Laikraksts "Latvietis" 148

Laikraksts LATVIETISwww.laikraksts.com 

Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide 

Nr. 148 2011. gada 30. maijā TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991 

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com 

Zatlers ierosina Saeimas atlaišanu 

Notiks tautas nobalsošana 

Latvijas Valsts prezidents 

Valdis Zatlers 

uzrunā tautai sestdienas, 

28. maija vakarā 

paziņoja, ka ierosina 

Latvijas Saeimas atlaišanu. 

Latvijas Republikas Satversme: 

§48. Valsts Prezidentam ir tiesības 

ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam 

Saeima apkaro korupcijas apkarotājus 

Neļauj kratīt Aināra Šlesera dzīvesvietas 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas 

birojs (KNAB), veicot kriminālprocesu 

saņēma tiesneša piekrišanu 

izdarīt kratīšanu vairāku cilvēku darba 

vietās un dzīvesvietās. To starpā 

bija LPP/LC vadītājs Ainārs Šlesers. 

Bet Latvijas Satversmes 29. punkts 

nosaka, ka nevar pie Saeimas locekļu 

izdarīt kratīšanu, ja tam nepiekrīt Saeima. 

Tā 26. maija Saeimas ārkārtas 

sēde pēc īsām debatēm nolēma neļaut 

kratīšanu. Par kratīšanas atļaušanu 

nobalsoja 35 Vienotības un Nacionālās 

apvienības VL-TB/LNNK deputāti. 

Neļaut kratīt (balsojot pret vai atturoties) 

nobalsoja 44 Zaļu un zemnieku 

savienības, Saskaņas centra un Par 

labu Latviju (kurā sastāv no LPP/LC 

un Tautas partijas) deputāti. 

Pēc balsojuma, partijas Pilsoniskā 

savienība (PS) valde izteicās, ka tā uz- 

FOTO Autors: Toms Kalniņš, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja 

izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas 

nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju 

izsakās par Saeimas atlaišanu, 

tad Saeima uzskatāma par atlaistu un 

izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām 

jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc 

Saeimas atlaišanas. 

Prezidenta Valda Zatlera runas pilnais 

teksts: 

Labvakar, Latvijas tauta! Šī ir jau 

skata, ka Saeimas balsojums, neļaujot 

KNAB veikt kratīšanu A. Šlesera dzīvesvietās, 

liecina par milzīgo ietekmi, 

kāda joprojām parlamentā ir t.s. oligarhiem. 

PS uzskata, ka situācija, kad 

parlamenta vairākums neiestājās par 

patiesības noskaidrošanu, iezīmē Saeimas 

morālo krīzi. 

„Šodienas Saeimas balsojums liecina 

par oligarhu patieso ietekmi uz 

Saeimas darbību, viņu visatļautības 

un nesodāmības sajūtu. Tas arī demonstrēja 

Saeimas vairākuma, tostarp 

partiju apvienības Vienotība koalīcijas 

partneru – Zaļo un zemnieku savienības 

– nevēlēšanos noskaidrot patiesību 

par augstu amatpersonu iespējamiem 

noziedzīgajiem nodarījumiem un neuzticēšanos 

tiesībsargājošajām institūcijām. 

Notikušais nenoliedzami ie- 

Turpinājums 3. lpp. 

Valsts Prezidents Valdis Zatlers uzrunā 

Latvijas tautu. 

trešā reize, kad es uzrunāju jūs Latvijas 

valsts grūtajos un izšķirīgajos brīžos. 

Pirmā reizē bija 2009. gada 

31. martā, kad beidzās termiņš manis 

izvirzītajiem uzdevumiem Saeimai un 

valdībai. 

Otrā reize bija pirms Saeimas vēlē- 


Saturs 

Latvijas Valsts prezidents .... 1, 11 

Austrālijas ziņas .........................2 

Latvijas ziņas .....1, 3, 8, 9, 10, 12 

Parakstu vākšana ...............3, 4, 5 

Redakcijā ...................................3 

Latvieši pasaulē ........... 5, 6, 7, 15 

Astrīda Jansone ...................5, 12 

Māra Branča skatījums ..............8 

Miervaldis Balodis ..............13, 14 

Māc. Raimonds Sokolovskis ....14 

Datumi ......................................15 

Sarīkojumi un ziņojumi .......15, 16 

Lata kurss ................................16 

9HRLINH*gjjaac+

2. lpp Laikraksts „Latvietis“ Pirmdien, 2011. gada 30. maijā 

Mēs esam vēsture 

Adelaides Latviešu biedrības Gada svētki 

Paši nemaz nemanot, 

mēs, latviešu iebraucēji 

Dienvidaustrālijā, esam 

kļuvuši par daļu no šīs 

zemes vēstures. Daudz 

kultūru vidē, katra iebraucēju 

grupa, savas 

parašas, valodu, un kultūru 

kopjot un jaunā vidē aktīvi darbojoties, 

atstāj iespaidu uz plašāku sabiedrību, 

tā kļūstot par šīs sabiedrības 

veidotāju. Mēs katrs esam vēsturiska 

persona, kas savus pēdu nospiedumus 

dziļāk vai seklāk atstājusi šai zemē. 

Adelaides Latviešu biedrības izdotā 

grāmata Pēdu nospiedumi – latvieši 

Dienvidaustrālijā (Footprints – Latvians 

in South Australia) liecina par 

mūsu līdzdalību un atstāto testamentu. 

Biedrības 62. gadskārtējais sarīkojums 

šogad notika Dienvidaustrālijas 

Vēstures nedēļas ietvaros, tā uzsverot 

latviešu kopienas nozīmi šīs zemes 

ekonomiskā un visplašākā nozīmē 

kulturālā attīstībā. Pie reizes, atzīmēja 

arī Dienvidaustrālijas 175. gadu. Šī 

pavalsts no pārējās Austrālijas atšķiras 

ar to, ka 1836. gadā pirmie iebraucēji 

bija nevis Anglijas cietumnieki, 

bet brīvi pilsoņi, kuri, labāku dzīvi 

tīkodami, brīvprātīgi devās uz jaunu, 

svešu, vēl neapdzīvotu vietu meklēt 

laimi. Simtu desmit gadus vēlāk sāka 

ierasties latvieši no pēckara Eiropas, 

jo savā zemē tiem vairs nebija laimes, 

ko meklēt. DA sabiedrības raibo tepiķi 

veido daudzas etniskās grupas visādās 

ādas krāsās. 

Sarīkojuma plašā programmā 

Mendija Paula (Mandy Paul) no Dienvidaustrālijas 

Vēstures Fonda pastāstīja 

par Vēstures nedēļu (kas nu jau 

izpletusies par veselu mēnesi!), kurā 

sakopoti 514 dažādi sarīkojumi un pasākumi, 

ko pieteikušas 325 dažādas 

sabiedrības grupas, jo vēsture pieder 

visiem. 

Džulians Stefani (Julian Stefani) 

OAM, JP, bijušais Dienvidaustrālijas 

parlamenta deputāts, sniedza ļoti 

interesantu DA vēstures konspektu, 

No kreisās: Jānis Laurs, Bruno Krūmiņš, Gunta Rudzīte, 

Inta Stupāne. 

citējot katras desmitgades dažus nozīmīgākos 

notikumus. Tā, piemēram, 

uzzinājām, ka reliģiskās brīvības meklētāji, 

vācieši no Silēzijas, ieradās jau 

1838. gadā, apmetās Barosas ielejā un 

dibināja vienu no šīs pavalsts nozīmīgākām 

un ilgstošākām rūpniecībām – 

vīna ražošanu. Policiju nodibināja jau 

pašā pirmā, 1836. gadā, taču 1840. gados 

tomēr bija vajadzīgs cietums (varbūt 

dažiem tas vīns bija sakāpis galvā!) 

un arī atklāja slimnīcu, (Royal 

Adelaide), kas stāv vēl šodien. Jau 

1880. gados Adelaidē ievilka telefonu 

tīklu, bet 1890. gados, DA bija pirmā 

vieta Austrālijā, kur piešķīra sievietēm 

tiesības vēlēt. Simt gadus vēlāk sabruka 

pavalsts banka. (Šie fakti nekādā 

ziņā nav saistīti!) 

Lietuviešu uzņemtā filma amerikāniski 

akcentētā angļu valodā par 

Latvijas vēsturi, parašām un vidi ar 

Dr. Jāņa Priedkalna apjomīgu ievadu, 

noslēdza sarīkojuma pirmo daļu. 

Pēc starpbrīža klausījāmies muzikālus 

priekšnesumus klavieru un čella 

izpildījumā. 

Pirmos divus pianistus klausoties, 

palika mazliet skumji; ne jau tādēļ, ka 

priekšnesumam būtu kāda vaina, jo 

abi jaunie, apdāvinātie mūziķi spēlēja 

priekšzīmīgi. Nē. Skumji tādēļ, ka šie 

jaunieši nebija mūsējie, kā tas būtu senāk 

bijis latviešu sarīkojumā, bet gan 

ķīnieši. Vai tad latviešu jaunieši vairs 

nemācās mūziku, ka mums jāimportē 

cittautieši? Nu, jā, šajās dienās viss nāk 

no Ķīnas, un mūsu pašu jaunie mūziķi 

ir tiešām vienkārši iegājuši vēsturē. 

Toties bija liels prieks par Jāni 

Lauru, kura attīstību vērojam un 

veicinām jau no mazotnes, un varam 

lepoties, ka mūsu vidū izaudzis profesionāls 

mūziķis, kas vēl arvien aktīvi 

kuplina mūsu sarīkojumus. Jāņa sasniegumu 

saraksts profesionālā līmenī 

segtu vairākas papīra loksnes, bet 

savas saknes viņš nekad neaizmirst. 

Jānim pie klavierēm iejūtīgs kolēģis 

bija Stefan Ammer, latviešiem ļoti labi 

pazīstams muzikāls balsts. 

Sešdesmit divi 

gadi ierakstīti vēsturē, 

un Adelaides 

Latviešu biedrība 

vēl pastāv. Pirmajos 

36 gados 

biedrību vadījuši 

13 priekšnieki, bet 

kopš 1985. gada 

ar drošām rokām 

un gaišu galvu pie 

stūres sēž Bruno 

Krūmiņš. Divdesmit 

seši gadi ir 

ļoti liels laika, pa- 

FOTO Kārlis Ātrens 

cietības un sirds- 

degsmesieguldījums. Biedrība rūpējās par 

vairākām nozarēm: grāmatnīcu, 

bibliotēku, muzeju, 

jaukto kori un Senioru 

grupām Laimu un Rosmi. Kā 

gādīgs tēvs ar saviem bērniem, Bruno 

iesaistās visās nozarēs, sameklē vadītājus, 

organizē sarīkojumus, vada 

sapulces un vispār rūpējās par neskaitāmiem 

sīkumiem. Nereti jābūt arī 

veiksmīgam diplomātam! Tanī pašā 

laikā privātā dzīve gan vainagojusies 

ar cēliem sasniegumiem, gan aptumšojusies 

ar dziļām skumjām un bēdām, 

taču visam atrasts laiks. Apskaužama, 

apbrīnojama enerģija no kunga, kura 

laika biedri savu bezdarbību jau sen 

aizbildina ar gadu nastu un klibojošu 

veselību. 

Sarīkojuma sākumā par darbu dažādās 

nozarēs Biedrība ar grezniem 

ziediem pateicās četriem saviem darbiniekiem, 

Guntai Rudzītei, Intai 

Stupānei, Peterim Traversam, un 

Jānim Lauram. Beigās sarīkojuma 

vadītāja Astra Kronīte aicināja visus 

uz mazo zāli, kur pie atspirdzinājumiem 

un bagātīgām uzkodām visus, 

arī klusos aizkulišu darbiniekus, sumināja 

ar Nevis slinkojot un pūstot. 

Gunta R. 

Laikrakstam „Latvietis“ 

Published by Sterling Star Pty Ltd 

ABN 54053671855 

Redakcija / Editorial Office: 

Sterling Star 

PO Box 6219 

SOUTH YARRA, VIC 3141 

AUSTRALIA 

Tel/fakss: (03) 98273753 

redakcija@laikraksts.com 

latvietis@netspace.net.au 

www.laikraksts.com 

Editor: Dr. Gunars Nagels 

Associate Editor: Ilze Nagela 

Abonēšanas cena izdrukātam 

laikrakstam: $35 par 10 numuriem 

(vai $70 par 20 numuriem) ar 

piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz 

„Sterling Star Pty Ltd“ vārda. 

Sludinājumu cena: $5 par 1 cm 

telpu vienā slejā vienā numurā. 

Content and design: 

© Sterling Star and individual 

authors 2010. All rights reserved. 

Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991 

Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983 

Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos 

rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā 

atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija 

par tām neuzņemas atbildību. Redakcija 

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas 

rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Pirmdien, 2011. gada 30. maijā Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp 

Redakcijā Parakstu vākšana 

Sveicināti, lasītāji! 

Prezidents Zatlers, 

ļoti nopietnā balsī, un ar 

neraksturīgu satraukumu, 

uzrunāja Latvijas 

tautu tiešraidē televīzijā 

un radio sestdienas vakarā. 

Tiešā pārraide bija redzama arī 

Melburnā plkst. 4 naktī, kad arī tika 

salikts šis laikraksta Latvietis numurs. 

Latvijas Saeima kārtējo reizi 

26. maijā pierādīja savu īsto seju, neļaujot 

tiesneša sankcionēto kratīšana 

PLL deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā. 

Tas arī bija pēdējais piliens, kas 

lika prezidentam uzņemties radikālu 

rīcību, ierosinot Saeimas atlaišanu. 

Ja daudzi pagājušā gadā priecājās, 

ka politiskā apvienība Vienotība ieguva 

vairāk deputātu mandātus nekā jebkura 

cita partija, tad daudzi Saeimas 

balsojumi ir likuši atcerēties, ka tās 

koalīcijas partnerim, Zaļu un zemnieku 

savienībai, ir pilnīgi citi darbības 

principi. 

Tagad Latvijas tautai ir dota iespēja 

ļoti nopietni domāt par valsta nākotni 

un mainīt tās virzību, atbalstot 

Valsts prezidentu. 

Izmantosim šo doto iespēju! GN 

Tauta sagaida 

prezidentu 

Sestdien, 28. maija vēlā vakarā pie 

Rīgas Pils apmēram 100 cilvēki (daži 

ar ar Latvijas valsts karogiem), dziedot 

himnu un patriotiskas dziesmas, sagaidīja 

Valsts prezidentu Valdi Zatleru. 

Prezidents atgriezās no televīzijas, 

kurā viņš bija teicis savu ārkārtas paziņojumu 

tautai par Saeimas atlaišanu. 

Pie pils sanākušie sveica prezidentu ar 

aplausiem un skandēja atbalsta saucienus: 

„Valdi! Valdi! Malacis!“ Pie Pils 

prezidents sanākušai tautai teica: „Paldies 

par sapratni un atbalstu. Atbalsts 

būs nepieciešams, lai Latviju pārvērstu 

par godīgu valsti.“ ■ 

Saeima un korupcija 

Turpinājums no 1. lpp 

tekmē jau tā trauslo valdības koalīciju, 

apdraud ekonomiskās situācijas stabilizāciju 

un liecina, ka koalīcija zaudē 

kopīgo vērtību platformu,“ uzskata PS. 

Pilsoniskā savienība aicināja Ministru 

prezidentu Valdi Dombrovski 

kā valdības vadītāju pieprasīt skaidrojumu 

ZZS par tās Saeimas deputātu 

rīcību, atturoties balsojumā, kā arī norādīt 

ZZS, ka tā ar savu rīcību apdraud 

turpmāko koalīcijas pastāvēšanu. ■ 

Parakstu vākšana par grozījumiem Satversmē notiek līdz 9. jūnijam 

Parakstu vākšana par apturētajiem likumiem notiek līdz 16. jūnijam 

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) 

11. aprīlī izsludināja parakstu vākšanu 

likumprojekta Grozījumi Latvijas 

Republikas Satversmē ierosināšanai. 

Parakstu vākšana notiek no šā gada 

11. maija līdz 9. jūnijam. 

Parakstu vākšana notiek arī ārvalstīs, 

tajā skaitā arī Austrālijā. 

Likumprojekts Grozījumi Latvijas 

Republikas Satversmē tiks iesniegts 

Saeimā, ja to atbalstīs ne mazāk kā 

viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas 

vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita 

jeb vismaz 153 232 vēlētāji. Ja Saeima 

vēlētāju iesniegto Satversmes grozījumu 

projektu pieņems bez satura labojumiem, 

tas stāsies spēkā. Ja Saeima 

to noraidīs vai grozīs, būs jārīko tautas 

nobalsošana. 

Parakstu vākšanai nodotais likumprojekts 

paredz grozīt Satversmes 

112. pantu, papildinot to ar 

nosacījumu, ka „valsts nodrošina iespēju 

bez maksas iegūt pamatizglītību 

un vidējo izglītību valsts valodā“, 

kā arī ierosina pārejas noteikumu, 

nosakot, ka „ar 2012. gada 1. septembri 

visās valsts un pašvaldību 

izglītības iestādēs, sākot ar pirmo 

klasi, mācības notiek valsts valodā“. 

