Laikraksts "Latvietis" 148

More documents

Recommendations

Info

4. lpp <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Pirmdien, 2011. gada 30. maijā Par izglītību valsts valodā Latvijas Nacionālās skolotāju savienības atklātā vēstule 16.05.2011./ Nr. 13 Latvijas Tradicionālās kultūras asociācijas vadītājai Guntai Neretniecei LR Izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK“ priekšsēdētājam Robertam Zīlem Par izglītību valsts valodā 2010. gada 22. aprīlī Latvijas Nacionālā skolotāju savienība (LNSS) saņēma Latvijas Tradicionālās kultūras asociācijas (LTKA) vadītājas G. Neretnieces vēstuli, kurā teikts, ka „Latvijas Nacionālo skolotāju savienībai ir jāatbalsta Nacionālās apvienības ierosinājums Satversmes grozījumiem par izglītību valsts valodā“, jo tas esot ceļa sākums uz citu izglītības sistēmu! Vēstulē teikts, ka „Nacionālā apvienība (NA) ir uzsākusi reālu darbu, lai likvidētu vāji kontrolētu un saturiski atšķirīgu no latviešu skolām mācību priekšmetu apmācību krievu skolās, ka šis ir izšķirošs pasākums, lai pamazām likvidētu divu nodalītu informatīvo telpu pastāvēšanu Latvijā, tādējādi mazinot krievvalodīgo naidīgumu un veicinot pozitīvu attieksmi cittautiešos pret neatkarīgo Latvijas valsti un Šī gada aprīlī tika veikts Latviešu valodas aģentūras pētījums, kurā noskaidrojās, 39% Latvijas mazākumtautību skolu skolēni latviešu valodu pārvalda slikti vai ļoti slikti. Tāpat noskaidrojās, ka šie jaunieši lielākoties (88% gadījumu) informācijas iegūšanai izmanto KRIEVIJAS (!) medijus. Kā Jums šķiet, ko šie jaunieši apgūst vēstures stundās? Valsts izglītības satura centrs sen ir parādījis savu bezspēcību vēstures mācību līdzekļu kontrolē, vairākās skolās izmanto no Krievijas vestas vēstures grāmatas. Tāpat ir šaubas vai vispār vidusskolās tiek ievērota mācību priekšmetu valodas attiecība, kurā 60% ir jābūt latviešu jeb valsts valodā. Mazās minoritātes, kā baltkrievi, ukraiņi, tatāri u.c. tā vietā, lai mācītos fakultatīvi (pēc izvēles) dzimto valodu vai kultūru, mācās krievu valodā vismaz 40% vidusskolas priekšmetus. Kāpēc tā? Vai tiešām šāda sistēma ir normāla un nav vajadzīgas pārmaiņas? Vai tiešām kaut kur neesam kļūdījušies? Ko mainīs topošais Satversmes 112. panta grozījuma projekts? Satversmes 112. pants jaunajā redakcijā skanēs šādi: Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina tās nākotni.“ Vēstules autore aicina arī LNSS paust savu attieksmi par NA rosinātajām izmaiņām izglītības sistēmā publiskajā telpā. Tāpēc LNSS Valde 2011. gada 14. maija sēdē, izskatot aktualizēto jautājumu par izglītības ieguves iespējām valsts valodā, pēc garām diskusijām pieņēma rezolūciju, kurā teikts, ka LNSS, strādājot pie „Citas izglītības sistēmas” izveides, neparedz iespēju, ka nacionāla valsts varētu finansēt izglītību, kura tiek iegūta kādas citas valsts valodā. Tāpēc uzskata, ka 1. Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, izglītība par valsts līdzekļiem iegūstama tikai valsts valodā; 2. valsts valodas nelietošana mācību un audzināšanas iestādēs ir klajš apdraudējums latviešu valodas, nacio- Tavs paraksts Latvijai – vajadzīgs! iespēju bezmaksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā. Pamatizglītība ir obligāta. 