Priekšvārds - Mākslīgā Intelekta Laboratorija

• stāstījuma teikumi;
• pseidopalīgteikumi (parcelēti palīgteikumi ar pamudinājuma nozīmi).
Teikumos bez verba runātājam svarīgi šķiet nosaukt priekšmetu, uz kuru
attiecas darbība, vai apstākļus, kādos norit darbība. Verbs, kas šajā gadījumā
nav svarīgs, tiek izlaists. Šāda veida teikumi ir emocionālāki un kategoriskāki.
Nominālo rosinājuma teikumu gramatiskais centrs tiek izteikts ar lietvārdu
vai vietniekvārdu kādā no locījumiem. Mierā!
Numerālajos rosinājuma teikumos teikuma gramatiskais centrs ir izteikts
ar skaitļa vārdu. Šādi rosinājuma teikumi parādās reti, galvenokārt mutvārdu
runā, jo šāda veida teikumos vērojama konsituatīvā elipse, piemēram, Pasažieris
autobusa konduktoram: „Vienu!”
Adverbiālajos rosinājuma teikumos gramatisko centru veido apstākļa
vārds. Klusu!
Interjektīvajos (izsauksmes vārdu) rosinājuma teikumos patstāvīga
teikuma vietā nostājas rosinājuma izsauksmes vārdi, kuri ar atbilstošu intonāciju
veido komunikatīvas vienības ar rosinājuma nozīmi. Kuš!
Pamudinājuma nozīmes atklāsmē mutvārdu runā būtiska loma ir
ekstralingvistiskajiem līdzekļiem (mīmika, žesti, stāja, balss intonācija u. c.), kā
arī konsituācijai.
Reizēm pamudinājuma nozīme atklājas tikai situācijā.
Vārsma. Kas tā par tantīti virtuvē?
Zina. Labdien nav jāsaka?
Vārsma. Labdien. (Latviešu jaunāko lugu izlase. R.: Zvaigzne ABC, 1995.,
13. lpp.)
Reizēm izmanto īpašu vārdu kārtu. Šajā gadījumā jārunā par izteikuma
aktuālo dalījumu. Emocionāli ekspresīvā runā/ tekstā var būt apgriezta vārdu
kārta (t. i., rēma — tēma).
Edžiņš (nosēstas uz galda malas). Man gribas ēst. (..) Māt, ēst gribas!
Ieva. Tūliņ būs pusdiena. (Blaumanis R. Lugu izlase. R.: Zvaigzne, 1978.,
20. lpp.)
Agnieszka Rembiałkowska (Varšuvos universitetas)
Erdvinė veiksmažodžių priešdėlių reikšmė
Kristijono Donelaičio „Žiemos rūpesčiuose“
Erdvės kategorija, kaip viena iš svarbiausių ontologinių kategorijų, labai
ryškiai atsispindi kalboje. Atrodo, jog kalbiniuose erdvės aprašymuose ypač
vyrauja tokie erdvės bruožai: a) ji yra suvokiama subjektyviai
(antropocentriškai); b) turi 3 matmenis (horizontalų: ilgį ir plotį, ir vertikalų:
aukštį); c) apibūdinama objektais ir jų tarpusavio ryšiais.
Dėl to esminėms kalbinės erdvės analizės sąvokoms, kurias įvedė
A. Weinsberg, lenkų kalbininkas struktūralistas, remdamasis Hjelmslevo
pastabomis, priklauso: a) lokalizuojamasis objektas; b) plotas (erdvė be
lokalizuojamojo objekto) ir lokalizatorius (kitas objektas, kuris lemia plotą), tarp
ploto ir lokalizatoriaus yra kaimynystės reliacija; c) stebėtojas, nedalyvaujantis
lokalizacijos procese, bet primetantis požiūrį.
Erdvės kategorijos nariais tampa erdvinės lokalizuojamo objekto elgsenos
variantai: lokatyvumas (objektas yra kažkur plote) arba latyvumas (krypties
ryšiai, susijusios su judėjimu): adlatyvumas, ablatyvumas ir perlatyvumas; be to
40