Laikraksts "Latvietis" 148

More documents

Recommendations

Info

10. lpp <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Pirmdien, 2011. gada 30. maijā Latvijas īsziņas Sestdien, 21. maijā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, uzstājoties Imanuela Kanta vārdā nosauktās Krievijas Valsts universitātes Kaļiņingradā studentiem, paziņoja: „Mēs lūdzam savus kaimiņus Latvijā un Igaunijā, lai viņi izpilda tās rekomendācijas, kuras izstrādājusi ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja, kuras ieteica EDSO augstais komisārs etnisko minoritāšu jautājumos un Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs. [...] Iniciatīvas, kas brīžiem parādās Latvijā, ir virzītas uz to, lai vispār pārtrauktu skolās izglītību krievu valodā, kas jau pašos pamatos ir pretrunā šīm Eiropas kopīgajām vērtībām.“ * * * Svētdien, 22. maijā pēc dalības Nordea Rīgas maratonā Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs) tika nogādāts slimnīcā. Ušakova preses pārstāve Anna Kononova informē, ka Rīgas mērs maratona laikā cieta no pārkaršanas un pašlaik atrodas intensīvās terapijas nodaļā ārstu uzraudzībā, viņa veselības stāvoklis ir stabils. [...] Ušakovam svētdien neizdevās pieveikt plānoto distanci. Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa informē, ka Rīgas domes priekšsēdētājs N. Ušakovs atrodas Berlīnes klīnikā Charite. Transportēšana no Rīgas noritēja veiksmīgi, un viņš turpina saņemt intensīvu ārstēšanu. Berlīnes klīnikas mediķi N. Ušakova veselības stāvokli raksturo kā nopietnu, bet stabilu. Vācijas speciālisti ir apstiprinājuši P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārstu noteikto diagnozi – pārkaršanas sindromu, kam sekoja visu iekšējo orgānu sistēmas bojājumi. Ir cietušas gan aknas, gan nieres, citi iekšējie orgāni un muskuļi. N. Ušakova stāvoklis ir nopietns, taču stabils, un Berlīnes ārsti pozitīvi vērtē šo stabilitāti. Lai veiktu nepieciešamo intensīvo terapiju, ārsti veicina medikamentozu miega stāvokli. N. Ušakovs elpo patstāvīgi, bet plaušas tiek arī papildus ventilētas. Klīnikas speciālisti uzskata, ka N. Ušakova ārstēšanai būs jāturpinās vismaz trīs, četras nedēļas. Ārstēšanās izmaksas varētu pārsniegt vairākus simtus tūkstošus eiro. Ir atvērts ziedojumu konts N. Ušakova ārstēšanai, * * * LU Preses centrs ziņo, ka 25. maijā Latvijas Universitātē (Raiņa bulv. 19) notika LU Satversmes sapulces sēde, kurā par Universitātes rektoru uz turpmākajiem četriem gadiem ievēlēts līdzšinējais rektors prof. Mārcis Auziņš. Uz rektora amatu pretendēja arī profesore Inta Brikše. Par prof. M. Auziņu balsoja 185 Satversmes sapulces dalībnieku, pret – 92, par prof. I. Brikši balsoja 79, pret – 198. LU Satversmes sapulcē ir 300 dalībnieku, uz sēdi bija ieradušies un balsošanā piedalījās 277 dalībnieki. Rektoru LU Satversmes sapulce ievēl uz četriem gadiem. Rektora vēlēšanas notiek aizklātās balsošanas kārtībā. Par ievēlētu rektora amatā atzīstams pretendents, kurš saņēmis vairāk par pusi balsu no to Universitātes