1. Pats svarīgākais ieguvums būs ilgtermiņā – vienotas sabiedrības veidošana. Valsts pamats ir vienota sabiedrība, tikai valstis ar teritoriāli nošķirtām nacionālajām grupām var pastāvēt divvalodīgas sabiedrības. Latvijā mēs visi, latvieši, krievi, ukraiņi, baltkrievi, leiši un igauņi dzīvojam kopā, tāpēc valoda var būt tas nālās identitātes un valsts pastāvēšanai un aicina Izglītības un zinātnes ministriju nodrošināt to, lai valsts finansēto izglītības iestāžu darbību reglamentējošos dokumentos tiek noteikts, ka mācību un audzināšanas darbs izglītības iestādēs noris tikai valsts valodā; 3. izskaidrojošo darbu par to, kāpēc ierosinātajos grozījumos Latvijas Republikas Satversmes 112. pantā netiek paredzēts, ka ikvienam šīs valsts iedzīvotājam valsts nodrošina arī bezmaksas pirmsskolas un augstāko izglītību, var sniegt tikai un vienīgi šī dokumenta autori – Nacionālā apvienība „Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK“. Ar cieņu, LNSS priekšsēdētājs Dr. paed. Edgars Kramiņš Kādas ir šībrīža divvalodīgās izglītības problēmas? – Matīsa Gricmaņa komentārs pamats, kas mūs visus vieno. Latvijā par vienīgo starpetnisko valodu kļūs latviešu valodu, kura šobrīd ir nostiprinājusies tikai valsts sektorā. 2. Latvijas jaunieši spēs iegūt informāciju no alternatīviem informācijas avotiem ne Kremļa medijiem. Tiks pārtraukta Latvijas mazākumtautību jauniešu diskriminācija, jo viņi beidzot varēs pilnīgi iekļauties lat- Turpinājums 5. lpp.
Pirmdien, 2011. gada 30. maijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 5. lpp Atklāta vēstule 10. Saeimai Par atkārtotu V. Zatlera ievēlēšanu prezidenta amatā Cienījamā S. Āboltiņas kundze, 10. Saeimas priekšsēdētāja! 10. Saeimas deputāti! Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) ārzemēs un tās biedri atbalsta prezidenta V. Zatlera atkārtotu ievēlēšanu prezidenta amatā. Aicinām un mudinām ikvienu 10. Saeimas deputātu būt valstiskiem un vienbalsīgi atbalstīt V. Zatlera atkārtotu ievēlēšanu prezidenta amatā. Ar savu nostāju un pārliecību viņš ir izrā- Astrīdas Jansones pārdomas Mēs taču nevaram un nevaram savā valstī lietas kārtot tā, kā to iedomājies loģiski domājošs cilvēks. Mazākais līdz šim sevi esmu uzskatījusi par samērā loģiski domājošu, bet nupat esmu sākusi šaubīties. Ja mums valstī pie teikšanas līdz šim bijuši labi izglītoti, inteliģenti, godīgi, valstiski un loģiski domājoši cilvēki, tad man bija jānāk pie slēdziena, ka mana loģika vairs nav nekāda loģika. Liekas, ka jau 20 gadu garumā latviešiem ar vienkāršu loģiku veicas ne visai labi. Loģiski domājoši cilvēki nedrīkstēja ieviest likumus, kas jau pašos atjaunotās neatkarības sākumos ļāva iznīcināt, izvazāt, un privatizēt fabrikas, kolhozus, slimnīcas, sanatorijas, Tavs paraksts Latvijai Turpinājums no 4. lpp viskajā vidē. Tāpat ar laiku samazināsies problēmas latviešu jauniešiem iegūt darbu Rīgā, kur pārāk bieži nepamatoti prasa krievu valodas zināšanas. 3. Sākoties krīzei no darba skolās tika atlaisti vairāki simti skolotāji. Pirms diviem gadiem Latvijā tika slēgtas 57 skolas, šogad tiks slēgtas vēl 10. Cik skolotāji šajās skolās strādāja? Tātad domāju, ka skolotāju trūkums, kas varētu mācīt latviešu valodā netrūktu. Tieši otrādi latviešu un mazākumtautību skolotāji būs spiesti savā starpā konkurēt un tas noteikti ilgtermiņā uzlabos izglītības kvalitāti. No darba būs spiesti aiziet skolotāji, kas pietiekami labā līmenī nepārvalda valsts valodu. Tāpat pazudīs problēmas kontrolēt vēstures un citu priekšmetu mācīšanas kvalitāti. 