Iespiedgrafika_03_2008 - Latvijas Poligrāfijas Uzņēmumu Asociācija

More documents

Recommendations

Info

24 vēsture #3(43)/2008 “Vairāk par svinu lodēs pasauli izmainīja svins burtenēs.”* * «Mehr als das Blei in den Kugeln, das Blei in den Setzkästen die Welt verändert» Georg Christoph Lichtenberg KAS MAINĪJA MŪSU PASAULI? Artis Ērglis erglis@parks.lv Apustuļa Pētera vēstuļu lapas no 42 rindiņu Bībeles faksimils, kas uz rokas lējuma papīra drukāts ar Gūtenberga preses rekonstrukciju un kolorēts ar roku Pēc poligrāfiskās tagadnes un nākotnes redzējumiem izstādē drupa 2008 Diseldorfā vienu dienu nolēmu veltīt poligrāfijas pagātnei, apmeklējot laikam jau pasaules galveno drukas muzeju – Gūtenberga muzeju Maincā. Plaša Latvijas poligrāfiķu delegācija dzīvoja Bonnā, un no turienes arī sākās mans aizraujošais ceļš pie Gūtenberga. Patiešām ikkatram varu ieteikt nobraukt tās pāris stundas ar vilcienu no Bonnas līdz Maincai. Ātrvilciens visu laiku līkumo gar Reinas krastiem, atklādams visus skaistākos Vācijas dienvidrietumu skatus: Reinas vīnogulājus, baznīcas un baznīciņas, pilsētas un pilsētiņas, pilis, cietokšņus un muižas, ātri pazibošo Vācu trijstūri Koblencā un slaveno Lorelejas klinti. Un klāt arī poligrāfiķu Meka un svētvieta – Mainca. Lai arī tā slavena ar savu katedrāli un Šagāla vitrāžām, kārtējo seno vācu universitāti utt. u.tjp., tomēr tās galvenais zīmols, diženākais dēls un arī „naudas pumpītis” nepārprotami ir Gūtenbergs. Ne velti tieši viņu uzskata par tūkstošgades cilvēku. Pasaulē mazākā tradicionālā poligrāfijā veidotā grāmata – Tēvreize 7 valodās –, kas augstspiedē ar rokām atlietiem burtiem nodrukāta 3,5 x 3,5 mm lielā spogulī un tad rokām iesieta ādas iesējumā ar zelta folijspiedumu. SIC! Dators vai kādi citi mūsdienu tehnikas līdzekļi tik maza izmēra attēla iegūšanai nav izmantoti GŪTENBERGS Pavisam īsi. Nekas daudz jau par viņu mums nav zināms, lai arī šī vīra dzīvei un darbībai veltīti tūkstošiem rakstu. Tomēr bieži vien to pamatojums ir hipotētisks, līdzīgi, kā Gūtenberga attēlojums Rīgā. Dzimis 13./14. gadsimta mijā (avoti min gadskaitļus no 1394. līdz 1406. gadam) bagāta Maincas patricieša ģimenē, tāpēc Gūtenberga jubileju pieņemts svinēt, skaitot no 1400. gada. Tā kā rodas nesaskaņas ar pilsētas suzerēnu, ģimene pārceļas uz Strasbūru, kur jaunais Johans gūst izglītību un pirmās darba iemaņas juvelieramatniecībā un spoguļu izgatavošanā. Iespējams, šajā laikā viņš ticies ar čehu izcelsmes pilsoni Prokopu Valdfogeli, kas, pārņēmis austrumu zināšanas, esot mācējis prasmīgi drukāt. Taču pierādīts tas nav. Daži avoti liecina, ka Gūtenbergs viesojies Aviņonā, kur noticis baznīcas koncils, citi, ka Valdfogelis pāvesta sūtīts šajā laikā bijis Strasbūrā. Vēl citi, ka Gūtenbergs viesojies Holandē, kur iepazinies ar rakstu drukāšanu. Sācis savu darbošanos rotkaļa amatā, pēc kāda laika atgriezies dzimtajā pilsētā, savu dzīvi Gūtenbergs velta iespiešanas pilnīgošanai. Te 15. gadsimta vidū viņš iespiež gan savus pirmos ksilogrāfiskos iespieddarbus (pāvesta indulgences, kalendārus un Ellija Donāta latīņu gramatiku), gan rokas salikumā veidoto 42 rindiņu Bībeli (no nodrukātajiem 180 eksemplāriem saglabājušies 49), ko piecus simtus gadus vēlāk mēs vēl arvien uzskatām par modernās poligrāfijas sākumu. Lai uzsāktu savu darbību, Gūtenbergs līdzekļus tipogrāfijas ierīkošanai aizņemas. Vai nu tāpēc, ka nauda (1600 guldeņu) savlaicīgi nav atdota, vai arī grāmattirgotājs un augļotājs Johans Fusts sajūt biznesa iespējas,
