Laikraksts "Latvietis" 148
Laikraksts "Latvietis" 148
Laikraksts "Latvietis" 148
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
8. lpp <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Pirmdien, 2011. gada 30. maijā<br />
Māra Branča skatījums<br />
Pats Toronto, darbi Rīgā!<br />
Pirms pāris dienām<br />
– 28. maijā Ēriks<br />
Dzenis svinēja savu<br />
86. dzimšanas dienu.<br />
Mākslinieka vārds sevišķi<br />
Kanādas latviešu<br />
sabiedrībā un mākslas<br />
aprindās ir lieliski zināms.<br />
Bez viņa, šķiet, nevar notikt<br />
neviens mākslas pasākums Toronto.<br />
Viņš ir arī viens no visvecākajiem<br />
māksliniekiem, kurš joprojām aktīvi<br />
darbojas, neraugoties uz tām visām<br />
likstām, ko sagādā tik pamatīga gadu<br />
nasta kamiešos. No mākslinieku vienības<br />
Latvis dibinātājiem viņš vienīgais<br />
ir palicis uz strīpas. Par to vien<br />
Ērikam Dzenim izsakāma atzinība.<br />
Mākslinieks ir arī viens tiem, kurš,<br />
rūpējoties par citiem, sevi piemirst.<br />
Tādēļ bija liels prieks pagājušā gada<br />
Ēriks Dzenis. „Mēģinājumā”. 1976.<br />
Papīrs, zīmulis. Autora īpašums.<br />
Beidzot arī Rīgai savs festivāls<br />
Krāšņs, viegls un daudzveidīgs<br />
VSIA Latvijas Koncerti šogad pirmo<br />
reizi organizē Rīgas festivālu no<br />
2. līdz 18. jūnijam, piedāvājot klausītājiem<br />
astoņus koncertus dažādās Rīgas<br />
koncertzālēs un baznīcās.<br />
„Rīga ir pelnījusi savu festivālu<br />
– krāšņu, vieglu un daudzveidīgu,“<br />
uzskata Latvijas Koncertu direktors<br />
Guntars Ķirsis. „Mums ir iecere nākotnē<br />
to veidot ļoti plašu, iekļaujot tajā<br />
ne tikai mūziku, bet arī deju un vizuālo<br />
mākslu, lai pilsētas viesi un rīdzinieki<br />
varētu baudīt plaša spektra kultūras<br />
dzīvi. Rīgas festivāls kulmināciju sa-<br />
nogalē, kad viņš paziņoja, ka Rīgā gaidāma<br />
viņa darbu izstāde. Beidzot! – toreiz<br />
gribējās iesaukties, atceroties, ka<br />
uz iepriekšējiem uzaicinājumiem un<br />
mudinājumiem viņš neatsaucās. Un –<br />
kā par brīnumu – tik tiešām, laikā, kad<br />
Rīgā noritēja 16. Starptautiskais Baltijas<br />
baleta festivāls, Latvijas Nacionālā<br />
Mākslas muzeja Mazajā zālē atklāja<br />
Ērika Dzeņa zīmējumu izstādi Balets,<br />
pašam autoram klāt neesot.<br />
Izcilās profesionalitātes dēļ savulaik<br />
viņam tika dota iespēja piedalīties<br />
baleta mēģinājumos Toronto un<br />
Ņujorkā un skicēt baleta zvaigznes.<br />
Zīmējumi un pēc tam pastelī darinātie<br />
darbi bija tik slavējami, ka tauta viņu<br />
nodēvēja par Baleta Dzeni, lai atšķirtu<br />
no otra Dzeņa Latvī – Eduardu Dzeņa,<br />
ko iesauca par Zirgu Dzeni.<br />
Mākslinieks baletdejotājus tvēris<br />
gan trenējoties, gan atpūtas brīdī, gan<br />
arī mēģinājumos un izrādēs. Viņa zīmulis<br />
pa papīru maršē droši un pārliecinoši,<br />