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) 

19. aprīlī izsludināja parakstu vākšanu 

tautas nobalsošanas ierosināšanai 

par apturētajiem likumiem Grozījumi 

likumā „Par valsts pabalstu izmaksu 

laika periodā no 2009. gada līdz 

2012. gadam“, Grozījums likumā „Par 

maternitātes un slimības apdrošināšanu“ 

un Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu 

bezdarba gadījumam“. 

Parakstu vākšana notiks no šī gada 

18. maija līdz 16. jūnijam. 

Parakstu vākšana par apturētajiem 

likumiem bija jāizsludina, jo 19. aprīlī 

laikrakstā Latvijas Vēstnesis Valsts 

prezidents paziņoja par šo likumu publicēšanas 

apturēšanu uz diviem mēnešiem, 

un šajā laikā parakstu vākšanā 

ir jānoskaidro, vai tautas nobalsošanas 

sarīkošanu par apturēto likumu 

atcelšanu atbalsta ne mazāk kā viena 

desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās 

balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb 

vismaz 153 232 vēlētāji. 

Piedalīties parakstu vākšanā var 

balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuri parakstīšanās 

brīdī būs sasnieguši vismaz 

18 gadu vecumu un izsludinātajā 

darba laikā ieradīsies personīgi kādā 

no noteiktajām parakstu vākšanas vietām 

Latvijā vai ārvalstīs. 

Lai piedalītos parakstu vākšanā, 

vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas 

pilsoņa pase. 

Parakstu vākšanu Austrālijā organizē 

LR goda konsuli: Dr Valdis Tomanis 

– Adelaidē, Juris Meija – Brisbanē, 

Jānis Dēliņš – Melburnā, Jānis Purvink- 

sis – Pertā un Aldis Birzulis – Sidnejā. 

Informācija par parakstu vākšanu 

pieejama Centrālās vēlēšanu komisijas 

mājas lapā internetā: www.cvk.lv 

Kur notiks parakstu vākšana 

Austrālijā? 

Adelaidē 

Parakstu vākšanas vietas un darba laiki 

Adelaidē: 

Adelaides Latviešu namā Tālavā 

sestdienās 4.06, 11.06 no 

plkst. 10.00 – 13.00. 

Tel: 0400 283039 Epasts: baltic@ 

westnet.com.au 

Melburnā 

Parakstu vākšanas vietas un darba laiki 

Melburnā: 

Consulate of Latvia, 2 Mackennel St. 

East Ivanhoe, katru dienu no 11.05. – 

16.06. pēc iepriekšēja pieraksta. 

Melburnas Latviešu nams: 3 Dickens 

St. Elwood, sestdien, 4. jūnijā no 

plkst. 11.30 – 14.30. 

Informāciju sniedz Jānis Dēliņš. 

Tel: (03) 9499 6920; 0403 892071 

Epasts: latcon@ozemail.com.au 

Sidnejā 

Parakstu vākšanas vieta un darba laiki 

Sidnejā: 

Sidnejas Latviešu nams, 32 Parnell 

Street, Strathfield. Līdz 16. jūnijam 

pirmdienās, otrdienās no 

plkst. 14.00 – 18.30; ceturtdienās 

10.00 – 12.00 un sestdienās 9.00 – 

12.00 

Informāciju sniedz Imants Līcis: 

Pasta adrese Sydney Latvian Society, 

PO Box 457 Strathfield NSW 2135 

Tel: (02) 9744 8500 mob. 0405 013 575 

fakss (02) 9744 7652 

Epasts: slb_riga@bigpond.com un arī 

imants@iprimus.com.au 

Brisbanē 


Brisbanē: 

Brisbanes Latviešu nams, Church 

Street, Buranda, sestdien, 4. jūnijā no 

plkst. 10.00 līdz 12.00. 

Informāciju sniedz Juris Meija, Tel: 

(07) 3815 8008 vai Arnis Siksna, Tel: 

(07) 3378 0319 

Pertā 


Pertā: 

Latvijas Konsulāta telpās, Latviešu 

Centrā, sestdienās līdz 11. jūnijam, 

no plkst. 10.00 līdz 13.00 un pirms 

sarīkojumiem Latviešu Centrā, kā 

arī ar iepriekšēju sazināšanos ar 

goda konsulu. 

Informāciju sniedz Jānis Purvinskis, 

Tel: (08) 9582 5221 epasts: janis@ 

msvillage.com.au ■


Par izglītību valsts valodā 

Latvijas Nacionālās skolotāju savienības atklātā vēstule 

16.05.2011./ Nr. 13 

Latvijas Tradicionālās kultūras asociācijas vadītājai Guntai Neretniecei 

LR Izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam 

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK“ priekšsēdētājam Robertam Zīlem 

Par izglītību valsts valodā 

2010. gada 22. aprīlī Latvijas Nacionālā 

skolotāju savienība (LNSS) 

saņēma Latvijas Tradicionālās kultūras 

asociācijas (LTKA) vadītājas 

G. Neretnieces vēstuli, kurā teikts, ka 

„Latvijas Nacionālo skolotāju savienībai 

ir jāatbalsta Nacionālās apvienības 

ierosinājums Satversmes grozījumiem 

par izglītību valsts valodā“, jo tas esot 

ceļa sākums uz citu izglītības sistēmu! 

Vēstulē teikts, ka „Nacionālā apvienība 

(NA) ir uzsākusi reālu darbu, 

lai likvidētu vāji kontrolētu un saturiski 

atšķirīgu no latviešu skolām mācību 

priekšmetu apmācību krievu skolās, 

ka šis ir izšķirošs pasākums, lai pamazām 

likvidētu divu nodalītu informatīvo 

telpu pastāvēšanu Latvijā, tādējādi 

mazinot krievvalodīgo naidīgumu un 

veicinot pozitīvu attieksmi cittautiešos 

pret neatkarīgo Latvijas valsti un 

Šī gada aprīlī tika 

veikts Latviešu valodas 

aģentūras pētījums, 

kurā noskaidrojās, 39% 

Latvijas mazākumtautību 

skolu skolēni latviešu 

valodu pārvalda slikti 

vai ļoti slikti. Tāpat noskaidrojās, ka 

šie jaunieši lielākoties (88% gadījumu) 

informācijas iegūšanai izmanto 

KRIEVIJAS (!) medijus. 

Kā Jums šķiet, ko šie jaunieši apgūst 

vēstures stundās? Valsts izglītības 

satura centrs sen ir parādījis savu 

bezspēcību vēstures mācību līdzekļu 

kontrolē, vairākās skolās izmanto no 

Krievijas vestas vēstures grāmatas. 

Tāpat ir šaubas vai vispār vidusskolās 

tiek ievērota mācību priekšmetu valodas 

attiecība, kurā 60% ir jābūt latviešu 

jeb valsts valodā. 

Mazās minoritātes, kā baltkrievi, 

ukraiņi, tatāri u.c. tā vietā, lai mācītos 

fakultatīvi (pēc izvēles) dzimto valodu 

vai kultūru, mācās krievu valodā vismaz 

40% vidusskolas priekšmetus. 

Kāpēc tā? Vai tiešām šāda sistēma 

ir normāla un nav vajadzīgas pārmaiņas? 

Vai tiešām kaut kur neesam kļūdījušies? 

Ko mainīs topošais Satversmes 

112. panta grozījuma projekts? 

Satversmes 112. pants jaunajā redakcijā 

skanēs šādi: Ikvienam ir tiesības 

uz izglītību. Valsts nodrošina 

tās nākotni.“ Vēstules autore aicina arī 

LNSS paust savu attieksmi par NA rosinātajām 

izmaiņām izglītības sistēmā 

publiskajā telpā. 

Tāpēc LNSS Valde 2011. gada 

14. maija sēdē, izskatot aktualizēto 

jautājumu par izglītības ieguves iespējām 

valsts valodā, pēc garām diskusijām 

pieņēma rezolūciju, kurā teikts, ka 

LNSS, strādājot pie „Citas izglītības 

sistēmas” izveides, neparedz iespēju, 

ka nacionāla valsts varētu finansēt 

izglītību, kura tiek iegūta kādas citas 

valsts valodā. Tāpēc uzskata, ka 

1. Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības 

valstīs, izglītība par valsts 

līdzekļiem iegūstama tikai valsts 

valodā; 

2. valsts valodas nelietošana mācību 

un audzināšanas iestādēs ir klajš apdraudējums 

latviešu valodas, nacio- 

Tavs paraksts Latvijai – vajadzīgs! 

iespēju bezmaksas iegūt pamatizglītību 

un vidējo izglītību valsts valodā. 

Pamatizglītība ir obligāta. 

1. Pats svarīgākais ieguvums būs ilgtermiņā 

– vienotas sabiedrības veidošana. 

Valsts pamats ir vienota 

sabiedrība, tikai valstis ar teritoriāli 

nošķirtām nacionālajām grupām var 

pastāvēt divvalodīgas sabiedrības. 

Latvijā mēs visi, latvieši, krievi, ukraiņi, 

baltkrievi, leiši un igauņi dzīvojam 

kopā, tāpēc valoda var būt tas 

nālās identitātes un valsts pastāvēšanai 

un aicina Izglītības un zinātnes 

ministriju nodrošināt to, lai valsts 

finansēto izglītības iestāžu darbību 

reglamentējošos dokumentos tiek 

noteikts, ka mācību un audzināšanas 

darbs izglītības iestādēs noris 

tikai valsts valodā; 

3. izskaidrojošo darbu par to, kāpēc 

ierosinātajos grozījumos Latvijas 

Republikas Satversmes 112. pantā 

netiek paredzēts, ka ikvienam šīs 

valsts iedzīvotājam valsts nodrošina 

arī bezmaksas pirmsskolas un augstāko 

izglītību, var sniegt tikai un 

vienīgi šī dokumenta autori – Nacionālā 

apvienība „Visu Latvijai! – 

Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK“. 

Ar cieņu, 

LNSS priekšsēdētājs 

Dr. paed. Edgars Kramiņš 

Kādas ir šībrīža divvalodīgās izglītības problēmas? – Matīsa Gricmaņa komentārs 

pamats, kas mūs visus vieno. Latvijā 

par vienīgo starpetnisko valodu kļūs 

latviešu valodu, kura šobrīd ir nostiprinājusies 

tikai valsts sektorā. 

2. Latvijas jaunieši spēs iegūt informāciju 

no alternatīviem informācijas 

avotiem ne Kremļa medijiem. Tiks 

pārtraukta Latvijas mazākumtautību 

jauniešu diskriminācija, jo viņi 

beidzot varēs pilnīgi iekļauties lat- 

Turpinājums 5. lpp.


Atklāta vēstule 10. Saeimai 

Par atkārtotu V. Zatlera ievēlēšanu prezidenta amatā 

Cienījamā S. Āboltiņas kundze, 

10. Saeimas priekšsēdētāja! 

10. Saeimas deputāti! 

Latviešu ārstu un zobārstu apvienība 

(LĀZA) ārzemēs un tās biedri atbalsta 

prezidenta V. Zatlera atkārtotu 

ievēlēšanu prezidenta amatā. 

Aicinām un mudinām ikvienu 

10. Saeimas deputātu būt valstiskiem 

un vienbalsīgi atbalstīt V. Zatlera atkārtotu 

ievēlēšanu prezidenta amatā. Ar 

savu nostāju un pārliecību viņš ir izrā- 

Astrīdas Jansones pārdomas 

Mēs taču nevaram 

un nevaram savā valstī 

lietas kārtot tā, kā to 

iedomājies loģiski domājošs 

cilvēks. Mazākais 

līdz šim sevi esmu 

uzskatījusi par samērā 

loģiski domājošu, bet 

nupat esmu sākusi šaubīties. Ja mums 

valstī pie teikšanas līdz šim bijuši labi 

izglītoti, inteliģenti, godīgi, valstiski 

un loģiski domājoši cilvēki, tad man 

bija jānāk pie slēdziena, ka mana loģika 

vairs nav nekāda loģika. Liekas, 

ka jau 20 gadu garumā latviešiem ar 

vienkāršu loģiku veicas ne visai labi. 

Loģiski domājoši cilvēki nedrīkstēja 

ieviest likumus, kas jau pašos 

atjaunotās neatkarības sākumos ļāva 

iznīcināt, izvazāt, un privatizēt fabrikas, 

kolhozus, slimnīcas, sanatorijas, 

Tavs paraksts Latvijai 


viskajā vidē. Tāpat ar laiku samazināsies 

problēmas latviešu jauniešiem 

iegūt darbu Rīgā, kur pārāk 

bieži nepamatoti prasa krievu valodas 

zināšanas. 

3. Sākoties krīzei no darba skolās 

tika atlaisti vairāki simti skolotāji. 

Pirms diviem gadiem Latvijā tika 

slēgtas 57 skolas, šogad tiks slēgtas 

vēl 10. Cik skolotāji šajās skolās 

strādāja? Tātad domāju, ka skolotāju 

trūkums, kas varētu mācīt latviešu 

valodā netrūktu. Tieši otrādi latviešu 

un mazākumtautību skolotāji būs 

spiesti savā starpā konkurēt un tas 

noteikti ilgtermiņā uzlabos izglītības 

kvalitāti. No darba būs spiesti 

aiziet skolotāji, kas pietiekami labā 

līmenī nepārvalda valsts valodu. Tāpat 

pazudīs problēmas kontrolēt vēstures 

un citu priekšmetu mācīšanas 

kvalitāti. 

4. Nav taisnīgi bērnus jau no 5 līdz 7 

gadu vecuma sadalīt latviešos un 

dījis stabilitāti ceļā uz ekonomisku un 

valstisku atveseļošanos ar skatienu nākotnē, 

ilgtermiņā. Tagad sākotnējās ieceres 

un solījumi ir jāsāk īstenot sevišķi 

izglītības un veselības aprūpes sistēmā. 

Tas vēljovairāk stiprinās uzticību Latvijas 

Republikas valdībai un Saeimai. 

Ņemot vērā izaugsmi, spēju konsekventi 

nostāties tautas pusē, mēs, 

Kur palikusi latviešu loģika? 

viesnīcas un visu citu, kas piederēja 

valstij un bija vēl kaut kam derīgs. Nedrīkstēja 

ieviest privatizācijas sertifikātus, 

un palaist tos brīvā tirgū, lai tos 

par smiekla naudu iegādātos spekulanti, 

kuri tad par to pašu smiekla naudu 

iegādājās valsts uzņēmumus, un tos 

izsaimniekoja vai pārdeva ar lielu peļņu. 

Vēl mazāk loģiski man liekas tas, 

ka tie paši cilvēki atkal un atkal tika 

ievēlēti Saeimā un tie paši, vai viņu 

sponsori tagad nosaka Latvijas politikas 

virzienu. Tas, ka viens no viņiem 

tagad arī tautas acīs ir viens no piemērotākajiem 

kandidātiem prezidenta 

amatam, man jau liekas kā pilnīgs ārprāts, 

ne vairs tikai loģikas trūkums. 

Vēl nesaprotamāks paliek tas, ka mēs 

šo lēmumu pieņēmējus ievēlam augstos 

amatos atkal un atkal. 

Man arī liktos loģiski, ka tie cilvē- 

krievvalodīgajos. Katrs cilvēks taču 

piedzimst ar savu etnisko piederību, 

bet valstisko mums ir tiesības 

katram pašam izvēlēties, tātad tas 

ir jādara apzinātā vecumā nevis 

pirmskolā vai pirmajā klasē. Pie 

jaunajiem Satversmes grozījumiem 

visi Latvijas skolēni mācīsies valsts 

valodā, bet fakultatīvos (izvēles) 

priekšmetus katrā skolā varēs pielāgot 

bērnu vairākuma vēlmēm mācīties 

savu dzimto valodu vai kultūru, 

tāpat vienā skolā varēs mācīties vairāku 

mazākumtautību bērni un skolas 

pienākums būs tiem nodrošināt 

šādus izvēles priekšmetus. 

5. Latvijas valdība, kurā ir arī nacionāli 

noskaņotā Pilsoniskā Savienība, 

piekopj strausa politiku, tas ir, 

izglītības un kultūras ministri saka, 

ka viss norisinās 2004. gada izglītības 

reformas iespaidā un reforma ir 

izpildījusi savu mērķi. Bet kas ir tas, 

ko redzam 9. maijā? Ko rāda Latviešu 

valodas aģentūras pētījums? Vai 

drīzāk šie valdības signāli nav ļoti 

tuvredzīga politiskā konkurence, 

ārzemēs dzīvojošie latviešu ārsti un 

zobārsti, vēlāmies skaidri un noteikti 

paust savu atbalstu V. Zatleram kā prezidenta 

amata kandidātam. 

Patiesā cieņā, 

Jānis J. Dimants, Jr., M.D. 

LĀZA valdes priekšsēdis 

2011. gada 23. maijā 

Mineapolē 

ki, kas Latvijā strādājot nopelna daudz 

vairāk kā citi, arī nodokļos maksātu 

daudz vairāk. Tas ir, maksātu tā 

saukto progresīvo nodokli. Ja Latvijas 

valstī viņiem ir iespējas labāk pelnīt, 

tad viņiem būtu valstij arī vairāk jāatmaksā. 

It sevišķi tas būtu sakāms par 

tiem, kas strādā valsts uzņēmumos, 

vai valsts iestādēs. 