Satversmes sapulces dalībnieku skaita, kas piedalījušies vēlēšanās. * * * Svētdien, 22. maijā mūžībā aizgājis Satversmes tiesas (ST) tiesnesis Viktors Skudra. Redzamākā lieta, pie kuras šobrīd strādāja Skudra, bija tā dēvētā Parex bankas mazo akcionāru lieta. Kādreizējais Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāts Viktors Skudra par ST tiesnesi tika ievēlēts 2007. gadā, un viņu šim amatam virzīja Ministru kabinets. * * * LNT raidījumā 900 sekundes eirokomisārs Andris Piebalgs jautāts, vai Latvijā būtu nepieciešams ieviests tautas vēlēta prezidenta institūciju, sacīja: Es uzskatu, ka Latvija tam ir gatava. Es saprotu, kad Satversme tika radīta, tad negribējās radīt pretrunu starp prezidenta institūciju un parlamentu. Šobrīd Latvijas valsts demokrātija ir tajā stadijā, ka es neredzu nekādu risku un jāskatās uz Satversmi un to, kāda evolūcija ir sabiedrībā. Es, piemēram, ļoti gribētu balsot par prezidentu, viņš mani reprezentē pasaulē. Tā jūtas, es domāju, liela daļa Latvijas iedzīvotāju. [...] Šobrīd jūs man jautājat, vai es kandidēšu. Tas iznāk tāpēc, ka visa šī prezidenta ievēlēšana ir ļoti necaurspīdīga, tas rada aizdomas. Ja ir tautas vēlēts prezidents, tad man ir jāiet pašam, jāiet ārā un jāsaka: „Es gribu būt prezidenta kandidāts“. Man jāmēģina pārliecināt vēlētāji un tad tas process ir stipri, stipri mazāk aizdomīgs. * * * Jānis Urbanovičs – politisko apvienības Saskaņas centrs Saeimas frakcijas priekšsēdētājs uzturējās vizītē Ķīnā no 15. maija līdz 19. maijam, piedaloties otrajā Ķīnas-Eiropas politisko partiju forumā, kas tika atklāts 16. maijā. Temati biji sekojoši: Ekonomiskās un sociālās attīstības virzība Ķīnā un Eiropā tuvāko 5-20 gadu laikā, Saskarsmes punkti starp Eiropu un Ķīnu: stratēģijas un jaunas sadarbības iespējas, Mūsdienu situācija un nākotnes perspektīvas Ķīnas- Eiropas tirdzniecībā un ekonomiskajā sadarbībā. Jānis Urbanovičs parakstīja Memorandu par sadarbību starp Ķīnas Komunistisko partiju un Lat- vijas Sociāldemokrātisko partiju Saskaņa. Memorandā minēts, ka: starppartiju sakari ir svarīga sastāvdaļa Ķīnas-Latvijas attiecībās. Tie veicina draudzību starp abu valstu tautām un katras labklājības attīstību. Abu pušu nolūkos ir veikt regulāru delegāciju apmaiņu, sekmēt divpusīgu tirdzniecības-ekonomisko, humanitāro un starpreģionālo sadarbību, kā arī stimulēt un atbalstīt sadarbības attīstību starp „smadzeņu centriem“ un partiju jaunatnes organizācijām. * * * ASV vēstniecības Rīgā speciāliste Kristīne Kreile informēja, ka ASV tieslietu atašeja Kirka Štrībiha birojs jeb ASV Federālās izmeklēšanas birojs (FIB) Rīgā atradīsies jaunajās ASV vēstniecības telpās. Birojā strādās četri darbinieki. Tieslietu atašeja birojs līdz šim atradās Tallinā un atbildēja par visām trim Baltijas valstīm. No visām Baltijas valstīm Latvijā ASV vēstniecība tagad atradīsies vislabākajās telpās un tādēļ notiek tieslietu atašeja pārcelšanās uz Rīgu. Kristīne Kreile saka: „Tieslietu atašeja birojs pārsvarā nodarbojas ar kibernoziegumu apkarošanu, kā arī narkotiku un cilvēktirdzniecības jautājumiem. Birojs turpinās atbildēt par visām trim Baltijas valstīm un sadarbosies ar dažādām Igaunijas, Latvijas un Lietuvas institūcijām, lai sekmētu ātras un precīzas informācijas apmaiņu.