Laikraksts "Latvietis" 148
Laikraksts "Latvietis" 148
Laikraksts "Latvietis" 148
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
10. lpp <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Pirmdien, 2011. gada 30. maijā<br />
Latvijas īsziņas<br />
Sestdien, 21. maijā Krievijas ārlietu<br />
ministrs Sergejs Lavrovs, uzstājoties<br />
Imanuela Kanta vārdā nosauktās<br />
Krievijas Valsts universitātes Kaļiņingradā<br />
studentiem, paziņoja: „Mēs<br />
lūdzam savus kaimiņus Latvijā un<br />
Igaunijā, lai viņi izpilda tās rekomendācijas,<br />
kuras izstrādājusi ANO Rasu<br />
diskriminācijas izskaušanas komiteja,<br />
kuras ieteica EDSO augstais komisārs<br />
etnisko minoritāšu jautājumos un Eiropas<br />
Padomes cilvēktiesību komisārs.<br />
[...] Iniciatīvas, kas brīžiem parādās<br />
Latvijā, ir virzītas uz to, lai vispār pārtrauktu<br />
skolās izglītību krievu valodā,<br />
kas jau pašos pamatos ir pretrunā šīm<br />
Eiropas kopīgajām vērtībām.“<br />
* * *<br />
Svētdien, 22. maijā pēc dalības<br />
Nordea Rīgas maratonā Rīgas mērs<br />
Nils Ušakovs (Saskaņas centrs) tika<br />
nogādāts slimnīcā. Ušakova preses<br />
pārstāve Anna Kononova informē, ka<br />
Rīgas mērs maratona laikā cieta no<br />
pārkaršanas un pašlaik atrodas intensīvās<br />
terapijas nodaļā ārstu uzraudzībā,<br />
viņa veselības stāvoklis ir stabils.<br />
[...] Ušakovam svētdien neizdevās pieveikt<br />
plānoto distanci.<br />
Rīgas domes Sabiedrisko attiecību<br />
nodaļa informē, ka Rīgas domes<br />
priekšsēdētājs N. Ušakovs atrodas<br />
Berlīnes klīnikā Charite. Transportēšana<br />
no Rīgas noritēja veiksmīgi, un<br />
viņš turpina saņemt intensīvu ārstēšanu.<br />
Berlīnes klīnikas mediķi N. Ušakova<br />
veselības stāvokli raksturo kā<br />
nopietnu, bet stabilu.<br />
Vācijas speciālisti ir apstiprinājuši<br />
P. Stradiņa Klīniskās universitātes<br />
slimnīcas ārstu noteikto diagnozi –<br />
pārkaršanas sindromu, kam sekoja<br />
visu iekšējo orgānu sistēmas bojājumi.<br />
Ir cietušas gan aknas, gan nieres, citi<br />
iekšējie orgāni un muskuļi.<br />
N. Ušakova stāvoklis ir nopietns,<br />
taču stabils, un Berlīnes ārsti pozitīvi<br />
vērtē šo stabilitāti. Lai veiktu nepieciešamo<br />
intensīvo terapiju, ārsti veicina<br />
medikamentozu miega stāvokli.<br />
N. Ušakovs elpo patstāvīgi, bet plaušas<br />
tiek arī papildus ventilētas.<br />
Klīnikas speciālisti uzskata, ka<br />
N. Ušakova ārstēšanai būs jāturpinās<br />
vismaz trīs, četras nedēļas. Ārstēšanās<br />
izmaksas varētu pārsniegt vairākus<br />
simtus tūkstošus eiro. Ir atvērts ziedojumu<br />
konts N. Ušakova ārstēšanai,<br />
* * *<br />
LU Preses centrs ziņo, ka 25. maijā<br />
Latvijas Universitātē (Raiņa bulv. 19)<br />
notika LU Satversmes sapulces sēde,<br />
kurā par Universitātes rektoru uz<br />
turpmākajiem četriem gadiem ievēlēts<br />
līdzšinējais rektors prof. Mārcis Auziņš.<br />
Uz rektora amatu pretendēja arī<br />
profesore Inta Brikše.<br />
Par prof. M. Auziņu balsoja 185<br />
Satversmes sapulces dalībnieku,<br />
pret – 92, par prof. I. Brikši balsoja 79,<br />
pret – 198. LU Satversmes sapulcē ir<br />
300 dalībnieku, uz sēdi bija ieradušies<br />
un balsošanā piedalījās 277 dalībnieki.<br />
Rektoru LU Satversmes sapulce<br />
ievēl uz četriem gadiem. Rektora vēlēšanas<br />
notiek aizklātās balsošanas<br />
kārtībā. Par ievēlētu rektora amatā<br />
atzīstams pretendents, kurš saņēmis<br />
vairāk par pusi balsu no to Universitātes<br />
Satversmes sapulces dalībnieku<br />
skaita, kas piedalījušies vēlēšanās.<br />
* * *<br />
Svētdien, 22. maijā mūžībā aizgājis<br />
Satversmes tiesas (ST) tiesnesis<br />
Viktors Skudra. Redzamākā lieta, pie<br />
kuras šobrīd strādāja Skudra, bija tā<br />
dēvētā Parex bankas mazo akcionāru<br />
lieta. Kādreizējais Ventspils mēra<br />
Aivara Lemberga advokāts Viktors<br />
Skudra par ST tiesnesi tika ievēlēts<br />
2007. gadā, un viņu šim amatam virzīja<br />
Ministru kabinets.<br />
* * *<br />
LNT raidījumā 900 sekundes eirokomisārs<br />
Andris Piebalgs jautāts, vai<br />
Latvijā būtu nepieciešams ieviests tautas<br />
vēlēta prezidenta institūciju, sacīja:<br />
Es uzskatu, ka Latvija tam ir gatava.<br />