#3(43)/2008 notikums 25 naudas devējs Gūtenbergu iesūdz tiesā un attiesā i iekārtu, i pirmās nodrukātās grāmatas – Bībeles – tirāžu (1455. gada 6. novembrī tiek sastādīts attiecīgs notariāls akts; starp citu tā nav bijusi pirmā tiesāšanās Gūtenberga mūžā). Par labu pēdējam apgalvojumam un Fusta biznesmena ķērienam runā tas, ka pēc pāris gadiem viņš kopā ar Gūtenberga skolnieku Peteru Šeferu savā tipogrāfijā jau iespiež Psalmus. (Viņi arī pirmā vairākkrāsu darba autori.) Gūtenberga rokas tomēr nenolaižas – savu darbu viņš turpina, iespiežot tā saucamo 36 rindiņu Bībeli, kas gan saglabājusies tikai 13 eksemplāros. Līdzpilsoņi viņa nopelnus nenovērtē, taču Maincas suzerēns, Nasavas arhībīskaps viņam piešķir titulu un pensiju. Tikai 1913. gadā tiek atrasts ieraksts par Gūtenberga nāvi – 1468. gada 3. februārī. Tomēr svinības par godu izcilajam tautietim notiek jau agrāk, piemēram, atzīmējot drukas 400 gadus 19. gs. vidū, pasākumi notiek ne tikai Vācijā, bet arī Rīgā. No mūsdienu redzes viedokļa Gūtenbergs nav izgudrojis ne vārdu salikumu, ne arī preses darbības principu, ko toreiz jau izmantoja vīna ražošanā. Tāpat citās nozarēs jau bija pazīstams detaļu atliešanas princips, ko viņš pielietoja literu ražošanā. Taču Gūtenberga nopelns laikam ir tas, ka visus šos amatniecības sasniegumus viņš mācēja savienot vienā, būtiskā tehnoloģijā, ko mēs saucam par iespiešanas mākslu. GŪTENBERGA MUZEJS... Domubiedru un Maincas pilsoņu grupa muzeju nodibināja 1900. gadā, kad svinēja slavenā tautieša piecsimto jubileju. Aicinājumam atsaucās daudzi izdevēji, tipogrāfijas un iekārtu ražotāji, kas dāvāja savus izdevumus un Tuvojoties muzejam, visi objekti liecina, ka tuvojaties iespiedgrafikas svētnīcai: kokā cirstas literas un teksta salikums akmenī, lepnā “ķeizaru māja”, kur kādreiz ietilpa viss muzejs, bet tagad atrodas tikai administrācija, un skaistā akmens grāmata muzeja pagalmā
Page 2 and 3: 2 saturs #3(43)/2008 DIBINĀTĀJS U
Page 4 and 5: 4 viesis #3(43)/2008 DZIMUSI 1963 J
Page 6 and 7: #3(43)/2008 Kā to vispār var apg
Page 8 and 9: #3(43)/2008 domāt par grāmatām,
Page 10 and 11: #3(43)/2008 domājuši . Izdevējda
Page 12 and 13: 12 īsumā #3(43)/2008 īsumā HEID
Page 14 and 15: 14 izstādes #3(43)/2008 IZSTĀDEI
Page 16 and 17: 16 izstādes #3(43)/2008 MASKAVAS G
Page 18 and 19: 18 notikums #3(43)/2008 LATVIJA - V
Page 20 and 21: 20 izstādes #3(43)/2008 LATVIJAS L
Page 22 and 23: 22 notikums #3(43)/2008 ASV NACION
Page 26 and 27: 26 notikums #3(43)/2008 Muzejā eks
Page 28 and 29: 28 notikums #3(43)/2008 ATKLĀTA PR
Page 30 and 31: 30 viedoklis #3(43)/2008 ĻAUJIET D
Page 32 and 33: 32 notikums #3(43)/2008 TENDENCES P
Page 34 and 35: 34 tehnika #3(43)/2008 VAI PIENĀCI
Page 36: 36 tehnika #3(43)/2008 MANUĀLU UN
Page 39 and 40: #3(43)/2008 materiāli 39 Līmes pu
Page 41 and 42: #3(43)/2008 notikums 41 PA GRĀMATU
Page 43 and 44: #3(43)/2008 tehnika 43 Integrated C
Page 45 and 46: Ultramoderna druka ar māksliniecis
Page 47 and 48: #3(43)/2008 viedoklis 47 - SKATIENS
Page 49 and 50: #3(43)/2008 viedoklis 49 Kas jūsup
Page 51 and 52: #3(43)/2008 interesanti 51 Bengāli
Page 53 and 54: #3(43)/2008 interesanti 53 Asās sp
Page 55 and 56: #3(43)/2008 interesanti 55 MĒLENE
Page 57 and 58: #3(43)/2008 notikums 57 Uzspēlēsi
Page 59 and 60: #3(43)/2008 notikums 59 Poligrāfij
Page 61 and 62: #3(43)/2008 notikums 61 1999. gada
Page 63 and 64: #3(43)/2008 uzziņas 63 Iepakojuma

Iespiedgrafika_03_2008 - Latvijas Poligrāfijas Uzņēmumu Asociācija

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?