MATEM¯ATISK¯AS ANAL¯IZES S¯AKUMU ZIN¯ATNISKIE PAMATI ...
MATEM¯ATISK¯AS ANAL¯IZES S¯AKUMU ZIN¯ATNISKIE PAMATI ...
MATEM¯ATISK¯AS ANAL¯IZES S¯AKUMU ZIN¯ATNISKIE PAMATI ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
ϕ(a) − F (a) = C. Tā kā ϕ(a) = 0, seko C = −F (a). Tāpēc<br />
Tādā veidā,<br />
x<br />
a<br />
f(t)dt = ϕ(x) = F (x) + C = F (x) − F (a).<br />
x<br />
f(t)dt ir funkcijas f tāda primitīvā funkcija, kura vienāda ar nulli, ja<br />
a<br />
x = a. ˇ Seit noteiktais integrālis<br />
primitīvās funkcijas parciālā vērtība, ja x = b.<br />
x<br />
f(t)dt ir primitīvā funkcija, bet lielums<br />
a<br />
b<br />
a<br />
f(t)dt ir ˇsīs<br />
4. Eksistē arī citi noteiktā integrāl¸a uzdoˇsanas paņēmieni. Integrāli var apskatīt kā<br />
intervālā aditīvu funkciju. (skat. [10], 9. nod.) Var izmantot arī integrāl¸a aksiomātiskās<br />
uzdoˇsanas iespēju. Pieņemsim, ka katrai gabaliem nepārtrauktai funkcijai f(x) nogrieznī<br />
[A, B] un katram nogrieznim [a, b] ⊂ [A, B] atbilst skaitlis I b a(f), kuram izpildās ˇsādi<br />
nosacījumi:<br />
1. katrai konstantei k ∈ R izpildās vienādība I b a(kf) = kI b a(f);<br />
2. jebkurām gabaliem nepārtrauktām funkcijām f un ϕ izpildās vienādība:<br />
3. I b a(1) = b − a;<br />
I b a(f) + I b a(ϕ) = I b a(f + ϕ);<br />
4. jebkuriem a < c < b izpildās vienādība I b a(f) = I c a(f) + I b c(f);<br />
5. eksistē tāda konstante k, ka izpildās nevienādība:<br />
|I b a(f)| k sup |f|.<br />
[a,b]<br />
Jebkurai gabaliem nepārtrauktai funkcijai f izteiksmi Ib a(f), kurai izpildās ˇsie pieci<br />
b<br />
nosacījumi, sauc par ˇsīs funkcijas noteikto integrāli intervālā [a, b] un apzīmē f(x)dx.<br />
5. Bieˇzi, definējot noteikto integrāli, Rīmaņa integrālsummas sareˇzˇgīto robeˇzpāreju<br />
aizvieto ar citu tai ekvivalentu shēmu, ko nosacīti sauc par “Darbū shēmu”. Izmantojot<br />
to, sākumposmā var iztikt bez robeˇzpārejas. Nogrieznī [a, b] apskata nepārtrauktu<br />
funkciju f(x) un patval¸īgam sadalījumam T konstruē divas Darbū summas: apakˇsējo<br />
<br />
mk∆xk un augˇsējo ST = n−1 <br />
Mk∆xk Darbū summu, kur mk un Mk ir atbil-<br />
S T = n−1<br />
k=0<br />
k=0<br />
stoˇsi funkcijas f(x) precīzā apakˇsējā un augˇsējā robeˇza intervālā [xk, xk+1]. ˇ Sīs summas,<br />
atˇsk¸irībā no integrālsummām, ir atkarīgas tikai no sadalījuma T . Jebkuram sadalījumam<br />
iegūtās kopas {S} un {S} ir ierobeˇzotas. ˇ Sīm kopām eksistē I = sup{ST } un I = inf{ST },<br />
ko atbilstoˇsi sauc par apakˇsējo un augsējo Darbū integrāli. Ja izpildās vienādība I = I,<br />
tad ˇso kopējo vērtību sauc par funkcijas f(x) noteikto integrāli nogrieznī [a, b] un apzīmē<br />
b<br />
f(x)dx.<br />
a<br />
a