“ * * * ASV vēstniecība Latvijā informē, ka darbu tās pašreizējā atrašanās vietā centrā pārtrauks pirmdien, 23. maijā un atsāks strādāt otrdien, 31. maijā jaunajā, tikko uzceltajā, iespaidīgajā ēkā Remtes ielā 1, kas atrodas iepretim Spices iepirkšanās centram. * * * Svētdien, 8. maijā kara beigu piemiņas ceremonijā Brāļu kapos nepiedalījās Krievijas vēstnieks. * * * Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (Vienotība) aicina Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu nebūt vienpusīgam un paplašināt savu redzējumu par Otrā pasaules kara jautājumiem. Aicināts vērtēt faktu, ka Krievijas vēstnieks piedalījās 9. maija svinībās, bet nebija klāt 8. maija pasākumā Brāļu kapos, Ģ. V. Kristovskis intervijā medijiem norādīja: „No mūsu valstī akreditētajiem vēstniekiem mēs sagaidām cieņu gan pret oficiāliem pasākumiem, ko rīko valsts vadība, gan pret karos bojāgājušiem karavīriem, kas apbedīti šajā valstī. Vēstnie- Turpinājums 11. lpp.
Pirmdien, 2011. gada 30. maijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 11. lpp Zatlers ierosina Saeimu atlaist Turpinājums no 1. lpp šanām, kad aicināju jūs visus līdzdarboties – doties pie vēlēšanu urnām un novēlēt. Novēlēt par Latvijas nākotni. Un esmu ļoti pateicīgs, ka jūs to izdarījāt – domājāt, izvēlējāties, vilkāt krustiņus, mīnusiņus sarakstos, kas jums bija priekšstatīti, un novēlējāt. Vēlēšanu rezultāts deva gandarījumu visiem – gan jums par savu izvēli, gan politiķiem, kuri tika pārstāvēti jaunajā Saeimā, gan arī mūsu ārvalstu draugiem. Mēs pierādījām to, ka Latvija spēj pārvarēt krīzi, ka Latvijas valdība spēj iegūt tautas uzticību un doties tālāk. Jaunajā Saeimā bija vairāk nekā 60% jaunu seju. Cilvēki, kas vēlējās būs aizrautīgi un ar degsmi kalpot Latvijai. Daudz kas labs ir paveikts kopš tā brīža. Ir pilnīgi cits uzvedības kods Saeimas plenārsēžu zālē, ir cits pieklājības kods. Saeimas ēka ir kļuvusi atvērtāka sabiedrībai. Tajā viesojas gan nevalstiskās organizācijas, gan arī jaunieši. Taču galvenais uzdevums tomēr bija atmest tos niķus un stiķus, kas bija par pamatu lielajai uzticības plaisai starp sabiedrību un 9. Saeimu. Izravēt to ļaunuma sakni, kas šķir varu no sabiedrības. Pagājušās ceturtdienas Saeimas balsojums diemžēl ir kā sirēna, kas brīdina par nopietnu konfliktu starp likumdevēja varu un tiesu varu – divām no trim varām, uz kurām balstās mūsu valsts. Saeima izrādīja necieņu un neuzticēšanos tiesu varas kompetencei. Un diemžēl tā nebija pirmā reize. Jau 9. Saeimā likumdevējs neapstiprināja amatā tiesnesi, kura profesionālā atbilstība bija novērtēta tiesu varā. Likumdevējs neapstiprināja amatā ģenerālprokuroru, kuru virzīja tiesu varas augstākā amatpersona, Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Arī šajā Saeimā jau bija pirmais