Nepavisam loģiski man neizklausās 

tas, ka bērna pabalstu 45 tūkstošu 

latu apmērā vienā gadā saņem tētiņš, 

kurš valsts iestādē gadā ir jau nopelnījis 

vairāk kā 100 tūkstošus latu. Loģiski 

domājot, bērna pabalstu nevajadzētu 

saņemt cilvēkam, kura alga gadā 

pārsniedz 100 tūkstošus latu. Kāpēc 

Latvijā bērnu pabalstus saņem cilvēki, 

kam tas nav nepieciešams, manai lo- 


kas Satversmes grozījumu projektu, 

kas ilgtermiņā var vienot Latvijas 

sabiedrību, norakt? 

Kāpēc parakstīties? 

Mums ir iespēja mainīt Latvijas 

drūmo likteni, mēs varam kļūt par attīstītu 

un modernu vienvalodīgu valsti 

ar ļoti bagātu savu un mazākumtautību 

kultūru. Kremļa mediji nebūs 

krievu jauniešu prātus monopolizējuši. 

Izvēles šodien ir – Latvija oficiāli 

vienvalodīga, bet praktiski divvalodīga. 

Vai Latvisku Latviju, kas ir moderna 

un spējīga vienoties par kopīgiem 

lēmumiem neatkarīgi no etniskās izcelsmes. 

Un pats svarīgākais! Latvijas 

tautai ir dota tieša izvēles iespēja, šoreiz 

tikai no mūsu pašu vienprātības, 

no spējas izdarīt lēmumu mūsu kopīgajai 

nākotnei būs atkarīga kāda būs 

mūsu Latvijas nākotne. Es ticu, ka tā 

būs Latviska Latvija. 

Es ticu, ka MĒS KOPĀ izdarīsim 

pareizo izvēli! 

Matīss Gricmanis


Rietumanglijas un Velsas latviešu luterāņu draudzes 

Vera Rozīte par arhibīskapa vizitācijām 

Paveroties studiju 

un darba iespējām ārpus 

Latvijas, strauji mainās 

arī latviešu luterāņu 

draudzes pasaulē. Tajās 

ienāk aizvien vairāk un 

vairāk jaunās paaudzes 

cilvēki, kuri uz īsāku vai garāku laiku 

laiku izceļojuši no Latvijas. 

Arī latviešu luterāņu mācītāji, kuri 

kalpo latviešu draudzēs, nāk gan no tā 

sauktajiem trimdas latviešiem, gan arī 

no tiem, kuri dzimuši un teoloģisko izglītību 

ieguvuši Latvijā. Kā labu šādas 

sadarbības piemēru var minēt Lielbritānijas 

evaņģēliski luteriskās Baznīcas 

prāvestu Dr. Andri Abakuku un mācītāju 

Elīzu Zikmani. 

No 4. līdz 8. maijam, kad Rietumanglijas 

un Velsas draudzēs notika 

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas 

ārpus Latvijas arhibīskapa Elmāra 

Rozīša vizitācijas, prāvests Andris 

Abakuks kopā ar mācītāju Elīzu 

Zikmani, piesaistot arī Latvijas Goda 

konsulu Velsā, kas ir arī Velsas draudžu 

priekšnieks,– Andri Tauriņu, bija 

noorganizējuši laba parauga cienīgu, 

pārdomātu un priekšzīmīgi izplānotu 

pasākumu plānu, kurā tika iesaistīti ne 

tikai latvieši, bet arī mācītāji, draudžu 

darbinieki un pat bīskaps no Velsas. 

Ar pulksteņa precizitāti noritēja katrs 

ieplānotais pasākums. It kā bez steigas, 

bez nervoza sasprindzinājuma, 

kas bieži ir kā nelūgts pavadonis šādās 

reizēs, bet ar dziļu iekšēju mieru, kas 

atgādina to svabado mieru, ko joprojām 

sevī glabā noslēpumainās, senatnes 

elpas apdvestās Velsas baznīcas un 

pilis. Prāvests Dr. Andris Abakuks ir 

vienīgais no Latviešu luterāņu Baznīcas 

ārpus Latvijas prāvestiem, bet, iespējams, 

– arī no mācītājiem, kurš pēc 

savas pirmās izglītības un profesijas ir 

matemātiķis – statistiķis. Andris Abakuks 

studējis matemātiku Kembridžas 

Universitātē un ieguvis filozofijas doktora 

grādu Saseksas Universitātē. Kopš 

1973. gada viņš joprojām turpina strādāt 

savā vienīgajā darba vietā – Londonas 

Universitātes Birkbekas koledžā 

(Birkbeck College) par pasniedzēju. 

Aktīvi darbojoties latviešu dzīvē 

Anglijā, no 1985. līdz 1993. gadam 

vadot Latviešu Nacionālās Padomes 

Lielbritānijā darbu kā tās priekšsēdis, 

paralēli pasniedzēja darbam, no 

1995. gada līdz 2003. gadam viņš studēja 

teoloģiju Londonas Universitātes 

Kings Koledžā (Kings College), ko 

beidza ar maģistra grādu Sistemātiskā 

teoloģijā. 2002. gadā Andris Abakuks 

tika ordinēts par mācītāju un kļuva 

par Baznīcas Pārvaldes vikāru, bet 

2007. gadā tika ievēlēts par Latviešu 

luterāņu Baznīcas prāvestu Lielbritānijā 

un LELB ārpus Latvijas Virsvaldes 

atbildīgo sekretāru. 

Viņa dzīvesbiedre Rūta Abakuka, 

dzimusi Harpendenā, pēc profesijas 

arī ir skolotāja. Viņa strādā kādā 

Londonas privātskolā, un savu informātikas 

pasniedzējas darbu jau vienpadsmit 

gadus savieno ar Apvienotās 

Londonas latviešu luterāņu un Miera 

draudzes priekšnieces pienākumiem, 

kuriem klāt vēl nāk Baltiešu Padomes 

darba uzdevumi kopš 1984. gada un 

pienākumi Lielbritānijas Nacionālajā 

Padomē. Rūta Abakuka 1978. gadā 

ieguva BA (Hons) grādu psiholoģijā 

un 1998. gadā Londonas Universitātē 

ieguva maģistra grādu pedagoģijā. Ceturtdienas 

vakaros viņa māca latviešu 

valodu iesācējiem Londonas DVF 

namā. Rūta ir DVF mūža biedre, kas ir 

augstākā atzinība par viņas nozīmīgo 

ieguldījumu mūsu tautas labā. 

Ja man šodien kāds jautātu pēc kādas 

kristīgas ģimenes, kuru uzlūkojot 

un tuvāk iepazīstot, vienkārši iesilst 

sirds, es teiktu – te ir viena! Jo Abakuku 

ģimeni pazīstu jau sen, un ik reizes 

gan tiekoties viņu klusajā mājā Epso- 

Garīdznieki pirms kapu svētku dievkalpojuma: Arhib. Elmārs 

Ernsts Rozītis, māc. Elīza Zikmane, prāvests Andris Abakuks, 

prāvest emeritus Juris Jurģis, māc. Viesturs Vāvere. 

FOTO Rūta Abakuka 

Almēlija. 

mā, kas atrodas Londonas tuvumā, 

gan sarunājoties ar viņiem, nemanot 

kļūst viegli un gaiši, baudot to sirds 

inteliģences strāvojumu, kurš mūsdienās 

kļuvis gandrīz vai par retumu. 

Manuprāt, ir liela atšķirība starp labi 

ievingrinātu pieklājības toni un iznesīgām 

manierēm, un iekšēji atraisītu, 

brīvu, labestības caurstrāvotu kultūras 

cilvēku. Labā nozīmē var apskaust tos 

latviešus, kuriem izdevība biežāk baudīt 

viņu klātbūtni. 

Latvijā dzimusī mācītāja Elīza 

Zikmane, kura pēc teoloģijas studijām 

Rīgā kalpo kā mācītāja Londonas 

un Velsas latviešu luterāņu draudzēs, 

gadu gaitā piesavinājusies kaut ko no 

Abakuku labā parauga. Katrā draudzē, 

kurā Elīza kalpo, varēja dzirdēt labas 

un tikai labas atsauksmes no draudžu 

locekļiem par Elīzas sirsnīgo attieksmi 

pret cilvēkiem. 

Atzinīgus vārdus par abiem garīdzniekiem 

saka arī Latvijas Goda 

konsuls Velsā – Andris Tauriņš. 

Viņš, vienlaicīgi savam būvinženiera 

darbam, 1992. gadā piedalījās Baltijas-Velsas 

biedrības dibināšanā, kur 

joprojām pilda priekšsēdētāja pienākumus. 

Kopš 1977. gada Andris Tauriņš 

izveidojis pats savu menedžmenta 

konsultāciju firmu. Viņam pieder arī 

maza izdevniecība un menedžmenta 

mācību uzņēmums Anglijā. 

Kā Velsas Goda konsulam viņa 

pienākumos ietilpst trīs galvenie darbības 

virzieni: jāveicina sadarbība 

biznesa, kultūras un izglītības jomās 

starp Latviju un Velsu. Papildus šīm 

funkcijām viņš palīdz Latvijas pilsoņiem 

risināt dažādas problēmas, kas 

viņiem radušās, uzturoties Velsā. No 

Valsts viņš par šo darbu atalgojumu 

nesaņem, turklāt konsula pienākumu 

pildīšanai Andris Tauriņš izmanto savus 

darba birojus. Vēstniecības un ci- 


FOTO Rūta Abakuka


Rietumanglijā un Velsā 


tās latviešu mājas lapās viņš ievietojis 

informāciju, kā ar viņu sazināties, lai 

vajadzības gadījumā varētu palīdzēt. 

Interesanti, ka Andris Tauriņš ir 

laulājies ar īstu velsieti, ar kuru iepazinies 

studiju gados Londonā. Viņa 

studējusi mūziku un ir apveltīta ar labu 

balsi. Interesanti un reizē patīkami 

klausīties, cik pareizi un skaisti viņa 

dzied dievkalpojumos skaidrā latviešu 

valodā. Pirms katra dievkalpojuma 

Tauriņa kundze lūdz palīdzību iztulkot 

latviešu dziesmu tekstus, lai viņa 

saprastu to saturu. 

Andris Tauriņš ar ģimeni jau vairāk 

nekā četrdesmit gadus dzīvo Velsā, 

jaukā mazpilsētā netālu no Kārdifas 

(Cardiff). Viņam ir divi bērni un 

septiņi mazbērni. 

Daudzie pienākumi viņam netraucē 

pildīt Velsas draudžu priekšnieka 

pienākumus. Tā ir liela dzīves māksla 

– ļoti neuzkrītoši būt klāt, palīdzēt, 

lietas izkārtot un vadīt, nevienu brīdi 

neliekot nojaust rūpīgo un lielo darbu, 

kas ieguldīts. 

Iespējams, šī smalkā takta sajūta 

viņam attīstījusies, lielāko mūža daļu 

pavadot senās Ķeltu zemes kultūras 

ietekmē. 

Velsa 

Velsa (velsiešu valodā Cymru) ir 

ķeltu zeme, viena no Apvienotās Karalistes 

četrām daļām. Pārējās daļas ir 

Anglija, Skotija un Ziemeļīrija. Velsa 

atrodas Lielbritānijas salas dienvidaustrumos 

un robežojas ar Angliju 

austrumos, Bristoles līci dienvidos 

Sentdžordža šaurumu rietumos un Īrijas 

jūru ziemeļos. 

Velsa ir ļoti sena zeme. To nekad 

nav izlaupījuši barbari, tāpēc tā pratusi 

saglabāt ne tikai Romas civilizācijas 

sasniegumu pēdas, bet arī senās 

druīdu un ķeltu kultūras pieminekļus, 

kā arī tās nezināmās tautu civilizāciju 

liecības, kuras dzīvojušas Velsā pašos 

pirmsākumos. 

Pirms pusotra tūkstoša gadu krasā 

Lielbritānijas vēstures pavērsiena 

brīdī tapa leģendas par karali Arturu 

un Apaļā galda bruņiniekiem. Tieši 

šīs leģendas arī kļuva par pamatu tā 

saucamajiem bruņinieku romāniem, 

kurus aizgūtnēm lasīja slavenais spāņu 

Lamančas Dons Kihots, kurš par 

savu ideālu izraudzījās dižciltīgo bruņinieku 

Lanselotu. No Velsas vēstures 

pirmsākumiem nākusi arī pati Apaļā 

galda kā līdztiesības un cieņas principa 

ideja. 

Lasītājiem varētu interesēt arī Velsas 

prinča vēsture, vēl jo vairāk tāpēc, 

ka aprīļa beigās pasauli apžilbināja 

Velsas tagadējā prinča dēla Viljama un 

Keitas spožā laulību ceremonija. 

Izrādās, ka Velsas princis (angļu 

v. Prince of Wales, velsiešu val. Tywysog 

Cymru, tywysog – vadonis, valdnieks) 

– sākotnēji bijis Velsas monarha 

tituls, troņmantnieka tituls Anglijas 

karalistē, bet pēc 

1707. gada – Apvienotajā 

karalistē. 

Kā vēsta leģenda, 

XIII gs. beigās 

karalis Eduards 

I, daļēji pakļāvis 

Velsu, sasaucis 

uz pārrunām velsiešu 

aristokrātus 

un piedāvājis tiem 

pārtraukt karu, ja 

vien tie atzīs sevi 

par Anglijas troņa 

vasaļiem. Tie piekrituši 

ar noteikumu, 

ka par Velsas 

princi kļūs Velsas 

zemē dzimušais, 

kurš ne vārda 

neprot angliski. 

Pēc vienošanās 

noslēgšanas Eduards 

I ienesis zālē 

savu tikko netālajā 

Karnarvonas pilī 

dzimušo dēlu Eduardu, 

pasludinot 

viņu par Velsas 

princi: „a prince 

born in Wales, 

who did not speak 

a word of English.“ (Angl.: Velsā ir 

dzimis princis, kurš nerunā ne vārds 

angliski). 

Prinča tituls netiek automātiski 

mantots, bet katru reizi to piešķir. Parasti 

titulu saņem monarha vecākais 

dēls, taču mēdz būt arī izņēmumi. 

Velsā apmēram 20 procentu iedzīvotāju 

runā velsiešu valodā, kas pieder 

pie ķeltu valodu zara, un tā pilnīgi 

atšķiras no angļu valodas. Mums bija 

izdevība dzirdēt velsiešu valodā gan 

lūgšanas, gan arī sprediķu tekstus. 

Velsieši ir pielikuši lielas pūles savas 

valodas saglabāšanā. Velsiešu valoda 

iekļauta skolu programmās, ielu nosaukumi 

vispirms ir velsiešu valodā 

un tikai pēc tam – angļu. 2002. gada 

statistika liecina, ka 39 procenti no 10- 

15 gadus veciem bērniem var runāt, 

lasīt un rakstīt velsiešu valodā. 

Velsieši lepojas ar savu dabas 

skaistumu un kultūras bagātību, kas 

ir atšķirīga no pārējās Lielbritānijas. 

Redzot lielos aitu ganāmpulkus, salīdzināju 

Velsu ar Jaunzēlandi, kurā bija 

jaušama tik pat liela savas zemes mīlestība 

un patriotisms. 

Domājot par to, nevar gara acīm 

skatīt šodienas Latviju, kur nacionālā 

audzināšana komunisma okupācijas 

gados tika iznīcināta un nacionālās 

patriotisma jūtas apslāpētas. Tolaik 

izdomāja tādu jēdzienu kā internacionālā 

audzināšana, iekrāsojot to ar pozitīvu 

raksturojumu. Iespējams, tieši 

šīs audzināšanas rezultātā daudziem 

latviešiem šodien nav nemaz tik grūti 

atstāt savu Dzimteni. 

Visos okupācijas gados Latvijā 

darbojās latviešu valodīgas skolas, bet 

tās nekādā gadījumā nebija nacionālas 

Delegācija tikties ar Svansijas un Brekonas bīskapu Džonu 

Deivīsu (John Davies, Bishop of Swansea and Brecon). 

No kreisās: Prāv. Andris Abakuks, Vera Rozīte, LR goda 

konsuls Velsā, Rietumanglijas un Velsas draudzes priekšnieks 

Andris Tauriņš, māc. Elīza Zikmane, Anne Tauriņa, 

arhib. Elmārs Ernsts Rozītis. 

skolas. 

Šodienas aktuālākais latviešu uzdevums 

ir – glābt latviešu tautu. Ja 

būs latviešu valoda un latviešu kultūra, 

būs arī Latvija – latviešu tautas 

vienīgā Dzimtene. 

Kopīgiem spēkiem – gan tiem, 

kuri dzīvo Latvijā, gan tiem latviešiem, 

kuri dzīvo ārpus Latvijas, jāvienojas 

un jānoformulē – ko tas nozīmē: 

dzīvot kā latvietim. Izejot no tā, jārada 

pavisam konkrēti latviešu cilvēka audzināšanas 

mērķi un tie ar visu atbildības 

sajūtu pret mūsu tautas nākotni – 

jāīsteno. 

Viens no pamatstūrakmeņiem latviešu 

tautas morālai, tikumiskai un 

nacionālai audzināšanai ir tautas reliģiskā 

dimensija. Mums jāatbild uz jautājumu 

– vai mēs esam reliģioza tauta? 

Mēs droši varam atbildēt, ka mūsu 

tautas lielākā daļa ir kristīta. Bet jautājums 

ir – vai tauta ir kristīgi izglītota 

un audzināta? 