4. Nav taisnīgi bērnus jau no 5 līdz 7 gadu vecuma sadalīt latviešos un dījis stabilitāti ceļā uz ekonomisku un valstisku atveseļošanos ar skatienu nākotnē, ilgtermiņā. Tagad sākotnējās ieceres un solījumi ir jāsāk īstenot sevišķi izglītības un veselības aprūpes sistēmā. Tas vēljovairāk stiprinās uzticību Latvijas Republikas valdībai un Saeimai. Ņemot vērā izaugsmi, spēju konsekventi nostāties tautas pusē, mēs, Kur palikusi latviešu loģika? viesnīcas un visu citu, kas piederēja valstij un bija vēl kaut kam derīgs. Nedrīkstēja ieviest privatizācijas sertifikātus, un palaist tos brīvā tirgū, lai tos par smiekla naudu iegādātos spekulanti, kuri tad par to pašu smiekla naudu iegādājās valsts uzņēmumus, un tos izsaimniekoja vai pārdeva ar lielu peļņu. Vēl mazāk loģiski man liekas tas, ka tie paši cilvēki atkal un atkal tika ievēlēti Saeimā un tie paši, vai viņu sponsori tagad nosaka Latvijas politikas virzienu. Tas, ka viens no viņiem tagad arī tautas acīs ir viens no piemērotākajiem kandidātiem prezidenta amatam, man jau liekas kā pilnīgs ārprāts, ne vairs tikai loģikas trūkums. Vēl nesaprotamāks paliek tas, ka mēs šo lēmumu pieņēmējus ievēlam augstos amatos atkal un atkal. Man arī liktos loģiski, ka tie cilvē- krievvalodīgajos. Katrs cilvēks taču piedzimst ar savu etnisko piederību, bet valstisko mums ir tiesības katram pašam izvēlēties, tātad tas ir jādara apzinātā vecumā nevis pirmskolā vai pirmajā klasē. Pie jaunajiem Satversmes grozījumiem visi Latvijas skolēni mācīsies valsts valodā, bet fakultatīvos (izvēles) priekšmetus katrā skolā varēs pielāgot bērnu vairākuma vēlmēm mācīties savu dzimto valodu vai kultūru, tāpat vienā skolā varēs mācīties vairāku mazākumtautību bērni un skolas pienākums būs tiem nodrošināt šādus izvēles priekšmetus. 5. Latvijas valdība, kurā ir arī nacionāli noskaņotā Pilsoniskā Savienība, piekopj strausa politiku, tas ir, izglītības un kultūras ministri saka, ka viss norisinās 2004. gada izglītības reformas iespaidā un reforma ir izpildījusi savu mērķi. Bet kas ir tas, ko redzam 9. maijā? Ko rāda Latviešu valodas aģentūras pētījums? Vai drīzāk šie valdības signāli nav ļoti tuvredzīga politiskā konkurence, ārzemēs dzīvojošie latviešu ārsti un zobārsti, vēlāmies skaidri un noteikti paust savu atbalstu V. Zatleram kā prezidenta amata kandidātam. Patiesā cieņā, Jānis J. Dimants, Jr., M.D. LĀZA valdes priekšsēdis 2011. gada 23. maijā Mineapolē ki, kas Latvijā strādājot nopelna daudz vairāk kā citi, arī nodokļos maksātu daudz vairāk. Tas ir, maksātu tā saukto progresīvo nodokli. Ja Latvijas valstī viņiem ir iespējas labāk pelnīt, tad viņiem būtu valstij arī vairāk jāatmaksā. It sevišķi tas būtu sakāms par tiem, kas strādā valsts uzņēmumos, vai valsts iestādēs. Nepavisam loģiski man neizklausās tas, ka bērna pabalstu 45 tūkstošu latu apmērā vienā gadā saņem tētiņš, kurš valsts iestādē gadā ir jau nopelnījis vairāk kā 100 tūkstošus latu. Loģiski domājot, bērna pabalstu nevajadzētu saņemt cilvēkam, kura alga gadā pārsniedz 100 tūkstošus latu. Kāpēc Latvijā bērnu pabalstus saņem cilvēki, kam tas nav nepieciešams, manai lo- Turpinājums 12. lpp. kas Satversmes grozījumu projektu, kas ilgtermiņā var vienot Latvijas sabiedrību, norakt? Kāpēc parakstīties? Mums ir iespēja mainīt Latvijas drūmo likteni, mēs varam kļūt par attīstītu un modernu vienvalodīgu valsti ar ļoti bagātu savu un mazākumtautību kultūru. Kremļa mediji nebūs krievu jauniešu prātus monopolizējuši. Izvēles šodien ir – Latvija oficiāli vienvalodīga, bet praktiski divvalodīga. Vai Latvisku Latviju, kas ir moderna un spējīga vienoties par kopīgiem lēmumiem neatkarīgi no etniskās izcelsmes. Un pats svarīgākais! Latvijas tautai ir dota tieša izvēles iespēja, šoreiz tikai no mūsu pašu vienprātības, no spējas izdarīt lēmumu mūsu kopīgajai nākotnei būs atkarīga kāda būs mūsu Latvijas nākotne. Es ticu, ka tā būs Latviska Latvija. Es ticu, ka MĒS KOPĀ izdarīsim pareizo izvēli! Matīss Gricmanis
Page 1 and 2: Laikraksts LATVIETISwww.laikraksts.
Page 3: Pirmdien, 2011. gada 30. maijā Lai
Page 7 and 8: Pirmdien, 2011. gada 30. maijā Lai

Laikraksts "Latvietis" 148

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?