signāls, ka tikumi un netikumi diemžēl ir pārmantoti – amatā netika apstiprināts arī tiesnesis Judins. Šī jau ir nākošā reize. Kļuvuši arī pārmantoti citi netikumi. Mēs redzējām tirgošanos par amatiem, kaislīgu cīņu par amatiem tā Latvijas īsziņas Turpinājums no 10. lpp ka darbs ir specifisks dienests valsts interešu labā, un it īpaši tas izpaužas protokolāros jautājumos. Tie jārespektē, neatkarīgi no vēstnieka personiskā viedokļa vai simpātijām, jo vēstnieks pārstāv ne tik daudz sevi, cik visu savu valsti un tās vadītāju – šajā gadījumā Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu.“ Ministrs izsaka cerību, ka Krievijas vēstnieka attieksme neatspoguļo Krievijas valsts viedokli par 8. maija vēsturisko nozīmi Eiropā. Ģ. V. Kristovskis turpina: „Iesaku vēstniekam nebūt vienpusīgam un paplašināt savu vietā, lai domātu par valsti, par valsts ekonomisko attīstību. Amati tika arī savējiem, kā jau tas ierasts. Saeima vairākkārtīgi parādīja, ka vispirms tā aizstāv kādu šauru grupu vai pat konkrētu cilvēku personīgās intereses, nevis valsts intereses. Ko darīt? Diemžēl rodas tāda sajūta, lai gan ir pagājuši septiņi mēneši, ka jaunievēlētā Saeima komfortabli jūtas politisko shēmu, melu un visatļautības gaisotnē. Diemžēl to redz arī vēlētājs. Mēs redzam arī to, ka valdība, kurai būtu jābūt lemtspējīgai par Latvijas nākotni, par tiem uzdevumiem, kas attīstītu Latviju, celtu tās labklājību, diemžēl visvairāk skatās uz to, ko saka kāds cilvēks ārpus Saeimas, lai gan būtu jābūt tādai situācijai, ka valdību vada Ministru prezidents un valdība ir atbildīga Saeimas priekšā. Tā mēs varētu skaitīt vēl un vēl. Bet es gribu uzdot vienu jautājumu: vai ir kāds panākums? Mūsu valstī ir panākums. Mēs trīs gadu laikā, izmisīgi cīnoties, brīnumainā kārtā esam pārvarējuši ekonomisko krīzi, esam kā paraugs citām valstīm – apņēmības paraugs, rīcības paraugs, rezultāta paraugs. Bet būsim godīgi – šo krīzi pārvarēt palīdzēja Latvijas cilvēki. Katrs no viņiem nesa kādu personīgu upuri – algas samazinājumu, nodokļu celšanos, bezdarbu. Un tad rodas jautājums: kā vārdā šie upuri tika nesti? Vai tiešām, lai vairotu oligarhu peļņu? Vai tiešām, lai ļautu apzagt savu valsti? Vai tiešām, lai tiesiskums kļūtu par nenozīmīgu saukli? Un es būšu godīgs. Mēs visi, gan jūs, gan arī es kā Valsts prezidents pārāk labticīgi vērojām dažu cilvēku grupu interešu izpausmes, noraudzījāmies un neko nedarījām. Situācija ar katru brīdi kļuva tikai sliktāka un sliktāka. Ja iepriekšējai Saeimai uzticējās 6% cilvēku, šobrīd esošai Saeimai uzticas 10% cilvēku. Mēs jau šobrīd sākam gandrīz vai runāt ne tikai par valsts nozagšanu. Varētu pat nojaust, ka tuvojas arī mūsu valsts demokrātijas privatizācija. Un to ir skumīgi vērot. Es šodien tikos ar Saeimas priekš- redzējumu par Otrā pasaules kara jautājumiem, jo šajā karā cīņā pret nacismu kopā ar Krieviju piedalījās arī citas Eiropas valstis. [...] Varu atgādināt, ka Latvijas pārstāvji ir piedalījušies protokolāros pasākumos Sarkanajā laukumā neatkarīgi no tā, kādas pretrunīgas personības tur ir apglabātas.