva konstrukcijās vērojama no vienas puses analoģiska izcelšanās,
struktūru līdzība, no otras puses — konkrētu nozīmju atšķirība.
Anastasija Fiļipova (Sanktpēterburgas Svešvalodu institūts),
Nataļja Kuzņecova (Sanktpēterburgas Valsts universitāte)
Jautājums par valodu savienību Baltijas areālā
Terminu „valodu savienība” pirmo reizi ieteica N. Trubeckojs, lai raksturotu
ģenētiski neradnieciskas valodas, kurām ir acīmredzama līdzība sintaktiskajā,
morfoloģiskajā un fonoloģiskajā struktūrā (visslavenākā ir balkānu valodu
savienība).
Lingvistikā jau sen tiek apspriests konverģences un Baltijas jūras valodu
savstarpējās ietekmes jautājums, sevišķi baltu un somu, baltu un slāvu, somu un
skandināvu valodu kontakti. Tomēr vairums pētnieku aprobežojas ar salīdzinoši
32