Daudz par maz mēs ielūkojamies 

to latviešu dzīvēs, kuri klusi, bet dziļas 

reliģiskas pārliecības un motivācijas 

vadīti darījuši ļoti daudz, lai mūsu 

tauta runātu latviski un pārmantotu 

vērtīgo tautas kultūras mantojumu. 

Redzot, cik absurdi Latvijā gadu 

pēc gada pie varas izlaužas arogantas, 

psihopātiskas personības, kuru vienīgais 

mērķis ir merkantilisms un varas 

kāre, šodien jādomā par to, kā atbalstīt 

un virzīt tos cilvēkus, kuri ar savām 

zināšanām, intelektuālajām spējām 

un iekšējo inteliģenci varētu kļūt par 

Valsts priekšstāvjiem. 

Šajā atskatā par gūto pieredzi Vel- 


FOTO Rūta Abakuka


Māra Branča skatījums 

Pats Toronto, darbi Rīgā! 

Pirms pāris dienām 

– 28. maijā Ēriks 

Dzenis svinēja savu 

86. dzimšanas dienu. 

Mākslinieka vārds sevišķi 

Kanādas latviešu 

sabiedrībā un mākslas 

aprindās ir lieliski zināms. 

Bez viņa, šķiet, nevar notikt 

neviens mākslas pasākums Toronto. 

Viņš ir arī viens no visvecākajiem 

māksliniekiem, kurš joprojām aktīvi 

darbojas, neraugoties uz tām visām 

likstām, ko sagādā tik pamatīga gadu 

nasta kamiešos. No mākslinieku vienības 

Latvis dibinātājiem viņš vienīgais 

ir palicis uz strīpas. Par to vien 

Ērikam Dzenim izsakāma atzinība. 

Mākslinieks ir arī viens tiem, kurš, 

rūpējoties par citiem, sevi piemirst. 

Tādēļ bija liels prieks pagājušā gada 

Ēriks Dzenis. „Mēģinājumā”. 1976. 

Papīrs, zīmulis. Autora īpašums. 

Beidzot arī Rīgai savs festivāls 

Krāšņs, viegls un daudzveidīgs 

VSIA Latvijas Koncerti šogad pirmo 

reizi organizē Rīgas festivālu no 

2. līdz 18. jūnijam, piedāvājot klausītājiem 

astoņus koncertus dažādās Rīgas 

koncertzālēs un baznīcās. 

„Rīga ir pelnījusi savu festivālu 

– krāšņu, vieglu un daudzveidīgu,“ 

uzskata Latvijas Koncertu direktors 

Guntars Ķirsis. „Mums ir iecere nākotnē 

to veidot ļoti plašu, iekļaujot tajā 

ne tikai mūziku, bet arī deju un vizuālo 

mākslu, lai pilsētas viesi un rīdzinieki 

varētu baudīt plaša spektra kultūras 

dzīvi. Rīgas festivāls kulmināciju sa- 

nogalē, kad viņš paziņoja, ka Rīgā gaidāma 

viņa darbu izstāde. Beidzot! – toreiz 

gribējās iesaukties, atceroties, ka 

uz iepriekšējiem uzaicinājumiem un 

mudinājumiem viņš neatsaucās. Un – 

kā par brīnumu – tik tiešām, laikā, kad 

Rīgā noritēja 16. Starptautiskais Baltijas 

baleta festivāls, Latvijas Nacionālā 

Mākslas muzeja Mazajā zālē atklāja 

Ērika Dzeņa zīmējumu izstādi Balets, 

pašam autoram klāt neesot. 

Izcilās profesionalitātes dēļ savulaik 

viņam tika dota iespēja piedalīties 

baleta mēģinājumos Toronto un 

Ņujorkā un skicēt baleta zvaigznes. 

Zīmējumi un pēc tam pastelī darinātie 

darbi bija tik slavējami, ka tauta viņu 

nodēvēja par Baleta Dzeni, lai atšķirtu 

no otra Dzeņa Latvī – Eduardu Dzeņa, 

ko iesauca par Zirgu Dzeni. 

Mākslinieks baletdejotājus tvēris 

gan trenējoties, gan atpūtas brīdī, gan 

arī mēģinājumos un izrādēs. Viņa zīmulis 

pa papīru maršē droši un pārliecinoši, 

mēģinot satvert dejotāju augumus 

un locekļus kustībā. Roku žestos 

un kāju stāvoklī liekas vēl palicis auguma 

siltums un kustības vibrācijas, 

taču pats galvenais – Ēriks Dzenis 

pratis atklāt viņu psiholoģiju, emocijas, 

arī savstarpējās attiecības. Līdz 

ar to zīmējums ir dzīvs, pilns iekšējas 

enerģijas, kas strāvo kā no baleta prīmas, 

tā no paša autora. 

Rīgas izstāde ir šo skiču apkopojums, 

galvenokārt no 1970.–1980. gadiem, 

kas ir mākslinieka īpašumā. Gatavie 

darbi, domājams, aizceļojuši pie 

modeļiem un mākslas cienītājiem. Tas 

arī sagādā vilšanos. Vismaz man, kurš 

ir redzējis viņa darbus kā oriģinālos, 

tā labās reprodukcijās. Saprotams, ka 

to sameklēšana, noīrēšana, apdrošināšana 

un pārsūtīšana uz Latviju prasa 

milzīgu naudu, kas ne pašam Ērikam 

Dzenim, nedz arī muzejam šobrīd nav. 

sniegs 2014. gadā, kad Rīga kļūs par 

Eiropas kultūras galvaspilsētu“. 

Svinot Pētera Vaska 65. dzimšanas 

dienu, Rīgas festivāla atklāšanas 

koncertam 2. jūnijā Rīgas Domā 

plkst. 20.00 Latvijas Koncerti izvēlējušies 

pasaulslavenā Latvijas komponista 

skaņdarbu programmu un izcilus 

mūziķus. Valsts akadēmiskā kora Latvija 

un Latvijas Nacionālā simfoniskā 

orķestra priekšā stāsies viens no Latvijas 

kaismīgākajiem diriģentiem, ievērojamais 

sakrālās mūzikas interprets 

Māris Sirmais. Skanēs Pētera Vaska 

Ēriks Dzenis. „Dejotājs”. 1985. Papīrs, 

pastelis. Autora īpašums. 

Žēl, ka Latvijas skatītāji neiepazīst 

viņa mākslu krietni vien pilnīgāk un 

pārliecinošāk. 

No nopietnākiem darbiem uz Rīgu 

atceļojis tikai Rūdolfa Nurijeva portrets, 

kas izstādē nodēvēts par Dejotāju. 

Tas arī dod lielisku priekšstatu par 

Ērika Dzeņa augsto pilotāžu portreta 

mākslā – tvert ne tikai fizisko formu, 

bet atklāt modeļa garīgo un pārdzīvojumu 

pasauli, šajā gadījumā mēģinājumos 

iegūto sviedru, garīgā pacēluma 

un iedvesmas brīža sajaukumu. Tādā 

brīdī top Mākslas brīnums. 

Pēdējā tikšanās reizē Ēriks Dzenis 

atzinās, ka viņam visā mūžā nav bijušas 

personālizstādes, šī ir pirmā, pie 

tam Latvijā. Ar to lai izskan suminājums 

māksliniekam dzimšanas dienā. 

Cieņā un apbrīnā, Māris Brancis 


monumentālā Mesa korim un orķestrim 

ar kanonisko liturģisko tekstu; 

pirmoreiz Latvijā klausīsimies pirms 

diviem gadiem tapušo fantāziju vijolei 

un orķestrim Vox amoris (Mīlestības 

balss), kur soliste būs Latvijas klausītāju 

sirsnīgu atzinību šopavasar guvusī 

šarmantā Alina Pogostkina – viešņa 



Jauniešu koris „Balsis“ 

Dodas uz Somiju un „uzvar“ Somiju! 

Laika posmā no 

19. līdz 22. maijam šu 

koris Balsis piedalījās 

Starptautiskajā koru 

festivālā Vāsā (Vaasa), 

Somijā (http://www1. 

vaasa.fi/choirfestival/). 

Festivālā koris piedalījās 36 dziedātāju 

sastāvā, un trijās dienās sniedza 6 

koncertus. 

Divus no koncertiem pārraidīja arī 

Somijas Nacionālā radio stacija. 

„..divarpus stundas garā Galā 

koncerta noslēgumā uzstājās Jauniešu 

koris BALSIS, kura snieguma katrs 

mirklis bija ilgās gaidīšanas vērts... 

BALSIS bija viena no visspožākajām 

pērlēm Vāsa koru festivālā 2011.“ Milla 

Virta, Pohjalainen, Vaasa, Finland, 

22.05.2011. 

Beidzot arī Rīgai savs festivāls 


no Vācijas; un vēl programmā iekļauts 

arī simfoniskais skaņdarbs Credo (Es 

ticu), par kuru pats komponists saka: 

„Es ticu, ka jebkurš sirds asinīs dzimis 

skaņdarbs spēj pasaulē kaut nedaudz 

vairāk gaismas iedegt. Es ticu garīgās 

vertikāles esamībai un par to vēstīšu 

ik skaņdarbā līdz pēdējam elpas vilcienam.“ 

Plaukstošas vasaras vēlā vakara 

stundā uz ļoti skaistas mūzikas koncertu 

aicina Latvijas Radio koris un 

diriģents Sigvards Kļava. 4. jūnijā 

plkst. 22.00 Rīgas Sv. Pētera baznīcā 

izskanēs viens no pasaules sakrālās 

mūzikas vēstures skaistākajiem un noslēpumainākajiem 

šedevriem – Sergeja 

Rahmaņinova Vesperes, ko uzskata 

par krievu pareizticīgās baznīcas 

dvēseliskā kodola teju vispilnīgāko 

iemiesojumu. Rahmaņinovs sacerējis 

šo mūziku 1915. gadā, visticamāk, atceroties 

seno baznīcas dziedājumu nodarbības 

pie ievērojamā sakrālo dziedājumu 

pētnieka Stepana Smoļenska, 

kuram veltīts šis monumentālais lieldarbs. 

Kaut arī koplietošanā sen iegājies 

nosaukums Vesperes, pareizāk 

būtu runāt par Vigīliju jeb lūgšanu visas 

nakts ilgumā. 

8. jūnijā Melngalvju namā 

plkst. 20.00 pirmoreiz Rīgā dzirdēsim 

Pirmdien, 23. maijā pēc ārkārtīgi 

veiksmīgas koncertu sērijas Somijas 

pilsētā Vaasa, Rīgā atgriezās Jauniešu 

koris Balsis. Seši koncerti, divas radio 

tiešraides, mūzikas ekspertu, mediju 

un publikas nedalītas simpātijas. Gandarījums 

par padarīto un lepnums par 

latviešu mūzikas starptautisko uzvaru 

ir tās atmiņas, kuras vēl ilgu laiku saglabāsies 

dziedātāju sirdīs. 

Starptautiskais kormūzikas festivāls 

Vāsā, Somijā notika jau 19. reizi. 

Vairāk kā 100 koncertos uzstājās 90 

kori un vokālie ansambļi no Kanādas, 

ASV, Gruzijas, Zviedrijas, Norvēģijas, 

Lietuvas, Igaunijas, Somijas un pirmo 

reizi no Latvijas. 

5. jūnijā plkst. 19.45 Somijas un 

Zviedrijas radio stacijā Radio Vega 

(www.yle.fi) visiem interesentiem būs 

Sanktpēterburgas stīgu kvartetu, kas 

ierodas pie mums kā krievu leģendārās 

vijolspēles skolas un Ziemeļu Palmīras 

aristokrātiskā kultūras mantojuma 

vēstneši. Programmā Aleksandra 

Borodina Otrais stīgu kvartets ar neiespējami 

skaisto Noktirni un Dmitrija 

Šostakoviča Astotais stīgu kvartets, 

kas sacerēts triju dienu laikā Drēzdenē 

un burtisko virmo no citātiem – šī mūzika 

atspoguļo spēcīgus emocionālus 

pārdzīvojumus komponista dzīvē. 

9. jūnijā Spīķeru koncertzālē 

plkst. 18.00 un plkst. 20.00 koncertuzvedums 

Annas Sakses Pasakas par 

ziediem. Piedalās: Gundars Āboliņš 

(stāstnieks), Dita Krenberga (flauta), 

Valts Pūce (klavieres). 

11. jūnijā Lielajā ģildē 

plkst. 17.00 varēsim klausīties populāras 

operu ārijas. 

Sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību 

Latvijā un par godu Zviedrijas 

Nacionālajai dienai Latvijas Koncerti 

aicina atcerēties leģendāro zviedru tenoru 

Jusi Bjerlingu (1911–1960) viņa 

simtajā dzimšanas gadā. Jusi Bjerlings 

neskaitāmiem pasaules melomāniem 

ir viens no 20. gadsimta vokālās 

kultūras simboliem. Izcilā dziedoņa 

atceres koncertā klausīsimies vienu 

no mūsdienu spožākajām Zviedrijas 

operbalsīm – tenoru Matsu Karlsonu, 

kurš dziedās populāras Verdi un Pučīni 

operu ārijas, kā arī sniegs ieskatu 

Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu! 

Abonements $35 par 10 numuriem vai $70 par 20 numuriem 

ar piegādi Austrālijā. 

Dāviniet sev vai citam! 

Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141 

Čeki rakstāmi: „Sterling Star“ 

Abonementu var pieteikt vai pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com 

iespēja noklausīties mūsu kora koncerta 

radio ierakstu. 

Programmas pamatā bija spilgtākās 

latviešu mūsdienu un klasiķu veidotās 

latviešu tautas dziesmu apdares, 

kā arī nesen radīti latviešu komponistu 

oriģināldarbi. 

Dalība šajā festivālā ir kora pagājušā 

gada novembrī ārkārtīgi veiksmīgās 

uzstāšanās rezultāts gadatirgū Polyfollia, 

Francijā (www.polyfollia.org). 

Šā gada oktobra beigās koris piedalīsies 

prestižajā koru konkursā Tolosā, 

Spānijā. 

Sekojiet kora jaunumiem: 

www.balsis.lv 

Ints Teterovskis 


zviedru komponistu Hugo Alvēna un 

Vilhelma Petersona-Bergera daiļradē. 

Pie klavierēm būs viens no labākajiem 

zviedru pianistiem Lūve Dervingers. 

16. jūnijā Rīgas Domā 

plkst. 20.00koncerts Vakara lūgšana. 

Dzidra un maiga soprāna balss īpašniece 

– Gunta Davidčuka, mūziķis ar 

sapņaini liegu un lokanu saksofonbalsi 

Artis Sīmanis un viena no Latvijas izcilākajām 

ērģelniecēm Kristīne Adamaite 

– šis trio jau ilgus gadus sekmīgi 

saspēlējies Latvijas un citvalstu 

dievnamos. Koncertam Rīgas lielākajā 

katedrālē trio izvēlējies mūziku, ko 

sacerējuši mūsdienu romantiķi Ešenvalds, 

Kalējs un Stepiņš, moderniste 

Bušs, sakrālo taku staigātāji Dubra un 

Selickis, kā arī Pēteris Vasks. 

Rīgas festivāla noslēgumā 18. jūnijā 

Lielajā ģildē plkst. 20.00 pirmoreiz 

Latvijā dzirdēsim Taipejas filharmonijas 

orķestri, kurš vairāku desmitu 

gadu laikā paspējis saņemt vētrainus 

aplausus un kritikas atzinību ievērojamā 

daudzumā Eiropas labāko koncertzāļu, 

kā arī ar panākumiem viesojies 

ASV. 2011. gada Baltijas turnejas 

magnum opus būs Dmitrija Šostakoviča 

pārgalvīgais, nebēdnīgais, humorīgais, 

strauji mainīgais Pirmais klavierkoncerts, 

kur solo spēlēs publikas 

iemīļotais Latvijas pianists Vestards 

Šimkus un izcilais Lietuvas trompetists 

Igors Kramarevs. Vēl programmā 

dažādu Taivānas tautu mūzika, ungāru 

ģēnija Bēlas Bartoka temperamentīgās 

rumāņu dejas un krievu ģēnija Pētera 

Čaikovska liriskās atmiņas par Itālijas 

pilsētu, kur viņš dzīves beidzamajos 

gados komponēja operu Pīķa dāma. 

Biļetes Biļešu paradīzes kasēs un 

koncerta norises vietā pirms koncerta. 

Rinta Bružēvica 

VSIA „Latvijas Koncertu“ 

sabiedrisko attiecību vadītāja


Latvijas īsziņas 

Sestdien, 21. maijā Krievijas ārlietu 

ministrs Sergejs Lavrovs, uzstājoties 

Imanuela Kanta vārdā nosauktās 

Krievijas Valsts universitātes Kaļiņingradā 

studentiem, paziņoja: „Mēs 

lūdzam savus kaimiņus Latvijā un 

Igaunijā, lai viņi izpilda tās rekomendācijas, 

kuras izstrādājusi ANO Rasu 

diskriminācijas izskaušanas komiteja, 

kuras ieteica EDSO augstais komisārs 

etnisko minoritāšu jautājumos un Eiropas 

Padomes cilvēktiesību komisārs. 