“ * * * Trešdien, 11. maijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija par pamatotu atzina Nacionālās apvienības deputātu iesniegumu un nolēma, ka apvienības Saskaņas centrs (SC) Saeimas frakcijas vadītājam Jānim Urbanovičam būs jāskaidro savi iztei- sēdētāju, ar Ministru prezidentu un ģenerālprokuroru. Mēs rūpīgi pārrunājām situāciju valstī šodien. Ir jārīkojas. Esmu pieņēmis lēmumu rīkoties radikāli. Šī izšķiršanās Valsts prezidenta vēlēšanu priekšvakarā man ir personīgi grūta un arī konstitucionāli sarežģīta. Es skaidri apzinos – ar savu lēmumu varu pārvilkt svītru manām izredzēm tikt ievēlētam par Valsts prezidentu. Bet es esmu devis Valsts prezidenta zvērestu – visas manas pūles veltīt tautas un Latvijas labumam. Un mans pienākums ir rīkoties valsts labā, nevis savā labā. Ar šo lēmumu es gribu dot iespēju. Iespēju visiem, visiem cilvēkiem. Vispirms – vienreiz pielikt punktu šauru personu grupu patvaļai. Vienreiz pielikt punktu, ka visa mūsu sūri, grūti kopā pelnītā bagātība nogulst ofšoru firmu kontos. Pielikt punktu tam, ka daži reģioni mūsu valstī ir ar īpašām tiesībām. Tik īpašām, ka nav runa vairs jau tikai par to, ka tiek diskriminēta Latgale. Es domāju, ja patiesos faktus redzētu vidzemnieki, arī viņiem būtu sašutuma pilna reakcija. Es gribu dot iespēju arī kļūt un mainīties labākā formā. Es gribu teikt, ka reiz jāpieliek ir tas punkts, ka mēs domājam vienu, runājām citu, darām vēl kaut ko citu. Un neviens no tā nekautrējas. It kā tas būtu pašsaprotami, ka tā rīkoties ir gods. Mums ir jāpieliek punkts šādai attieksmei pret mūsu cilvēkiem un pret mūsu tautu, un pret mūsu valsti. Tāpēc es gribu jūs visus tiešraidē iepazīstināt ar Latvijas Valsts prezidenta rīkojumu Nr. 2 par Saeimas atlaišanas ierosināšanu: „Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 48. pantu, ierosinu Saeimas atlaišanu. Valsts prezidents Valdis Zatlers. Rīgā, 2011. gada 28. maijā.“ Šis rīkojums stājas spēkā ar šo brīdi. Ar šo brīdi es, Latvijas Valsts prezidents, nododu tautai varu lemt par savu turpmāko likteni. Dievs, svētī Latviju! Uzruna skatāma: http://www.youtube. com/watch?v=P6Z0pNzp1e0 kumi par krievu biedrības iniciatīvu panākt valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Urbanovičs paskaidrojumu varēs sniegt rakstveidā vai ierodoties uz komisiju. Trīs komisijas deputāti atbalstīja paskaidrojuma nepieciešamību, bet komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (SC) balsojumā atturējās. Nacionālās apvienības deputāts Raivis Dzintars norādīja, ka Urbanovičs paudis neslēptu atbalstu iniciatīvai vākt parakstus Satversmes grozījumiem, kuru mērķis ir panākt krievu valodai valsts valodas statusu, un, viņaprāt, tādējādi viņš pārkāpis Saeimas Turpinājums 12. lpp.
Page 1 and 2: Laikraksts LATVIETISwww.laikraksts.
Page 3 and 4: Pirmdien, 2011. gada 30. maijā Lai
Page 9: Pirmdien, 2011. gada 30. maijā Lai

Laikraksts "Latvietis" 148

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?