Priekšvārds - Mākslīgā Intelekta Laboratorija

4. Eilėraščiuose aptinkamos senųjų raštų formos. Vartojami iliatyvai:
įsčiosna grįžo mergelės basos Lietuvos atsidusti. Prielinksniai ik, lig vartojami su
vienaskaitos naudininku: lig dienai/ pačiam vidury. Greta rytietybių pasitaiko ir
kitų tarmybių (žem. gilmė). Dažnos archainės formos. Plg. vienoje lietuvių
šnektų vartotą senovinę formą žmuo „žmogus“: „senė raganė pavidalo buvo ji —
žmuo“. Atrandamas dabartinėje lietuvių kalboje nebevartojamas adesyvas: nes
pagonisemp kam tas aklumas/ kur tamsa ir kentėjimai grumias.
5. Sukūręs lietuvišką, tačiau panchronišką, neturinčią griežtos erdvės bei
apibrėžto laiko koinė , Braziūnas šį principą bando perkelti į kitų rytų baltų —
pirmiausia, į latvių — terpę. Tai padaroma supaprastinant Latvijoje priimtą
rašybą, pvz., eil. „nac rudentini“ (vietoje laukiamo „nāc, rudentiņi“). Lietuviškų
žodžių galūnės neretai pateikiamos pagal latvišką linksniavimą: pavargusie,
sutirštėjusie, išplasnojusie, mirusie, aprietusie.
Gunta Nešpore (Latvijas Universitāte)
Verbu ar semantisko elementu ‘sist’
paradigmātiskās attieksmes
Balstoties uz mūsdienu latviešu valodas vārdnīcām [LLVV; LVV], pētījumam
izveidota verbu grupa, kuros ietilpst semantiskais elements ‘sist’ (sišanas verbi).
Analizēti 54 verbi ar apmēram 90 leksiski semantiskajiem variantiem.
Vārdu nozīmes nav viendabīgas, tajās var izdalīt jēdzienisko saturu un
nozīmes papildkomponentus, turklāt jēdzienisko saturu var dalīt sīkāk
semantiskajos elementos. Tie verbos tiek norobežoti, dalot vārdus grupās
atbilstoši semantiskajām opozīcijām, piemēram, opozīcija ‘vienreiz’ (zvelt, belzt)
— ‘vairākkārt’ (dauzīt, pērt).
Sišanas verbos ietilpst gan semantiskie elementi, kas raksturo sišanu
(spēku, sišanas rīku, objekta īpatnības), gan semantiskie elementi, kas liecina
par šo verbu mijiedarbību ar citām tematiskām (kustības, skaņas) grupām, gan
stilistiska ekspresija.
Tematiskajā grupā var šķirt vairāku tipu attieksmes. Starp verbiem pastāv
hierarhiskas attieksmes. Visus tos savā starpā saista dažādu līmeņu hiponīmija.
Hiponīmija ir parādība, kad viena vārda leksiskā nozīme pilnībā ietver cita
vārda leksisko nozīmi. Vispārīgākais vārds šajā gadījumā tiek saukts par
hiperonīmu, konkrētākās nozīmes vārds — par hiponīmu [Никитин М. В. Курс
лингвистической семантики. Санкт-Петербург, 1997. - c. 118.].
Shēmā ilustrētas hierarhiskās attieksmes starp dažiem sišanas verbiem. Pie
līnijām kursīvā norādīti tie hiponīma nozīmes elementi, kuru nav atbilstošajam
hiperonīmam.
Vārds var būt hiponīms arī vairākiem verbiem vienlaikus. Tā verbi sukāt,
mizot, kult, uzskaitīt ir hiponīmi gan attieksmē pret verbu pērt, gan zvetēt.
Verbam iespējami arī atšķirīgu tematisko grupu hiperonīmi. Piemēram, verbā
klauvēt ietilpst semantiskais elements ‘skaņa’, tāpēc tam varētu būt kāds
hiperonīms no skaņu verbu tematiskās grupas.
Starp verbiem veidojas vairākas endocentriskas rindas, t. i., rindas, kurās
katrs vārds ir iepriekšējā hiponīms un nākamā hiperonīms (piem., sist, dauzīt,
pērt, mizot).
38