[...] Iniciatīvas, kas brīžiem parādās 

Latvijā, ir virzītas uz to, lai vispār pārtrauktu 

skolās izglītību krievu valodā, 

kas jau pašos pamatos ir pretrunā šīm 

Eiropas kopīgajām vērtībām.“ 

* * * 

Svētdien, 22. maijā pēc dalības 

Nordea Rīgas maratonā Rīgas mērs 

Nils Ušakovs (Saskaņas centrs) tika 

nogādāts slimnīcā. Ušakova preses 

pārstāve Anna Kononova informē, ka 

Rīgas mērs maratona laikā cieta no 

pārkaršanas un pašlaik atrodas intensīvās 

terapijas nodaļā ārstu uzraudzībā, 

viņa veselības stāvoklis ir stabils. 

[...] Ušakovam svētdien neizdevās pieveikt 

plānoto distanci. 

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību 

nodaļa informē, ka Rīgas domes 

priekšsēdētājs N. Ušakovs atrodas 

Berlīnes klīnikā Charite. Transportēšana 

no Rīgas noritēja veiksmīgi, un 

viņš turpina saņemt intensīvu ārstēšanu. 

Berlīnes klīnikas mediķi N. Ušakova 

veselības stāvokli raksturo kā 

nopietnu, bet stabilu. 

Vācijas speciālisti ir apstiprinājuši 

P. Stradiņa Klīniskās universitātes 

slimnīcas ārstu noteikto diagnozi – 

pārkaršanas sindromu, kam sekoja 

visu iekšējo orgānu sistēmas bojājumi. 

Ir cietušas gan aknas, gan nieres, citi 

iekšējie orgāni un muskuļi. 

N. Ušakova stāvoklis ir nopietns, 

taču stabils, un Berlīnes ārsti pozitīvi 

vērtē šo stabilitāti. Lai veiktu nepieciešamo 

intensīvo terapiju, ārsti veicina 

medikamentozu miega stāvokli. 

N. Ušakovs elpo patstāvīgi, bet plaušas 

tiek arī papildus ventilētas. 

Klīnikas speciālisti uzskata, ka 

N. Ušakova ārstēšanai būs jāturpinās 

vismaz trīs, četras nedēļas. Ārstēšanās 

izmaksas varētu pārsniegt vairākus 

simtus tūkstošus eiro. Ir atvērts ziedojumu 

konts N. Ušakova ārstēšanai, 

* * * 

LU Preses centrs ziņo, ka 25. maijā 

Latvijas Universitātē (Raiņa bulv. 19) 

notika LU Satversmes sapulces sēde, 

kurā par Universitātes rektoru uz 

turpmākajiem četriem gadiem ievēlēts 

līdzšinējais rektors prof. Mārcis Auziņš. 

Uz rektora amatu pretendēja arī 

profesore Inta Brikše. 

Par prof. M. Auziņu balsoja 185 

Satversmes sapulces dalībnieku, 

pret – 92, par prof. I. Brikši balsoja 79, 

pret – 198. LU Satversmes sapulcē ir 

300 dalībnieku, uz sēdi bija ieradušies 

un balsošanā piedalījās 277 dalībnieki. 

Rektoru LU Satversmes sapulce 

ievēl uz četriem gadiem. Rektora vēlēšanas 

notiek aizklātās balsošanas 

kārtībā. Par ievēlētu rektora amatā 

atzīstams pretendents, kurš saņēmis 

vairāk par pusi balsu no to Universitātes 

Satversmes sapulces dalībnieku 

skaita, kas piedalījušies vēlēšanās. 

* * * 

Svētdien, 22. maijā mūžībā aizgājis 

Satversmes tiesas (ST) tiesnesis 

Viktors Skudra. Redzamākā lieta, pie 

kuras šobrīd strādāja Skudra, bija tā 

dēvētā Parex bankas mazo akcionāru 

lieta. Kādreizējais Ventspils mēra 

Aivara Lemberga advokāts Viktors 

Skudra par ST tiesnesi tika ievēlēts 

2007. gadā, un viņu šim amatam virzīja 

Ministru kabinets. 

* * * 

LNT raidījumā 900 sekundes eirokomisārs 

Andris Piebalgs jautāts, vai 

Latvijā būtu nepieciešams ieviests tautas 

vēlēta prezidenta institūciju, sacīja: 

Es uzskatu, ka Latvija tam ir gatava. 

Es saprotu, kad Satversme tika radīta, 

tad negribējās radīt pretrunu starp 

prezidenta institūciju un parlamentu. 

Šobrīd Latvijas valsts demokrātija ir 

tajā stadijā, ka es neredzu nekādu risku 

un jāskatās uz Satversmi un to, kāda 

evolūcija ir sabiedrībā. Es, piemēram, 

ļoti gribētu balsot par prezidentu, viņš 

mani reprezentē pasaulē. Tā jūtas, es 

domāju, liela daļa Latvijas iedzīvotāju. 

[...] Šobrīd jūs man jautājat, vai es 

kandidēšu. Tas iznāk tāpēc, ka visa šī 

prezidenta ievēlēšana ir ļoti necaurspīdīga, 

tas rada aizdomas. Ja ir tautas 

vēlēts prezidents, tad man ir jāiet pašam, 

jāiet ārā un jāsaka: „Es gribu būt 

prezidenta kandidāts“. Man jāmēģina 

pārliecināt vēlētāji un tad tas process 

ir stipri, stipri mazāk aizdomīgs. 

* * * 

Jānis Urbanovičs – politisko apvienības 

Saskaņas centrs Saeimas 

frakcijas priekšsēdētājs uzturējās vizītē 

Ķīnā no 15. maija līdz 19. maijam, 

piedaloties otrajā Ķīnas-Eiropas 

politisko partiju forumā, kas tika atklāts 

16. maijā. Temati biji sekojoši: 

Ekonomiskās un sociālās attīstības 

virzība Ķīnā un Eiropā tuvāko 5-20 

gadu laikā, Saskarsmes punkti starp 

Eiropu un Ķīnu: stratēģijas un jaunas 

sadarbības iespējas, Mūsdienu situācija 

un nākotnes perspektīvas Ķīnas- 

Eiropas tirdzniecībā un ekonomiskajā 

sadarbībā. Jānis Urbanovičs parakstīja 

Memorandu par sadarbību starp 

Ķīnas Komunistisko partiju un Lat- 

vijas Sociāldemokrātisko partiju Saskaņa. 

Memorandā minēts, ka: starppartiju 

sakari ir svarīga sastāvdaļa 

Ķīnas-Latvijas attiecībās. Tie veicina 

draudzību starp abu valstu tautām un 

katras labklājības attīstību. Abu pušu 

nolūkos ir veikt regulāru delegāciju 

apmaiņu, sekmēt divpusīgu tirdzniecības-ekonomisko, 

humanitāro un starpreģionālo 

sadarbību, kā arī stimulēt 

un atbalstīt sadarbības attīstību starp 

„smadzeņu centriem“ un partiju jaunatnes 

organizācijām. 

* * * 

ASV vēstniecības Rīgā speciāliste 

Kristīne Kreile informēja, ka ASV 

tieslietu atašeja Kirka Štrībiha birojs 

jeb ASV Federālās izmeklēšanas birojs 

(FIB) Rīgā atradīsies jaunajās 

ASV vēstniecības telpās. Birojā strādās 

četri darbinieki. Tieslietu atašeja 

birojs līdz šim atradās Tallinā un 

atbildēja par visām trim Baltijas valstīm. 

No visām Baltijas valstīm Latvijā 

ASV vēstniecība tagad atradīsies 

vislabākajās telpās un tādēļ notiek 

tieslietu atašeja pārcelšanās uz Rīgu. 

Kristīne Kreile saka: „Tieslietu atašeja 

birojs pārsvarā nodarbojas ar kibernoziegumu 

apkarošanu, kā arī narkotiku 

un cilvēktirdzniecības jautājumiem. 

Birojs turpinās atbildēt par visām trim 

Baltijas valstīm un sadarbosies ar dažādām 

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas 

institūcijām, lai sekmētu ātras un precīzas 

informācijas apmaiņu.“ 

* * * 

ASV vēstniecība Latvijā informē, 

ka darbu tās pašreizējā atrašanās vietā 

centrā pārtrauks pirmdien, 23. maijā 

un atsāks strādāt otrdien, 31. maijā 

jaunajā, tikko uzceltajā, iespaidīgajā 

ēkā Remtes ielā 1, kas atrodas iepretim 

Spices iepirkšanās centram. 

* * * 

Svētdien, 8. maijā kara beigu piemiņas 

ceremonijā Brāļu kapos nepiedalījās 

Krievijas vēstnieks. 

* * * 

Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis 

(Vienotība) aicina Krievijas 

vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu 

nebūt vienpusīgam un paplašināt 

savu redzējumu par Otrā pasaules kara 

jautājumiem. Aicināts vērtēt faktu, ka 

Krievijas vēstnieks piedalījās 9. maija 

svinībās, bet nebija klāt 8. maija pasākumā 

Brāļu kapos, Ģ. V. Kristovskis 

intervijā medijiem norādīja: „No mūsu 

valstī akreditētajiem vēstniekiem mēs 

sagaidām cieņu gan pret oficiāliem 

pasākumiem, ko rīko valsts vadība, 

gan pret karos bojāgājušiem karavīriem, 

kas apbedīti šajā valstī. Vēstnie- 



Zatlers ierosina Saeimu atlaist 


šanām, kad aicināju jūs visus līdzdarboties 

– doties pie vēlēšanu urnām un 

novēlēt. Novēlēt par Latvijas nākotni. 

Un esmu ļoti pateicīgs, ka jūs to izdarījāt 

– domājāt, izvēlējāties, vilkāt 

krustiņus, mīnusiņus sarakstos, kas 

jums bija priekšstatīti, un novēlējāt. 

Vēlēšanu rezultāts deva gandarījumu 

visiem – gan jums par savu izvēli, gan 

politiķiem, kuri tika pārstāvēti jaunajā 

Saeimā, gan arī mūsu ārvalstu draugiem. 

Mēs pierādījām to, ka Latvija 

spēj pārvarēt krīzi, ka Latvijas valdība 

spēj iegūt tautas uzticību un doties 

tālāk. 

Jaunajā Saeimā bija vairāk nekā 

60% jaunu seju. Cilvēki, kas vēlējās 

būs aizrautīgi un ar degsmi kalpot Latvijai. 

Daudz kas labs ir paveikts kopš 

tā brīža. Ir pilnīgi cits uzvedības kods 

Saeimas plenārsēžu zālē, ir cits pieklājības 

kods. Saeimas ēka ir kļuvusi 

atvērtāka sabiedrībai. Tajā viesojas 

gan nevalstiskās organizācijas, gan 

arī jaunieši. Taču galvenais uzdevums 

tomēr bija atmest tos niķus un stiķus, 

kas bija par pamatu lielajai uzticības 

plaisai starp sabiedrību un 9. Saeimu. 

Izravēt to ļaunuma sakni, kas šķir varu 

no sabiedrības. 

Pagājušās ceturtdienas Saeimas 

balsojums diemžēl ir kā sirēna, kas 

brīdina par nopietnu konfliktu starp likumdevēja 

varu un tiesu varu – divām 

no trim varām, uz kurām balstās mūsu 

valsts. Saeima izrādīja necieņu un neuzticēšanos 

tiesu varas kompetencei. 

Un diemžēl tā nebija pirmā reize. Jau 

9. Saeimā likumdevējs neapstiprināja 

amatā tiesnesi, kura profesionālā atbilstība 

bija novērtēta tiesu varā. Likumdevējs 

neapstiprināja amatā ģenerālprokuroru, 

kuru virzīja tiesu varas 

augstākā amatpersona, Augstākās tiesas 

priekšsēdētājs. Arī šajā Saeimā jau 

bija pirmais signāls, ka tikumi un netikumi 

diemžēl ir pārmantoti – amatā 

netika apstiprināts arī tiesnesis Judins. 

Šī jau ir nākošā reize. 

Kļuvuši arī pārmantoti citi netikumi. 

Mēs redzējām tirgošanos par 

amatiem, kaislīgu cīņu par amatiem tā 



ka darbs ir specifisks dienests valsts 

interešu labā, un it īpaši tas izpaužas 

protokolāros jautājumos. Tie jārespektē, 

neatkarīgi no vēstnieka personiskā 

viedokļa vai simpātijām, jo vēstnieks 

pārstāv ne tik daudz sevi, cik visu savu 

valsti un tās vadītāju – šajā gadījumā 

Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu.“ 

Ministrs izsaka cerību, ka Krievijas 

vēstnieka attieksme neatspoguļo 

Krievijas valsts viedokli par 8. maija 

vēsturisko nozīmi Eiropā. Ģ. V. Kristovskis 

turpina: „Iesaku vēstniekam 

nebūt vienpusīgam un paplašināt savu 

vietā, lai domātu par valsti, par valsts 

ekonomisko attīstību. Amati tika arī 

savējiem, kā jau tas ierasts. Saeima 

vairākkārtīgi parādīja, ka vispirms tā 

aizstāv kādu šauru grupu vai pat konkrētu 

cilvēku personīgās intereses, nevis 

valsts intereses. 

Ko darīt? Diemžēl rodas tāda sajūta, 

lai gan ir pagājuši septiņi mēneši, ka 

jaunievēlētā Saeima komfortabli jūtas 

politisko shēmu, melu un visatļautības 

gaisotnē. Diemžēl to redz arī vēlētājs. 

Mēs redzam arī to, ka valdība, kurai 

būtu jābūt lemtspējīgai par Latvijas 

nākotni, par tiem uzdevumiem, kas 

attīstītu Latviju, celtu tās labklājību, 

diemžēl visvairāk skatās uz to, ko saka 

kāds cilvēks ārpus Saeimas, lai gan 

būtu jābūt tādai situācijai, ka valdību 

vada Ministru prezidents un valdība ir 

atbildīga Saeimas priekšā. 

Tā mēs varētu skaitīt vēl un vēl. 

Bet es gribu uzdot vienu jautājumu: 

vai ir kāds panākums? Mūsu valstī ir 

panākums. Mēs trīs gadu laikā, izmisīgi 

cīnoties, brīnumainā kārtā esam 

pārvarējuši ekonomisko krīzi, esam 

kā paraugs citām valstīm – apņēmības 

paraugs, rīcības paraugs, rezultāta paraugs. 

Bet būsim godīgi – šo krīzi pārvarēt 

palīdzēja Latvijas cilvēki. Katrs no 

viņiem nesa kādu personīgu upuri – algas 

samazinājumu, nodokļu celšanos, 

bezdarbu. Un tad rodas jautājums: kā 

vārdā šie upuri tika nesti? Vai tiešām, 

lai vairotu oligarhu peļņu? Vai tiešām, 

lai ļautu apzagt savu valsti? Vai tiešām, 

lai tiesiskums kļūtu par nenozīmīgu 

saukli? 

Un es būšu godīgs. Mēs visi, gan 

jūs, gan arī es kā Valsts prezidents 

pārāk labticīgi vērojām dažu cilvēku 

grupu interešu izpausmes, noraudzījāmies 

un neko nedarījām. Situācija ar 

katru brīdi kļuva tikai sliktāka un sliktāka. 

Ja iepriekšējai Saeimai uzticējās 

6% cilvēku, šobrīd esošai Saeimai uzticas 

10% cilvēku. 

Mēs jau šobrīd sākam gandrīz vai 

runāt ne tikai par valsts nozagšanu. 

Varētu pat nojaust, ka tuvojas arī mūsu 

valsts demokrātijas privatizācija. Un 

to ir skumīgi vērot. 

Es šodien tikos ar Saeimas priekš- 

redzējumu par Otrā pasaules kara jautājumiem, 

jo šajā karā cīņā pret nacismu 

kopā ar Krieviju piedalījās arī citas 

Eiropas valstis. [...] Varu atgādināt, ka 

Latvijas pārstāvji ir piedalījušies protokolāros 

pasākumos Sarkanajā laukumā 

neatkarīgi no tā, kādas pretrunīgas 

personības tur ir apglabātas.“ 

* * * 

Trešdien, 11. maijā Saeimas Mandātu, 

ētikas un iesniegumu komisija 

par pamatotu atzina Nacionālās apvienības 

deputātu iesniegumu un nolēma, 

ka apvienības Saskaņas centrs (SC) 

Saeimas frakcijas vadītājam Jānim 

Urbanovičam būs jāskaidro savi iztei- 

sēdētāju, ar Ministru prezidentu un 

ģenerālprokuroru. Mēs rūpīgi pārrunājām 

situāciju valstī šodien. Ir jārīkojas. 

Esmu pieņēmis lēmumu rīkoties 

radikāli. Šī izšķiršanās Valsts prezidenta 

vēlēšanu priekšvakarā man ir 

personīgi grūta un arī konstitucionāli 

sarežģīta. Es skaidri apzinos – ar savu 

lēmumu varu pārvilkt svītru manām 

izredzēm tikt ievēlētam par Valsts prezidentu. 

Bet es esmu devis Valsts prezidenta 

zvērestu – visas manas pūles 

veltīt tautas un Latvijas labumam. Un 

mans pienākums ir rīkoties valsts labā, 

nevis savā labā. 

Ar šo lēmumu es gribu dot iespēju. 