mēģinot satvert dejotāju augumus<br />
un locekļus kustībā. Roku žestos<br />
un kāju stāvoklī liekas vēl palicis auguma<br />
siltums un kustības vibrācijas,<br />
taču pats galvenais – Ēriks Dzenis<br />
pratis atklāt viņu psiholoģiju, emocijas,<br />
arī savstarpējās attiecības. Līdz<br />
ar to zīmējums ir dzīvs, pilns iekšējas<br />
enerģijas, kas strāvo kā no baleta prīmas,<br />
tā no paša autora.<br />
Rīgas izstāde ir šo skiču apkopojums,<br />
galvenokārt no 1970.–1980. gadiem,<br />
kas ir mākslinieka īpašumā. Gatavie<br />
darbi, domājams, aizceļojuši pie<br />
modeļiem un mākslas cienītājiem. Tas<br />
arī sagādā vilšanos. Vismaz man, kurš<br />
ir redzējis viņa darbus kā oriģinālos,<br />
tā labās reprodukcijās. Saprotams, ka<br />
to sameklēšana, noīrēšana, apdrošināšana<br />
un pārsūtīšana uz Latviju prasa<br />
milzīgu naudu, kas ne pašam Ērikam<br />
Dzenim, nedz arī muzejam šobrīd nav.<br />
sniegs 2014. gadā, kad Rīga kļūs par<br />
Eiropas kultūras galvaspilsētu“.<br />
Svinot Pētera Vaska 65. dzimšanas<br />
dienu, Rīgas festivāla atklāšanas<br />
koncertam 2. jūnijā Rīgas Domā<br />
plkst. 20.00 Latvijas Koncerti izvēlējušies<br />
pasaulslavenā Latvijas komponista<br />
skaņdarbu programmu un izcilus<br />
mūziķus. Valsts akadēmiskā kora Latvija<br />
un Latvijas Nacionālā simfoniskā<br />
orķestra priekšā stāsies viens no Latvijas<br />
kaismīgākajiem diriģentiem, ievērojamais<br />
sakrālās mūzikas interprets<br />
Māris Sirmais. Skanēs Pētera Vaska<br />
Ēriks Dzenis. „Dejotājs”. 1985. Papīrs,<br />
pastelis. Autora īpašums.<br />
Žēl, ka Latvijas skatītāji neiepazīst<br />
viņa mākslu krietni vien pilnīgāk un<br />
pārliecinošāk.<br />
No nopietnākiem darbiem uz Rīgu<br />
atceļojis tikai Rūdolfa Nurijeva portrets,<br />
kas izstādē nodēvēts par Dejotāju.<br />
Tas arī dod lielisku priekšstatu par<br />
Ērika Dzeņa augsto pilotāžu portreta<br />
mākslā – tvert ne tikai fizisko formu,<br />
bet atklāt modeļa garīgo un pārdzīvojumu<br />
pasauli, šajā gadījumā mēģinājumos<br />
iegūto sviedru, garīgā pacēluma<br />
un iedvesmas brīža sajaukumu. Tādā<br />
brīdī top Mākslas brīnums.<br />
Pēdējā tikšanās reizē Ēriks Dzenis<br />
atzinās, ka viņam visā mūžā nav bijušas<br />
personālizstādes, šī ir pirmā, pie<br />
tam Latvijā. Ar to lai izskan suminājums<br />
māksliniekam dzimšanas dienā.<br />
Cieņā un apbrīnā, Māris Brancis<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
monumentālā Mesa korim un orķestrim<br />
ar kanonisko liturģisko tekstu;<br />
pirmoreiz Latvijā klausīsimies pirms<br />
diviem gadiem tapušo fantāziju vijolei<br />
un orķestrim Vox amoris (Mīlestības<br />
balss), kur soliste būs Latvijas klausītāju<br />
sirsnīgu atzinību šopavasar guvusī<br />
šarmantā Alina Pogostkina – viešņa<br />
Turpinājums 9. lpp.
Change language