Es saprotu, kad Satversme tika radīta,<br />
tad negribējās radīt pretrunu starp<br />
prezidenta institūciju un parlamentu.<br />
Šobrīd Latvijas valsts demokrātija ir<br />
tajā stadijā, ka es neredzu nekādu risku<br />
un jāskatās uz Satversmi un to, kāda<br />
evolūcija ir sabiedrībā. Es, piemēram,<br />
ļoti gribētu balsot par prezidentu, viņš<br />
mani reprezentē pasaulē. Tā jūtas, es<br />
domāju, liela daļa Latvijas iedzīvotāju.<br />
[...] Šobrīd jūs man jautājat, vai es<br />
kandidēšu. Tas iznāk tāpēc, ka visa šī<br />
prezidenta ievēlēšana ir ļoti necaurspīdīga,<br />
tas rada aizdomas. Ja ir tautas<br />
vēlēts prezidents, tad man ir jāiet pašam,<br />
jāiet ārā un jāsaka: „Es gribu būt<br />
prezidenta kandidāts“. Man jāmēģina<br />
pārliecināt vēlētāji un tad tas process<br />
ir stipri, stipri mazāk aizdomīgs.<br />
* * *<br />
Jānis Urbanovičs – politisko apvienības<br />
Saskaņas centrs Saeimas<br />
frakcijas priekšsēdētājs uzturējās vizītē<br />
Ķīnā no 15. maija līdz 19. maijam,<br />
piedaloties otrajā Ķīnas-Eiropas<br />
politisko partiju forumā, kas tika atklāts<br />
16. maijā. Temati biji sekojoši:<br />
Ekonomiskās un sociālās attīstības<br />
virzība Ķīnā un Eiropā tuvāko 5-20<br />
gadu laikā, Saskarsmes punkti starp<br />
Eiropu un Ķīnu: stratēģijas un jaunas<br />
sadarbības iespējas, Mūsdienu situācija<br />
un nākotnes perspektīvas Ķīnas-<br />
Eiropas tirdzniecībā un ekonomiskajā<br />
sadarbībā. Jānis Urbanovičs parakstīja<br />
Memorandu par sadarbību starp<br />
Ķīnas Komunistisko partiju un Lat-<br />
vijas Sociāldemokrātisko partiju Saskaņa.<br />
Memorandā minēts, ka: starppartiju<br />
sakari ir svarīga sastāvdaļa<br />
Ķīnas-Latvijas attiecībās. Tie veicina<br />
draudzību starp abu valstu tautām un<br />
katras labklājības attīstību. Abu pušu<br />
nolūkos ir veikt regulāru delegāciju<br />
apmaiņu, sekmēt divpusīgu tirdzniecības-ekonomisko,<br />
humanitāro un starpreģionālo<br />
sadarbību, kā arī stimulēt<br />
un atbalstīt sadarbības attīstību starp<br />
„smadzeņu centriem“ un partiju jaunatnes<br />
organizācijām.<br />
* * *<br />
ASV vēstniecības Rīgā speciāliste<br />
Kristīne Kreile informēja, ka ASV<br />
tieslietu atašeja Kirka Štrībiha birojs<br />
jeb ASV Federālās izmeklēšanas birojs<br />
(FIB) Rīgā atradīsies jaunajās<br />
ASV vēstniecības telpās. Birojā strādās<br />
četri darbinieki. Tieslietu atašeja<br />
birojs līdz šim atradās Tallinā un<br />
atbildēja par visām trim Baltijas valstīm.<br />
No visām Baltijas valstīm Latvijā<br />
ASV vēstniecība tagad atradīsies<br />
vislabākajās telpās un tādēļ notiek<br />
tieslietu atašeja pārcelšanās uz Rīgu.<br />
Kristīne Kreile saka: „Tieslietu atašeja<br />
birojs pārsvarā nodarbojas ar kibernoziegumu<br />
apkarošanu, kā arī narkotiku<br />
un cilvēktirdzniecības jautājumiem.<br />
Birojs turpinās atbildēt par visām trim<br />
Baltijas valstīm un sadarbosies ar dažādām<br />
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas<br />
institūcijām, lai sekmētu ātras un precīzas<br />
informācijas apmaiņu.“<br />
* * *<br />
ASV vēstniecība Latvijā informē,<br />
ka darbu tās pašreizējā atrašanās vietā<br />
centrā pārtrauks pirmdien, 23. maijā<br />
un atsāks strādāt otrdien, 31. maijā<br />
jaunajā, tikko uzceltajā, iespaidīgajā<br />
ēkā Remtes ielā 1, kas atrodas iepretim<br />
Spices iepirkšanās centram.<br />
* * *<br />
Svētdien, 8. maijā kara beigu piemiņas<br />
ceremonijā Brāļu kapos nepiedalījās<br />
Krievijas vēstnieks.<br />
* * *<br />
Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis<br />
(Vienotība) aicina Krievijas<br />
vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu<br />
nebūt vienpusīgam un paplašināt<br />
savu redzējumu par Otrā pasaules kara<br />
jautājumiem. Aicināts vērtēt faktu, ka<br />
Krievijas vēstnieks piedalījās 9. maija<br />
svinībās, bet nebija klāt 8. maija pasākumā<br />
Brāļu kapos, Ģ. V. Kristovskis<br />
intervijā medijiem norādīja: „No mūsu<br />
valstī akreditētajiem vēstniekiem mēs<br />
sagaidām cieņu gan pret oficiāliem<br />
pasākumiem, ko rīko valsts vadība,<br />
gan pret karos bojāgājušiem karavīriem,<br />
kas apbedīti šajā valstī. Vēstnie-<br />
Turpinājums 11. lpp.