Iespēju visiem, visiem cilvēkiem. Vispirms 

– vienreiz pielikt punktu šauru 

personu grupu patvaļai. Vienreiz pielikt 

punktu, ka visa mūsu sūri, grūti 

kopā pelnītā bagātība nogulst ofšoru 

firmu kontos. Pielikt punktu tam, ka 

daži reģioni mūsu valstī ir ar īpašām 

tiesībām. Tik īpašām, ka nav runa 

vairs jau tikai par to, ka tiek diskriminēta 

Latgale. Es domāju, ja patiesos 

faktus redzētu vidzemnieki, arī viņiem 

būtu sašutuma pilna reakcija. 

Es gribu dot iespēju arī kļūt un 

mainīties labākā formā. Es gribu teikt, 

ka reiz jāpieliek ir tas punkts, ka mēs 

domājam vienu, runājām citu, darām 

vēl kaut ko citu. Un neviens no tā nekautrējas. 

It kā tas būtu pašsaprotami, 

ka tā rīkoties ir gods. Mums ir jāpieliek 

punkts šādai attieksmei pret mūsu 

cilvēkiem un pret mūsu tautu, un pret 

mūsu valsti. 

Tāpēc es gribu jūs visus tiešraidē 

iepazīstināt ar Latvijas Valsts prezidenta 

rīkojumu Nr. 2 par Saeimas atlaišanas 

ierosināšanu: „Pamatojoties 

uz Latvijas Republikas Satversmes 

48. pantu, ierosinu Saeimas atlaišanu. 

Valsts prezidents Valdis Zatlers. Rīgā, 

2011. gada 28. maijā.“ 

Šis rīkojums stājas spēkā ar šo brīdi. 

Ar šo brīdi es, Latvijas Valsts prezidents, 

nododu tautai varu lemt par 

savu turpmāko likteni. 

Dievs, svētī Latviju! 

Uzruna skatāma: http://www.youtube. 

com/watch?v=P6Z0pNzp1e0 

kumi par krievu biedrības iniciatīvu 

panākt valsts valodas statusa piešķiršanu 

krievu valodai. Urbanovičs paskaidrojumu 

varēs sniegt rakstveidā 

vai ierodoties uz komisiju. Trīs komisijas 

deputāti atbalstīja paskaidrojuma 

nepieciešamību, bet komisijas vadītājs 

Vitālijs Orlovs (SC) balsojumā atturējās. 

Nacionālās apvienības deputāts 

Raivis Dzintars norādīja, ka Urbanovičs 

paudis neslēptu atbalstu iniciatīvai 

vākt parakstus Satversmes grozījumiem, 

kuru mērķis ir panākt krievu 

valodai valsts valodas statusu, un, viņaprāt, 

tādējādi viņš pārkāpis Saeimas 



Kad strādā Brāļu kapi? 

Atrodoties Brāļu kapos pēc plkst. 17.00, jāņem līdzi personu apliecinoši dokumenti 

Publiskajā telpa ir pieejama ļoti 

pretrunīga informācija – līdz cikiem 

Rīgā ir atvērti Brāļu kapi darba dienas 

vakaros. Un šīs neskaidrības ar Brāļu 

kapu darba laiku pēc būtības kļūst par 

labu ieroci, lai ļautu pašvaldības policijai 

tramdīt tos, kuri kaut kādu iemeslu 

dēļ esošajai sistēmai ir netīkami – 

norāda raidījums de facto. 

Rīgas domes noteikumi paredz, ka 

pašvaldību kapsētas – un Brāļu kapi 

pieder pašvaldībai – vasarā strādā līdz 

plkst. 21.00. Bet, pretēji Rīgas domes 

noteikumiem, izkārtne pie Brāļu kapu 

ieejas pauž, ka kapi darba dienās atvērti 

tikai līdz plkst. 17.00. 

De facto sazvanītā Brāļu kapu pārzine 

apstiprina, ka kapi darba dienās 

strādā līdz 17.00, bet arī pēc šī laika 

neviens ārā netiks dzīts. Savukārt sabiedrībai 

tiek izplatīta pavisam cita informācija, 

– ka Brāļu kapu darba laiks 

ir nevis līdz 17.00 vai līdz 21.00, bet 

gan visu diennakti – tā tiek norādīts 

Kur palikusi latviešu loģika? 


ģikai nav un nebūs saprotams. Manā 

loģikā pabalsts ir kaut kas, kas nepieciešams 

trūcīgiem, sliktos finansiālos 

apstākļos nonākušiem cilvēkiem, nevis 

cilvēkiem, kuri ar saviem ienākumiem 

bez rūpēm varētu uzturēt daudz 

vairāk nekā tikai savus bērnus. 

Neloģiski man liekas arī tas, ka 

vairāki mūsu deputāti uzskata, ka 

darbs parlamentā nav pilna laika 

darbs, nodarbojas ar vēl kādu darbu un 

saņem vēl vienu algu. Loģiski domājot, 

ja darbs parlamentā ir tikai puslaika 

darbs, tad mēs varētu valstij ietaupīt 

pusi no Saeimas gada izdevumiem, 

un iztikt ar tikai 50 deputātiem. 

Vairāk pēc stulbības nekā loģiskas 

rīcības ir likumi vai noteikumi, kas 

tagad tiesu izpildītājiem dod iespēju 

mēnesī nopelnīt 60 vai vairāk tūkstošus 

latu uz cilvēku rēķina, kas krīzes 

apstākļos ir nonākuši finansiālās grūtībās. 

Pie kam šo iespēju viņiem ir nodrošinājis 

ministru kabinets ar noteikumiem, 

ka viņi no atgūtās mantas var 

paturēt 3-15 procentus, un tas viņus 

padara par ne tikai centīgiem, bet pat 

diezgan nežēlīgiem tiesu izpildītājiem. 

Vēl neloģiskāki liekas tas, ka par 

iekšlietu ministri kļūst cilvēks, ko vēlēšanās 

tauta izsvītro, bet premjers stūr- 



deputāta solījumu stiprināt latviešu 

valodu kā vienīgo valsts valodu. 

R. Dzintars uzskata, ka Urbanovičam 

ir jāizsaka rakstveida brīdinājums, 

kas nolasāms no Saeimas tribīnes. Saeimas 

komisijas vadītājs sacīja – SC 

telefona izziņu sniegtajā informācijā. 

Neskaidrības ar Brāļu kapu darba 

laiku pašvaldības policijai ļauj vienu 

otru netīkamāku ziedu nolicēju mazliet 

patramdīt. Tā šo otrdien, ap sešiem 

vakarā divas sabiedriskas organizācijas 

nāca nolikt ziedus, pieminot 

pretrunīgi vērtēto lidotāju Herbertu 

Cukuru. Pašvaldības policisti labu laiku 

staigāja ap ziedu nolicējiem, līdz 

saņēmās un devās novērst iedomāto 

administratīvo pārkāpumu – ziedu nolicēji 

kapos atradās pēc pulksten 17.00. 

Policija norādīja, ka ziedu nolicēji veic 

administratīvo pārkāpumu un atrodas 

kapsētas teritorijā pēc tās oficiālā darba 

laika beigām – pēc plkst. 17.00, un 

lika uzrādīt personu apliecinošus dokumentus. 

Normunds Braučs, Rīgas Pašvaldības 

policijas Ziemeļu rajona pārvaldes 

priekšnieks intervijā de facto 

pēc notikuša tomēr atzīst, ka nekāds 

pārkāpums nav noticis. Un tas nozī- 

galvīgi atstāj amatā, un, kad viņa pati 

demisionē, tad piespiež viņu amatā palikt 

vēl vai veselu pusgadu. Tagad viņai 

vēl ir pietiekoši daudz pašapziņas, lai 

ieteiktu pēcnācēju savam amatam. 

Viena no lielākajām stulbībām tikko 

parādījās interneta ziņās, ka Latvijā 

ir pensionārs, kurš saņem 4500 latu 

pensiju mēnesī. Interesanti būtu zināt, 

kā to varēja panākt, jo gadā tas sanāk 

54 tūkstoši latu, bet desmit gados tas 

ir jau vairāk kā pusmiljons. Vēl interesantāk 

būtu zināt, kuram vai kuriem 

no mūsu politiķiem šis pensionārs par 

to var pateikties, cik viņš sociālajā budžetā 

ir iemaksājis un cik no tā jau ir 

šajā fantastiskajā pensijā saņēmis. 

Pavisam neloģiski ir tas, ka pašvaldību 

amatpersonas var uzņemties 

piecus, sešus un vairāk pienākumus un 

amatus, pie kam visi tie nāk ar lielāku 

vai mazāku algu. Ja vienam pilsētas 

mēram ar pilsētas vadības darbu nepietiek, 

tad varbūt vajadzētu pa divām 

pilsētām vienu mēru, bet pārējos viņa 

darbus varētu uzņemties kāds bezdarbnieks. 

Tik daudziem Latvijas iedzīvotājiem 

darbs nebūtu jāmeklē ārzemēs. 

Nekāds loģiskais darbs nav arī tas, 

ka valsts ļauj izcirst Latvijas mežus un 

eksportēt kokus nepārstrādātus. Tagad 

tiek runāts par to, ka likvidēs mežniecības, 

kas var nozīmēt tikai to, ka 

izciršana notiks neierobežota un bez 

programmā ir lasāms, ka latviešu valoda 

ir vienīgā valsts valoda. Interviju 

par šo iniciatīvu Urbanovičs sniedzis 

interneta portālam imhoclub.lv 

* * * 

Aizsardzības ministrijas preses 

nodaļa informē, ka svētdien, 8. maijā 

Aizsardzības ministrs Artis Pab- 

mē – ziedu nolicēji – Herberta Cukura 

piemiņas fonds un organizācija Nacionālais 

Spēks šoreiz tiek cauri sveikā. 

Jautāts, vai pašvaldības policija saņēmusi 

no Drošības policijas kādu indikāciju, 

ka šīs organizācijas ir īpaši uzraugāmas, 

Braučs no atbildes izvairās, 

uzsverot, ka par šo konkrēto gadījumu 

nekādi rīkojumi no Drošības policijas 

nav saņemti. 

Raidījums norāda, ka – ja nu kāds 

tomēr nolemj nolikt ziedus pie Mātes 

Latvijas darba dienās pēc pulksten 

17.00 un ierodas kādā kuplākā ģimenes 

pulkā – tad ieteicams paņemt līdzi 

arī personu apliecinošus dokumentus. 

Jo nekad nevar zināt, kurš tad galu 

galā ir kapu īstais darba laiks: tas – ko 

saka telefona izziņu dienests, tas – kas 

rakstīts pie vārtiem, vai tas – kas rakstīts 

Rīgas domes noteikumos. 

Latvijas TV raidījums „De facto“ 

Latvijas Televīzija 


kontroles. Tikpat neloģiski liekas tas, 

ka daudz no lauksaimniecības zemes 

tiek aizlaista atmatā, un tur jau tagad 

parādījušās nekoptas priežu un krūmāju 

jaunaudzes. 

Neloģiski bija arī tas, ka tūlīt pēc 

neatkarības atjaunošanas netika arī 

atjaunota ar valsts naudu apmaksātā 

pamata izglītība tikai valsts valodā. 

Tagad nebūtu jāuztraucas par divvalodības 

ieviešanu. 

Diemžēl jāsaka, ka varētu uzrakstīt 

veselu grāmatu par neloģiskiem lēmumiem 

un notikumiem, kas Latvijā 

tiek pieļauti no valdošajām aprindām, 

bet tam vienā laikrakstā noteikti nav 

vietas... bet jautājums, kur palikusi 

latviešu loģiskā domāšana, paliek neatbildēts. 

Astrīda Jansone 


Red.: Persona, kas saņem rekordlielo 

pensiju (vairāk nekā 4400 latiem mēnesī) 

ir prezidenta amata kandidāts 

Andris Bērziņš. Portāls „pietiek.com“ 

raksta, ka par to viņam jāpatiecas 

Aivaram Lembergam, Andrim Šķēlem, 

Andrim Grūtupam un Edmundam 

Krastiņam, kuri bija daļēji valstij piederošās 

„Unibankas“ padomes locekļi, 

un viņu kompetencē bija bankas 

vadītāja Andra Bērziņa atalgojums, 

no kā tagad ir aprēķināta viņa pensija. 

riks (Vienotība) kopā ar Lietuvas un 

Igaunijas pārstāvjiem Lestenes Brāļu 

kapos godināja kritušos karavīrus. 

Lestenes Brāļu kapos atklāja piemiņas 

plāksni bijušajiem leģionāriem – nacionālajiem 

partizāniem, kuru kapa 

vietas pārsvarā nav zināmas. Starp aptuveni 

300 partizānu vārdiem minēti 

arī igauņi un lietuvieši. ■


Pārmaiņas rietumu civilizācijā (3) 

Miervaldis Balodis 

Šā gada 12. aprīlī, Melburnas Latviešu ciemā Miervaldis Balodis nolasīja referātu, kura paplašinātu versiju piedāvājam 

laikraksta „Latvietis“ lasītājiem. Referāta pirmās daļas publicētas laikrakstā „Latvietis“ Nr. 146 un 147. 

Pārtikas 

izšķērdēšana 

Protestantiskā ētika 

attiecībā uz taupību kā 

daļu no Rietumu civilizācijas, 

ir pazudusi. Tas 

attiecas arī uz pārtiku. Ne tik vien 

kristīgās ticības ietekmē, bet arī cieņā 

pret pārtikas ražotājiem, ar to nemētājās. 

Šodien notiek gluži pretējais. 

Jebkura Viktorijas pavalsts caurmēra 

mājsaimniecība gadā izmet 

pārtikas produktu atlikumus pāri par 

$1000 vērtībā gadā, kas nozīmē gadskārtēju 

zaudējumu 2,5 miljardu dolāru 

apmērā, raksta Dženifera Raica (Jennifer 

Rajca) Melburnas laikrakstā The 

Sunday Age 2011. g. 2. janvāra izdevumā. 

Austrālijas apjomā, šī izšķērdēšana 

sasniedz 7,88 miljardus dolāru. Ja 

pieskaita aizmesto komerciālo pārtiku, 

tad kopējais promaizmestās pārtikas 

daudzums sasniedz 7 milj. tonnas. Pēdējā 

laikā lielveikali un restorāni sāk 

izdalīt pārpalikušo, lietojamo pārtiku 

dažādām labdarības iestādēm. Šis joprojām 

vēl ir niecīgs pasākums, bet tas 

varētu izvērsties ne tik vien piegādājot 

pārtiku aprūpes namiem, patversmēm 

un trūkumcietējiem, bet arī izmesto 

pārtiku kompostēt. Ja pārtiku izgāž tikai 

atkritumu savāktuvē, tad tur radītā 

metāna gāze ir 25 reizes aktīvāka par 

automašīnu ražoto ogļskābo gāzi. 

Diezgan droši var pieņemt, ka līdzīga 

pārtikas izšķērdēšana notiek visās 

attīstītās zemēs. Pārtikas ražotāji 

un tās uzglabātāji gan aizbildinās, ka 

neesot pietiekami daudz dzesināšanas 

iekārtu pārtikas ilglaicīgai uzglabāšanai. 

Ko saka Fergusons (Ferguson) 

Ievērojamais britu vēsturnieks 

Naials Fergusons (Niall Ferguson) 

(The Weekend Australian 12-13/03/11) 

uzskata ka pirmā Rietumu civilizācija, 

kura izveidojās auglīgajā apgabalā 

no Nīlas upes ielejas līdz Tigras un 

Eifrātas upju satecei, piedzīvoja savu 

lejupslīdi pēc Atēnu demokrātijas un 

Romas impērijas laikiem. Piektajā 

gadsimtā, pēc barbaru iebrukumiem 

un iekšējas šķelšanās, tā panīka pavisam. 

Fergusona nereti negatīvā analīze 

attieksmē uz otro Rietumu civilizāciju 

bāzējas jau sākumā minēto demogrāfisko 

faktoru un arī rietumu sabiedrības 

gribas un izmaņas trūkuma dēļ. 

(Piezīme: Fergusona raksts nonāca 

autora rokās pēc šo pārdomu uzrakstīšanas). 

Ķīna 10-20 gadu laikā apsteigs 

valdošo ASV un Eiropas ekonomiju. 

Fergusons arī liecina par protestantiskās 

ētikas pazušanu. Rietumu 

elites nobijušās no vides iespējamās 

piesārņošanas un klimatiskām maiņām, 

bet, visvairāk, Rietumu civilizācija 

zaudējusi ticību sev. Sākot ar 

1963. g. Stanfordas (Stanford) universitāte 

ASV un arī citas vadošās universitātes 

vairs nemāca klasisko Rietumu 

civilizācijas kursu. Britu vidusskolās 

māca tikai atsevišķus fragmentus no 

Rietumu civilizācijas. 

Pirmās Rietumu civilizācijas bojāeja 

noslēdzās 5. gs. ar Romas impērijas 

sabrukumu 50 gadu laikā. Tas ir ļoti 

īss laika sprīdis. Fergusons jautā, vai 

tas varētu notikt ar šīsdienas civilizāciju? 

Zinātnieku vairākums uzskata, ka 

Ķīnas, citu Āzijas valstu un Dienvidamerikas 

ekonomiskā attīstība varētu 

izsaukt katastrofiskas klimatiskās 

maiņas. Vides zinātnieki savukārt 

uzskata, ka šo valstu, sevišķi Ķīnas 

straujā attīstība, radītu grūtības pārtikas, 

ūdens un enerģijas vajadzību apmierināšanai. 

Fergusons norāda, ka cilvēce vienmēr 

pareģojusi pārsteidzošu un pēkšņu 

pasaules galu dažādās leģendās, 

Nībelunga teikā un arī Jāņa atklāsmes 

grāmatā, Jaunā Derībā. 

Romas impērijas sabrukums notika 

īsā laika sprīdī. 1530. g. inku civilizācija 

bija tās kalngalā. Nepilnu 

desmit gadu laikā to sagrāva spāņu 

konkvistadori. Ar Mingu dinastiju, 

Ķīnā, 17. gs. notika gluži tas pats. Burbonu 

monarhija Francijā izbeidzās īsā 

laika sprīdī. Ottomaņu impērija pazuda 

1922. g. Japānas impērija sasniedza 

savus ziedu laikus pēc Pērarboras (Pearl 

Harbour), 1942. g. 1945. gads iezīmēja 

tās norietu. Britu impērija beidza 

savu eksistenci 1945. g. un, visbeidzot, 

Padomju Savienība pazuda no pasaules 

kartes 1991. g. 

Fergusons jautā, vai Rietumu civilizācijas 

sabrukums varētu būt tikpat 

spontāns, kā iepriekšminētie piemēri? 

No šīs vietas, Fergusons pāriet uz 

optimistiskāku vērtējumu. Ķīniešiem 

ir kapitālisms, irāniešiem ir zinātne, 

krieviem demokrātija, afrikāņi pakāpeniski 

apgūst moderno medicīnu, 

turki pievēršas patērētāju sabiedrībai. 

Tātad Rietumu civilizācija nesašaurinās, 

bet gan izvēršas. Arvien vairāk 

šīs civilizācijas ārpusnieki guļ, mazgājas, 

ģērbjas, strādā, atpūšas ēd un 

ceļo līdzīgi rietumu sabiedrībām. 

Rietumu civilizācija ir vispusīga. 

Tai piemīt politiska daudzveidība, kapitālisms, 

domu un izteiksmes brīvība, 

zinātniskā metode, likumi, īpašumtiesības 

un arī demokrātija. Tātad šai 

civilizācijai ir ievērojamas priekšrocības. 

Ķīniešiem nav politiskā brīvība, 

irāniešiem nav domu brīvība, krieviem 

ir balsstiesības, bet likums tos 

neaizsargā. Visām iepriekšminētām 

valstīm nav preses brīvība. 

Rietumu civilizācija nav bez vainas 

un kļūdām. Sākot no imperiālisma 

brutalitātēm līdz patērētāju sabiedrības 

banalitātēm un intensīvā materiālisma, 

tā ir pretdarbīga sākotnējai protestantisma 

ētikai. 

Un tomēr, saka Fergusons, Rietumu 

civilizācija piedāvā labākās ekonomiskās, 

sociālās un politiskās institūcijas, 

lai atbrīvotu indivīdu radošos 

spēkus 21. gadsimta problēmu risināšanai. 

Neviena cita civilizācija pēdējos 

500 gados nav atklājusi un izglītojusi 

apslēptos un apdāvinātos talantus, 

kuri slēpjas katrā cilvēku sabiedrībā. 

Jautājums ir, vai sabiedrība apjēdz 

šīs civilizācijas priekšrocības? Ķīnas 

civilizācija sakņojās Konfūcija mācībās. 

Islama civilizācija absolūtā padevībā, 

kas izvēršas no Korāna. 

Kur ir Rietumu civilizācijas mācības, 

kas stiprina neierobežoto garīgo 

spēku, kas slēpjas katrā cilvēkā? Cik 

labi protam iedzīvināt šīs mācības? 

Iespējams, ka vislielākais drauds 

nav ne Ķīna, ne islams, ne oglekļa 

dioksīda izplūdums, bet mūsu pašu 

mazdūšība, gļēvulība un neticība civilizācijai, 

ko iemantojām no saviem 

priekštečiem. 

Daži atsevišķi gadījumi 

2008. g. beigās indu ekstrēmisti 

solīja pūlim naudu, pārtiku un alkoholiskus 

dzērienus, lai tas nogalinātu 

kristiešus un nodedzinātu viņu mājvietas 

Indijas austrumu pavalstī Orisā 

(Orissa). 

Latvijas katoļticīgais Kristaps 

Ozoliņš 2010. g. 20. augustā sūdzējies 

par Latvijas augstāko katoļu garīdznieku, 

kardinālu Jāni Pujātu, ka viņa 

15. augusta Svētajā Misē, Aglonā, 

Dieva vārds minēts reti, bet viņš aģitējis 

par politisko apvienību Par labu 

Latviju, kurai pieder Nīls Sakss (īstā 

vārdā Nīls Konstantinovs). Sakss popularizējis 

Sātanu starp Latvijas iedzīvotājiem. 

Maikls Novaks (Michael Novak) 

1974. g., atgriežoties savā senču zemē, 

Tatras kalnos, Slovākijā atrada sava 

vectēva pirms 76 gadiem kokā iestiprināto 

krustu. Lai izvairītos no iesaukšanas 

svešā armijā, viņš aizbēdzis no 

tēvzemes, atstādams šo krustu. Novaks 

brīdina, ka visiem, kuri bēguši 

no apspiestības, trūkuma un bezcerības, 

lai atrastu brīvību, ir pienākums 

liecināt par vēsturi, atceroties, ka 

tirānija pasaulē arvien bijusi pārākumā. 

Neviens nav apsolījis, ka brīvība 

turpināsies bez pārtraukuma. Brīvas 



Garīgais komentārs – māc. Raimonds Sokolovskis 

Citplanētiešu aplikācijas un Fukušima – Černobiļa 

Liliana Pelša: Raimond, 

vai UFO fenomens 

pieaug globālā 

mērogā? 

Raimonds Sokolovskis: 

Jā, Liliana. Ir viedoklis, 

ka šie Kosmosa 

viesi – lēnām un labvēlīgi pieradinādami 

mūs pie fakta, ka Universā neesam 

vieni – attīsta plašu un atklātu 

kontaktu ar Cilvēci. To jau sen apliecina 

starptautiskais Ārpuszemes Civilizāciju 

pētniecības centrs CSETI 

un daudzi citi, kas regulāri organizē 

piektās pakāpes sastapšanos (angl.: 

close encounters of the fifth kind). Tas 

varētu saistīties ar mūsu civilizācijas 

tehnisko un garīgo briedumu, no kā, 

savukārt, izriet gatavība sadarbībai. 

L.P.: Bet mums taču viņi nav jāpielūdz? 

R.S.: Noteikti nē. 

L.P.: Labi. Kā viņi būtu mums saprotami? 

R.S.: Var teikt, ka vadošais uzskats 

apmēram šāds: mūsu Kosmiskā 

ģimene. Kā ir pamatģimene, tad – plašāka 

ģimene: tava tauta. Tad lielā ģimene: 

visa Cilvēce. Un tad – Kosmiskā 

ģimene, tavi brāļi un māsas Izplatījumā. 

L.P.: Kāds varētu būt virsraksts šo 

kontaktu attīstībai? 

R.S.: Manuprāt, virsrakstu raksta 

mūsu civilizācijas Liktenis – pievienoties 

apdzīvotajam Universam Mierā. 

L.P.: Labi. Vai Tu varētu minēt 

kādu piemēru piektās pakāpes sastapšanās? 

R.S.: Jā. Tādu ir daudz, un starp 

populārākajiem neapšaubāmi ir organizāciju 

darbība kā CSETI, ko vada 

Dr. S. Greer, arī ECETI ar J. Gilliland 

(ASV), u.c. Dr. Greer esot nesen arī 

lūgts ierīkot sūtņu apmācības (ambassadors 

training) kursus daudzās 

zemēs. Par tālo viesu labestību liecina 

viņa 20 gadu pieredze ar piektāspakāpes 

kontaktiem, uz ko regulāri tiek 

sastādītas grupas apmācībai. Labs 

piemērs ir kādā lauka nodarbības laikā 

citplanētiešu mentāli izteikts jautājums 

vienam grupas loceklim, kurš 

bērnībā bija pārdzīvojis kādu psihotraumu. 

Jautājuma būtība esot bijusi – 

vai viņam nav iebildumu, ka milzīgais 

kuģis parādās tiešā tuvumā, kur grupa 

atrods? Resp. – vai šis cilvēks psiholo- 

Pārmaiņas rietumu civilizācijā 


sabiedrības ir MAZĀKUMĀ, un bieži 

vien tām ir īslaicīga pastāvēšana. 

Trūkstot piemērotam stimulantam, arī 

mūsu brīvā sabiedrība, līdzīgi komē- 

ģiski ir gatavs šādam pārdzīvojumam? 

Un tikai tad, kad šis vismazākais domās 

teica jā, – varenais starpzvaigžņu 

kuģis iznira no dimensijas 15 metrus 

virs lauka, un kļuva redzams. Tas lēni 

virzījās pāri tīrumam, kur Dr. Greer 

un visi klātesošie ar aizrautu elpu pavadīja 

to ar saviem skatieniem. Vēlāk 

Dr. Greer intervijā izteicās, ka – ja 

būtu palecies, – varētu aizķert milzīgo 

šķīvi ar rokām. Tas zemu slīdējis pāri 

viņiem ar harmonisku skaņu, līdzīgu 

didžaredū: wow wow wow wow wow... 

Šādi un līdzīgi sastapšanās notikumi 

CSETI organizētā veidā notiek regulāri, 

un tajos piedalās arī, piemēram, 

piloti, kā D. M Vērs (Ware) (ASV). Intervijā 

viņš saka, ka citreiz 39 cilvēku 

grup, kurā viņš piedalījies, ir vēroju 

triju NLO (Nezināms lidojošais objekts 

– angliski UFO) manevrus. Tie 

īvi reaģējušiuz CSETI raidītiem āliem. 

Tad uzradās vēl divi NLO lidaparāti, 

kuri uz CSETI signālu uzaicinājuma 

pietuvojās grupas darbības vietai. Tas 

esot apstiprināts no trim atsevišķiem 

novērojumu punktiem. 

Beidzamo 30 gadu laikā šai sakarā 

ir attīstījusies zināma terminoloģija, 

kā – pirmās, otrās, trešās, ceturtās un 

piektās pakāpes sastapšanās, atkarībā 

no sastapšanās tuvuma. 

Nāk prātā Domeniko Džirlandaio 

glezna Madonna ar Svēto Džiovanīno 

(15. gadsimts, skat. http://xfacts.com/ 

old/ u.c.), uz kuras ir redzams gaisā 

attēlots viens no šiem viesu lidaparātiem 

– pārsteidzoši līdzīgs NASA 

publicētajās fotogrāfijās redzamajiem 

svešajiem kuģiem. Acīmredzot, tālie 

viesi jau toreiz ir mūs apciemojuši. Jo 

tiešām – mēs Universā neesam vien. 

Japānas īsfilmā uz YouTube tikko 

– ir redzams milzīgas konstrukcijas 

NLO, kurš lēni slīd virs Fukušimas 

kodolreaktora. Par Fukušimas traģēdiju 

patlaban aizlūdz visa pasaule. Bet 

NLO, spriežot no agrākāmpieredzēm, 

iespējams, lieto tālo zvaigžņu iemītnieku 

augsto tehniku, lai palīdzētu 

mazināt mūsu atmosfēras piesārņojumu. 

(sk.“Giant UFO Hovering Over 

Fukushima Nuclear Plant“, April 12., 

YouTube u.c.). 

Līdzīgi notikumi norisinājās Černobiļas 

traģēdijas laikā, no aculiecinieku 

stāstījumiem. Kā teikts www. 

ufoevidence.org rakstā NLO aiztur 

tai, var izplēnēt un pazust. Lai mūsu 

sabiedrība pastāvētu, mums vajadzīga 

intelektuāla un kulturāla atmoda. 

Gluži kā cilvēka plaušām vajag gaisu, 

saka Novaks, tā brīvība nevar pastāvēt 

bez patiesības un taisnības. Brīva sabiedrība 

ir morāla sabiedrība; pretēji 

Černobiļas kodolreaktora sprādzienu 

(UFO prevents blast at Chernobyl 

Nuclear Plant) – virs kodolreaktora 

planēja NLO sešas stundas, un to redzēja 

simtiem cilvēku. Saskaņā ar 

atomstacijas zinātnieku sacīto – naktī 

trauksmes laikā no 6 – 8 metru lielā 

diska, kurš planēja virs stacijas – izšāvās 

divi aveņkrāsas apžilbinoši stari 

un ietriecās kodolreaktorā ceturtajā 

sekcijā. Tūlīt radiācija nokritās no bīstamajiem 

3000 milirentgeniem/h uz 

800 milirentgeniem/h. Tas turpinājās 

ap 3 minūtes. Pēc tam NLO lēni aizslīdēja 

uz ziemeļrietumiem Baltkrievijas 

virzienā. Gan tieša un nepastarpināta 

NLO piedalīšanās katastrofas likvidēšanā, 

gan arī vēlāk paaugstinātā interese 

par atomenerģētikas objektiem 

pēcčernobiļas Kijevā, liek domāt, ka 

arī pēc 1986. gada aprīļa – viņi turpina 

sniegt Kijevai un Černobiļai kādu klusējošu, 

mums nezināmu palīdzību (V . 

Kratohvils Anomālā josla). 

L.P.: Kāpēc viņi to dara? 

R.S.: Es domāju, ka mīlestībā. Jo 

Mīlestība ir Universāla. Un viņi arī 

mūs saprot kā daļu no Kosmiskās ģimenes. 

L.P.: Labi. Mācītāj, un – vienā teikumā 

– ko par to visu saka Bībele? 

R.S.: Bībele, kā nekas cits pasaulē, 

runā par DEBESU BŪTNĒM, kuras 

mēs – laiku pa laikiem – sastopam uz 

Zemes. 

L.P.: Jā. Raimond, paldies Tev atkal 

par šo vielu! Domāju, ka arī citi 

lasītāji var iepazīties ar šiem autoriem 

un mājas lapām. Kā jau esmu agrāk 

teikusi – dzīve māca, ka noder visas 

zināšanas, kas paplašina redzesloku. 

Un tagad turpināsim aizlūgt arī par 

Fukušimas ļaudīm, cerot uz to labāko. 

R.S.: Jā, tieši tā. Lai tiek pielūgts 

Tas Kungs! 

L.P.: Jā, lai tiek pielūgts Tas 

Kungs! Vēlreiz, paldies, un – līdz citai 

reizei. 

Ar mācītāju Raimondu 

Sokolovski sarunājās 

Vienības draudzes priekšniece 

Liliana Pelša 

Referencēm var skatīt http://xfacts. 

com/old/ , kā arī www.auforn.com/ 

Main_Reports.htm , un arī www.cseti.com 

, ufoencounters.co.uk , www. 

eceti.org/Eceti.Multimedia u.c.) 

tam, tā nav brīva. Rietumu civilizācijā 

radās brīva sabiedrība; to nevajadzētu 

aizmirst nevienam, kas sevi skaita par 

šīs civilizācijas mantinieku. 

Miervaldis Balodis 

18/04/11


Rietumanglijā un Velsā 


sā došu iespēju lasītājiem ielūkoties 

kā mazos mozaīku lodziņos gan to 

sastapto latviešu dzīves epizodēs un 

domās, kuri dzīvojuši Velsā trimdas 

latviešu vidū, gan arī to, kuri Latviju 

atstājuši nesen. 

4. maijs 

7.40 no rīta ielidojam Hītrovas 

(Heathrow) lidlaukā, kur mūs sagaida 

prāvests Andris Abakuks ar kundzi. 

Dodamies taisnā ceļā uz Velsu. Aiz 

mašīnas loga redzami zaļi, labi iekopti 

lauki un ceļa abās pusēs gadu simteņos 

izveidojušies dzīvžogi, kuros, kā stāsta 

Rūta Abakuka, mītot neskaitāmas 

putnu un dzīvnieku sugas. Dzīvžogi 

ir rūpīgi apgriezti, nolīdzināti, un aiz 

tiem laiku pa laikam tālumā pavīd pelēkas 

akmeņu pilis, baznīcas un senas 

pilsdrupas. Kā neatņemama sastāvdaļa 

Velsas skaistajā dabas ainavā iekļaujas 

neskaitāmi aitu ganāmpulki. 

Abergavenī (Abergavenny) pilsētiņā, 

kur apmetamies mazā viesnīciņā, 

tiek saskaņoti plāni turpmākajām 

dienām. Diena noslēdzas ar skanīgiem 

baznīcas zvaniem senajā Abergavenī 

baznīcā. 

5. maijs 

Kopā ar prāvestu Andri Abakuku 

un viņa kundzi Rūtu braucam uz Brekonu 

(Brecon), lai tur tiktos ar Svonsijas 

(Swansea) un Brekonas bīskapu 

Džonu Deivīsu (John Davies). Otrā 

mašīnā mums pievienojas Latvijas 

Goda konsuls Velsā Andris Tauriņš ar 

kundzi un mācītāja Elīza Zikmane. 

Laiks ir nedaudz apmācies un sīki 

Adelaidē 

Adelaides Sv. Pētera draudze 

Svētdien, 5. jūn., plkst. 11.00 sestā 

svētdiena pēc Lieldienām. Dievkalpojums 

ar dievgaldu. 

Svētdien, 12. jūn., plkst. 15.00 Aizvesto 

piemiņas dievkalpojums un koncerts 

Brisbanē 

Svētdien, 5. jūn., plkst. 10.00 Svētdienas 

rīts Dievam – pie Ainas Blūmas, 

43 Norman Cres, Norman Park. 

Austrāliešu mācītājs David Smethurst 

stāstīs par savu misijas darbu Latvijas 

draudzēs, bērnu namos un armijā. Visi 

laipni aicināti! 

Svētdien, 12. jūn., plkst. 15.00 Bērnu 

skoliņa Cepums Latviešu namā. 

Sanākšana latviešu bērniem un to vecākiem. 

Bilingvālā vidē apgūstam valodu, 

latviešu tradīcijas un mācāmies 

pirmās iemaņas kulinārijā. Jaunajiem 

dalībniekiem līdzi paņemt priekšautiņu 

un roku dvielīti. Tuvāka informācija 

no Baibas Grīnbergas (0451 148 

līņā, taču piebraucot pie bīskapa mājas, 

lietus pierimst, un Andris Tauriņš 

gluži kā mājas saimnieks atver augstos 

koka vārtus, kuri nokrāsoti sarkani 

violetā krāsā, līdzīgi bīskapa kreklam. 

Mājas plašā pagalma zāliens rūpīgi 

kopts, un uz balti nokrāsotās mājas 

sienas redzamā vietā piestiprināts diacēzes 

ģerbonis. Bīskaps Džons Deivīss 

mūs sagaida amata kreklā. Arī 

arhibīskaps Rozītis atbilstoši tērpies 

amatkreklā. Ar velsieša džentelmenim 

piemītošu patīkamu stāju bīskaps 

Džons Deivīss aicina mūs uz tasi kafijas 

pie mājas iekārtotajā terasē. 

Prāvests Andris Abakuks pastāsta 

par latviešu luterāņu draudzēm Velsā 

un Anglijā, Andris Tauriņš – par latviešiem 

un Latviju. Sarunas gaitā atrodam 

vairākas līdzības velsiešu un 

latviešu tautai, un ir interesanti uzklausīt, 

kā Velsā tiek risinātas nacionālās 

problēmas. 

Vislielākais uzsvars tur tiek likts 

uz bērnu un jauniešu mācīšanu un 

audzināšanu. Pie draudzēm tiek atvērti 

nacionāli bērnu dārzi un kristīgas 

pamatskolas. Šāda stratēģija jau 

tagad devusi redzamus rezultātus, jo 

ar katru gadu pieaug velsiešu valodas 

pratēju skaits jauniešu vidū, un sekmīgāk 

tiek risināta arī morāli tikumiskā 

audzināšana. 

Vēlāk, pēc tikšanās ar bīskapu, mācītājs 

Dr. Pfilips Snovs (Pfilip Snow) 

mums izrāda seno Brekona katedrāli 

un tuvāk pastāsta par bērnu mācīšanas 

un audzināšanas sistēmu Velsā. Apskatot 

baznīcu, pamanām, ka baznīcā 

iekārtots bērnu spēļu un rotaļu stūrītis. 

Šādus bērnu stūrīšus mēs redzējām 

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi 

089). E-pasts: bagrii@inbox.lv 

Otrdien, 14. jūn., plkst. 10.00 Aizvesto 

atcere. Piemiņas brīdis pie akmens 

Latviešu nama pagalmā. Pēc tam Brīvļaužu 

sanāksme. Rīta tēja un pusdienas 

$15. 

Sestdien, 18. jūn., plkst. 12.00 Zolītes 

pēcpusdiena DV sarīkojumā Latviešu 

namā. Piedalīšanās $5. 

Kvīnslandes latv. ev. lut. draudze 

Diakone Brigita Saiva. 

Svētdien, 12. jūn., plkst. 8.30 Svētā 

Gara svētku (Vasarsvētku) dievkalpojums 

ar dievgaldu kopā ar citām 

Nācaretes baznīcas draudzēm – austrāliešu, 

igauņu, latviešu, somu, vācu, 

un zviedru. Ņemsim līdzi groziņus 

kopējam sadraudzības launagam pēc 

dievkalpojuma. Lūdzu, ievērojiet agro 

laiku! 

Svētdien, 19. jūn., plkst. 11.30 Dievkalpojums 

ar dievgaldu. 

Kanberā 

Sestdien, 18. jūn., plkst. 14.00 Baltiešu 

Aizvesto piemiņas akts Austriešu 

kluba telpās, Mawson. Piemiņas runu 

katrā baznīcā bez izņēmuma, kur vien 

Velsā iegriezāmies. Tajos bija plauktiņos 

sakārtotas rotaļlietas, spēles, grāmatas, 

mazi krēsliņi un biezi, silti paklāji 

uz grīdas. Arī citviet pasaulē tas 

redzēts, bet ne tik mērķtiecīgi iekārtoti 

bērnu rotaļu stūrīši visās baznīcās un 

katedrālēs, kā to redzējām Velsā. 

Arī varenajā – visas Velsas lepnumā 

– Svētā Dāvida katedrālē, kas atrodas 

valsts visattālākajā rietumu pusē, 

redzējām līdzīgi iekārtotu bērnu rotaļu 

stūrīti, kad vakara pusē uz turieni aizbraucām. 

Sv. Dāvida katedrālē mūs sagaidīja 

dekāns Džonatans Līns (Jonathan 

Lean), kurš ne tikai laipni mums izrādīja 

seno katedrāli, bet arī ieaicināja 

savā blakus esošajā, senatnīgajā mājā, 

kur mūs īstā velsiešu manierē ar tēju 

un cepumiem pacienāja viņa kundze. 

Laiku pa laikam mums pievienojās 

dekāna brūnacainie, apmēram septiņus 

līdz desmit gadus vecie dēli. Viens 

no viņiem zināja stāstīt, ka viņa klasē 

tagad sākusi mācīties kāda meitene no 

Latvijas. 

Tikšanās noslēgumā piedalījāmies 

Kora vakarlūgšanas (Choral Evensong) 

dievkalpojumā, kas notika velsiešu 

valodā. 

Pēc dievkalpojuma pie mums pienāca 

sieviete, pēc skata – ļoti cienījamos 

gados un pastāstīja, ka netālajā 

kapsētā apbedīts kāds latvietis, vārdā 

Eduards Brunovskis. Tad nu iedomājos 

to uzrakstīt, cerībā, ka kādam no 

lasītājiem varētu būt nozīmīgi to zināt. 

Mag. Paed. Vera Rozīte 


Turpmāk vēl 

teiks (angliski) viesis no Melburnas – 

lietuviešu sabiedrisks darbinieks Gabrielius 

Zemkalnis. Aktam sekos muzikāls 

priekšnesums, ko sniegs pianiste 

Rasa Daukus Rae. Pēc tam atspirdzinājumi. 

Ieeja pret labprātīgiem ziedojumiem. 

Kanberas latv. ev. lut. draudze 

Pirmdien, 13. jūn., plkst. 13.00 Aizvesto 

piemiņas dievkalpojums Sv. Pētera 

baznīcā, Reid (māc. Māra Saulīte). 

Melburnā 

Sestdien, 4. jūn., plkst. 11.30 Daugavas 

skolas Aizvesto piemiņas sarīkojums 

Latviešu namā. 

Sestdien, 4. jūn., plkst. 12.00 Vanadžu 

pusdienas DV mītnē. 

Svētdien, 5. jūn., plkst. 11.00 Makšķernieku 

kluba Āķis saiets Latviešu 

namā. 

Sestdien, 18. jūn., plkst. 14.00 Melburnas 

Latviešu organizāciju apvienības 

rīkotais Aizvesto piemiņas dienas 

sarīkojums Latviešu nama Lielajā 



Sarīkojumi 


zālē. Referēs Miervaldis Balodis. 

Melburnas 1. latv. ev. lut. draudze 

Māc. Māra Saulīte. 


Latviešu ciemā. 


Trīsvienības baznīcā. 


un varoņu piemiņas dienas dievkalpojums 

Balaratā. 

Melburnas Sv. Krusta draudze 

Māc. Dainis Markovskis 

Svētdien, 5. jūn., plkst. 11.00 Lieldienu 

laika septītā svētdiena – dievkalpojums 

ar dievgaldu. 

Svētdien, 12. jūn., plkst. 11.00 Vasarsvētki 

/ Svētā Gara svētki. Aizvesto 

piemiņas dienas dievkalpojums. 

Svētdien, 19. jūn., plkst. 11.00 Trīsvienības 

svētki – dievkalpojums ar 

dievgaldu. 


ar dievgaldu Latviešu ciemā. 

Pertā 

Svētdien, 19. jūn., plkst. 13.00 Latviešu 

biedrības Jāņu sarīkojums DV 

klubā. Vakariņas, Jāņu siers, loterija, 

jautra līgošana. Visi laipni gaidīti! 

Pertas ev. lut. Sv. Pāvila draudze 

Māc. Gunis Balodis. 


(7. Lieldienu svētdiena). 

Svētdien, 12. jūn., plkst. 10.30 dievkalpojums. 

Svētā Gara svētki. Tautas 

sēru diena. 

Sidnejā 

Piektdien, 10. jūn., plkst. 12.00 Senioru 

saiets Latviešu namā. Kafejnīca atvērta 

no plkst. 11.00. Pirmā daļā DV Sidnejas 

nodaļas priekšsēdis Elmārs Vanags 

stāstīs par 1941. gada jūnija notikumiem 

Latvijā. Pēc tam sekos video sakarā ar 

14. jūniju Latvijā. Otrā daļā skatīsimies 

aculiecinieku stāstus un ilustrācijas no 

arhīvu materiāliem par latviešu tautas 

iznīcināšanu sākot ar komunistisko 

varu 1940s gados un ko tagadējie krievu 

izcelsmes iedzīvotāji domā per komunistisko 

okupāciju Latvijā. 

Sestdien, 11. jūn., plkst. 19.30 Klubs 

Kaladu Latviešu namā. Jautrs muzikāls 

vakars, nakts kluba stilā. Piedalīsies 

gitārists Pēteris (Peter Pik) 

Ikaunieks, populārais ansamblis Jaunais 

vējš, sensacionālais pāris Ella un 

Ivars, Sidnejas Šļauku muzikanti un 

ansmablis Somesing laik zat. Ēdamie, 

dzeramie pērkami, vai ņemiet līdz savus 

– būs pildītas pankūkas – nāciet 

laicīgi! Ieeja $10. 

Svētdien, 12. jūn., plkst. 14.00 14. jūnija 

atceres sarīkojums Latviešu namā, 

atzīmējot 70 gadus kopš iesākās Padomju 

varas deportācijas no Igaunijas, 

Latvijas un Lietuvas. Atceres runu 

teiks Dr. Gunārs Nāgels, Laikraksta 

Latvietis redaktors. Koncerta daļā 

Wojciech Wisniekski, klavieres, Saskia 

Tillers, čels, Sidnejas lietuviešu 

koris, Igauņu ansamblis Lōke, un latviešu 

vokālais ansamblis Jaunais Vējš. 

Organizē Apvienotā Baltiešu komiteja. 

Kopā ar atceres sarīkojumu notiks 

Baltiešu mākslinieku izstāde. 

Svētdien, 12. jūn., – 10. jūl. Baltiešu 

mākslas izstāde Latviešu namā. Izstādē 

piedalīsies igauņu, lietuviešu un 

latviešu mākslinieki. 

Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, 

Svētā Jāņa baznīcā 

Prāv. Kolvins Makfersons. 

Svētdien, 5. jūn., plkst. 10.00 Debesbraukšanas 

dienas dievkalpojums ar 

Svēto Vakarēdienu. 


Gara svētku dievkalpojums ar Svēto 

Vakarēdienu. Pēc dievkalpojuma referāts 

par Svēto Garu. 


piemiņas dievkalpojums ar Svēto 

Vakarēdienu. 

Sidnejas latv. ev. lut. Vienības 

draudze 

Māc. Raimonds Sokolovskis. 

Svētdien, 5. jūn., plkst. 10.00 Debesbraukšanas 

dienas dievkalpojums. Bībeles 

stunda. 


Gara svētku - Vasarsvētku dievkalpojums. 

Svētdien, 19. jūn., plkst. 10.00 Tautas 

sēru dienas dievkalpojums. Trīsvienības 

diena. 

Zelta piekrastē 

Ceturtdien, 2. jūn., plkst. 13.00 Kārtējā 

baltiešu mēneša tikšanās Broadbeach 

Library, 61 Sunshine Boulevard, 

Mermaid Waters (iepretim 

Pacific Fair iepirkšanās centram). Ieejot 

bibliotēkā, sekot norādījumam uz 

Meeting Room A. 

Sestdien, 11. jūn., plkst. 19.00 Ungāru 

nakts Vācu klubā. Mūziku spēlēs 

The Huns. 

Svētdien, 12. jūn., Visu nāciju diena 

Sacred Heart Church, 50 Fairway Drive, 

Clear Island Waters. Pēc dievkalpojuma 

varēs iegādāties ēdienus un dzērienus 

Casey Hall. Būs arī brīvs koncerts. 

Latvijā 

Otrdien, 31. maijā, plkst. 19.45 (ieeja 

no 19.00) Artelī notiks īpašs koncerts! 

Īsu laika sprīdi pirms savas 60. dzimšanas 

dienas dziesminieks Haralds 

Sīmanis, talkā aicinot savus draugus 

mūziķus Ilzi un Andri Gruntes, sniegs 

koncertu Zaļā.... Haralds Sīmanis 

(balss, ģitāra), Ilze Grunte (ģitāra, 

mandolīna, stabules), Andris Grunte 

(kontrabass). 

Ceturtdien, 2. jūn., plkst. 20.00 Rīgas 

Festivāls – Pētera Vaska dzimšanas 

dienas koncerts Rīgas Domā. Svinot 

Pētera Vaska 65. dzimšanas dienu, 

Riga Festival atklāšanas koncertā iz- 

cili mūziķi uzvedīs pasaulslavenā Latvijas 

komponista skaņdarbu programma. 

Valsts akadēmiskā kora Latvija 

un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra 

priekšā stāsies viens no Latvijas 

kaismīgākajiem diriģentiem, ievērojamais 

sakrālās mūzikas interprets Māris 

Sirmais. Biļetes Ls5 - Ls12. 

Piektdien, 3. jūn., plkst. 19.00 

ELJA50 piektdienas diskusiju vakars 

viesnīcā Konventa sētā. Pārrunas par 

parakstu vākšanu par grozījumiem LR 

Satversmē. PARAKSTĪT vai NEPA- 

RAKSTĪT? Dari ko darīdams, apdomā 

galu! Mag. phil. Austris Grasis. Pārdomas 

par latviešu valodas situāciju, 

bilingvālu izglītību, bilingvālu vidi un 

monolingvālu strupceļu. Rokas nost 

no mūsu Satversmes – vai – Latviešu 

valodas glābēji kā tās kaprači! 

Sestdien, 4. jūn., plkst. 22.00 Rīgas 

festivāls – Latvijas Radio kora 

(dir. Sigvards Kļava) koncerts Rīgas 

Sv. Pētera baznīcā. Sergeja Rahmaņinova 

Vesperes. 

Trešdien, 8. jūn., plkst. 20.00 Rīgas 

festivāls – Melngalvju namā Sanktpēterburgas 

stīgu kvartets. 

Ceturtdien, 9. jūn., plkst. 18.00 un 

plkst. 20.00 Rīgas festivāls – koncertuzvedums 

Annas Sakses Pasakas par 

ziediem. Piedalās: Gundars Āboliņš 

(stāstnieks), Dita Krenberga (flauta), 

Valts Pūce (klavieres). 

Piektdien, 10. jūn., plkst. 18.00 – 

22.00 Ārzemju latviešu kārtējais tikšanās 

vakars PBLA pārstāvniecības 

birojā Rīgā, Lāčplēša ielā 29 dz. 5. 


festivāls – Lielajā ģildē populārās operu 

ārijas. Zviedrijas tenors Matss Karlsons 

dziedās populāras Verdi un Pučīni 

operu ārijas, kā arī sniegs ieskatu 

zviedru komponistu Hugo Alvēna un 

Vilhelma Petersona-Bergera daiļradē. 

Pie klavierēm būs viens no labākajiem 

zviedru pianistiem Lūve Dervingers. 

Ceturtdien, 16. jūn., plkst. 20.00 

Rīgas festivāls – Rīgas Domā koncerts 

Vakara lūgšana. Soprāns Gunta 

David čuka, saksofonists Artis Sīmanis 

un ērģelniece Kristīne Adamaite 

atskaņos mūsdienu romantiķus Ešenvaldu, 

Kalēju un Stepiņu, modernistu 

Bušu, sakrālo taku staigātājus Dubru 

un Selicki, kā arī Pēteri Vasku. 


festivāla noslēgums Lielajā ģildē. Taipejas 

filharmoniskais orķestris, solists 

pianists Vestards Šimkus un Lietuvas 

trompetists Igors Kramarevs. 

Svētdien, 19. jūn., plkst. 15.00 Rīgas 

Evanģēliskās draudzes dievkalpojums 

Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Kalpos 

prāv. Klāvs Bērziņš. Visi laipni lūgti 

un aicināti! ■ 

Lata kurss 

Latvijas Bankas kurss 30. maijā. 

1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss) 

1 AUD = 0,5270 

1 GBP = 0,8110 

1 NZD = 0,4040 

1 USD = 0,4930

Laikraksts "Latvietis" 148

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?